Paplašinātā meklēšana
Meklējam īre.
Atrasts vārdos (100):
- īre:1
- bīre:1
- fīre:1
- ķīre:1
- nīre:1
- pīre:1
- tīre:1
- vīre:1
- zīre:1
- dzīre:1
- klīre:1
- plīre:1
- spīre:1
- svīre:1
- svīre:2
- šķīre:1
- Trīre:1
- zvīre:1
- Bīrene:1
- Dīrena:1
- Dīrene:1
- dzīres:1
- fīrers:1
- sīreps:1
- špīres:1
- Tīreļi:1
- vīrene:1
- iedzīre:1
- Kastīre:1
- mušmīre:1
- fīreris:1
- fīreris:2
- Šlīrene:1
- švīrene:1
- tīrelis:1
- vīrelis:1
- īrenieks:1
- apakšīre:1
- manikīre:1
- pedikīre:1
- sukspīre:1
- atdzīres:1
- iedzīres:1
- klīrenss:1
- netīrens:1
- papīrene:1
- šķīrenis:1
- Tīregoda:1
- tīreklis:1
- uzdzīres:1
- vīreklis:1
- vīreksne:1
- vīrekste:1
- vīreksts:1
- eremopīre:1
- ķisinbīre:1
- pašattīre:1
- smalctīre:1
- aizdzīres:1
- Dīrendāls:1
- Īstdīrema:1
- netīrelis:1
- Ņīreģhāza:1
- rīrekrāns:1
- tīrelieši:1
- tīrelītis:1
- tīreļmala:1
- Vectīreļi:1
- vīreklīte:1
- vīrekstes:1
- vīrekstis:1
- vīrenieks:1
- vīrenītis:1
- vīrestība:1
- vīrestīgs:1
- vīrešķība:1
- septiņvīre:1
- Cīrenberga:1
- dzīrenieks:1
- Fīresvatns:1
- Ibenbīrene:1
- Jauntīreļi:1
- Maztīrelis:1
- papīrenīte:1
- šķīrenieki:1
- tīreļnieki:1
- tīreļpļava:1
- Tīreļpurvs:1
- vīreklītis:1
- salangsvīre:1
- asinsdzīres:1
- nīrembergija:1
- štruntfīrers:1
- saspīrenēties:1
- štruntfīreris:1
- vectīreļnieki:1
- empīreumatisks:1
- jauntīreļnieki:1
- Bīrene pie Āres:1
- štrumbantfīrers:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (179):
- Tīreļpurvs 1. pasaules kara cīņu vieta Ķemeru-Smārdes tīrelī, kur no 1915. g. oktobra līdz 1917. g. augustam atradās frontes līnija.
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- tīreļnieki Alsungas novada apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- sublokācija Apakšīre.
- Phyteuma orbiculare apaļā septiņvīre.
- dzīre Ašņu dzīre - parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- dzēres Ašņu dzīre jeb parastais pelašķis ("Achillea millefolium").
- Tīrspurvs augstais purvs Dunikas pagastā, ietilpst dabas liegumā "Dunika", platība - 1471 ha, kūdras slāņa dziļums - līdz 3,7 m; Dunikas tīrelis.
- Maztīrelis augstais purvs Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Valgundes pagastā, uz dienvidiem no Ložmetējkalna, platība 1936 ha, kūdras slāņa lielākais dziļums 4,2 m, lielākā purva daļa klaja, apaugusi ar priedītēm, gar malām mežs; Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs.
- tīrelieši Babītes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- Baltazars Bībelē - Dāniēla grāmatā - aprakstītas dzīres Baltazara, Babilonijas pēdējā valdnieka, pilī. Dzīru laikā uz pils sienām parādījās noslēpumaini vārdi: "Menē, menē, tekēl ūparsīn", ko Dāniēls izskaidroja kā Baltazara un viņa valsts bojāejas pareģojumu; persieši Kīra II vadībā ieņēma Babiloniju un nogalināja Baltazaru 539. g. p. m. ē.
- bļaustuve Bļāvēju dzīres.
- mielastība Cienasts, mielasts, dzīres.
- krina Cūka, netīrelis.
- truša Cūka, netīrelis.
- Burtnieka līdzenums dabas apvidus Latvijas ziemeļu daļā, Tālavas zemienē, platība — 2128 kvadrātkilometru, garums ziemeļu-dienvidu virzienā — līdz 80 km, platums — no 15-20 km Igaunijas pierobežā, līdz 45 km Valmieras apkaimē, robežojas ar Raudavas-Rūjas ielejveida pazeminājumu, Kārķu pazeminājumu, Sedas tīreli, Gaujas senleju, Paktenes-Ziedes pazeminājumu un Saklaura purvu.
- Upmales paugurlīdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 144800 ha, stiepjas meridionālā virzienā no Lejasdaugavas senlejas līdz Lietuvas robežai 60 km garumā, platums — 24-32 km, robežojas ar Zemgales līdzenumu, Tīreļu līdzenumu un Taurkalnes līdzenumu.
- Zemgales līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidu daļā, platība — 289500 ha, robežojas ar Tīreļu līdzenumu, Upmales paugurlīdzenumu, Vadakstes līdzenumu, Jonišķu līdzenumu Lietuvā, Austrumkursas augstienes Lielauces pauguraini un Spārnenes viļņoto līdzenumu.
- Ropažu līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes ziemeļrietumu malā, platība — 76100 ha, robežojas ar Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumu, Idumejas augstienes Gaujas senleju, Madlienas nolaidenumu un Daugavu, kas to šķir no Upmales paugurlīdzenuma un Tīreļu līdzenuma.
- Dunika Dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Rucavas novada Dunikas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., izveidots apvienojot Dunikas tīreļa dzērvenāju liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 1334 ha) un Luknes skābaržu audzes botānisko liegumu (valsts aizsardzībā no 1977. g., platība - 161 ha).
- Līvbērzes liekņa dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Dobeles novada Jaunbērzes pagastā un Jelgavas novada Līvbērzes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 144 ha, gk. pārmitri platlapju meži, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Melnā ezera purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Olaines pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 317 ha, konstatēta liela putnu sugu dažādība.
- Sedas purvs dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Ērģemes, Ēveles un Plāņu pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 7300 ha, liegumā ietilpst lielākā daļa Sedas tīreļa, tas izveidots gk. ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, konstatētas arī daudzas retas bezmugurkaulnieku sugas.
- Kalēju tīrelis dabas liegums, atrodas Viduslatvijas zemienes Upmales līdzenumā, Gribas tīreļa rietumu daļā, Bauskas novada Vecumnieku pagastā, zemais purvs, platība — 35,6 ha, valsts aizsardzībā kopš 1977. g.
- Cenas tīrelis dabas liegums, purvs, platība — 8983 ha, atrodas Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Mārupes novadā, valsts aizsardzībā kopš 1999. gada, centrālā daļa akačaina un lāmaina, ar daudziem maziem ezeriņiem.
- Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
- tīrelītis Dem. --> tīrelis.
- Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē.
- dzīrinieks Dzīrenieks.
- dzīras Dzīres - plašas, bagātas svinības ar mielastu.
- atbungas Dzīres ar dejām, kādu lielāku lauku darbu beidzot.
- orģija Dzīres ar lielu daudzumu ēdienu un dzērienu un trakulīgu, izlaidīgu uzdzīvi.
- iekūlības Dzīres kuļamam laikam sākoties, ar nolūku sargāt riju un pārējās saimniecības ēkas pret ugunsgrēku.
- mietavas Dzīres nosvinot maiņas darījumu.
- vedības Dzīres pēc mēslu vešanas talkas pavasarī.
- mītības Dzīres pēc noslēgta maiņas darījuma.
- jūga Dzīres, iedzeršana.
- viešņa Dzīres, kopāpulcēšanās.
- Baltazara dzīres dzīres, orģijas pirms kādas nelaimes vai posta.
- Valpurģu nakts dzīres, uzdzīve.
- uzdziras Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres; atkārtota sadzeršana pēc kādām dzīrēm.
- uzdzīriņš Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
- uzdzīrs Dzīres; nakts svinības, nakts dzīres.
- amata kāzas dzīres.
- convivium Dzīres.
- dzēri Dzīres.
- kopējais dzīvoklis dzīvoklis, kurā esošās dzīvojamās telpas lieto uz atsevišķi noslēgtu dzīvojamās telpas īres līgumu pamata un kura palīgtelpas nodotas kopējai lietošanai.
- naktsēdiens Ēdiens, koēd pēc vakariņām naktī - dzīres.
- eremopyrum Eremopīres.
- Liliju ezers ezers Jelgavas novada Valgundes pagastā, Tīreļpurva (Lielā Ķemeru tīreļa) malā, Krāckalnu nogāzē, platība - 2,6 ha; Liliju ezers.
- Rīgas smiltāju līdzenums fizioģeogrāfisks rajons Rīgas līča dienvidu piekrastē, puslokā stiepjas no Engures līdz Saulkrastiem, dienvidos ietverot Jelgavu, gandrīz aptver Rīgavas, Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- akustiskā šķīrējpazīme fonoloģijā - šķīrejpazīme, kas primāri balstās uz segmenta akustisko, nevis artikulāro raksturojumu.
- sānpārvads Galvenā pārvada daļa dažos spēkratos pārnesumskaitļa un (vai) klīrensa palielināšanai; parasti sastāv no viena vai diviem zobratu pārvadiem, kas iebūvēti dzenošā tilta korpusā, atsevišķā korpusā vai ritenī.
- gods Godības, dzīres.
- Kanake grieķu mitoloģijā - Aiola (Deikaliona mazdēla) un Ainaretes meita (variants - vēju dieva Aiola meita), Poseidona sieva, kas viņam dzemdējusi piecus dēlus: Hopleju, Nīreju, Epopeju, Aloeju un Triopu.
- Krāču kalni ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, ir seno, domājams, Litorīnas jūras stadijas kāpu virkne Jelgavas novada Valgundes pagastā un Mārupes novada Salas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība — 78,16 ha, puslokā no austrumiem apliec Ķemeru-Smārdes tīreli, garums ir 9 km, platums - 70-150 m, augstākais punkts - Ložmetējkalns (absolūtais augstums 23 m vjl.).
- Biržiņa Iecavas (Veciecavas) labā krasta pieteka Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novadā, garums - 16 km, kritums - 6 m; Biržeņa.
- Piejūras ģeobotāniskais rajons ietver Piejuras zemieni, Kursas zemienes Ugāles līdzenumu un Viduslatvijas zemienes Tīreļu un Ropažu līdzenumu.
- dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums.
- iedzīre Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
- iedzīres Jaunceltnes iesvētāmās dzīres.
- tīreļnieki Jegavas novada Valgundes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" iedzīvotāji.
- Kalnciems Jelgavas novada Svētes pagasta apdzīvotās vietas "Tīreļi" bijušais nosaukums.
- melnmutis Kāds, kam ir netīra mute, seja; netīrelis.
- Nordeķu-Kalnciema kāpu grēda kāpu grēda Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā un Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, stiepjas no Spilves pļavām līdz Kalnciemam \~30 km garumā, maksimālais absolūtais augstums — 30,1 m vjl., relatīvais augstums — 14-20 m.
- lezene Klaidonis, slaists; netīrelis, smulis.
- pintiķis Knauķis, mazs vīrelis.
- mašīnballe Kulšanas darbu nobeiguma dzīres, kad sētā stāvēja kuļmašīna un dampis.
- Eremopyrum triticeum kviešu eremopīre.
- samhains Ķeltu svētki, kas iezīmē ziemas sākšanos; tos svin 1. novembrī un to laikā rīko dzīres; tas ir periods ārpus ierastās laika plūsmas, un tā laikā mirušie var atgriezties, lai brīvi kontaktētos ar dzīvajiem.
- taimšērs Laikdaļas īpašums (angļu "timeshare ownership") - īpašumtiesības vai ilgtermiņa īres tiesības (30-50 un vairāk gadu) izmantot vasarnīcu, brīvdienu māju, numuru vai dzīvokli kooperatīvā kūrortviesnīcā noteiktā laika posmā, piemēram, reizi gadā 1-2 nedēļas.
- iztupināt Lauzt īres līgumu un izlikt no dzīvokļa.
- Lukulla dzīres lepnas dzīres.
- noma un īre līgums, ar ko viena puse piešķir vai apsola otrai par zināmu nomas vai īres maksu kādas lietas lietošanu; līgums, ar kuru piešķir vai apsola augļu nesējas lietas lietošanu augļu ievākšanai no tās, ir noma, bet ikviens cits lietošanas piešķīruma līgums - īre.
- knipis Mazs vīrelis.
- Ložmetējkalna-Kapteiņu purvs Maztīrelis, purvs Valgundes pagastā.
- Klīves kanāls mežu meliorācijas sistēmu ūdeņu novadkanāls uz Lielupi Tīreļu līdzenumā, garums - 19 km, platums - līdz 15 m, dziļums - līdz 3 m, kritums - 5 m, ierīkots 19. gs. beigās, atjaunots ap 1930. g., vēlāk tīrīts, savāc ūdeņus sākot no Cenas tīreļa rietumu daļas, Cenas upes baseina augšdaļā.
- Cena Misas labā krasta pieteka Babītes, Olaines un Jelgavas novadā, garums - 15 km, augštece Cenas tīrelī.
- Kalnzehm Muižas nosaukums 16. gs. tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos.
- Kahlnzehm Muižas nosaukums 16. gs., tagadējā Jelgavas novada Kalnciema pagasta Tīreļos; Kalnzehm.
- Valpurģu nakts nakts no 30. aprīļa uz 1. maiju (vācu val. "Walpurgis Nacht"), vieni no populārākajiem un trakulīgākajiem pagānu svētkiem daudzu tautu kultūrā, tos svinēja par godu dabas atmodai un auglībai; pēc tautas ticējumiem Brokena kalnā (Vācijā) šajā naktī notiek burvju un raganu dzīres.
- lanzes Nekārtības, dzīres.
- sekšķis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
- sekštelis Netīrelis (parasti par nosmulējušos bērnu).
- ķēzis Netīrelis, smulis, kaut kas nešķīsts.
- svēpurs netīrelis, smulis.
- ķezākls Netīrelis, smulis.
- ķēzeklis Netīrelis, smulis.
- kvēpelis Netīrelis, smulis.
- plekšis Netīrelis, smulis.
- svempis Netīrelis, smulis.
- svēpulis Netīrelis, smulis.
- ķepelis Netīrelis, šmulis.
- netīrumnieks Netīrelis.
- sivēnbrālis Netīrelis.
- šmucpinka Netīrelis.
- susārs Netīrelis.
- svintuss Netīrelis.
- tešķis Netīrelis.
- noskrepis Netīrens.
- rušķis Netīrīgs cilvēks; netīrelis.
- stemele Netīrs cilvēks vai priekšmets; netīrelis, smulis.
- pelnrušķe Nevīža, netīrele.
- lūžņa Nevīža, netīrelis.
- nierembergia Nīrembergijas.
- zirgu nīrembergija nīrembergiju suga ("Nierembergia hippomanica").
- metāla apaļkoki no speciāla kausējuma izgatavoti viegli un izturīgi masti, grotbomji, spinakerbomji, spīres (horizontāli apaļkoki) u. c.
- pabeigtuvas Nobeigums, darbu pabeigšanas dzīres.
- cinte Noma, īre.
- marona Nora, tīrelis.
- nodzīrot Nosvinēt (dzīres).
- jauntīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Jauntīreļi" iedzīvotāji.
- Grēnes muiža Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" bijušais nosaukums.
- vectīreļnieki Olaines novada Olaines pagasta apdzīvotās vietas "Vectīreļi" iedzīvotāji.
- sociālais mājoklis pastāvīga dzīvesvieta ar zemu īres maksu cilvēkiem, kuriem ir zemi ienākumi.
- maznodrošināts īrnieks persona, kurai saskaņā ar likumu ir tiesības saņemt dzīvokļa īres un komunālo pakalpojumu pabalstu.
- Dīrena pilsēta Nīderlandē (_Dieren_), Gelderlandes provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.); Dīrene.
- Ziemassvētku kaujas Pirmā pasaules kara laikā latviešu strēlnieku pulku uzbrukuma operācijas Tīreļpurvā un Babītes ezera apkaimē 1917. gadā no 5. līdz 15. janvārim (pēc vecā stila no 1916. gada 23. decembra līdz 1917. gada 2. janvārim).
- tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava.
- pusmīte Puse īres maksas.
- svīrveidīgie putnu klases kārta ("Apodiformes"), pie kuras pieder nelieli vai sīki, labi lidojoši putni (piemēram, svīres, kolibri); Latvijā tikai viena suga - melnā svīre (_Apus apus_).
- lektisterniums Romiešu dzīres, kuru laikā dievu tēliem nesa pārtikas ziedojumus, ko novietoja uz atgultnēm tāpat kā viesiem.
- Anna Perenna romiešu mitoloģijā - nākamā jaunā gada dieviete, kurai veltītie svētki iekrita 15. martā, kad dievietei par godu tika nesti upuri un rīkotas dzīres.
- kauks Rūķītis, mazs vīrelis.
- Kastire Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukuma variants.
- Kasters Rušonas pagasta apdzīvotās vietas "Kastīre" nosaukums latgaliski.
- Abūmūsa sala Persijas līcī (_Abū Mūsá, Jazīreh-ye_), Irānas teritorija _de facto_, strīdus teritorija ar Apvienotajiem Arābu Emirātiem.
- collocalia Salangsvīres.
- salanganas Salangsvīres.
- saspurdzenēties Saspīrenēties.
- izlikšana Sekas, kad likumā paredzētajos gadījumos tiesas kārtībā tiek izbeigts dzīvojamās telpas īres līgums, kad īrnieks un viņa ģimenes locekļi atsakās labprātīgi atbrīvot izīrēto dzīvojamo telpu.
- atdzīres Sena paraža pēc lielākām dzīrēm (īpaši kāzās) nākamajā vai aiznākamajā svētdienā sarīkot nelielākas dzīres tuvāku radu vai draugu ielokā.
- erans Seniem grieķiem, dzīres, kurām katrs dalībnieks dod ēdienus; vēlāk - biedrība savstarpējiem pabalstiem vai kopējām izpriecām.
- sobari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai; sabari.
- sabari Senlatviešu kopziedojums jeb ziedojuma dzīres nelaimes novēršanai.
- septiņvīrspēks Septiņvīre ("Phyteuma").
- phyteuma Septiņvīres.
- silainis Smilšu tīrelis.
- godasts Svētki, dzīres.
- ablava Svētki; dzīres, mielasts.
- svire Svīre ("Apus apus").
- sviriņš Svīre ("Apus apus").
- svīriņš Svīre ("Apus apus").
- svīris Svīre ("Apus apus").
- zvīre Svīre ("Apus apus").
- Apus apus svīre, šīs ģints suga.
- šķirste Svīre; čurkste; mūra bezdelīga ("Cypselus opus").
- čurkstis Svīre.
- svīra Svīre.
- apodidae Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas dzimta.
- apus Svīres - putnu klases svīrveidīgo kārtas svīru dzimtas ģints.
- Endonema moniliforme šīs ģints suga, kas konstatēta Ķemeru-Smārdes tīrelī epfītiski uz sfagnu sūnām.
- anakreontisks Tāds, kurā slavināta jautra, bezrūpīga dzīve, dzīres; tāds, kurā izpaužas tieksme pēc jautras, bezrūpīgas dzīves.
- sekša Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sekše Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sekšis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sešķis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis; sekšelis.
- sekšelis Tas, kas ir netīrīgs; netīrelis, smulis.
- noma Tiesiskas attiecības, kas rodas, ja viena persona, organizācija u. tml. nodod citai (ko, piemēram, mantu, zemi, telpas) pret maksu lietošanā (uz kādu laiku); arī īre (1).
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā.
- tīrēklis Tīreklis.
- tīrīklis Tīreklis.
- tīrulis Tīrelis.
- tīrelītis Tīreļa apdzīvotājs.
- tīreļmala Tīreļa mala; tīreļa tuvākā apkārtne.
- Tyrol Tīreļu muiža, kas atradās Ventspils apriņķa Ēdoles pagastā.
- Miglupīte ūdenstece Babītes pagastā, ietek Babītes ezerā, sākas Cenas tīreļa rietumu malā; Annaskroga upe.
- bakhanālija Uzdzīve, orģijas, trakulīgas dzīres.
- mietskaserne Vācijā nosaukums lielam īres namam, kur shēmatiski ierīkotos un nemīlīgos dzīvokļos cieši kopā dzīvo daudz ģimeņu.
- sasalikšona vairāku dalībnieku organizētas dzīres.
- Phyteuma spicatum vārpainā septiņvīre.
- Rudupe Ventas labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā, garums - 18 km, sākas purvainā mežā uz rietumiem no Ozolu tīreļa; Rūdupe; Ruda; Rusāte.
- nolīgt Vienojoties par īres saistībām, uz laiku pieņemt (īrnieku).
- vīreklis Vīrelis.
- vīruks Vīrelis.
- vīrulis Vīrelis.
- vīrinieks Vīrenieks.
- puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam.
- Nierembergia hippomanica zirgu nīrembergija.
īre citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV
LTG T