zāģēt
Lietojuma biežums :
zāģēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
Locīšana
1.Virzot iekšā zāģi, dalīt nost (visu, parasti koku vai tā daļu); virzot iekšā zāģi, dalīt (koksni) šķiedru šķērsvirzienā vai garenvirzienā, arī šādā veidā gatavot (kokmateriālus).
Saistītās nozīmes
1.1.intransitīvs
1.2.Ar speciālu zāģi dalīt, šķelt (priekšmetu, tā daļu); šādi dalot, šķeļot, veidot (priekšmetu, tā formu).
2.Nemākulīgi spēlēt (parasti stīgu instrumentus), radot nepatīkamas skaņas; nemākulīgi spēlējot, radot nepatīkamas skaņas, skart (instrumenta stīgas).
Saistītās nozīmesčīkāt.
2.1.nievājoša ekspresīvā nokrāsa, intransitīvs Radīt raksturīgas skaņas mutes, rīkles dobumā (parasti miegā); krākt.
2.2.pārnestā nozīmē, intransitīvs Radīt raksturīgas, parasti nepatīkamas, balss skaņas — par dzīvniekiem.
3.sarunvaloda Izsakot pārmetumus, neapmierinātību u. tml., aizskart (kādu).
3.1.intransitīvs
3.2.Sagādāt (kādam) nepatikšanas, ciešanas, kaitēt (kādam).
3.3.intransitīvs
Stabili vārdu savienojumiZāģēt nervus (kādam). Zāģēt zaru, uz kura pats sēž.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri