vietējs
Lietojuma biežums :
vietējs īpašības vārds
Locīšana
vietēji apstākļa vārds
viet. saīsinājums
1.Tāds, kas dzīvo noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā, tāds, kura darbība ir saistīta ar noteiktu vietu, teritoriju (par cilvēkiem).
1.1.lietvārda nozīmē; formā: pamata pakāpe, noteiktā galotne Iedzīvotājs, kas dzīvo noteiktā vietā, teritorijā.
2.Tāds, kas atrodas noteiktā, parasti runātājam vai vērotājam tuvā, arī zināmā, vietā, teritorijā (piemēram, par iestādi).
Saistītās nozīmes
2.1.Tāds, kas iegūts, ražots u. tml. noteiktā vietā, teritorijā; arī tāds, kas nav ievests no ārzemēm.
2.2.Tāds, kas sastopams noteiktā vietā, teritorijā, tāds, kas ir raksturīgs noteiktai vietai, teritorijai (piemēram, par augiem, dzīvniekiem).
2.3.Tāds, kas saistīts ar noteiktu vietu, teritoriju (par parādībām, apstākļiem, procesiem).
Stabili vārdu savienojumiUzņēmuma vietējais sakaru operators.
2.4.Tāds, kas ir nozīmīgs tikai noteiktā vietā, teritorijā.
Stabili vārdu savienojumiVietējā apgaisme.
3.Tāds, kas skar tikai kādu (kā) daļu, arī iedarbojas tikai uz kādu (kā) daļu.
Avoti: LLVV, D3, i1
Korpusa piemēri