āķis
Lietojuma biežums :
āķis vīriešu dzimtes 2. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Stiegra (parasti metāla) vai lējums ar uzliektu galu (priekšmetu sasaistīšanai, piestiprināšanai, uzkabināšanai u. tml.).
1.1.Metāla stiegra ar asu, atliektu galu (zivju ķeršanai).
2.sarunvaloda Apslēpts, maskēts nolūks, doma u. tml., kas var sagādāt pārsteigumu, arī nepatikšanas; rīcības cēlonis.
3.apvidvārds Koka rīks, ar kura palīdzību auda zvejas tīklus un vija auklas.
4.apvidvārds Dakša kūpināto zivju izcelšanai.
5.žargonisms Divnieks (atzīme skolā).
Saistītās nozīmesbanāns, bonifacija, cāberis, banis, bonis.
Stabili vārdu savienojumiĀķis lūpā. Uzķerties uz āķa.
Avoti: LLVV, TlV, SLG
Korpusa piemēri