ķīķēt1
Lietojuma biežums :
ķīķēt 2. konjugācijas darbības vārds; transitīvs
LocīšanaLocīšana
Īstenības izteiksme:
Tagadne | Pagātne | Nākotne | ||||
|---|---|---|---|---|---|---|
| Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | Vsk. | Dsk. | |
| 1. pers. | ķīķēju | ķīķējam | ķīķēju | ķīķējām | ķīķēšu | ķīķēsim |
| 2. pers. | ķīķē | ķīķējat | ķīķēji | ķīķējāt | ķīķēsi | ķīķēsiet, ķīķēsit |
| 3. pers. | ķīķē | ķīķēja | ķīķēs | |||
Pavēles izteiksme: ķīķē (vsk. 2. pers.), ķīķējiet (dsk. 2. pers.)
Atstāstījuma izteiksme: ķīķējot (tag.), ķīķēšot (nāk.)
Vēlējuma izteiksme: ķīķētu
Vajadzības izteiksme: jāķīķē
Ķidāt (zivis).
Avoti: LLVV
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Man nav spēka bilst kādu vārdu, es tikai ķīķēju, Žilviniņa nevainīgās acis mani jau izģērbj, man ir vājums, bet, kad sāk izģērbt rokas, spēji atgūstu spēku: liekas, skrāpējos, liekas, kožos, kur ir mans durklis — nē, nevajag durt, pietiek, ja pagroza skaldnes pret gaismu; sitiens ir negaidīts, īss un nežēlīgs — džiudžitss?
- Muižkungs nostājies baznīcā pie pašām durvim, izņēmis velna doto zirga aci un pa to nu ķīķējis, kas notiks.
- Komersants nostājās baznīcā pie pašām ārdurvīm, izņēma no azotes velna doto zirga aci un pa to ķīķēja, kas nu būs.