virpināties
Lietojuma biežums :
virpināties atgriezenisks 3. konjugācijas darbības vārds; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | virpinos | virpināmies | virpinājos | virpinājāmies | virpināšos | virpināsimies |
| 2. pers. | virpinies | virpināties | virpinājies | virpinājāties | virpināsies | virpināsieties, virpināsities |
| 3. pers. | virpinās | virpinājās | virpināsies | |||
Pavēles izteiksme: virpinies (vsk. 2. pers.), virpinieties (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: virpinoties (tag.), virpināšoties (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: virpinātos
Vajadzības izteiksme: jāvirpinās
Refl. → virpināt2; tikt virpinātam; arī ripināties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Kājas pašas virpināsies un juks ap un starp kastaņiem.
- Ar galvassāpēm, kas virpinās kā mazās, ābeļdārzā iekārtās skārda strēmelītes, kuras atbaida putnus, viņi pamet Pērļu lielpilsētu.
- To stāstot, namatēvs nesteidzīgi aizkūpina pīpi, un, smaržīgam dūmam virpinoties gaisā, telpu piepilda stāsti par dzīvi un dzeja.
- Nesen kāds kājāmgājējs, pār Brasas tiltu iedams, pamanījis gaisā virpināmies sadzeltējušu, aprakstītu papīra lapiņu un, ziņkārības dzīts, papīrīti satvēris.
- Pa neaizstikloto, tukšo logu pametu skatu ārup un tuvīnā ozola zarā redzu virpināmies pelēku mēteli, redzu melnas kurpes, kas, reiz staigājušās kājās uzautas, nu šūpojas virs kanāla, it kā nevarētu izdomāt – lēkt ūdenī vai tomēr mazliet nogaidīt un izvēlēties neiespējamo.