zinātnieks

Lietojuma biežums :

zinātnieks vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	zinātnieks	zinātnieki
Ģen.	zinātnieka	zinātnieku
Dat.	zinātniekam	zinātniekiem
Akuz.	zinātnieku	zinātniekus
Lok.	zinātniekā	zinātniekos

zinātniece sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	zinātniece	zinātnieces
Ģen.	zinātnieces	zinātnieču
Dat.	zinātniecei	zinātniecēm
Akuz.	zinātnieci	zinātnieces
Lok.	zinātniecē	zinātniecēs

zin. saīsinājums

1.Augsti kvalificēts speciālists, kas veic pētniecisko darbu kādā zinātnes nozarē.

Piemēri— Pie Gūtmaņa alas zinātnieki neko nav atraduši.

Piemēri

— Pie Gūtmaņa alas zinātnieki neko nav atraduši.
Zinātnieki domā, ka no 11. līdz 13. gadsimtam tās kaluši vietējie amatnieki.
Florence meloja, ka māmiņa Millija bijusi mākslas zinātniece.

Saistītās nozīmesvalodnieks, lingvists, filozofs, vēsturnieks.

Saistītās nozīmes

Hiponīmi

filozofs₁ — Filozofijas speciālists.

lingvists₁ — Lingvistikas speciālists; valodnieks.

politologs₁ — Politoloģijas speciālists.

valodnieks₁ — Valodniecības speciālists.

vēsturnieks₁ — Vēstures speciālists.

Hiperonīmi

pētītājs₁ — Pētnieks; zinātnieks.

pētnieks₁ — Cilvēks, kas nodarbojas ar (kā) pētniecību.

profesionālis₁ — Cilvēks, kam kāda nodarbošanās ir viņa profesija (pretstatā amatierim).

speciālists₁ — Cilvēks, kam ir zināšanas, iemaņas, prasme (kādā specialitātē); profesijas pārstāvis.

Stabili vārdu savienojumiEmeritētais zinātnieks. Kabineta zinātnieks.

Stabili vārdu savienojumi

Emeritētais zinātnieks vārdkoptermins — zinātnieks, kas ir pensionēts un saglabā akadēmisko nosaukumu.
Kabineta zinātnieks ironiska ekspresīvā nokrāsa — zinātnieks, kas ir vāji saistīts ar praksi.

Tulkojumi

scientist

a person with advanced knowledge of one or more sciences

[Princeton WordNet 3.0]

2.apvidvārds Zinātājs; pratējs.

Saistītās nozīmesmeistars, lietpratējs, lietpratis, mākslinieks.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

meistars₃ — Cilvēks, kam ir izcila prasme, zināšanas, arī talants (piemēram, kādā profesijā, mākslas nozarē).

lietpratējs₁ — Cilvēks, kas labi prot, pārzina (parasti kādu darbu); cilvēks, kas labi pazīst (piemēram, apstākļus).

lietpratis₁ — Lietpratējs; eksperts.

mākslinieks₂ — Cilvēks, kas sasniedzis augstu meistarību, pilnību (kādā praktiskās darbības nozarē).

zinātājs_1.1 — Cilvēks, kam ir labas zināšanas, izpratne (par kādu nozari, jautājumu), prasme (kādā darbā); lietpratējs.

profesionālis_1.1 — Cilvēks, kam ir labas zināšanas, iemaņas (kādā nozarē).

speciālists_1.1 — Cilvēks, kam ir labas zināšanas, liela pieredze (kādā nozarē).

eksperts₂ — Kādas jomas lietpratējs, speciālists.

Antonīmi

lajs₁ — Nespeciālists; nelietpratīgs, nezinošs cilvēks.

nelietpratējs₁ — Nezinātājs, nespeciālists, lajs.

nespeciālists₁ — Cilvēks, kas nav speciālists (kādā nozarē).

nezinātājs₁ — Tas, kas nezina, nepārzina (ko).

Hiponīmi

skolotājs₂ — Izcils speciālists (piemēram, mākslas, zinātnes nozarē), no kura mācās, kuram ir daudz sekotāju, viņa darba turpinātāju.

Tulkojumi

expert

a person with special knowledge or ability who performs skillfully

[Princeton WordNet 3.0]

Avoti: LLVV, ViV, TWN

Korpusa piemēri:šeit