volontēt

Lietojuma biežums :

volontēt 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs

Locīšana

Brīvprātīgi, bez atlīdzības darboties (medicīnas iestādē, teātrī), piemēram, mācību, kvalifikācijas celšanas nolūkā.

Avoti: LLVV

Korpusa piemēri