zilot
Lietojuma biežums :
zilot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ziloju | zilojam | ziloju | zilojām | zilošu | zilosim |
| 2. pers. | zilo | zilojat | ziloji | zilojāt | zilosi | zilosiet, zilosit |
| 3. pers. | zilo | ziloja | zilos | |||
Pavēles izteiksme: zilo (vsk. 2. pers.), zilojiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: zilojot (tag.), zilošot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: zilotu
Vajadzības izteiksme: jāzilo
1.Izdalīties, atšķirties no apkārtnes ar savu zilo krāsu; kļūt vai būt zilam; arī zilgot.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Zāles vizuālais noformējums zilo LED gaismiņu noskaņās apburs ikvienu balles apmeklētāju.
- Fransuāza Zilo esot bijusi ne vien pirms kādiem simts gadiem Francijā diezgan populāra dzejniece, bet arī jauka un šarmanta sieviete.
- Baidoties no vienotības ar katoļiem, viņi spēja ievilkt daļu hēsihastu cīņā pret zilotiem un slāviem, kuri bija osmaņu pusē.
- 1900. gadā pēc radošās krīzes S.Rahmaņinovs atgriezās mūzikā, ko iezīmēja arī " 2. klavierkoncerta" rašanos un pirmatskaņojumu Maskavā 1901. gadā ar pašu autoru pie klavierēm un diriģentu Aleksandru Ziloti.
- Tulpes te čukstēja vispieklusinātākajos blāvganos, pelēkos, dzeltenos, sārtenos, rūsganos, zilgos un zalgos pustoņos, te kliedza ar dzeltenu, oranžu, sarkanu, purpurainu un melnu muti, mēļajā reibonī ģība ceriņi, debeszilām balsīm debesīm kaut ko stāstīja neaizmirstules, nobārstījušās varavīkšņainām rasas lāsēm, trakoja rozes, cinobru šļāca amarillis, ziloja vārie pļavu zvaniņi, pieticīgi šūpojās brūnās niedres un smilgas, liecās smaragdzaļās papardes, plīvoja ģipseņu dūmaka, kā saulrieta mākoņi peldēja glicīniju un rododendru pušķi, līksmoja gluži kā klauna tērps raibās prīmulas, izplatīdamas apburošu dzestrumu, baloja kreimenes un anemones, pēc dzejniekiem ilgojās ēdelveisi, kā ar ķīniešu tušu gleznotas, laistījās skalbes, dzīļu ultramarīnu uzdvašoja hiacintes, klaigāja zeltainās narcises un aristokrātiskā mierā stāvēja orhidejas.