Paplašinātā meklēšana
Meklējam ūte.
Atrasts vārdos (174):
- ūte:1
- būte:1
- hūte:1
- jūte:1
- jūte:2
- nūte:1
- pūte:2
- pūte:3
- pūte:1
- rūte:1
- rūte:2
- rūte:3
- šūte:2
- šūte:1
- tūte:2
- tūte:3
- tūte:1
- brūte:1
- kļūte:1
- krūte:1
- Krūte:1
- stūte:1
- šķūte:1
- šļūte:1
- šļūte:4
- šļūte:5
- šļūte:2
- šļūte:3
- šņūte:1
- būten:1
- jūtes:1
- ķūtes:1
- pūtes:1
- rūtes:1
- atbūte:1
- atpūte:1
- Embūte:1
- karūte:1
- minūte:1
- miņūte:1
- nopūte:1
- Rasūte:1
- Salūte:1
- sprūte:1
- sprūte:2
- tprūte:1
- būtene:1
- Gūteni:1
- Gūteņi:1
- gūters:1
- Hūtema:1
- kūtene:1
- kūteri:1
- kūters:1
- pūtele:1
- Pūteļi:1
- rūtele:1
- rūtene:1
- rūtens:1
- šķūtes:1
- šūters:1
- tūtere:1
- kaprūte:1
- labjūte:1
- pabrūte:1
- pakrūte:1
- sīkbūte:1
- sīkrūte:1
- Valgūte:1
- vīnrūte:1
- atpūtes:1
- būtelēt:1
- ceļūtes:1
- grūtens:1
- grūteņi:1
- krūtene:1
- krūtens:1
- krūteža:1
- krūtežs:1
- kūtenis:1
- pļūtene:1
- pūtelis:2
- pūtelis:3
- pūtelis:1
- pūtelis:4
- pūtenes:1
- pūtenis:1
- rūtenes:1
- rūteris:1
- Skūteļi:1
- šļūtene:1
- šļūtere:1
- tūterēt:1
- tūteris:1
- Znūteni:1
- Znūteņi:1
- aizkrūte:1
- Hernhūte:1
- klātbūte:1
- prombūte:1
- pusbrūte:1
- vienbūte:1
- jūteklis:1
- jūtelība:1
- jūtelīgs:1
- krūtelis:1
- krūtenis:1
- krūtežis:1
- pļūtenes:1
- pūtelīgs:1
- pūtelīte:1
- Skūteles:1
- Skūtelis:1
- skūtenis:1
- skūteris:1
- sūteklis:1
- šlūteris:1
- šļūteres:1
- šļūterēt:1
- šļūteris:1
- Landshūte:1
- pingerūte:1
- pusminūte:1
- vējizpūte:1
- dabūtenis:1
- jūteklība:1
- jūteklīgs:1
- krūteklis:1
- kūtenieks:1
- pakrūteža:1
- pasūtenis:1
- pļūteklis:1
- rūteniski:1
- sabvūters:1
- tūteniski:1
- uzpūtenis:1
- Zūtermēra:1
- debesbrūte:1
- piecminūte:1
- aizgūtenis:1
- brūtenieki:1
- jūtelīgums:1
- kompjūters:1
- krūtenieki:1
- nebūtenais:1
- nejūtelīgs:1
- Pūteļkalns:1
- Rūtezheima:1
- šlūteniski:1
- šļūtenisks:1
- šļūteriski:1
- špicrūteri:1
- ūtensilijas:1
- debessbrūte:1
- giroskūters:1
- krūtežnieks:1
- pārjūtelība:1
- pārjūtelīgs:1
- šļūterēties:1
- Znūteņmuiža:1
- brūteskleita:1
- mazbūtenieki:1
- sūcējšļūtene:1
- transpjūters:1
- keriblūterjers:1
- Geoergmarienhūte:1
- kompjūtergrafika:1
- kompjūtersistēma:1
- kompjūtertehnika:1
- Valdshūte-Tīngene:1
- kompjūtertomogrāfs:1
- kompjūterdiagnostika:1
- kompjūterspeciālists:1
- kompjūtertomogrāfija:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (302):
- akadēmiskais ceturksnis 15 minūtes pēc noteiktā laika, kad jāsākas lekcijai vai tml.
- hlorakne Ādas izsitumi (komedoni, tauku dziedzeru cistas un pūtes) personām, kas strādā ar hlora savienojumiem (profesionāla dermatoze).
- Vaiņodes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa bijušā Aizvīķu, Asītes un Embūtes pagasta teritorijas, bet daļa pirmskara Vaiņodes pagasta teritorijas nonākusi tagadējā Nīgrandes un Priekules pagastā.
- Embūtes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta pirmskara Asītes pagasta teritorijas austrumu daļa, savukārt pirmskara Embūtes pagasta dienvidaustrumu stūris iekļauts tagadējā Vaiņodes pagastā.
- Gūteni Aglonas pagasta apdzīvotās vietas "Gūteņi" nosaukums latgaliski.
- timolīze Aizkrūtes dziedzera audu involūcija.
- timokēze Aizkrūtes dziedzera fizioloģiskās atrofijas aizkavēšanās vai tā palielināšanās.
- timīts Aizkrūtes dziedzera iekaisums.
- tīmektomija Aizkrūtes dziedzera izgriešana.
- timopātija Aizkrūtes dziedzera slimība.
- timocīts Aizkrūtes dziedzera šūna.
- tīmus Aizkrūtes dziedzeris (ar iekšējo sekrēciju).
- timolizīns Antiviela, kas noārda aizkrūtes dziedzera šūnas.
- ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
- kompjūtertomogrāfs Aparāts, ar ko veic kompjūtertomogrāfiju; datortomogrāfs.
- Sepene apdzīvota vieta (izzudusi) Embūtes pagastā.
- Dēsele apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Dinsdurbe apdzīvota vieta (mazciems) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- Vībiņi apdzīvota vieta (vidējciems) Embūtes pagastā, Embūtes pagasta administratīvais centrs, 70 km no Liepājas un 10 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās muižas teritorijā.
- Valgunde Apdzīvota vieta (vidējciems) Jelgavas novadā 13 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Valgunte, arī Valgūte.
- Jaunšķieri apdzīvota vieta (viensēta) Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā.
- vadmērs Apģērbu lielumu skalu noteicošais [somatomērs]{s:1664}, ko izmanto tipfigūru lielumam proporcionālo, sekundāro somatomēru aprēķināšanai; tā standartizētos garumus (galvas apkārtmēru, krūšu apkārtmēru, pakrūtes apkārtmēru, vidukļa apkārtmēru, gūžu apkārtmēru, augumu, delma garumu, kājas garumu, pēdas garumu) tieši vai netieši norāda apģērba preču lieluma marķējumos.
- puse apzīmē pulksteņa laika momentu, kad līdz attiecīgās stundas sākumam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
- Embūtes pilskalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, 400 m uz ziemeļiem no Embūtes centra, \~26 m augsts mitru pļavu ieskauts reljefa izvirzījums, plakumam noapaļota trīsstūra veids (garums - 60 m, platums - 15-50 m).
- Embūtes upurkalns atrodas Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, pie Pilskalnu mājām, \~250 m uz ziemeļrietumiem no Embūtes pilskalna, diametrs \~50 m, augstums \~2 m, nosaukums un atrašanās vieta vedina to uzskatīt par Embūtes pilskalnam atbilstošu kulta vietu.
- Gūteņu pilskalns atrodas Preiļu novada Aglonas pagastā, Gūteņu ciemā, ir savrups, ieapaļš, 22 m augsts paugurs Pakaļņa ezera austrumu krastā, ilgstoši izmantots lauksaimniecībā un zaudējis sākotnējo veidolu un nocietinājumus, palikusi 8 m augsta stāva nogāze pret ezeru, plakumam bijis noapaļota trīsstūra veids (garums 50 m, lielākais platums 35 m).
- Ogļukalna atsegums atsegums Lētīžas kreisajā krastā, Embūtes pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), nogulumus pieskaita pie Pulvernieku (Ļihvinas) starpleduslaikmeta veidojumiem.
- limfoidālie audi audi, kuros ir vai rodas limfocīti; sastopami limfmezglos, liesā, mandelēs un aizkrūtes dziedzerī.
- sunaglis Augonis, pūte.
- sūnākslis Augonis, pūte.
- sunnaglis Augonis, pūte.
- sunsnagla Augonis, pūte.
- nargile Austrumnieku smēķēšanas ierīce, ūdenspīpe ar šļūtenīti.
- Backhusen Bakūzes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- benzīna pildne benzīna iepildīšanas iekārta uzpildes stacijā. Tās sastāvā ir benzīna sūknis, tilpumiskā mēriekārta, skaitītājs, kas uzrāda sūknētā benzīna daudzumu un maksu par to, pistole benzīna iepildīšanai spēkratu degvielas tvertnē un savienojošās caurules (šļūtenes).
- dzīvucis Bērzu šampanietis - dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens.
- propranolols Beta adrenoblokators, kas mazina sirds ritmu un minūtes tilpumu, pazemina asinsspiedienu, kā arī ir efektīvs migrēnas profilaksei.
- Vinzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
- Binzes ezers Bindžu ezers Embūtes pagastā.
- raunds Boksā - laika sprīdis (parasti trīs minūtes), kurā notiek viens cīņas posms.
- vēģeniece Brūtes vedēja.
- rūtēnieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rūte" iedzīvotāji.
- rūtieši Burtnieku novada Burtnieku pagasta apdzīvotās vietas "Rūte" iedzīvotāji.
- ceļūtis Ceļūtes.
- ceļūtnes Ceļūtes.
- bolero veste cieša, līdz pakrūtei saīsināta veste, ko valkā neaizdarītu.
- hromocistoskopija Cistoskopija pēc krāsvielas šķīduma injekcijas vēnā vai muskulī; krāsains urīns normāli parādās pūslī dažas minūtes pēc injekcijas.
- Vārmes nolaidenums dabas apvidus Austrumkursas augstienes rietumu malā, platība — 70000 ha, garums — \~70 km, platums — 4-15 km, robežojas ar Kursas zemienes Pieventas līdzenumu, Saldus pauguraini, Viduslatvijas zemienes Vadakstes līdzenumu un Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini.
- Bandavas pauguraine dabas apvidus Rietumkursas augstienes centrālajā daļā, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — 36 km, platums — 12-35 km, ziemeļos robežojas ar Kurmāles pauguraini, austrumos — ar Kursas zemieni, dienvidos — ar Embūtes pauguraini un Vārtājas viļņoto līdzenumu, ziemeļrietumos — ar Apriķu līdzenumu, reljefu veido 25-40 m augstas paugurgrēdu joslas, ko atdala pazeminājumi ar viļņotiem līdzenumiem.
- Vārtājas viļņotais līdzenums dabas apvidus Rietumkursas augstienes dienvidrietumu malā, aizņem 4-21 km platu joslu, kas stiepjas ziemeļu-dienvidu virzienā 70 km garumā, platība - 101200 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumu un Piemares līdzenumu, Apriķu līdzenumu, Bandavas pauguraini un Embūtes pauguraini.
- Vadakstes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidrietumu daļā, platība — 82200 ha, garums austrumu-rietumu virzienā — 56 km, platums — no 6 km (austrumos) līdz 24 km (rietumos), robežojas ar Rietumkursas augstienes Embūtes pauguraini, Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu, Saldus pauguraini un Lielauces pauguraini, kā arī ar Zemgales līdzenumu.
- Blažģa ezers dabas liegums Dienvidkurzemes novada Kalvenes, Priekules un Embūtes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., tajā mitru mežu masīvi mijas ar zemajiem purviem, maziem ezeriņiem, aizaugušām pļavām, liela biotopu daudzveidība, pie ezera atjaunota koka vardes populācija.
- Ruņupes ieleja dabas liegums Rietumkursas augstienes Embūtes paugurainē, Preikules un Vaiņodes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 607 ha, ielejas nogāzes apaugušas ar platlapjiem un skuju kokiem, aug vairākas aizsargājamas ziedaugu sugas, ir aizsargājamas sēņu sugas - melnās zvīņbekas ("Trobilomyces floccopus") atradne.
- kompiters Dators, kompjūters.
- terjers Dažu medību, dienesta, dekoratīvo šķirņu suns; piem., bedlingtonterjers, erdelterjers, foksterjers, keriblūterjers, skaiterjers, skočterjers, toiterjers.
- brūtīte Dem. --> brūte.
- Bakūžu dzirnavu ezers Dēseles dzirnavu ezers Embūtes pagastā.
- Desseln Dēseles muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- dinsdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinsdurbe" iedzīvotāji.
- dinzdurbenieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dinzdurbe" iedzīvotāji.
- embūtnieki Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Embūte" iedzīvotāji.
- Bakūze Dienvidkurzemes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" daļa.
- rasūtnieki Dienvidkurzemes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Rasūte" iedzīvotāji.
- Lanka Dzeldas labā krasta pieteka Embūtes pagastā, garums - 10 km.
- bērzu šampanietis dzēriens, pa vidu starp alu, sidru un šampanieti: novecējušā alū ieliek no mizas daļēji attīrītu bērza zariņu, patur minūtes piecpadsmit vai nedaudz ilgāk, pa bērza zaru nāk putodams alus ārā, kad beidzot putot, iznāk viegls, šampanietim līdzīgs dzēriens; dzīvucis.
- dziļjūtīgs Dziļi jūtīgs; jūtelīgs.
- THX Dzīvnieku aizkrūtes dziedzera ekstrakts.
- Amboten Embūte.
- Amboten Embūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagasta teritorijā.
- jāgmaņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" (kādreiz - "Jāgmaņi") iedzīvotāji.
- jāgmiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Jāgmiņi" iedzīvotāji.
- vārķenieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vārķe" iedzīvotāji.
- vībiņnieki Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Vībiņi" iedzīvotāji.
- timotropisms Endokrīno funkciju traucējumu tips, kad dominē aizkrūtes dziedzera funkcijas traucējumi.
- Pūtēļu grāvis Ezeres kreisā krasta pieteka Saldus novada Jaunauces pagastā, garums - 11 km; Pūteļu grāvis.
- Bindžu ezers ezers Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība - 7 ha; Binzes ezers; Vinzes ezers.
- Sepenes ezers ezers Embūtes pagastā, 88,1 m vjl., platība — 67 ha, garums — 1,2 km, lielākais platums — 0,8 km, lielākais dziļums — 3,5 m, eitrofs, aizaugums — 60%; Sepes ezers.
- Raudenes ezers ezers Embūtes pagastā, platība - <1 ha; Raudeņu ezers.
- Krišjāņu ezers ezers Embūtes pagastā, platība — 1,1 ha.
- Briņķu ezers ezers Nīkrāces pagastā pie robežas ar Embūtes pagastu, platība — 11,7 ha, iztek Šķērvelis.
- slēpiski Gar zemi velkoties, šļūteniski; slēpeniski.
- jūras jūdze garuma mērvienība jūras navigācijā, atbilst meridiāna loka 1 minūtes vidējam garumam un ir 1852,2 metri = 10 kabeļtauvas = 6080 pēdas.
- glābšanas boja glābšanas plosta inventārā ietilpstoša boja, kas apgādāta ar 2 m augstu kārti, kuras galā ir elektriskā spuldze un karodziņš, peldošu enkuru un automātisku elektrobateriju, kurai jādarbojas vismaz 45 minūtes.
- cincendorfieši Grāfa Ludvika Nikolaja fon Cincendorfa (1700.-1760. g.) dibinātās Hernhūtes brāļu draudzes un tai sekojošās kustības dalībnieki.
- krūtenieki Grobiņas novada Bārtas pagasta apdzīvotās vietas "Krūte" iedzīvotāji.
- tīmiskā makroģenitosomija hormonāli traucējumi primāra aizkrūtes dziedzera audzēja gadījumā: aptaukošanās, pārmērīgi attīstīta muskulatūra, dzimumorgānu hipertrofija; slimība sākas agrā bērnībā.
- Liepājas rajons padomju laikā ietvēra (1984. g.) Aizputes, Durbes, Grobiņas un Priekules pilsētu, Pāvilostas un Vaiņodes pilsētciematu, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Sikšņu, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas ciemu.
- neigūtieši Ilūkstes novada Eglaines pagasta apdzīvotās vietas "Neigūte" iedzīvotāji.
- piecminūte Īsa, aptuveni piecas minūtes ilga sanāksme, apspriede.
- Vaiņodes novads izveidots 2009. g., ietvēra Embūtes un Vaiņodes pagastu, robežojās ar Priekules, Aizputes, Skrundas un Saldus novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Dienvidkurzemes novadā.
- Jagman Jagmaņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- timozīns Jebkurš no dažiem aizkrūtes dziedzera humorālajiem faktoriem; visaktīvākais ir 3100 D polipeptīds, "alfa 1" timozīns, ko izdala tīma epitēlijšūnas; nodrošina imūnsistēmas funkcijas un var atjaunot T limfocītu funkcijas dzīvniekiem pēc tīmektomijas.
- mazbūtenieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- mazbūtnieki Jelgavas novada Vircavas pagasta apdzīvotās vietas "Mazbūtes" iedzīvotāji.
- aizkaitīgs Jūtelīgs, dusmīgs; aizkaitināms.
- šļūteris Kāds, kas laistās ar šļūteni.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- sprūta Kālis, sprūte (2).
- Krievukalns Kalns Embūtes pagastā, 2,5 km uz dienvidrietumiem no Embūtes, augstākā virsotne Rietumkursas augstienē - 189,5 m vjl., relatīvais augstums - 20 m, ziemeļrietumu nogāze stāva; Radiņkalns.
- Kalšu Kalšu ezers - atrodas Embūtes paugurainē, Vaiņodes pagastā, uz Latvijas un Lietuvas robežas, 111 m vjl., platība - 43,3 ha (Latvijā 20 ha), garums - 1,6 km, lielākais platums - 0,4 km, lielākais dziļums - 4,2 m, eitrofs.
- Kalvene Kalvenes pagasts - pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Embūtes, Bunkas, Vecpils, Aizputes un Kazdangas pagastu, kā arī ar Kuldīgas novadu; bijušie nosaukumi: Tāšu Padure, vāciski - Tasch-Padderen, krieviski - Taš-Paddernskaja.
- soma Kamera (riepas), šļūtene.
- imunocīts Kaulu smadzeņu un aizkrūtes dziedzera izcelsmes limfocīts, kas nodrošina imūnatbildi.
- vakaraine Kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- skaitļotājgrafika Kompjūtergrafika; grafisku attēlu iegūšana un apstrāde ar datoru, vizualizējot (ar graf. izvadiekārtu, iespiedierīci, kineskopu) tā atmiņā ievadītus vai no attēlojamā objekta matemātiskā apraksta izskaitļotus elementus.
- globālā satelītnavigācijas sistēma Krievijas militāro satelītu sistēma (GLONASS) ar 11 satelītiem (plānoti 24); lido 19100 km augstumā, orbītas slīpums 64,8 grādi, apriņķošanas periods 11 stundas 15 minūtes.
- Radiņkalns Krievukalns, kalns Embūtes pagastā.
- Kreuzberg Krustkalna muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- pakrūtes apkārtmērs krūškurvja lielākā horizontālā perimetra somatomērs pakrūtes līmenī, kura mērgaruma vērtību nosaka ar mērlenti, savietojot aptvēruma atskaites un nolasījuma punktus; krūšturu lielumu skalas vadmērs.
- ņieburkrūšturis Krūšturis ar pagarinātu, mīkstos audus nedeformējošu pakrūtes pamatni, kas var sniegties līdz vidukļa līmenim; bistjē.
- Kruhten Krūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Bārtas pagastā.
- krūtežis Krūteža (1).
- krūtežs Krūteža (1).
- krūtēžs Krūteža (1).
- krūpenis Krūteža; krūpene.
- krūpins Krūteža; krūpene.
- elstiņš Krūteža.
- krūpene Krūteža.
- krūtaine Krūteža.
- krūtene Krūteža.
- Kuiļa upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
- Kuiļu upe Kuiļupe, Lankas pieteka Embūtes pagastā.
- pasirds Ķermeņa daļa zem sirds; - pakrūte.
- stunda Laika mērvienība - 60 minūtes.
- stunda Laika sprīdis (parasti 40 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē, arī individuāla mācību nodarbība; mācāmā viela, ko apgūst šajā laika sprīdi; mācību stunda.
- mācību stunda Laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- šļūterēt Laistīt ar šļūteni.
- Kuiļupe Lankas labā krasta pieteka Embūtes pagastā; Kuiļa upe; Kuiļu upe.
- Bakūze Lētīžas kreisā krasta pieteka Embūtes pagastā; Bakuze; Banuze; Dēsele.
- Ambotenskaja Liepājas apriņķa Embūtes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Lindenhof Liepu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- marga Līgava, brūte, iecerētā.
- merģele Līgava, brūte, iecerētā.
- loka sekunde loka garuma vienība, 1/60 daļa no loka minūtes.
- mācībstunda Mācību stunda - laika sprīdis (parasti 45 vai 30 minūtes), kad notiek atsevišķa nodarbība mācību iestādē.
- akadēmiskā stunda mācību stundai vai lekcijai noteiktais laiks - parasti 45 minūtes.
- Filago minima mazā pūtele.
- Klein-Kruhten Mazkrūtes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Kalētu pagastā.
- transcendentālā meditācija meditācijas tehnika, ko mācīja mahariši Mahešs Jogi un kas pēc 1960. gada kļuva populāra Rietumos; tās praktizētājiem nav nepieciešams būt kādas reliģijas piekritējiem, viņiem tiek mācīts meditēt 15-20 minūtes divreiz dienā, tas noņem stresu un palīdz relaksēties.
- Skūteles Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukuma variants.
- Skūtelis Mežvidu pagasta apdzīvotās vietas "Skūteļi" nosaukums latgaliski.
- eruptīvā protuberance mierīgās protuberances daļa, kura pēkšņi kļūst spožāka un kuras viela tiek izmesta Saules vainagā ar ātrumu simtiem km/s; šāda protuberance pastāv dažas minūtes līdz pusstundai un parasti ir saistīta ar Saules uzliesmojumu.
- minata Minūte.
- minats Minūte.
- minote Minūte.
- minotne Minūte.
- minots Minūte.
- minūkne Minūte.
- miņūte Minūte.
- minūts Minūte.
- miņūts Minūte.
- jūdze Nemetrisko mērvienību sistēmu garuma mērvienība - meridiāna loka minūtes garums, ko izmanto navigācijā, taču sferoīdās Zemes formas dēļ tās garums mainās no 1842,9 m (uz ekvatora) līdz 1861,6 m (pie poliem).
- krūteklis Nervozs kašķis; krūtelis.
- rokas satečsūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
- rokas bilžu sūknis no nerūsoša materiāla izgatavots pārnēsājams sūknis ar gumijas šļūteni ūdens aizvadīšanai ārpus borta.
- Tūteres ozoli nolauztā ozola, dižkoka - Tūteres ozola - vietā Vecates pagastā 1968. g. iestādīts no tā zīles izaudzēts ozoliņš un ap to - vesela ozolu birzs.
- tim- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
- tīm- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
- timo- Norāda uz aizkrūtes dziedzeri.
- pus- Norāda, ka līdz salikteņa otrajā daļā nosauktajam pulksteņa laika momentam atlikušas trīsdesmit minūtes.
- Dienvidkurzemes novads novads Latvijas dienvidrietumos pie Baltijas jūras, ar administratīvo centru Grobiņā, robežojas ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus novadu, kā arī ar Liepājas pilsētu un Lietuvu, ietver 5 pilsētas (Aizpute, Durbe, Grobiņa, Pāvilosts, Priekule) un 26 pagastus (Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Groboņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales, Virgas).
- izšķutēt Pabeigt šķūtes darbus.
- Priekules pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, aptver Priekules pilsētu, robežojas ar Kalvenes, Embūtes, Vaiņodes, Gramzdas, Virgas un Bunkas pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Preekuln, krieviski — Prekuļnskaja.
- Vaiņodes pagasts pagasts Dienvidkurzemes novadā, robežojas ar Gramzdas, Priekules un Embūtes pagastu, kā arī ar Saldus novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Vaiņodes un Bātas pagasts, vāciski — Vainoden und Bahten, krieviski — Vainodenskaja.
- krupene Pakrūte; krūteža.
- pakrūpinis Pakrūte.
- pakrūts Pakrūte.
- pasirde Pakrūte.
- pasirži Pakrūte.
- Krančkalns Panūtas kalns - pilskalns Straupes pagastā; Panūtes kalns.
- pārjūtelīgs Pārāk jūtelīgs.
- sakraloze Pārtikas piedeva E955 (sintezē no cukura un hlora), mākslīgs saldinātājs, var izraisīt aizkrūtes dziedzera samazināšanos, dzīvniekiem novērota nieru un aknu palielināšanās.
- E955 Pārtikas uzlabotājs - sakraloze, iespējamā iedarbība - aizkrūtes dzīedzera samazināšanās.
- Liepājas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Aizteres, Aizviķu, Asītes, Bārtas, Bunkas, Dunikas, Durbes, Embūtes, Ezeres, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Krotes, Medzes, Nīcas, Nīgrandas, Pērkones, Priekules, Purmsātu, Rāvas, Rucavas, Tadaiķu, Tāšu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgaļu, Virgas un Ziemupes pagastu, robežojās ar Aizputes, Kuldīgas un Jelgavas apriņķi, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Liepājas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Liepājas, Aizputes, Grobiņas, Pāvilostas un Priekules pilsētu, Durbes pilsētu ar lauku teritoriju, Aizputes, Bārtas, Bunkas, Cīravas, Dunalkas, Dunikas, Embūtes, Gaviezes, Gramzdas, Grobiņas, Kalētu, Kalvenes, Kazdangas, Lažas, Medzes, Nīcas, Otaņķu, Priekules, Rucavas, Sakas, Tadaiķu, Vaiņodes, Vecpils, Vērgales un Virgas pagastu, robežojās ar Ventspils, Kuldīgas un Saldus rajonu, kā arī ar Lietuvu un Baltijas jūru.
- Asītes pagasts pastāvēja Liepājas apriņķī līdz 1949. g., mūsu dienās teritorija ietilpst Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā.
- laika vienādojums patiesā Saules laika un vidējā Saules laika starpība kuras cēlonis ir Zemes kustība pa orbītu ar mainīgu ātrumu un tas, ka Saule kustas pa ekliptiku, nevis pa debess ekvatoru; šo abu iemeslu pēc laika vienādojuma absolūtā vērtība var sasniegt 16 minūtes.
- panikas lēkme pēkšņa, relatīvi īslaicīga intensīvas trauksmes epizode ar izteiktu simptomātiku, kaut arī nepastāv reāls apdraudējums vai redzams cēlonisks pamats; var ilgt aptuveni 10–30 minūtes, reizēm ilgāk.
- ceturtdaļstunda Piecpadsmit minūtes.
- Pieventa Pieventas līdzenums - dabas apvidus Kursas zemienes dienvidu daļā, platība - 106200 ha, garums - \~60 km ziemeļu-dienvidu virzienā, platums - 18-30 km, robežojas ar Austrumkursas augstienes Vārmes nolaidenumu austrumos un Rietumkursas augstienes Embūtes, Bandavas un Kurmāles pauguraini rietumos.
- bluķa grāmatas pirms Gūtenberga no gravējumiem uz mitra papīra iespiestās grāmatas, kuras iespieda uz lapas vienas puses un pēc žāvēšanas baltās puses salīmēja kopā.
- strēķis plaknes leņķa ārpussistēmas mērvienība (11,25 grādi jeb 11 grādi un 15 minūtes), kas ir 1/32 daļa no horizonta riņķa līnijas, virziens (no novērotāja) uz horizonta punktiem attiecībā pret debespusēm.
- polārloks Polārais loks - viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
- timoma Primārs aizkrūtes dziedzera audzējs.
- pusdeviņi Pulksteņa laika moments: astoņi trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laika moments: astoņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- puspieci Pulksteņa laika moments: četri trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laika moments: četrpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: desmit trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: deviņi trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laika moments: deviņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusvienpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit divi trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: divdesmit trīs trīsdesmit minūtes.
- pusdeviņi Pulksteņa laika moments: divdesmit trīsdesmit minūtes.
- pusdesmit Pulksteņa laika moments: divdesmit viens trīsdesmit minūtes.
- pustrīs Pulksteņa laika moments: divi trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laika moments: divpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusviens Pulksteņa laika moments: nulle trīsdesmit minūtes.
- pusseši Pulksteņa laika moments: pieci trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laika moments: piecpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusastoņi Pulksteņa laika moments: septiņi trīsdesmit minūtes.
- pusseši Pulksteņa laika moments: septiņpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusseptiņi Pulksteņa laika moments: seši trīsdesmit minūtes.
- puspieci Pulksteņa laika moments: sešpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusčetri Pulksteņa laika moments: trīs trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: trīspadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdivpadsmit Pulksteņa laika moments: vienpadsmit trīsdesmit minūtes.
- pusdivi Pulksteņa laika moments: viens trīsdesmit minūtes.
- pusminūte Puse minūtes.
- planga Pūte, čulga, tulzna.
- pāpulis Pūte, iekaisums uz ādas.
- pūtēle pūte; pinne.
- pūtele Pūte; pinne.
- pūtelīte Pūtele.
- logfia Pūteles (ģints "Filago" atsevišķas sugas, kas dažkārt tiek nodalītas atsevišķā ģintī).
- filago Pūteles.
- kaltenis Pūtelis - senlatviešu ēdiens karstajās vasaras dienās, gatavots no sagrauzdētas un samaltas labības (rudziem, kviešiem, griķiem, zirņiem), uz miltiem uzlejot rūgušpienu un ļaujot rūgt, kamēr milti atmiekšķējušies mīksti.
- pūtele Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- pūtēlis Pūtelis - vārītu, izžāvētu un tad samaltu auzu, miežu, rudzu, kviešu, zirņu biezenis; ēdiens, ko ēda vasaras laikā pie siļķes vai cita stiprāka ēdiena.
- tīruma pūtele pūteļu suga ("Filago arvensis").
- mazā pūtele pūteļu suga ("Filago minima"), Latvijā aizsargājama.
- Raudeņu ezers Raudenes ezers Embūtes pagastā.
- Raudeņu Raudeņu ezers - Raudenes ezers Embūtes pagastā.
- Znūteni Rēzeknes novada Nautrēnu pagasta apdzīvotās vietas "Znūteņi" nosaukums latgaliski.
- sarracenia Saracēniju dzimta ("Sarraceniaceae"), ilggadīgi lakstaugi, kam šļūtenes veida rozetes lapas ar vāciņu, ar lielu lapas veida zieda drīksnu, kas ziedu gandrīz pavisam aizsedz un noslēdz, 7 sugas atlantiskās Ziemeļamerikas kūdras purvos, no tām 1 kultivē arī augu mājās kūdras sūnās.
- tūte Savienojumā "bada tūte" - pupuķis, bada dzeguze.
- Sepes ezers Sepenes ezers Embūtes pagastā.
- pūtīte Sīks strutains (ādas) audu iekaisums; pūte 1.
- piesirde Sirds apvidus; arī pakrūte.
- hiperkinēmija Sirds minūtes tilpuma palielināšanās.
- sirds indekss sirds minūtes tilpums uz ķermeņa virsmas kvadrātmetru; normāli tas ir apm. 2,2 litri.
- mikrooperācija Skaitļotāja vai tā atsevišķas ierīces operācijas elementārsolis (datu koda pārsūte, nobīde vai pieskaitīšana, darbība ar atsevišķiem koda bitiem, reģistra vai skaitītāja satura maiņa).
- skūča skūteris.
- transpjūters Specializēts mikroprocesors, kura sastāvā ietilpst palīgshēmas daudzu (vairāku) transpjūteru vienlaicīgai paralēlai darbībai.
- datortomogrāfija Staru diagnostikas metode, kurā ar datoru iegūst dažādu orgānu slāņu attēlu; kompjūtertomogrāfija.
- Dzelda Šķērveļa kreisā krasta pieteka Kuldīgas novada Nīkrāces pagastā, augštece Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, garums - 24 km, kritums - 89 m, iztek no neliela ezera Embūtes paugurainē, upe stipri līkumaina un tai ir dziļa ieleja ar daudzām sāngravām.
- dūka Šļūtene, caurule.
- sūcējšļūtene Šļūtene, pa kuru virza (ko) sūkšanas, sūknēšanas procesā.
- šļukters Šļūtene, šļirce.
- šlācene Šļūtene.
- šļāktuve Šļūtene.
- šlanga Šļūtene.
- šlauka Šļūtene.
- šļauka Šļūtene.
- šļaukste Šļūtene.
- šļauksts Šļūtene.
- šļūcere Šļūtene.
- šļūte Šļūtene.
- šļūtere Šļūtene.
- šļūtka Šļūtene.
- brandspoits Šļūtenes metāla uzgalis, kas virza ūdens strūklu vajadzīgajā virzienā, kad dzēšams ugunsgrēks vai laistāmas ielas.
- asimetrisks torakopāgs tāds torakopāgs, kad parazīts pieaudzis autozīta pakrūtes apvidū.
- timikolimfātisks Tāds, kas attiecas uz aizkrūtes dziedzeri, limfmezgliem un limfātiskām struktūrām (liesu un limfoīdiem agregātiem).
- piecminūte Tāds, kas ilgst piecas minūtes.
- timoprīvs Tāds, ko izraisījusi priekšlaicīga aizkrūtes dziedzera involūcija vai izoperēšana.
- pumpaiņš Tāds, kur ir pumpas, pūtes.
- pūtains Tāds, kur ir pūtes (parasti par seju).
- priapulidae Tārpu dzimta ar ķermeni muskuļu šļūtenes veidā, kam priekšdaļa (snuķis) ievelkama un izspīlējama.
- lauka pūtele tīruma pūtele.
- Filago arvensis tīruma pūtele.
- žulga Tulzna, pampums, pūte, čulga.
- pūzna tulzna, pūte; skabargas izraisīta čūla.
- kūtaļa Tulzna, pūte.
- laidējs Ūdens šļūtenes vadītājs ugunsdzēsēju komandā.
- Tīreļu dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, 92,0 m vjl., uzstādināts strauta ielejā, platība — 24,1 ha, garums — 1,3 km, lielākais platums — 0,4 km, dziļums — līdz 2,5 m, vidēji aizaudzis.
- Krustkalna dzirnavezers ūdenskrātuve Embūtes pagastā, platība - <1 ha.
- Bātas dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Veldas upē, Embūtes pagastā, platība 10,9 ha.
- Strīķupe ūdenstece Embūtes pagastā, Sepenes ezera pieteka; Striķupe; Strīķupīte.
- Ģīļa ezers ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība - 2,5 ha
- Vībiņu dīķis ūdenstilpe Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- Lejas dīķis ūdenstilpne Embūtes pagastā, platība — 1,5 ha.
- priekškrūtis Uzkrekls, krūteža.
- Dēseles dzirnavezers uzpludināts uz Bakūzes upes, Dienvidkurzemes novada Embūtes pagastā, platība — 3,8 ha; Bakūžu dzirnavezers.
- Embūtes dzirnavezers uzpludināts uz Kuiļupes Embūtes pagastā, platība — 1 ha.
- soufflet Uzpūtenis.
- dēselnieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Dēsele" iedzīvotāji.
- sepenieki Vaiņodes novada Embūtes pagasta apdzīvotās vietas "Sepene" iedzīvotāji.
- Amboten Vaiņodes novada Embūtes pagasta bijušais nosaukums.
- šļirckāt Vairākkārt ne visai intensīvi šļākt (šķidrumu, piemēram, ar šļūteni).
- vakarainīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakariene Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarine Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarīne Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarīša Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- vakarnīca Vakaraine - kāzās vedējmāte; brūtes gala vedējmāte.
- Valdšūta-Tīngene Valdshūte-Tīngene - pilsēta Vācijā.
- Warken Varķes muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- Birztala Vārtājas kreisā krasta pieteka Rietumkursas augstienes nolaidenumā, Priekules novadā, garums - 25 km, kritums - 78 m, sākas Embūtes paugurainē; Bērstele; Birkstala; Birstala; Birstele.
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
- individuālie braucieni velosporta sacensības šosejā, kur dalībnieki startē cits pēc cita ar 1 minūtes intervālu.
- Šķērvelis Ventas kreisā krasta pieteka Nīkrāces pagastā un kā robežupe arī Embūtes pagastā, garums - 15 km, kritums - 65 m, iztek no Briņķu ezera; Nīkrāce.
- Vībiņi Vībiņu dīķis - atrodas Embūtes pagastā, platība - 1,5 ha.
- Wibingen Vībiņu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Embūtes pagastā.
- segvejs Viena cilvēka pārvietošanās līdzeklis uz diviem paralēliem riteņiem ar akumulatoru un elektrodzinēju; giroskūters.
- saulgriežu loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas 23 grādus un 27 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
- polārais loks viena no divām paralēlēm, kas atrodas 66 grādus un 33 minūtes uz ziemeļiem un uz dienvidiem no ekvatora.
- Dzegužkalns Viļņveida kāpa Baltijas ledus ezera smilšainajā līdzenumā, Daugavas ielejas malā, Rīgā, Kurzemes rajonā, Iļģuciemā, starp Daugavgrīvas, Embūtes un Dzegužu ielu, garums - 1 km, platums - 0,3 km, relatīvais augstums - 16-18 m, kāpas ziemeļu galā ir augstākais dabiskais zemes virsas punkts Rīgā - 28 m vjl.
- spenceris Virsdrēbju piekļāvīgi īsā virsjaka, parasti līdz viduklim; sākotnēji līdz pakrūtei (kā 1790.-1825. g. ampīrkleitu papildinājumos).
- jūtelība Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- jūtelīgums Vispārināta īpašība --> jūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- pārjūtelība Vispārināta īpašība --> pārjūtelīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa ūte.