virzīt
Lietojuma biežums :
virzīt 3. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
virzītājs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
virzītāja sieviešu dzimtes 4. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Iedarbojoties (uz ko) kādā veidā, panākt, būt par cēloni, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
Saistītās nozīmesdzīt, dzīt.
1.1.Iedarbojoties (uz kādu) kādā veidā (piemēram, ar vārdiem, žestiem), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
1.2.Vadot (transportlīdzekli), panākt, ka (tas) pārvietojas (noteiktā virzienā).
Saistītās nozīmes
1.3.Panākt, ka (ķermenis, ķermeņa daļa) pārvietojas (noteiktā virzienā).
1.4.Vērst (piemēram, skatienu noteiktā virzienā).
1.5.Izdarīt gājienu (ar šaha figūru, dambretes kauliņu u. tml.).
2.Mērķtiecīgi ietekmēt (apstākļus, notikumu attīstību, kā rīcību, darbību u. tml.).
2.1.Ar mērķtiecīgu rīcību panākt, ka (kāds) ieņem (parasti atbildīgāku amatu).
2.2.Vērst (piemēram, sarunu uz noteiktu tematu, jautājumu).
3.Nodot (piemēram, dokumentu, sūdzību) tālāk (attiecīgai amatpersonai, instancei) lietvedībā (likumdošanā paredzētajā kārtībā).
Stabili vārdu savienojumiNevirzīta informācija. Virzīta informācija.
Avoti: LLVV, D3
Korpusa piemēri