virst1
Lietojuma biežums :
virst 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Plūst, tecēt (parasti spēcīgi, strauji) — par šķidrumu; būt tādam, no kura kas plūst, tek.
2.Spēcīgi izpausties (par psihisku, parasti emocionālu, stāvokli); arī mutuļot4.
2.1.Strauji, spraigi norisināties (par notikumiem, norisēm); būt tādam, kurā (kas) strauji, spraigi norisinās.
3.Vārīties1; būt tādam, kurā kas vārās.
Avoti: LLVV, MLVV
Korpusa piemēri