zvīļot
Lietojuma biežums :
zvīļot 2. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs; parasti formā: trešā persona
Locīšana
1.Izplatīt spilgtu, spožu, ātri mainīga stipruma gaismu (par gaismas avotu); būt spilgtai, spožai, ar ātri mainīgu stiprumu (par gaismu).
1.1.Spilgti spīdēt, atstarojot ātri mainīga stipruma gaismu, arī izcelties apkārtnē ar savu krāsas spilgtumu.
Saistītās nozīmeszvīgot, zaigot, zalgot.
1.2.pārnestā nozīmē Spilgti spīdēt, paužot, parasti negatīvas, jūtas, emocionālu stāvokli — par acīm; būt spilgtam, ar ātri mainīgu spožumu (par acu spīdumu).
1.3.pārnestā nozīmē Spilgti izpausties (parasti acīs, skatienā) — par, parasti negatīvām, jūtām, emocionālu stāvokli.
2.apvidvārds Būt atvēries, stāvēt vaļā.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri