šņukurs
Lietojuma biežums :
šņukurs vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
Locīšana
1.Izstiepts, strups purns (dažiem zīdītajiem, parasti cūkām).
1.1.Dzīvnieka galvas daļa ar šādu purnu kā pārtikas produkts.
2.sarunvaloda Seja, arī deguns.
3.apvidvārds Kāds, kurš šņukst un raud.
Avoti: LLVV, ME
Korpusa piemēri