ūte
Lietojuma biežums :
ūte sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds; žargonisms
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | ūte | ūtes |
| Ģen. | ūtes | ūšu |
| Dat. | ūtei | ūtēm |
| Akuz. | ūti | ūtes |
| Lok. | ūtē | ūtēs |
Platmale.
Saistītās nozīmeshūte, platmalene.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
hūte1 — Platmale.
platmalene1 — Platmale.
platmale1 — Cepure ar samērā augstu vidusdaļu, kurai visapkārt ir samērā plata mala.
Hiponīmi
rata cepure1 — Apaļa platmale; ratenīca, ratene.
ratene1 — Apaļa veltas vilnas platmale.
ratenīca1 — Ratene, platmale.
Avoti: SLG
Korpusa piemēri
Korpusa piemēri
Šie piemēri no latviešu valodas tekstu korpusa ir atlasīti automātiski un var būt neprecīzi.
- Lietuviešu valodā atšķiras precējušos sieviešu ( " - iene") un neprecēto ( " - aite", " - īte", " - ūte") uzvārdu galotnes, kas bez kādām grūtībām ļauj noteikt viņu ģimenes stāvokli.
- 2.5.8.3.2. Lietojami arī tagadnes aktīvie daļēji lokāmie divdabji ar - s, - ūte, - ūts, daudzskaitlī - ar - ūši, - ūšys: nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys; nākotnes aktīvie daļēji
- Atstuostejuma izteiksmē tagadnē lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar - s, - ūte, daudzskaitlī - - ūts: ass, asūte, asūts, asūši, asūšys; soks, sokūte, sokūts, sokūši, sokūšys.
- Atstāstījuma izteiksmē tagadnē lietojami arī tagadnes aktīvie daļēji lokāmie divdabji ar - s, - ūte, daudzskaitlī - ar - ūts: ass, asūte, asūts, asūši, asūšys; soks, sokūte, sokūts, sokūši, sokūšys.
- 2.5.8.3.2. Lītojami ari tagadnis aktivī daleji lūkamī divdabi ar - s, - ūte, - ūts, daudzskaitlī - - ūši, - ūšys: nass, nasūte, nasūts, nasūši, nasūšys; nuokūtnis aktivī daleji lūkomī divdabi ar - škys,