zibināt
Lietojuma biežums :
zibināt 3. konjugācijas darbības vārds
Locīšana
1.transitīvs Panākt, ka (kas) izplata spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu; būt tādam, kam (no kā) izplatās spoža, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtraukta gaisma (par priekšmetu ar gaismas avotu).
1.1.intransitīvs Izplatīt spožu, ātri mainīga stipruma, arī īslaicīgi pārtrauktu gaismu (par gaismas avotu, arī par priekšmetu ar gaismas avotu); būt spožai, ar ātri mainīgu stiprumu, arī īslaicīgi pārtrauktai (par gaismu).
1.2.Panākt, būt par cēloni, ka (kas) spoži, nevienmērīgi spīd, atstarojot gaismu; arī panākt, būt par cēloni, ka (kas) izceļas apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
Stabili vārdu savienojumiZibināt zobus.
1.3.pārnestā nozīmē, intransitīvs Zibēt (par acīm).
1.4.pārnestā nozīmē Skatīties, vērst (acis, skatienu), spilgti paužot jūtas, emocionālu stāvokli.
2.intransitīvs; parasti formā: trešā persona Zibeņot (par zibeni).
3.transitīvs Ļoti strauji, ātri kustināt.
3.1.intransitīvs Ļoti strauji, ātri kustēties, pārvietoties.
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri