zīļot1
Lietojuma biežums :
zīļot 2. konjugācijas darbības vārds; apvidvārds
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
---|---|---|---|---|---|---|
Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
1. pers. | zīļoju | zīļojam | zīļoju | zīļojām | zīļošu | zīļosim |
2. pers. | zīļo | zīļojat | zīļoji | zīļojāt | zīļosi | zīļosiet, zīļosit |
3. pers. | zīļo | zīļoja | zīļos |
Pavēles izteiksme: zīļo (vsk. 2. pers.), zīļojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zīļojot (tag.), zīļošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zīļotu
Vajadzības izteiksme: jāzīļo
Avoti: ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Atveru pret sauli zīļotus vārtus
- Dažos gadījumos darinājums atvasināts no verba nenoteiksmes – jātnieks : jāt, zīļotnieks : zīļot ‘zīlēt’.
- Iz matiem tā zīļotu lenti ,
- Kad es staigāju otro rociņu drēbēs , viņa zaigoja un zīļoja savā krāšņumā.
- Tāpēc arī varam tā zīļot un ilgi nesaprast.