zirgs
Lietojuma biežums :
zirgs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | zirgs | zirgi |
| Ģen. | zirga | zirgu |
| Dat. | zirgam | zirgiem |
| Akuz. | zirgu | zirgus |
| Lok. | zirgā | zirgos |
1.formā: daudzskaitlis; joma: zooloģija Nepārnadžu kārtas dzimta ("Equidae"), pie kuras pieder lieli dzīvnieki ar īsu, blīvu apmatojumu un slaidām, garām kājām, 1 ģints.
Saistītās nozīmesauzainis, kuziņa.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
ābolains1 — Tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
ābolots2 — Ābolains, par zirgu.
ādainieks1 — Vecs, vājš, nodzīts zirgs; kleperis.
ādavnieks1 — Vecs, vājš zirgs.
ādelnieks1 — Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
apalūza1 — Zirgu šķirne, ko 18. gs. izveidoja ASV nezperu cilts indiāņi krustojot dažādu šķirņu zirgus.
auzu motors1 — Braucamais zirgs.
baltinis1 — Balts zirgs; šāda zirga vārds.
baltskaris1 — Ruds zirgs ar baltām vai ļoti gaišām krēpēm un gaišu asti; šāda dzīvnieka vārds.
bangainis1 — Ābolains zirgs.
bedrs1 — Vecs, vājš zirgs.
begons2 — Vājš, izkāmējis, noliesējis zirgs.
bēruks1 — Brūns zirgs.
bestis1 — Vecs zirgs.
bruncis1 — Brūns zirgs.
brūnis1 — Brūns zirgs.
čapāns3 — Vecs, nespēcīgs zirgs.
dābolains1 — Ābolains - tāds (zirgs), kura spalvā ir ieapaļi, gaišāki plankumi.
dārcis1 — Lāsains, raibs zirgs.
dārks1 — Raibs, ābolains (par dzīvnieku, parasti zirgu).
diliņš1 — Vecs, noliesējis zirgs.
dūcis1 — Dūkans zirgs.
dūkainis1 — Dūkans zirgs.
dūkanbēris1 — Dūkanbērs zirgs.
dūkanbērs1 — Melns (zirgs) ar rūsganiem plankumiem ap acīm, nāsīm un paslēpenēs.
dūkanis1 — Dūkans zirgs.
dūks1 — Melns zirgs, kura spalva nav koši melna, bet atsit rūsganumu.
dulimbēris1 — Tumšbrūns zirgs.
dulis1 — Gaiši brūns (duls) zirgs.
dungans1 — Sarkansalns zirgs.
dunkans1.1 — Tumši brūns zirgs.
gagainis1 — Vecs, vājš, noliesējis zirgs.
grundulains2 — Ābolains (zirgs).
kaikaris5 — Vājš zirgs, ādenis.
kaikars3 — Vārgs zirgs.
kakacis1 — Liels zirgs.
kalbieris1 — Liels zirgs.
kamīlis1 — Vājš, vārgs zirgs.
kārķis1 — Vecs zirgs.
ķebis3 — Vecs, stīvs zirgs.
klamata2 — Vecs zirgs.
klambāns2 — Vājš, nespēcīgs zirgs.
klamburis1 — Vecs, noliesējis zirgs.
klampis1 — Vecs zirgs.
klamza2 — Vecs, vājš zirgs.
klemete2 — Vecs zirgs.
kliņģeris2 — Vājš zirgs.
knadzis1 — Vecs zirgs.
koksis1 — Mazvērtīgs, vecs zirgs; zirgs.
krabiņš1 — Vecs, noliesējis zirgs.
krampis1 — Vecs, vājš zirgs.
kraņa1 — Vecs noliesējis zirgs.
krapants1 — Vājš, noliesējis zirgs.
kubis1 — Vecs, vārgs zirgs.
losis1 — Loss zirgs.
losītis1 — Loss zirgs.
lošņa2 — Salns zirgs.
lūsaks1 — Pelēks, sirms zirgs.
melnbēris1 — Melnbrūns zirgs.
moris3 — Zilganbrūns, pelēks zirgs.
mūsainis1 — Plankumains zirgs.
nātenis1 — Vājš zirgs.
palseris1 — Gaiši sirms zirgs.
raudelis1 — Raudis, sirmis, salnis (zirgs).
raudis1 — Zirgs ar raudu apmatojumu.
salnis1 — Zirgs, kura apmatojumā mijas balti un brūni vai rudi laukumi un kuram ir melna vai brūna aste.
sarcis1 — Sarkanīgs zirgs.
sarkanbrūnis1 — Sarķis (zirgs).
sarkanis1 — Sarks zirgs.
sarķis1 — Sarkanbrūns, sarkanīgs zirgs.
seķis1 — Raibs zirgs; arī brūns zirgs, kam gaišas krūtis un aste.
šērķis1 — Sirks (sirms) zirgs.
sirķis1 — Sirks zirgs.
sirmis1 — Zirgs ar gaiši pelēku vai tumši pelēku apmatojumu, kurā ir melni un balti mati.
sukulis2 — Vārgs zirgs, kas nav izmantojams smagos darbos.
ūbelis1 — Gaiši pelēcīgs vai lāsumains zirgs.
vaskainis1 — Dzelteni ābolains zirgs.
zvaģis1 — Vecs, vājš zirgs.
zvanārs2 — Vecs, vājš, nodzīts zirgs.
2.Šīs dzimtas ģints ("Equus"), 7-8 sugas.
Stabili vārdu savienojumiArābu zirgi. Mājas zirgs. Prževaļska zirgs.
Stabili vārdu savienojumi
- Arābu zirgi vārdkoptermins — ātro jājamzirgu šķirnes zirgi.
- Mājas zirgs taksons — zirgu suga ("Equus caballus"), liels mājdzīvnieks, ko izmanto lauksaimniecības darbos, transportā, sportā.
- Prževaļska zirgs taksons — zirgu suga ("Equus przewalskii").
- Sedlans zirgs kolokācija — zirgs ar sedliem līdzīgu muguru.
- Zirga (arī vilka) apetīte (arī ēstgriba) sarunvaloda, frazēma — ļoti liela apetīte.
- Zirga grābeklis apvidvārds, vārdkoptermins — zirgvilkmes grābeklis jeb kasāmmašīna.
- Zirga pēda vārdkoptermins — nepareizs, deformēts cilvēka pēdas stāvoklis, kad pēda saliekta uz leju.
- Zirga spēks vārdkoptermins — zirgspēja.
- Zirgu dārzs kolokācija — zirgu aploks.
- Zirgu kastaņa taksons — zirgkastaņa.
- Zirgu pasts vēsturisks, vārdkoptermins — pasta dienests, kur pasta un cilvēku pārvadājumiem izmantoja zirgu transportu.
- Zirgu šņabis sarunvaloda, frazēma — sliktas kvalitātes degvīns.
- Zirgu tramvajs vārdkoptermins — zirgvilkmes tramvajs; vagons, kuru pa sliedēm velk zirgi.
- Zirgu transports vārdkoptermins — zirgvilkmes transports.
2.1.pārnestā nozīmē Pajūgs, kurā iejūgts šāds mājdzīvnieks.
2.2.joma: lopkopība Zirgu ģints izkastrēts vīrišķais dzīvnieks.
3.joma: fiziskā kultūra un sports Ar mīkstu materiālu pārvilkts baļķis, kam ir četras kājas un ko izmanto par vingrošanas rīku (piemēram, atbalsta lēcienam, vēzienu kustībām).
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
4.Zirdziņš2.
Stabili vārdu savienojumiBūt (arī tikt) zirgā. Kaķim jāsmejas; sunim jāsmejas; zirgam jāsmejas. Kāpt uz pārāk augsta zirga.
Stabili vārdu savienojumi
- Būt (arī tikt) zirgā sarunvaloda, idioma — nonākt, nokļūt labā (sabiedriskā vai sadzīves) situācijā, stāvoklī.
- Kaķim jāsmejas; sunim jāsmejas; zirgam jāsmejas sarunvaloda, idioma — saka par ko acīmredzami smieklīgu, muļķīgu, arī nepareizu, nepatiesu.
- Kāpt uz pārāk augsta zirga idioma — rīkoties neatbilstoši savām spējām, tiesībām u. tml.
- Krīt kā mušas uz zirga sarunvaloda — saka, ja daudzas neprātīgi aizraujas (ar kādu), iemīlas (kādā), uzmācīgi cenšas iegūt (tā) simpātijas.
- Strādā kā zirgs (arī zvērs) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas ļoti daudz strādā (parasti smagu fizisku darbu).
- Trojas zirgs — 1. Viltība, mānīga rīcība.2. joma: mitoloģija Pēc sengrieķu leģendas, milzu koka zirgs, kurā bija paslēpušies ahaju karavīri, kas piedalījās Trojas aplenkšanā; trojieši, neapjauzdami ahaju viltību, ieveda zirgu Trojā; naktī ahaji iznāca no zirga un ielaida pilsētā pārējo karaspēku.3. vārdkoptermins; joma: informātika Destruktīva programma, ko uztver kā labdabīgu lietojumprogrammu; atšķirībā no vīrusiem Trojas zirgi sevi nereproducē, bet, līdzīgi vīrusiem, bojā programmatūru.
- Zirga gads vārdkoptermins; joma: mitoloģija — pēc austrumu (ķīniešu) kalendāra viens no 12 gadu cikla gadiem (tuvākie - 2002. un 2014. g.).
- Zirga kāja; āža kāja sarunvaloda, ironiska ekspresīvā nokrāsa, idioma — negatīva iezīme, ko vēlas noslēpt, bet kas tomēr atklājas.
- Zirga pauti apvidvārds, taksons — kumeļa pauti.
- Zirgu galvas apvidvārds, vārdkoptermins — krusteniski koki uz jumta kores zirga galvu izskatā.
- Zirgu māte joma: mitoloģija — latviešu mitoloģijā dažkārt aizstāj Ūsiņu zirgu labklājības nodrošināšanā.
Avoti: LLVV, PDE, LEV, D3
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Piemēram, lietvārds zirgs ar lietvārdu sedli un darbības vārdu jāt.
- Turēja zirgus, kuŗus izmantoja, lai pārvietotos, un govis.
- Par dzīvnieku veselības sertifikātu zirgu dzimtas dzīvnieku eksportam uz Eiropas Savienības dalībvalstīm
- Par veterināro ( veselības) sertifikātu zirgu pagaidu izvešanai uz ES dalībvalstīm
- 1. Zirgu eksportam uz ASV izsniegt rīkojuma pielikumā noteiktā parauga sertifikātu.