šņākt
Lietojuma biežums :
šņākt 1. konjugācijas darbības vārds; intransitīvs
Locīšana
1.Izelpā vai ieelpā radīt samērā vienmērīgu, paskaļu troksni sašaurinātās vai šaurās elpvada daļās (par cilvēkiem); atskanēt šādam troksnim.
1.1.Par dzīvniekiem.
1.2.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Gulēt miegā, parasti, radot šādu troksni.
1.3.pārnestā nozīmē Ar dusmām, apslāpētā balsi runāt.
2.parasti formā: trešā persona Radīt spēcīgu, samērā augstu, vienmērīgu troksni (parasti par strauji plūstošiem, bangojošiem ūdeņiem); atskanēt šādam troksnim.
2.1.Par vēju, negaisu, lietusgāzi.
Saistītās nozīmesaurēt, kaukt, aurot, gaudot.
2.2.Par mežu, kokiem u. tml. (vētrā, negaisā).
2.3.Par uguni, ugunsgrēku.
2.4.Par strauji plūstošu tvaiku, arī par, parasti sakarsētu, verdošu, šķidrumu.
2.5.Par gaisa plūsmu, kas skar ko vai kam kas virzās cauri.
3.parasti formā: trešā persona Radīt spēcīgu, vienmērīgu, samērā augstu troksni, parasti berzes rezultātā (par mašīnām, ierīcēm u. tml.); atskanēt šādam troksnim.
3.1.Radīt šādu troksni, virzoties gaisā.
Stabili vārdu savienojumiAusīs (arī ausis, galva) šņāc (arī dūc, džinkst, zvana, dun, šalc, rūc).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri