Paplašinātā meklēšana

Meklējam ļava.

Atrasts vārdos (62):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (724):

āmals Āboliņa pļava.
āmulene Āboliņa pļava.
rupjā lopbarība (arī barība) āboliņa un pļava siens, salmi, pelavas, arī zariņbarība un skujas.
Neuermuehlen-Schloss Ādažu pils muižas nosaukums līdz 19. gs., vēlākā Gaujas jeb Pļavas muiža (vāciski - Aahof).
Beļavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Beļavas pagastam pievienota daļa pirmskara Vecgulbenes un Lejasciema pagasta.
Lejasciema pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta lielākā daļa pirmskara Sinoles un Dūres pagasta, kā arī neliela daļa Lizuma pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Lejasciema pagasta teritorijas pievienota tagadējam Galgauskas un Beļavas pagastam, nedaudz mainījušās robežas ar Ilzenes, Tirzas un Virešu pagastu.
Laidziņa purvs aizaudzis ezers Vidzemes augstienes Piebalgas paugurainē, Vecpiebalgas pagastā, 193,6 m vjl., ezera platība bija 11 ha, tika uzskatīts par Gaujas sākumu, tagad pāraudzis, tajā ir pļavas un zemais (zāļu) purvs; Laidza ezers; Laidzes ezers; Laidzis; Laidziņš; Laidža ezers.
sējeņu sakņu sistēmas veidošana aktīvo sakņu augšanas veicināšana, lai panāktu optimālu auga virszemes daļas un sakņu masas attiecību, kas ir stādmateriāla labas ieaugšanas priekšnosacījums; parastai priedei, ozolam, dižskābardim, kļavai, zirgkastaņai jau pirmajā gadā izaug gara mietsakne, tādēļ nepieciešams to saīsināt, tā panākot intensīvu sakņu sistēmas kuplošanu.
Susujas zemiene aluviāls līdzenums Sahalīnas dienvidos, Krievijas Sahalīnas apgabalā, purvi, pļavas, lapegļu audzes.
Mičels Apalaču augstākā virsotne (2037 m) Blūridžu grēdā, Blekmauntinsu masīvā, ASV, kristāliskie ieži, nogāzēs - skujkoku meži, virsotnē - pļavas.
Spuņciems apdzīvota vieta (lielciems) Mārupes novada Salas pagastā, izveidojusies bijušās Medus muižas ("Honighof") teritorijā; Spuņņciems; Kļavas.
Vanagi apdzīvota vieta (mazciems) Beļavas pagastā.
Auguliena Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā 14 km no Gulbenes, tāda paša nosaukuma ezera rietumu krastā, izveidojusies bijušās muižas "Roseneck" teritorijā.
Butāni Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Gulbītis Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Mili Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Pilskalns Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Silamala Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Sīļi Apdzīvota vieta (mazciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Gāršenieki Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Naglene Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Spriņģi Apdzīvota vieta (skrajciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Spārīte apdzīvota vieta (vasarnīcu ciems) Beļavas pagastā.
Letes Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Ozolkalns Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Svelberģis Apdzīvota vieta (vidējciems) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Viculaikas Apdzīvota vieta (viensēta) Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Uila aprimis vulkāns ("Nevado del Huila") Centrālajā Kordiljerā, Andu ziemeļrietumos, Kolumbijā, augstums - 5750 m, nogāzēs pļavas, virs 4700 m - mūžīgais sniegs.
rieža Apstrādāšanai nodalīts neliels (tīruma vai pļavas) gabals, citviet arī aramzemes gabals; apmēram 5 soļus plats āboliņa lauka gabals, ko pļauj viens cilvēks.
trasa Ar grīsli apaugusi liela pļava (kas atrodas tālu no mājas meža ielokā).
aizkrustīt Ar krustu vai zemē saprauztiem zariem norādīt, ka pļava ir privātīpašumā.
čunčure Ar mazām gubām, ar maziem pauguriņiem blīvi klāta pļava.
apdarene Ar sētu iežogota pļava.
parudze Ar zāli aizaugušas nelielas pļavas un grāvji ap rudzu lauku (arī šajā laukā).
Celensku pilskalns atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums — nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
Alotāju kalns atrodas Baltinavas-Kupravas ceļa labajā pusē, Obeļevkas krastā; noapaļots, bez radzamām aizsardzības sistēmas paliekām, apkārt tam ir pļavas, plakumā (50 x 20 m) konstatēts \~0,5 m biezs intensīvs kultūrslānis, datējums nav zināms.
Augulienas muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Augulienā, kompleksā ietilps 10 ēkas (kungu māja, 2 kalpu mājas, klēts, brūzis u. c.) un ainavu parks.
Blomes muiža atrodas Gulbenes novada Beļavas pagasta Ozolkalnā, apbūve veidojusies 19. gs. 1. pusē, tajā ietilpst kungu māja, divstāvu mūra klēts, brūzis u. c., saimniecības ēkas.
Augulienas ezers atrodas Gulbenes paugurvaļņa malā, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 110 m vjl., platība - 78 ha, garums - 2,1 km, lielākais platums - 1,25 km, lielākais dziļums 7,2 m, eitrofs ezers, aizaugums - 1/3 platības; Augulienes ezers; Dumpju ezers.
Vudbafalo nacionālais parks atrodas Kanādā ("Wood Buffalo Park"), starp Greitsleiva un Atabaskas ezeru, platība - 44807 kvadrātkilometri, dibināts - 1922. g., ietver taigas mežus, pļavas, purvus, daudz upju un ezeru, izveidots, lai saglabātu meža un stepes bizonus.
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
Duboviku pilskalns atrodas Ludzas novada Zaļesjes pagasta Dubovikos, Zaļesjes ezera dienvidu galā, tas ir savrups \~10 m augsts paugurs, ko ietver slapjas pļavas un ezermalas purvs, plakums - \~40 x 17 m, datējums nav zināms.
Vakarbuļļu dabas liegums atrodas Rīgā, Daugavgrīvas salas dienvidrietumu daļā, Lielupes un Buļļupes krasta joslā, dibināts 1993. g., platība - 58 ha, reljefs vienveidīgs, tikai 0,4-0,9 m vjl., applūstošas pļavas, kāpas, nelielu bērzu un melnalkšņu audzes.
Vitni kalns atrodas Sjerranevadas grēdā ASV ("Mount Whitney"), augstums - 4418 m, kristāliskie ieži, alpīnās pļavas, mūžīgais sniegs, iekļauts Sekvoju un Kingskanjona nacionālajā parkā.
Rūtiņu kļava aug Trikātas pagastā pie Rūtiņu mājām, dižākā kļava Baltijā, stumbra apkārtmērs - 5,4 m, augstums - 23 m, 3,5 m augstumā stumbrs sadalās divos stumbros, vainaga diametrs - 16 m; Trikātas Rūtiņu kļava.
Moldovjans Augstākā virsotne Dienvidkarpatos (Fegeraša masīvā) un visā Rumānijā, augstums - 2543 m, nogāzēs skujkoju meži un augstkalnu pļavas.
Demirkaziks Augstākā virsotne Taura kalnos ("Demirkazik"), atrodas Aladaglara grēdā, Turcijas dienvidos, augstums - 3756 m, nogāzēs līdz 1800 m vjl. - meži, augstāk - krūmi un pļavas; Kaldidags.
Romankošs Augstākais kalns Krimas pussalā, Krimas kalnu Galvenajā gradā, augstums - 1545 m, akmeņainas kalnu pļavas.
Dumpju ezers Augulienas ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Roseneck Augulienas muiža, kas atradās Valkas apriņķa Lejasciema pagastā; mūsdienās - Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Bozeniku upe Augulienas strauts Beļavas un Lejasciema pagastā.
platans Austrumu kļava, skaists koks lielām lapām.
ābeļavieši Balvu novada Baltinavas pagasta apdzīvotās vietas "Ābeļava" ("Obeļeva") iedzīvotāji.
verpuļavieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
verpuļevieši Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Verpuļava" iedzīvotāji.
dukuļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Dukuļava" iedzīvotāji.
grūšļavieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
grūšļevieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Grūšļava" iedzīvotāji.
strautieši Balvu novada Briežuciema pagasta apdzīvotās vietas "Strauti", senāk - "Grūšļava" iedzīvotāji.
Egļova Balvu novada Susāju pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" nosaukuma variants.
Kortenhof Beļava.
Belau Beļavas muiža, kas atradās Madonas apriņķa Beļavas pagastā.
lepejs Bieza, staiga dubļu kārta lielākā platībā uz pļavas.
pinčkas buršanās līdzekļi, nešļavas, pesteļi.
bāslis Burvis; burvības; raganu nešļavas.
aizbāznis Burvja nešļava.
ojāgs Burvju likums, t. s. nešļavas.
Celenski Celensku pilskalns - atrodas Alūksnes novada Alsviķu pagastā pie Celensku mājām, iegarens, līdz 30 m augsts paugurs, ko ietver pļavas purvāji, ziemeļaustrumu galā 5 m augsts pacēlums, plakums - nedaudz nolaidens (~50 x 40 m), bijis apdzīvots 1. gadu tūkstotī; Celišķu kalns.
nešļavnieks Cilvēks, kas iznēsā nešļavas (2).
plintauka Ciņaina pļava.
Acer saccharum cukura kļava.
Jaunanna Dabas liegums Alūksnes novada Jaunannas pagastā, tajā ietilpst 8 km garš Pededzes posms un tā apkārtne, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 1322 ha, meži, palieņu pļavas, purvi (dabiskie biotopi), mīt 36 zīdītāju sugas, aug vairākas aizsargājamas ķērpju, sūnu, orhideju dzimtas sugas.
Sātiņu dīķi dabas liegums Austrumkursas augstienes Saldus paugurainē, Saldus novada Kursīšu, Novadnieku, Pampāļu un Zirņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3780 ha, izveidots ligzdojošo un migrējošo putnu aizsardzībai, tajā ietilpst 30 zivju dīķi, tiem piegulošās pļavas, lauki, mežaudzes.
Sitas un Pededzes paliene dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Balvu novada Kubulu pagastā un Gulbenes novada Litenes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība - 870 ha, daudz aizsargājamu biotopu (palieņu pļavas ar vecupēm, parkveida pļavas, gobu, ošu un ozolu audzes), konstatētas daudzas retas augu un dzīvnieku sugas.
Pededzes ozolu audze dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Adzeles pacēlumā, Gulbenes novada Stradu pagastā, Pededzes krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. , platība 22,2 ha, mežaudzēs dominē ozoli, mistrojumā kļavas, liepas, oši, pamežā ievas, pīlādži, sausserži.
Pārabaine Dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubāna līdzenumā, Madonas novada Indrānu un Ošupes pagastā, Balvu novada Bērzpils pagastā un Rēzeknes novada Gaigalavas pagastā, platība - 9822 ha, izveidots, lai saglabātu mitrzemju kompleksu ar tā reto un aizsargājamo augu un dzīvnieku sugu kopumu, kā arī pārplūstošās pļavas (klānus).
Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
Dūņezera purvs dabas liegums Bauskas novada Valles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. (līdz 1999. g. dzērvenāju liegums), platība 21 ha, izveidojies aizaugot ezeram, ir klajš, zems, līdzens, to ieskauj pļavas, dzērvenāji aizņem 7,9 ha, to segums - 70%, gk. lielā dzērvene, zemsedzē gk. sfagni, uzpūstais grīslis u. c. purva augi; ligzdo gugatnis, lielais dumpis, lielais ķīris, niedru lija, ormanītis, pīles (brūnkaklis, cekulpīle, platknābis), zīriņi u. c. putni.
Dūņezers Dabas liegums Idumejas augstienes Limbažu viļņotajā līdzenumā, Limbažu novada Katvaru un Limbažu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., ietver tāda paša nosaukuma ezeru un tā piekrastes pļavas; no 1966. g. bija Dūņezera ornitoloģiskais liegums.
Pāces pļavas dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Dundagas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 83 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās, augu sugām bagātās atmatu pļavas kaļķainās augsnēs.
Popes zāļu purvi dabas liegums Kursas zemienes Ugāles līdzenumā, Ventspils novada Popes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība 78 ha, tajā ir Eiropas nozīmes biotopi: pļavas ar kaļķainām, kūdrainām vai mālainām augsnēm, purvainas bērzu, egļu un priežu audzes, ar kaļķi bagāti avoksnāji, aug vairākas retas un aizsargājamas augu sugas.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
Tosmare Dabas liegums Piejūras zemienes Bārtavas līdzenumā, Medzes pagastā un Liepājā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 972 ha, ietilpst aizaugošais Tosmares ezers un tā apkārtnes mitrās pļavas, te sastopamas daudzas retas augu sugas un ligzdo retas putnu sugas.
Vecdaugava Dabas liegums Piejūras zemienes Rīgavas līdzenumā, Rīgas pilsētas Ziemeļu rajonā, Vecdaugavas pussalā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 233 ha, to veido zema Daugavas nogulumu zemes strēle Vecdaugavas attekā, ir sausieņu un palieņu pļavas, vidusdaļā - kārkli un niedrāji, konstatētas \~390 paparžaugu un sēklaugu sugu, ligzdo \~30 putnu sugu.
Randu pļavas dabas liegums Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē Limbažu novada Ainažu un Salacgrīvas pagastā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāta teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 280 ha, izveidots, lai aizsargātu piejūras pļavas, retās augu sugas un putnu ligzdošanas vietas.
Tāšu ezers dabas liegums Rietumkursas augstienes Vārtājas viļņotajā līdzenumā, Ālandes senlejā, Medzes pagastā, 17,2 m vjl., ezera platība - 94,9 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, lielākais dziļums - 1,2 m, dibenā dūņu un sapropeļa slānis (līdz 6 m) stipri aizaudzis, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizsargājamā platība - 271 ha, ietver arī slapjās un krūmainās pļavas ap ezeru, ligzdo daudzas retas putnu sugas.
Rušona ezera salas dabas liegums Rušona ezerā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 34,2 ha, ietilpst 10 salas, kurās ir priežu, bērzu un apšu audzes, vietām - melnalkšņa un platlapju audzes, gar salu piekrasti - pļavas, ligzdo daudzas apdraudētas un retas putnu sugas.
Ozolkalni Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlienas (Viduslatvijas) nolaidenumā un Lejasdaugavas senlejā, Skrīveru novadā, ietilpst dabas parkā "Daugavas ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 25 ha, ietilpst Daugavas senkrasta dienvidu nogāze un tam pieguļošās pļavas, liegums nozīmīgs gk. ar tajā sastopamo saimes neveidojošo, t. s. vientuļo bišu sugu un kameņu sugu daudzveidību.
Vērenes gobu un vīksnu audze dabas liegums Viduslatvijas zemienes Madlinas nolaidenumā, Ogres novada Madlienas pagastā, Ogres kreisajā krastā, ietilpst dabas parkā "Ogres ieleja", valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība 53 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās gobu un vīksnu audžu augu sabiedrības, pļavas, vecupes, upju stāvkrastus.
Ukru gārša dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Bukaišu un Ukru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 1135 ha, izveidots, lai aizsargātu Zemgales līdzenumam raksturīgo platlapju mežu, kurā aug gobas, liepas, kļavas, oši, ozoli, vīksnas, ligzdo vairākas aizsargājamas putnu sugas.
Svētes ieleja dabas liegums Viduslatvijas zemienes Zemgales līdzenumā, Dobeles novada Augstkalnes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 46 ha, izveidots, lai aizsargātu cilvēku saimnieciskās darbības neskartus biotopus (vecas mežaudzes, mitras pļavas, neregulētas upes ieleju), konstatētas daudzas retas augu sugas (arī aizsargājamas sugas - villainā gundega, lielā zvaigznīte).
Zemā sala dabas liegums Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Sedas līdzenumā, Plāņu un Vijciema pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība - 205 ha, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu vairākus retus dabiskos biotopus (vecas platlapju audzes, slapjas palieņu pļavas).
Ogres ieleja dabas parks Ogres un Madonas novadā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g. platība 7516 ha, tajā ir daudz aizsargājamu biotopu - nogāžu un gravu meži, jaukti gobu, ošu un ozolu meži, parkveida pļavas, konstatētas vairākas retas augu un dzīvnieku sugas; teritorijā ietilpst dabas liegums "Vērenes gobu un vīksnu audze".
Svētes paliene dabas parks Viduslatvijas zemienes Tīreļu līdzenumā, Jelgavas novada Līvbērzes un Valgundes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība — 931 ha, izveidots, lai aizsargātu dabiskās palieņu pļavas, kas ir nozīmīgas putnu ligzdošanas vieta, kā arī migrējošo putnu atpūtas un barošanās vieta.
Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga).
dzeltaine Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
dzeltenīte Daiļava zelta matiem, latvju dainās tautu meitas epitets.
Alaids darbīgs vulkāns Krievijā (_Alaid, vulkan_), Sahalīnas apgabalā, Kuriļu salu Atlasova salā, augstums - 2339 m, nogāzēs krūmāji, pļavas, augstāk - ledāji, sniegs, kopš 1770. g. 8 izvirdumi.
asāks dārza pļava.
trusliens Dažkārt izmantots pļavas nosaukums.
pļavele Dem. --> pļava.
pļaviņa Dem. --> pļava.
Dindiņš Dindiņu ezers Beļavas pagastā.
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
žākļveida zars divu līdzīga izmēra zaru saaugums, kas veidojas gk. lapu kokiem (kļavai, ievai, blīgznai, augļu kokiem), bet nav stiprs, tāpēc slodzes ietekmē viena daļa nolūst.
Birze Dzelzceļa pietura Gulbenes novada Beļavas pagastā pie šaursliežu dzelzceļa līnijas Gulbene-Alūksne, 4 km no Gulbenes dzelzceļa stacijas.
Dzegsnupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzesnupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupe Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Dzeznupīte Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Ragaviņa Dzēsupīte Beļavas pagastā.
Beļavas muiža ēku grupa Gulbenes novada Beļavas pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja jeb pils, siernīca, kūts un staļļi, kalte u.c. saimniecības ēkas, apbūvi ieskauj ainavu parks.
līkšņājs Ezera gabals, kam pāri pāraugusi pļava.
Sprīvuļu ezers ezers Alūksnes augstienē, Gulbenes novada Beļavas pagastā pie Alūksnes novada robežas, 128,4 m vjl., platība — 52,3 ha, garums — 1,22 km, lielākais platums — 0,47 km, lielākais dziļums — 6 m, mezotrofs, aizaugums — 3%; Putriņu ezers; Sprivuļa ezers; Sprivuļu ezers.
Pintelis ezers Alūksnes augstienes Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 108 m vjl., platība - 65,7 ha, garums - 1,9 km, lielākais platums - 0,7 km, vidējais dziļums - 4,1 m, eitrofs, gar krastiem aizaudzis ezers; Pinteļa ezers; Pinteļu ezers; Lisa ezers; Lisas ezers; Ļisa ezers.
Opulītis Ezers Gulbenes novada Beļavas pagasta ziemeļu daļā, platība - 11 ha, garums - \~700 m, platums līdz \~170 m.
Omarda ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, pie Stāmerienes pagasta robežas, platība - 7,4 ha; Amardas ezers; Amodas ezers; Omorda ezers; Omordas ezers.
Dindiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 3 ha; Dindiņš.
Gribiņu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — <1 ha.
Čušļu ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 2,4 ha.
Letes ezers ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība — 5,8 ha.
Moveša ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība — 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
paeža Ežas zemākā vieta; pļavas nogāze tīruma malā.
loms Gabals (ceļam, pļavai, tīrumam u. c.).
maudakas Garas, šauras meža pļavas vai izcirtumi, kur labprāt uzturas slokas.
bekmanija Graudzāļu dzimtas ģints ("Beckmannia"), daudzgadīga pļavas (lopbarības) zāle.
Gribiņš Gribiņu ezers Beļavas pagastā.
Kortenhof Gulbenes novada Beļavas muižas un pagasta bijušais nosaukums.
augulieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" (arī "Augulene") iedzīvotāji.
Augulene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Auguliena" bijušais nosaukums.
beļavieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
blomēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Blome" iedzīvotāji.
Butāni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Butāni" nosaukuma variants.
Gāršinieki Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Gāršenieki" nosaukuma variants.
lazdakalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
lazdukalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdukalns" iedzīvotāji.
letēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Letes" iedzīvotāji.
mežotnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mežotnes" iedzīvotāji.
Andzani Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
Andzēni Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Mili" bijušais nosaukums.
naglēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Nagliena" iedzīvotāji.
Blome Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
Lazdukalns Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" daļa.
ozolkalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Ozolkalns" iedzīvotāji.
Beļava Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Kārtene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
Kortene Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" bijušais nosaukums.
pilskalnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" iedzīvotāji.
Pilsskola Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilskalns" nosaukuma variants.
pilsskolieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Pilsskola" iedzīvotāji.
sīlēnieši Gulbenes novada Beļavas pagasta apdzīvotās vietas "Sīļi" iedzīvotāji.
Bellavskaja Gulbenes novada Beļavas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
sutenis Guļava, sliņķis.
guļšņava Guļava.
gultinis Guļava.
maķis Guļava.
pūslainis Guļava.
suteklis Guļava.
teicis Ieplaka, padziļinājums (laukā, pļavā), kur uzkrājas ūdens; zema, grīšļaugiem noaugusi pļava.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
stukme Izbradāta pļava.
dedze Izdegusi pļava vai nora.
tērpums Izkopta pļava; no krūmiem iztīrīta meža pļava.
kārnījums Iztīrītas pļavas gabals; līdums.
Stradu pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, aizņem lielāko daļu no bijušā Vecgulbenes pagasta teritorijas, kā arī daļu no bijušā Beļavas, Daukstu un Stāmerienes pagasta teritorijas.
Acer palmatum Japānas kļava.
skārbulis Kāda pļavas puķe.
plaktenis Kāda zināma pļavas puķe.
Ozolnīca Kādas pļavas nosaukums Līvānu apkārtnē.
medumnica Kādas pļavas nosaukums.
medkanniņa Kāds pļavas zieds (ar brūni sarkanu kātu, brūni sarkaniem pumpuriem un gaiši sarkanām ziedlapiņām; zied pavasarī).
Helictotrichon pratense kailā pļavauzīte.
Goverla Kalns Austrumkarpatos, Čornogoras kalnos, Ukrainā, Ivanofrankovskas apgabalā, augstākā virsotne Ukrainā - 2061 m vjl., nogāzēs dižskābaržu un egļu meži, kupolveida virsotnē - alpīnās pļavas.
Beļavas kalns kalns Gulbenes paugurvalnī, Gulbenes novada Beļavas pagastā, 1 km uz rietumiem no Pilskalna ciema, ziemeļu-dienvidu virzienā orientēts kupolveida paugurs, garums — 300 m, absolūtais augstums — 178 m vjl., relatīvais augstums — 35 m, sens latgaļu pilskalns, daļēji apaudzis ar kokiem; Kārtenes pilskalns.
Jarigatake Kalns Japānā ("Yariga take"), Honsju salas salas vidienē, Hidas grēdā, augstums - 3190 m, virsotnes ar asām šķautnēm un apledojuma pēdām (kāres), līdz 2500 m vjl. - meži, augstāk - alpīnās pļavas.
Bogdūls Kalnu grēda ("Bogdo Ula") Austrumtjanšanā, Ķīnā, garums - \~300 km, augstākā virsotne - Bogdoula kalns - 5445 m, ziemeļos norobežo Turfanas ieplaku, nogāzēs tuksneši, stepes, skujkoku meži, alpīnās pļavas, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi; Bogdošans.
Pambakas grēda kalnu grēda Aizkaukāza kalnienē un Mazajā Kaukāzā, Armēnijā, garums - 80 km, augstums - līdz 3101 m, izvirdumieži, nogāzēs kalnu stepes un pļavas, austrumu daļas ziemeļu nogāzē platlapju meži.
Čulišmanas grēda kalnu grēda Altaja ziemeļaustrumu daļā, Krievijā, Altaja Republikā, garums — \~125 km, augstums — līdz 3051 m, nogāzēs gk. taiga, virs 1900-2100 m - kalnu pļavas un akmeņu tundra.
Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas.
Meridionālā grēda kalnu grēda Centrālajā Tjanšanā, Kirgizstānā, uz robežas ar Ķīnu, garums - \~60 km, augstums - līdz 6814 m, nogāzēs - alpīnās pļavas, virsotnēs - apledojums, šļūdoņi (Inilčeks).
Narimas grēda kalnu grēda Dienvidaltajā, Kazahstānā, garums - 120 km, augstums - līdz 2533 m, virs 1800 m - skrajmežs un alpīnās pļavas.
Moldotavs Kalnu grēda Iekšējā Tjanšanā, uz dienvidiem no Sonkela ezera, Kirgizstānā, garums - \~150 km, augstums - līdz 4100 m, kaļķakmeņi, nogāzēs kalnu stepes, pļavas, augstāk - egļu meži, paegļu audzes.
Trialetas grēda kalnu grēda Mazā Kaukāza ziemeļrietumu daļā, Gruzijā, Kūras labajā krastā, garums - \~150 km, augstums - līdz 2850 m (Šaviklde), fliša ieži un izvirdumieži, ziemeļu nogāzē platlapju un skujkoku meži, dienvidos - pļavas.
Darvazas grēda kalnu grēda Pamira ziemeļrietumu daļā, starp Obihingovu, Pjandžu un Vanču, Tadžikistānā, garums - \~200 km, augstums - līdz 6083 m, nogāzēs stepe, paegļu audzes, augstāk - alpīnās pļavas, virs 4200-4500 m - sniegs un ledāji.
Šarplanina Kalnu grēda Ziemeļmaķedonijā ("Šar planina"), garums - 60 km, augstākā virsotne - Tetova kalns 2760 m, nogāzes stāvas, saposmotas dziļām ielejām, līdz 1800-2000 m vjl. jauktie meži, augstāk - kalnu pļavas.
Acer pseudoplatanus kalnu kļava.
Morvāns Kalnu masīvs Francijas vidienē ("Morvan"), Centrālā masīva ziemeļaustrumu turpinājums, augstums - līdz 902 m, gk. granīti, austrumu daļā - kaļķakmeņi, platlapju meži (ozoli, dižskābarži), pļavas.
Triglavs Kalnu masīvs Jūlijas Alpos, augstākā virsotne Slovēnijā (un arī visā bijušajā Dienvidslāvijā), augstums - 2863 m, ledāja un karsta veidots reljefs, kalnu meži, pļavas.
Kļeva Kļava - upe Baltkrievijā.
kļavis Kļava.
kļeva Kļava.
kļavaina Kļavaine.
kļaviens Kļavaine.
kļevaine Kļavaine.
kļeviene Kļavaine.
Klavaisa Kļavaisa, Palsas pieteka.
Klavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
Kļavaiša Kļavaisa, Palsas pieteka.
acer Kļavas - kļavaugu dzimtas ģints.
āzītis Kļavas auglis.
kļavlapa Kļavas lapa.
aceraceae Kļavaugi - sapindu rindas kļavu dzimta.
koksnes neīstais kodols koksnes trupējuma sākumstadija, ko izraisa koksni bojātājas sēnes; sastopams bezkodola sugām ar neregulāru kodolveidošanos (eglei, bērzam, dižskābardim, kļavai u. c.) – tumši iekrāsota koksnes josla, kuras norobežojošā līnija ir izlocīta un nesakrīt ar gadskārtas riņķa līniju.
koppļava Kopējā pļava.
bīdra pļovas kopējas pļavas.
egļavieši Krāslavas novada Ezernieku pagasta apdzīvotās vietas "Egļava" iedzīvotāji.
Acer ginnala krasta kļava.
kārnēklis Krūmaina pļava.
Asarupe Krustalīces kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Stradu pagastā un nelielā posmā ir Gulbenes pilsētas robežupe, garums - 13 km.
kūlenīca Kūlnīca - ar kūlu apaugusi pļava.
ilggadīgie zālāji kultivētas pļavas vai ganības, kuras izmanto daudzus gadus bez pāraršanas.
bokāža Kultūrainavas tips; iezīmīga Francijas rietumu un ziemeļrietumu rajonos vēsa, vējaina okeāna piekrastes klimata apstākļos; raksturīgi nelieli lauki, dārzi un pļavas, ko atdala mežu un krūmāju joslas.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
ladzes Ladzes pļava - mitra, lekna pļava ar garu zāli.
staraina lapa lapa, kam plātnes šķēlumi savirzās vienā punktā pie plātnes pamatnes (piemēram, kļavas lapa).
platlapis lapu koku grupa, kurā ietilpst koki ar platām lapām (piemēram, ozoli, kļavas, liepas, oši)
Acer campestre lauka kļava.
ārzāle Lauka malā augoša zāle, pļavas zāle.
galenis lauka vai pļavas gabals tā tālākajā (vistālākajā) galā.
Letes Letes ezers - atrodas Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 5,8 ha.
darīms Līdumā izveidta pļava.
Abhāzijas grēda Lielā Kaukāza dienvidu nogāzes atzars Abhāzijā, garums - 60 km, augstākā virsotne - 3156 m, apledojums (šļūdoņi), nogāzēs meži, augstāk - alpīnās pļavas.
lāms Liela, līdzena pļava (bez krūmiem un ciņiem).
lieģis Liela, līdzena pļava ar kuplu zāli.
lēkužas Liela, mitra pļava.
liekna Liela, slapja pļava.
lanka Liela, zema pļava, līča, arī palienes pļava.
Acer macrophyllum liellapu kļava.
beļavieši Limbažu novada Skultes pagasta apdzīvotās vietas "Beļavas" iedzīvotāji.
Zaļuo Pļava Līvānu novada Sutru pagasta apdzīvotās vietas "Zaļā Pļava" nosaukums latgaliski.
lepika Lokā apņemts lekns pļavas gabals pie upes.
beļavieši Madonas novada Ļaudonas pagasta apdzīvotās vietas "Beļava" iedzīvotāji.
roza Maza pļava lauku vidū; norobežota, nodalīta rinda; lapu koku josla skujkoku mežā.
ļoma Maza, starp tīrumiem esoša pļava.
ielīkne Maza, šaura ieleja; maza pļava starpā.
siklis Mazs purviņš pļavas, ganības, dažkārt meža vidū.
Adopaea lineola melnūsainais pļavas resngalvītis.
mezofila pļava mēreni mitra pļava.
silava Meža pļava.
grūžņas Meža pļavas, kas atrodas tālu no mājām.
silpureņu hibrīds meža silpurenes un pļavas silpurenes hibrīds ("Pulsatilla x wolfgangiana"), kas retumis konstatēta Latvijā.
platlapju meži meži, kurus veido platlapji - ozols, osis, liepa, kļava, goba, vīksna, skābardis.
sabulis Miegainis, guļava.
pļumete Miegamice, guļava.
lānis Mikla pļava.
draņas Mitra pļava, kas bieži pārplūst.
valgmājs Mitra pļava, mitra vieta.
higrofila pļava mitra pļava.
stoklājs mitra pļava.
spilvis Mitra pļava.
ļevēnīca Mitra vieta, purvaina pļava.
tērce Mitra, auglīga pļava.
lēkna Mitra, auglīga zeme; pļava.
vēris Mitras, zāļainas upju līču pļavas; purvainas pļavas.
Moveša Moveša ezers - atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā pie Beļavas pagasta robežas, caurtek Olekšupīte, platība - 13 ha; Moves ezers; Moveša ezers; Movešu ezers; Moveža ezers; Movieša ezers; Movess; Mūveša ezers.
liekpļava Muižai piederoša pļava, kuru zemniekiem vajadzēja pļaut.
riezis Muižas lauku zemes gabals (parasti 6 pūrvietu liels lauks vai pļava), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānokopj (no 17. gadsimta līdz 19. gadsimta vidum); rieža.
Čubu-Sangaku nacionālais parks nacionālais parks Japānā, Honsju salas vidienē, Hidas grēdā, platība - 1697 kvadrātkilometri, augstums - līdz 3190 m, dibināts 1934. g., skujkoku meži un alpīnās pļavas, sastopami Himalaju lāči, Japānas makaki, mežcūkas.
Pelistera nacionālais parks nacionālais parks Ziemeļmaķedonijas dienvidos, dibināts 1949. g. kā tautas parks, lai aizsargātu priežu, dižskābaržu, ozolu mežus, alpīnās pļavas, un tur sastopamās ģemzes, stirnas un brūnos lāčus.
bala Nederīga, slapja pļava, zeme.
bemberains Nelīdzens tīrums, pļava.
sēkulājs neliela auglīga pļava pie dzīvojamām ēkām, kur sēks^1^ tiek pļauts.
liekiņa Neliela pļava māju tuvumā.
mežmālis Neliela pļava meža ielokā.
rājums neliela pļava mežā; klaja vieta mežā, kur izcirsti koki un krūmi; izcirtums mežā.
steģene Neliela pļava mitrā vietā.
rinka Neliela pļava starp tīrumiem.
joma Neliela pļava, kas iestiepusies starp laukiem.
ieroze Neliela pļava.
pļausteklis Neliela pļava.
pļavene Neliela pļava.
kļavēns Neliela, maza kļava.
lomzis Neliels, piemēram, lauka, pļavas gabals; lemzis.
lemstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepšs Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
lepstuķis Neliels, piemēram, pļavas, tīruma gabals; gabals.
nešļa Nešļava.
nešlava Nešļava.
nocilas Nešļavas, nesamie; burvja nešļavas.
bākšļi Nešļavas, pesteļi; kaitēšanai nolikti burvekļi.
pinčas Nešļavas, pesteļi.
atgube No krūmāju pakrēšļiem un pļavas malām atkasīts, biezākos apvāļos kopā sadzīts siens, ko pēc izkalšanas novakarē sakrauj gubās.
Gulbenes novads nodibināts 2009. gadā bijušā Gulbenes rajona teritorijā, ietver Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Smiltenes novadu.
pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava).
griezinājs Nopļauta pļava.
noūkāt Novākt (sienu no pļavas).
Gribiņu grāvis Olekšupītes labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Omorda ezers Omarda ezers Beļavas pagastā.
Omordas ezers Omarda ezers Beļavas pagastā.
Amardas ezers Omarda ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
gafele oša vai kļavas stumbra gabals, no kura izgatavo finieri.
Acer negundo ošlapu kļava.
Stāmerienas pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administratīvo centru Vecstāmerienā, robežojas ar Litenes, Stradu un Beļavas pagastu, kā arī ar Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Stomersee, krieviski — Stomerskaja.
Stradu pagasts pagasts Gulbenes novadā ar administrtīvo centru Margās, robežojas ar Gulbenes pilsētu, Beļavas, Stāmerienes, Litenes un Daukstu pagastu, kā arī ar Rugāju novadu.
Lejasciema pagasts pagasts Gulbenes novada ziemeļu daļā, robežojas ar Beļavas, Galgauskas, Tirzas, Lizuma un Rankas pagastu, kā arī ar Smiltenes un Alūksnes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Aahof, krieviski — Ļeiskaja.
Galgauskas pagasts pagasts Gulbenes novadā, robežojas Daukstu, Jaungulbenes, Tirzas, Lejasciema un Beļavas pagastu, kā arī ar Gulbenes pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Golgowsky, krieviski — Golgovskaja.
laidas Paisuma laikā pārplūstošas un pārpurvotas piejūras pļavas jūras lēzenajā piekrastē.
Kļavaisa Palsas kreisā krasta pieteka Smiltenes novada Palsmanes pagastā, augštece Launkalnes pagastā, garums - 20 km; Klavaisa; Klavaiša; Kļavaiša.
raiblapainība Panašējums - botāniskā nosaukums augu lapu baltajām svītrām un plankumiem, piem., pelargonijām, lauku kļavai u. c.
varens Par augiem, to daļām, arī par augu kopumu. Varena liepa. Vareni kļavas zari.
kļavkoks Parastā kļava ("Acer platanoides").
kļavs Parastā kļava ("Acer platanoides").
kļevs Parastā kļava ("Acer platanoides").
Acer platanoides parastā kļava.
randu Parasti savienojumā "randu pļavas": zemas pļavas gar jūras krastu, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
līkāns Paresna koka kārts, ar ko saspiež siena vezumu no pļavas.
popenis Pāri ezera malai pāraugusi līgana pļava.
pagastenes Pārnovada āri un pļavas pie pagasta robežām.
ārpļava Pārnovada pļava ārpus lauku sētas vai pagasta robežām.
plasa Pārplūdusi pļava.
pūņa pārpurvojusies vai pavasara palos ilgi applūstoša paliene parasti lielu upju ielejās un deltā; pārpurvojusies pļava.
prado Pastaigu vieta Spānijā; birze, pļava, dārzs.
Madonas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Adulienas, Beļavas, Bērzaunes, Cesvaines, Dzelzavas, Galgauskas, Grašu, Grostonas, Iršu, Jaungulbenes, Kalsnavas, Kārzdabas, Kraukļu, Kusas, Lazdonas, Ļaudonas, Liepkalnes, Liezeres, Litenes, Lubānas, Lubejas, Mārcienas, Mēdzūlas, Meirānu, Mētrienas, Odzienas, Oļu, Patkules, Pērses, Praulienas, Saikavas, Sarkaņu, Sausnējas, Sāvienas, Stāmerienas, Tirzas, Vecgulbenes, Vējavas, Vestienas, Viesienas, Vietalvas un Virānes pagastu, robežojās ar Valkas, Abrenes, Rēzeknes, Daugavpils, Rīgas un Cēsu apriņķi.
Gulbenes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Gulbenes pilsētu, Beļavas, Daukstu, Druvienas, Galgauskas, Jaungulbenes, Lejasciema, Līgo, Litenes, Lizuma, Rankas, Stāmerienas, Stradu un Tirzas pagastu, robežojas ar Alūksnes, Balvu, Madonas, Cēsu un Valkas rajonu.
Vecgulbenes pagasts pastāvēja bijušajā Madonas apriņķī līdz 1946. g. un 1947.-1949. g. — Gulbenes apriņķī; teritorija mūsu dienās ietilpst Gulbenes novada Stradu un Beļavas, neliela daļa — Daukstu un Galgauskas pagastā un Gulbenes pilsētā.
plūdene Pavasarī applūstoša pļava.
Acer pensilvanicum Pensilvānijas kļava.
klāni Periodiski applūstoši pazeminājumi, periodiski applūstošas purvainas pļavas (ezeru, upju krastos).
aizlaist Pieļaut, ka aizaug (dārzs, pļava).
pīkritiņu Pīkritiņu zāle - pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia").
pīkstiņlapa Pīkstene - kāda plakana, plāna pļavas zāle.
Mednogorska Pilsēta Krievijā, Orenburgas apgabalā, Bļavas krastos, 26500 iedzīvotāju (2014. g.).
Rutkastes kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā starp Līkanšu, Rutkastu un Vārpu mājām, ir savrups, 12 m augsts, apaļš paugurs, plakums — \~30 m diametrā, 3-4 m zem tā pilskalnu apliec 5-8 m plata terase, datējums nav zināms.
Viculaiku pilskalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums — 35 x 31 m, bijis apdzīvots līdz \~5 gs.
Lazdu kalns pilskalns Gulbenes novada Beļavas pagastā, ir savrups, 15 m augsts paugurs, tā nogāzēs, kas augšdaļā mākslīgi padarītas stāvākas, izveidotas terases, nocietināts ar grāvi un valni, plakums 60 x 75 m, postīts 20. gs. 60. gados plakumā izbūvējot estrādi.
Ķezberkalns Pilskalns Limbažos, netālu no Mazezera dienvidu krasta, līdz 10 m augsts paugurs, rietumu pusē grava, austrumu pusē mitra pļava, dienvidu pusē bijis norobežots ar valni un grāvi, plakums - 50 x 70 m, bijis apdzīvots 9-12 gs.
Kurtoša pilskalns pilskalns Rušonas pagastā, iegarens, \~10 m augsts paugurs (garums \~150 m, platums \~100m), ko no 3 pusēm apņem zemas, purvainas pļavas, ziemeļu pusē Lielais Kurtoša ezers.
Saldus pilskalns pilskalns Saldū starp Saldus ezeru un Jelgavas ielu, ir savrups 12-15 m augsts paugurs pļavas vidū, postīts, izmantojot lauksaimniecībā un ierīkojot mototrasi, plakums — ovāls 45 x 15 m, bijis apdzīvots līdz 1.-4. gs. un pēc dažām pazīmēm arī 12. gs., pēc pētnieku domām identificējams ar apdzīvoto vietu "Salden", kas minēta Kursas dalīšanas līgumā 1253. g.
Puzes pilskalns pilskalns Ventspils novada Puzes pagastā, ir \~10 m augsts paugurs, ko ietver mitras pļavas, plakums — 35 x 20 m, datējams ar 12.-13. gs., saistāms ar 1253. g. kuršu zemju dalīšanas dokumentos minēto Puzes (“Pussen”) ciemu.
Lisas ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
Ļisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
Pinteļa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
Pinteļu ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
Lisa ezers Pintelis, ezers Beļavas pagastā.
kulnica Pļava ar sliktu zāli, kūlu aizaugusi.
bezzāļu pļava pļava bez zāles.
randa Pļava jūrmalā, zemā vietā, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
randus Pļava jūrmalā, zemā vietā, ko uzplūdu periodā pārskalo jūra.
līksnis Pļava meža ielokā.
salnika Pļava meža vidū.
vada Pļava meža vidū.
misikas Pļava mežā.
kamāre Pļava mitrā vietā pie ezera.
darījums Pļava nolīstā līdumā.
mājapužpļava Pļava pie mājas zemākā vietā.
tīreļpļava Pļava tīrelī, tīreļa tuvumā; arī purvaina, slapja pļava.
lincis Pļava upes līkuma krastā.
odine Pļava zemā un mitrā vietā.
lukste Pļava zemā, miklā vietā.
liekums Pļava zemākā vietā; staignas ganības.
mežpļava Pļava, kas atrodas mežā vai meža ielokā.
zalaka Pļava, kas ietilpst zemes īpašnieka kopējā laukā.
skostene pļava, kur aug skostes.
alksna Pļava, kur ir auguši vai aug alkšņi.
asaks Pļava, kur parasti aug cieta, asa zāle.
kosens Pļava, kurā aug kosa.
siena pļava pļava, kurā gatavo sienu.
bauska Pļava, kurā ir sausa, neauglīga augsne.
pieva Pļava, lanka.
babūksnīte Pļava.
druviņa Pļava.
nīta Pļava.
pļāva Pļava.
pļāve Pļava.
plēte Pļava.
pļeva Pļava.
pļevaine Pļava.
pļavīgsnējs Pļavai, siena pļavai līdzīgs.
Saxifraga granulata pļavas akmeņlauzīte.
sīpoliņu akmeņlauzīte pļavas akmeņlauzīte.
pļavsargs Pļavas apsargātājs.
Festuca pratensis pļavas auzene.
Camarophyllus pratensis pļavas biezlapīte.
runča pauti pļavas bitene ("Geum rivale").
babūksnīte Pļavas bitene ("Geum rivale").
biškanniņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
bullītis Pļavas bitene ("Geum rivale").
buļpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
buļpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
buļpieriņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
dievmaizīte Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurājs Pļavas bitene ("Geum rivale").
dunduriņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurnaji Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurnāji Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurpuķe Pļavas bitene ("Geum rivale").
dundurzāle Pļavas bitene ("Geum rivale").
dzegužpodiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
gailītis Pļavas bitene ("Geum rivale").
kalteņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
ķēvpupi Pļavas bitene ("Geum rivale").
medene Pļavas bitene ("Geum rivale").
melngalve Pļavas bitene ("Geum rivale").
pēterīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
pīpiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
polīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
pulkstenīts Pļavas bitene ("Geum rivale").
pumpurīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
rumpauši Pļavas bitene ("Geum rivale").
runcīši Pļavas bitene ("Geum rivale").
runčpauti Pļavas bitene ("Geum rivale").
runčpautiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārniņkājiņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārnkājas Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārnkājiņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
vārpakauši Pļavas bitene ("Geum rivale").
vectēvgalviņas Pļavas bitene ("Geum rivale").
vizbuliņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
zaķpautiņi Pļavas bitene ("Geum rivale").
zirgāboliņš Pļavas bitene ("Geum rivale").
Geum rivale pļavas bitene.
čipstiņš Pļavas čipste ("Anthus pratensis").
čipsts Pļavas čipste ("Anthus pratensis").
pļavu čipste pļavas čipste.
mežjoma Pļavas daļa, kas iestiepjas mežā.
bišlēcīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasiņas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadasis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dadastiņa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dārzlēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
debestiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedesa Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedesiņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedestiņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
dedestīns Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
lēcas Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
peļzirņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
plakanzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanadziņi Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanadzis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanagzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vanagzirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vējzirnis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vīka Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vīķis Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
vīks Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
virklītes Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
zirniņš Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
zirnīši Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
zirnīts Pļavas dedestiņa ("Lathyrus pratensis").
Lathyrus pratensis pļavas dedestiņa.
dzelzene Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelzgals Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelziņa Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelzine Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
dzelzuzāle Pļavas dzelzene ("Centaurea jacea").
bitene Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
cītine Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
dadzis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
dadzītis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
daklis Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
grietiņa Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
pumpene Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
suseklīte Pļavas dzelzene ("Centuera jacea").
Centaurea jacea pļavas dzelzene.
Geranium pratense pļavas gandrene.
gargrodas pļavas pļavas gar grodu.
Hypnum pratense pļavas hipns.
Pastinaca sativa pļavas jeb sējas pastinaks.
Equisetum pratense pļavas kosa.
miroņpuķe Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
miroņzāle Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
ziepene Pļavas ķērsa - krustziežu dzimtas zālaugs ("Cardamine pratensis").
kārsa Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērkši Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērsas Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērse Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērši Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērsis Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērstiņa Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķerza Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ķērza Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
ziepīte Pļavas ķērsa ("Cardamine pratensis").
pļavu ķērsa pļavas ķērsa.
Cardamine pratensis pļavas ķērsa.
Lacerta vivipara pļavas ķirzaka.
galiņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
gāliņas Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
peļaste Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
polīši Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
timotiņš Pļavas lapsaste ("Alopecurus pratensis").
Alopecurus pratensis pļavas lapsaste.
Circus pygargus pļavas lija.
pabrīnes Pļavas liniņš ("Linum catharticum"), linu suga.
pļavu lini pļavas liniņš ("Linum catharticum").
Linum catharticum pļavas liniņš.
Thesium ebracteatum pļavas linlape.
pļavmala Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
pļavmale Pļavas malējā josla; josla gar pļavu.
plikstiņš pļavas nārbulis ("Melampyrum pratense").
Melampyrum pratense pļavas nārbulis.
posiens pļavas nosaukums, vārds.
smildzene pļavas nosaukums.
smildziens pļavas nosaukums.
pope pļavas pie ezera.
Clitocybe rivulosa pļavas piltuvene.
baltā puķe pļavas pīpene.
arnika Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
kazbārdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
plostabārzdis Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
plostbārdes Pļavas plostbārdis ("Tragopogon pratensis").
Tragopogon pratensis pļavas plostbārdis.
žārbulīte Pļavas puķe ar dzeltenīgiem ziediem.
bundaga Pļavas puķe ar dzeltenu ziedu, saulpurene.
dzegužpodiņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
platpulkstenīte Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
pulksteniņš Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
zvaniņi Pļavas pulkstenīte ("Campanula patula").
Campanula patula pļavas pulkstenīte.
pudeņi Pļavas pulkstenītes ("Campanula patula").
Rosa pratorum pļavas roze.
siena mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis").
sievu mētra pļavas salvija ("Salvia pratensis").
salviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis").
zalviģes Pļavas salvija ("Salvia pratensis").
Salvia pratensis pļavas salvija.
salaka pļavas silpurene ("Pulsatila pratensis").
vilkkaulis Pļavas silpurene ("Pulsatilla pratensis", senāk "Anemone pratensis").
Pulsatila pratensis pļavas silpurene.
Pulsatila pratensis ssp. nigricans pļavas silpurenes pasuga.
Poa pratensis pļavas skarene.
dzegužpuķe Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
guntiņa Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
kromene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
kroņnese Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
skarene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
sveķenes Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
zīdene Pļavas spulgnaglene ("Coronaria flos-cuculi").
Coronaria flos-cuculi pļavas spulgnaglene.
Lychnis flos-cuculi pļavas spulgnaglenes "Coronaria flos-cuculi" nosaukuma sinonīms.
steģere Pļavas strēmele starp laukiem vai mežā.
lodze pļavas stūris, kas palika, sadalot pļavu vienādās daļās.
pļavsvilpis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus", senāk "Totanus calidris").
tlitilbis Pļavas tilbīte ("Tringa totanus").
Tringa totanus pļavas tilbīte.
Phleum pratese ssp. nodosum pļavas timotiņa pasuga.
simols pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timantiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timotei Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timotējs Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timots Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timuks Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timutiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
vālītes Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
phleum pratense pļavas timotiņš.
Pulsatila x wolfgangiana pļavas un meža silpurenes hibrīds.
vidējā bitene pļavas un pilsētas biteņu hibrīds ("Geum x intermedium").
bars Pļavas vai lauka josla, ko apstrādā vienā paņēmienā - pļāvējs nopļauj vienā gājienā, linu plūcējs noplūc, sējējs apber vienā gājumā.
sokla Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
sokle Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
soklis Pļavas vai tīruma strēmele, kas iestiepjas mežā.
vēršacītis Pļavas vēršacītis - tauriņu kārtas samteņu dzimtas suga ("Maniola jurtina"), kas jūnijā - augustā samērā bieži sastopams pļavās, mežmalās, laukos.
Maniola jurtina pļavas vēršacītis.
pļavasviducis Pļavas vidusdaļa.
pļavasvidus Pļavas vidusdaļa.
bukulapas Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
dundurāboliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
dunduramoliņš Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
dunduramols Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
kazlēpe Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
kazlēpes Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
kazmēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vecvīrpoga Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vellakastiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkamēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkamēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkumēle Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
vilkumēles Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
zilgaiņi Pļavas vilkmēle ("Succisa pratensis").
Succisa pratensis pļavas vilkmēle.
Marasmius oreades pļavas vītene.
balgalvis Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum").
baltgalvji Pļavas zāle - spilve ("Eriophorum").
auzas Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
pļavauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
zeltauza Pļavas zeltauzīte ("Trisetum flavescens").
Trisetum flavescens pļavas zeltauzīte.
degumzāle Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia").
dzeltenāji Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia").
zeltenājs Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia").
zeltene Pļavas zeltene ("Lysimachia nummularia").
Lysimachia nummularia pļavas zeltene.
Gagea pratensis pļavas zeltstarīte.
applūdu pļavas pļavas, kas regulāri pārplūst.
idri pļavas, kuras pavasaros pārplūst.
lekas Pļavas.
kailā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pratensis", arī "Avena pratensis").
pūkainā pļavauzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon pubescens", arī "Avena pubescens"), daudzgadīga graudzāļu dzimtas cerotāja stiebrzāle, lapas un lapu makstis ar matiņiem, ziedkopa - gara skara
zilganā pļavaudzīte pļavauzīšu suga ("Helictotrichon sempervirens"), kas Latvijā dažkārt tiek audzēta apstādījumoas.
pļavauza Pļavauzīte ("Festuca elatior").
vienkājine Pļavauzīte ("Helictotrichon"); vienkāja.
vienkāja Pļavauzīte ("Helictotrichon").
helictotrichon Pļavauzītes.
mežauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
svinauzas Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
zaķauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
zvīņauza Pūkainā pļavauzīte ("Helictotrichon pubescens").
Helictotrichon pubescens pūkainā pļavauzīte.
čikste Purva pļava.
tīreklis Purva pļava.
štedzere purvaina meža pļava.
žūklis Purvaina pļava pie upes.
pīsāji Purvaina pļava, tīrums.
pīsums Purvaina pļava, tīrums.
lekmenis Purvaina pļava; staigna vieta vai pļava, kas uzejot līgojas.
pārpalas purvaina pļava.
purvene purvaina pļava.
dūkaļa Purvaina pļava.
dumbra Purvaina pļava.
dupenis Purvaina pļava.
lekminis Purvaina pļava.
šļanka Purvaina pļava.
stramene Purvaina pļava.
virga Purvaina pļava.
soklajs Purvaina pļavas malējā josla gar mežu.
līkstavas Purvaina, liela pļava.
purveklis purvs, akacis, purvaina vieta; maza, purvaina pļava ar krūmāju.
Putriņu Putriņu ezers - Sprīvuļu ezers Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Ragaviņa Ragaviņas ūdenskrātuve - izveidota uz Dzēsupītes Gulbenes novada Beļavas pagastā, platība - 8 ha.
rāja Rājums - izcirtums, līdums; neliela meža pļava izcirtumā.
Veipļovas Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukuma variants.
Veipļovys Rēzeknes novada Gaigalavas pagasta apdzīvotās vietas "Vējpļavas" nosaukums latgaliski.
Čečora Rēzeknes upes kreisā krasta pieteka Rēzeknes novada rietumu daļā, Rēzeknes pazeminājumā, garums - 19 km, kritums - 40 m, iztek no pārpurvotas pļavas Rāznavas paugurainē; Čečava; Čečere; Čečorka; Čičora.
apmālis Robežu apgabals; pļavas, kas atrodas starp laukiem vai mežiem.
kraukļavieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji.
kraukļevieši Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Kraukļava" iedzīvotāji.
Acer rufinerve rupjdzīslu kļava.
Trikātas Rūtiņu kļava Rūtiņu kļava Valmieras novada Trikātas pagastā.
Ljoga sala Atlantijas okeānā, Ārējās Hebridu salās (Lielbritānijā, Skotijā), platība — 2300 kvadrātkilometru, virsa pārsvarā līdzena, dienvidos — nelieli kalni (augstums — līdz 799 m), pļavas, kūdrāji.
Nunivaka Sala Beringa jūrā (ASV), platība - 4500 kvadrātkilometru, virsa pauguraina, augstums līdz 511 m (Robertsa kalns), subarktiskās pļavas, audzē ziemeļbriežus, muskusvēršus.
Senja Sala Norvēģu jūrā ("Senja"), Skandināvijas pussalas ziemeļrietumu piekrastē (Norvēģija), platība - 1600 kvadrātkilometru, kalnaina, augstums - līdz 901 m, fjordi, kalnu tundra un pļavas.
kļava Sapindu rindas dzimta ("Aceraceae"), kļavaugu dzimta, 2 ģintis.
Acer rubrum sarkanā kļava.
Trifolium pratense sarkanais jeb pļavas āboliņš.
kļavieši Saulkrastu novada Sējas pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
kramija Sausa izkaltusi pļava.
vilkakūlas pļava sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
svilta Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle.
svilte Sausa pļava, kur aug cieta, asa zāle.
svilts Sausa, saules izdedzināta pļava; sviltene.
sviltene Sausa, saules izdedzināta pļava.
zemdega Sausa, sūnaina pļava.
naudīna Savvaļas augs (_hip.:_ pļavas nārbulis).
dižsienāzis Sienāžu apakškārtas suga ("Decticus verrucivorus"), lielākais Latvijas sienāzis (ķermeņa garums 30-40 mm), padrukns, pelēkzaļš, ar dzeltenbrūni raibiem priekšspārniem, kas garāki par ķermeni, izplatīts gk. pļavās un tīrumos; pļavas sienāzis; pļavas dižsienāzis.
guļšņavniece Sieviešu dzimtes guļava.
repsis Sīgu dzimtas suga ("Coregonus albula"), neliela sudrabaina saldūdens ezera zivs (pēc senākas klasifikācijas piederēja lašu dzimtai); seļava.
skaistule Skaista sieviete, daiļava.
grendze Slapja meža pļava.
rečka Slapja pļava mežā.
dimuksnis Slapja pļava.
leikste sliecīte siena kaudzīšu izvešanai no slapjas pļavas.
pestis Slinks cilvēks, guļava.
sūtoņa sliņķis, guļava.
lunga Sliņķis, guļava.
sautis Sliņķis, guļava.
posa Sliņķis, liels guļava, "miega pūznis".
sutnis Sliņķis, slaists, guļava.
Sprivuļa ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
Sprivuļu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
Putriņu ezers Sprīvuļu ezers Beļavas pagastā.
līkņa Staigna pļava aizaugušā ezermalā.
slīksnaine Staigna pļava.
līkšņa Staigna, slapja pļava, kas izveidojusies, pilnīgi vai daļēji pārpurvojoties ezeram.
ļekminis Staigns, aizaudzis ezers, arī: staigna pļava.
kantūksnis Stūrains tīruma, pļavas u. tml. gabals.
Mudaža Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Mudžas strauts.
Augulienas strauts Sudaliņas kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas un Lejasciema pagastā; Bozenieku upe; Krampanu upe.
Acer saccharinum sudraba kļava.
sudrabkļava Sudraba kļava.
pirza sūnaina pļava.
pirza Sūnaina, dūkstaina pļava.
rosa Šaura pļava ap strautu, kas vijas caur laukiem un mežiem.
iemaliņa Šaura zemes strēle starp pļavām vai šaura pļavas strēle mežā.
lini Šīs dzimtas ģints ("Linum"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi, kuriem ir tievs, taisns stumbrs, zili ziedi un kurus audzē galvenokārt šķiedras ieguvei, 100-200 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga - pļavas liniņš.
Albugo tragopogonis šīs ģints suga, kas parazitē, piem., uz tīruma usnes, pļavas plostbārža.
cesļavieši Šķeltovas pagasta apdzīvotās vietas "Cesļava" iedzīvotāji.
stabļavieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
stabļevieši Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Stabļava" iedzīvotāji.
daudzgulētājs Tāds, kas daudz guļ; guļava.
daudzgulis Tāds, kas daudz guļ; guļava.
kļavinis Tāds, kas ir iegūts, gatavots no kļavas koksnes.
znaulis Tāds, kas ne par ko nerūpējas, guļava.
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
Nariņciems Talsu novada Laucienes pagasta apdzīvotās vietas "Pļavas" daļa.
liesa Tas (piemēram, pļava, tīrums), kam ir garena forma; strēmele.
Acer tataricum Tatārijas kļava.
aizgravis Tīrums vai pļava, kas atrodas aiz gravas.
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
jaunpļavenieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
jaunpļavnieki Tukuma novada Zentenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunpļavas" iedzīvotāji.
atbūda ūdens līmeņa svārstības, kad ilgstoši pārplūst upes, ezeri un applūst tuvējās pļavas; upes ūdens, kas appludinājis pļavu
Cirstupe Ūdensece Gulbenes novada Beļavas pagastā un Alūksnes novada Zeltiņu pagastā, aptuveni 4 km posmā ir šo novadu robežupe, iztek no Opulīša ezera, ietek Ķiploka upītē, garums - \~8 km; Cirsupe; Kosuliņa; Kosuliņš.
Dzēsupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Augulienas ezerā, garums - 10 km; Dzegsnupīte; Dzesnupe; Dzeznupe; Dzeznupīte; Ragaviņa.
Jērupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, ietek Pinteļa ezera dienvidu malā, garums - \~5 km.
Olekšupīte Ūdenstece Gulbenes novada Beļavas pagastā, lejtecē arī Lejasciema pagasta robežupe, iztek no Pinteļa ezera, ietek Sudalezerā, caurtek Moveša ezeru; Moveša upe.
rīkums uzarta pļava.
kūlainis Vairākus gadus nepļauta pļava, ko klāj kūla; ar kūlu un sūnām klāts izcirtums mežā.
kļavēnieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
kļavieši Valmieras novada Kauguru pagasta apdzīvotās vietas "Kļavas" iedzīvotāji.
vilkakaulas Vilkakaulas pļava - sausa pļava, kur aug asa, cieta zāle.
Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
galenes Vistālākās pļavas.
Sebelans Vulkānisks masīvs Armēnijas kalnienē ("Sabalan"), Irānas ziemeļaustrumos, piekājē pustuksnesis, augstāk - sausās kalnu stepes, pļavas, sniega līnija - \~4000 m vjl.
sviļavieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
sviļevieši Zaļesjes pagasta apdzīvotās vietas "Sviļava" iedzīvotāji.
lunka Zema pļava, kas pavasaros applūst.
meldziris Zema pļava, kur aug meldri un doņi; mitra, purvaina vieta.
melddzira Zema pļava, kur aug meldri.
slēne Zema vieta, ieplaka; pļava starp laukiem.
renstele Zema vieta, noteka, pļava.
vanga Zema, mitra pļava; līdzena palieņu pļava gar upmalu, ezermalu.
leknums Zema, mitra vieta (piemēram, pļava).
apara Zemāka, nearta, ar zāli apaugusi vieta tīruma vai pļavas vidū.
puspļāvām zemes (pļavas) īres veids, kas nosaka, ka puse no novāktā siena pieder pļavas īpašniekam, otra puse - pļāvējam.
valaka Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāapstrādā un jānovāc.
valaks Zemes gabals muižas laukos (apmēram 2-3 pūrvietas pļavas, tīruma), kas zemniekam klaušu kārtā bija jāpstrādā un jānovāc.
Lejasamūras zemiene zemiene Krievijā, Habarovskas novada dienvidu daļā un Ķīnas ziemeļaustrumos, to veido Amūras terases starp Burejas un Sihotealina grēdu, platība — \~100000 kvadrātkilometru (no tiem Krievijā — \~65000 kvadrātkilometru), augstums — līdz 100 m, lapegļu taiga, slapjas ciesu pļavas, purvi.
enalīdi Zemūdens augi dūņainās jūrmalās; vietām tie veido lielas zemūdens pļavas līdz 10 m dziļumam.
Helictotrichon sempervirens zilganā pļavauzīte.
mūžzaļā pļavaudzīte zilganā pļavauzīte.

ļava citās vārdnīcās:

MEV

ļava