vilināt2
vilināt 3. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | vilinu | vilinām | vilināju | vilinājām | vilināšu | vilināsim |
| 2. pers. | vilini | vilināt | vilināji | vilinājāt | vilināsi | vilināsiet, vilināsit |
| 3. pers. | vilina | vilināja | vilinās | |||
Pavēles izteiksme: vilini (vsk. 2. pers.), viliniet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: vilinot (tag.), vilināšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: vilinātu
Vajadzības izteiksme: jāvilina
1.Velt, viļāt.
2.Stipri plēst aiz matiem.
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Arī auga nosaukums ir vilinošs – artišoks – art un šoks.
- Tā ir senākā Lietuvas pilsēta, skaista, vilinoša un mājīga.
- Neapšaubāmi, tāda šo vielu uzvedība nav vilinoša no analītiķa viedokļa.
- Tieši tāpēc tā ir tik ļoti vilinoša, tomēr neīsta dzīve!
- Pašreiz dzīvoju Lielbritānijā, bet mani vilina atgriezties kādā neiepazītā reģionā...