Paplašinātā meklēšana
Meklējam Dī.
Atrasts vārdos (48):
- Dī:1
- Dīca:1
- Dīķi:1
- Dīla:1
- Dīva:1
- Dīvs:1
- Dīza:1
- Dīze:1
- Dīsna:1
- Dīdona:1
- Dīķeri:1
- Dīķīši:1
- Dīmene:1
- Dīrena:1
- Dīrene:1
- Dīriķi:1
- Dīrīte:1
- Dīvaja:1
- Dīveja:1
- Dīveni:1
- Dīveņi:1
- Dīvupe:1
- Dīzene:1
- Dīborna:1
- Dīburga:1
- Dīkirhe:1
- Dīlmene:1
- Dītlovi:1
- Dīļupīte:1
- Dīpholca:1
- Dīrborna:1
- Dīrdorfa:1
- Dīrpārka:1
- Dīsburga:1
- Dītfurte:1
- Dītikona:1
- Dīvānīja:1
- Dīcenbaha:1
- Dīcingene:1
- Dīdingene:1
- Dīrendāls:1
- Dībendorfa:1
- Dīmelštate:1
- Dīpenheima:1
- Dītenheima:1
- Dīsenhofene:1
- Dīvažeikari:1
- Tambaha-Dītarca:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (260):
- apokalipse A. Dīrera kokgriezumu sērija, kuras slavenākais darbs ir "Četri apokalipses jātnieki" - mēris, karš, bads, nāve -, kas joņo pāri pasaulei.
- Pleči Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" bijušais nosaukums.
- dīķīšnieki Aizkraukles novada Klintaines pagasta apdzīvotās vietas "Dīķīši" iedzīvotāji.
- Baletera apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā.
- Benkori apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, Dī upes kreisajā krastā.
- Kāsldaglasa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijas dienvidos, austrumos no Dī upes.
- Bala apdzīvota vieta Lielbritānijā, Velsā, Dī upes augšteces krastā.
- dīženieki Brocēnu novada Gaiķu pagasta apdzīvotās vietas "Dīžas" iedzīvotāji.
- Dzisna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, iztek no Dīsnu ezera Lietuvā (kur saucas - Dīsna), \~30 km Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, kopējais garums 178 km.
- Dīsna Daugavas kreisā krasta pieteka Baltkrievijā, tās nosaukums augštecē, Lietuvā, iztek no Dīsnu ezera, augštece Lietuvā, \~30 km posmā ir Lietuvas un Baltkrievijas robežupe, Baltkrievijā saucas - Dzisna, kopējais garums 178 km.
- dīkaļa Dīcējs, raudulis.
- dīkulis Dīcējs, raudulis.
- dīkoņa Dīcējs.
- diecības Dīcības, klaušas.
- diecinieks Dīcinieks (1); šķūtnieks, pagasta klaušu strādātājs.
- piedīkt Dīcot panākt, būt par cēloni, ka skaņas izplatās viscaur (telpā, apkārtnē).
- nodīkt Dīcot virzīties un pabeigt virzīties gar (ko), pār (ko).
- dramzēt Dīdīt, mācīt, vingrināt.
- deidīti Dīdīt.
- dīdis Dīdītājs.
- dīselēties Dīdīties (1).
- šaustīties Dīdīties (1).
- triņāties Dīdīties, grozīties.
- dīžāt Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļāties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžļoties Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīžot Dīdīties, neko neuzsākot; kavēties.
- dīkaļāt Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
- dīkaļāties Dīdīties; drusku pinkšot uzplīties.
- dīšļāt Dīdīties.
- trimināties Dīdīties.
- dīdaļa Dīdoņa.
- dzeidināt Dīdzināt.
- skrečeris Dīdžejs, kas mēdz veidot jaunas skaņu un ritmu variācijas ar roku kustinot spēlējošu ierakstu.
- dīfenbachija Dīfenbahija.
- dīgestīvs Dīgestīvi līdzekļi - līdzekļi, kas veicina sagremošanu.
- dīgļaizmetnis Dīglis attīstības sākuma posmā.
- diegsts Dīglis, asns.
- knita Dīglis, asns.
- dieglis Dīglis.
- dīgnis Dīglis.
- dīgs Dīglis.
- pirmdīglis Dīglis.
- embriotomija Dīgļa sagriešana, augļa sadalīšana grūtu dzemdību gadījumos, kad apdraudēta dzemdētājas dzīvība.
- blastolīze Dīgļa šūnas vai blastodermas sairšana.
- asns Dīgļi, kas attīstījušies no sēklām, tās diedzējot.
- idioplazma Dīgļplazma, šūnas aktīvā, reproduktīvā daļa kodola hromosomās.
- plumula Dīgļpumpurs - sēklas dīgļa sastāvdaļa, vasas aizmetnis.
- dīgļsaknīte Dīgļsakne.
- dīgļass Dīgļstumbrs.
- haplofāze Dīgļšūnu attīstības fāze, kad kodoli ir haploīdi.
- blastoftorija Dīgļšūnu deģenerācija, ko ierosina stipri darbīgi faktori (indes, radioaktīvais izstarojums, alkohols u. c.).
- diegti Dīgstā ielikti graudi.
- dadīgt Dīgstot būt par cēloni tam, ka palielinās (augu) daudzums.
- izknidēt Dīgstot izveidot asnus.
- uzdīgt Dīgstot izveidot jaunu augu, tā virszemes daļu (parasti par sēklām); dīgstot izveidoties virs zemes (par augiem, to daļām).
- līst Dīgstot parādīties virs zemes (par augiem, to daļām).
- pārdīgt Dīgstot pārsniegt vēlamo gatavības pakāpi.
- knidēt Dīgstot veidot asnus.
- noknīst Dīgstot veidot asnus.
- spiesties Dīgstot, augot virzīties cauri, piemēram, augsnei (par augiem, to daļām).
- dīgums Dīgsts.
- germinatio Dīgšana, dīgšanas periods augstāko augu dzīvē.
- dīgsme Dīgšana.
- izdīgsme Dīgšana.
- knišana Dīgšana.
- dīdzelība Dīgšanas spēja; dīgtspēja.
- līst Dīgt (parasti par apmatojumu, apspalvojumu, ragiem).
- zāļoties Dīgt, augt.
- paknist Dīgt, parādīties.
- knietēt Dīgt, plaukt.
- deidzēt Dīgt.
- diedzēties Dīgt.
- zibēt Dīgt.
- dīdzība Dīgtspēja.
- dīgstamība Dīgtspēja.
- dīgstība Dīgtspēja.
- dīglīgs Dīgtspējīgs.
- dīgšas Dīgulis - dūrējs sānos.
- dīgša Dīgulis - dūriens, sāpes ķermenī.
- aizsust Dīkā guļot, sasniegt (laika ziņā).
- brīvnedēļa Dīkā nedēļa - no klaušām brīvā nedēļa tiem saimniekiem, kas muižai klaušas deva tikai katru otro, trešo vai ceturto nedēļu.
- vantināt Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
- vantināties Dīkā, bezdarbībā pavadīt laiku; vaļoties.
- bezdarbība Dīkdienība, slinkošana.
- aizslaistīties Dīkdienīgi aiziet, aizklīst.
- ieslaistīties Dīkdienīgi ieiet, ienākt, ieklīst (kur iekšā).
- dīks Dīkdienīgs.
- blands Dīkdienis, klenderis, pastulbs cilvēks; kāds, kas netīrās sirdsapziņas dēļ nevar izturēt atklātu skatienu.
- plunduris Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
- plundurs Dīkdienis, slaists, niekkalbis.
- lampata Dīkdienis, slaists, plukata.
- bīte Dīkdienis, slaists, slinkuma lāpītājs.
- lampatnieks Dīkdienis, slaists; klaidonis.
- bezdarbis Dīkdienis, slaists.
- būkšķis Dīkdienis, slaists.
- dienaszaglis Dīkdienis, slaists.
- klamsteris Dīkdienis, slaists.
- klemberis Dīkdienis, slaists.
- dīkacis Dīkdienis, sliņķis.
- dīkonis Dīkdienis, sliņķis.
- slaišķis Dīkdienis, sliņķis.
- slaistonis Dīkdienis, sliņķis.
- diecenieks Dīkdienis.
- duzot Dīkdieņot.
- dīkadoņa Dīkdoņa.
- Dikreha Dīkirhe - pilsēta Luksemburgā.
- dieks Dīks, kas stāv dīkā, bez darba.
- stāsna Dīkstāve, apstāšanās.
- dīkaste Dīkstāve, panīkums.
- pimpurot Dīkt, pinkšķēt.
- dīķmala Dīķa mala, krasts; apkārtne ap dīķi.
- colymbetes Dīķenieces.
- Puderkuell Dīķeru (Dūķeru) muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Ķoņu pagastā.
- lymnaeidae Dīķgliemežu dzimta.
- galba Dīķgliemežu dzimtas ģints.
- lymnaea Dīķgliemežu dzimtas ģints.
- radix Dīķgliemežu dzimtas ģints.
- mārks Dīķis (parasti pļavā, ganībās), kas paredzēts, piemēram, linu, kaņepāju, mērcēšanai.
- mārksne Dīķis linu mērcēšanai.
- diņķis Dīķis.
- dobe Dīķis.
- dubaks Dīķis.
- lumpis Dīķis.
- produs Dīķis.
- pruds Dīķis.
- limnephilidae Dīķmaksteņu dzimta.
- limnephilus Dīķmaksteņu dzimtas ģints.
- potamophylax Dīķmaksteņu dzimtas ģints.
- dīķmale Dīķmala.
- prodsmale Dīķmala.
- pieturniece Dīķnagaine.
- dryopidae Dīķnagaiņu dzimta.
- parnidae Dīķnagaiņu dzimtas "Dryopidae" nosaukuma sinonīms.
- miliķis Dīķu dambjos ierīkoto slūžu (no trīs vertikāliem kokiem) vidējais, paceļamais koks.
- hydrochidae Dīķvaboļu dzimta.
- Cotoneaster dielsianus Dīlsa klintene.
- dilungs Dīnungs - vējam nostājoties, palikušie vecie viļņi, kas pieņem slaidu, regulāru formu un pamazām izzūd.
- izdīrāt Dīrājot (ādu), izgriezt (daļu no tās).
- nodīrāt Dīrājot atdalīt nost (ādu beigtam dzīvniekam).
- atdīrāt Dīrājot atdalīt.
- dīrēt Dīrāt (1).
- krijāt Dīrāt, mocīt.
- ādīt Dīrāt; vilkt nost ādu.
- dirāt Dīrāt.
- dirināt Dīrāt.
- ļūļāt Dīrāt.
- lambārts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lambāts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lamburts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lamposts Dīrātājs, atkritumu vācējs.
- lambaza Dīrātājs, bende.
- ļūļa Dīrātājs, bende.
- ļūlis Dīrātājs, bende.
- toriņš Dīrātājs; arī atkritumu savācējs, mēslu izvedējs.
- Dīrene Dīrena - pilsēta Nīderlandē.
- Dira Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Dīza Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Dīze Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmasta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmastiena Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmastiene Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Murmosta Dīrīte, Lisiņas pieteka.
- Grāna grāvis Dīrītes kreisā krasta pieteka Murmastienes pagastā; Grana.
- dīkstele Dīsele (1).
- dislis Dīsele.
- dišlis Dīsele.
- dīstele Dīsele.
- dižilkss Dīsele.
- dzīstele Dīsele.
- tīsele Dīsele.
- treilis Dīsele.
- antskābele Dīseles priekšgala šķērskoks.
- Disna Dīsna - upe Lietuvā (Dzisnas augštece).
- ermaks Dīvaina parādība; ērms.
- dīvainība Dīvaina rīcība, paradums, uzskats; arī īpatnība.
- mādža Dīvaini ģērbusies (parasti veca) sieviete; pieauguša cilvēka apģērbā tērpusies meitene.
- dācīties Dīvaini izturēties, ķēmoties.
- izšpokoties Dīvaini, bezgaumīgi apģērbties, izrotāties.
- jokāti Dīvaini, ērmoti, komoiski.
- spokoties Dīvaini, neparasti izturēties.
- jocīgai Dīvaini, neparasti.
- modīgi Dīvaini, savādi.
- čudnai Dīvaini; savādi.
- dīvainums Dīvainība (1).
- paradoksija Dīvainība domās.
- kuriozitāte Dīvainība, ačgārnība; kuriozs fakts, kurioza parādība.
- ekstravagance Dīvainība, pārspīlējums, savdabība.
- ermība Dīvainība, savādība; ērmība.
- modība Dīvainība, savādība.
- jēpis Dīvainis, jocīgs cilvēks.
- ērmulis Dīvainis.
- ķēmīgs Dīvains, arī kroplīgs.
- bizārs Dīvains, ekscentriski savdabīgs.
- bizarrs Dīvains, ērmīgs.
- ķēmains Dīvains, ērmīgs.
- jocis Dīvains, nedaudz smieklīgs cilvēks vai dzīvnieks.
- šiziķis Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šiziks Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šizis Dīvains, nenormāls cilvēks.
- šizo Dīvains, nenormāls cilvēks.
- ērmritenis Dīvains, neparasta izskata velosipēds.
- jokaiņš Dīvains, neparasts.
- smieklīgs Dīvains, savāds (par priekšmetiem, parādībām).
- jocīgs Dīvains, savāds.
- modīgs Dīvains, savāds.
- sirreāls Dīvains, savāds.
- ķeists Dīvains, svešāds.
- dīvs Dīvains; arī brīnumains.
- čudns Dīvains; savāds.
- ērmeklīgs Dīvains.
- savādīgs Dīvains.
- ķeistums Dīvainums, svešādums, atšķirīgums.
- Skrīve Dīvaja, Daugavas pieteka.
- Brasla Dīvajas labā satekupe Aizkraukles novadā, garums - 26 km, sākas Aizkraukles purva rietumu malā, uz dienvidiem no Lobes ezera, augštecē \~3 km posmā ir Ogres un Aizkraukles novadu robežupe, šķērso Ogres novada Krapes pagastu.
- guļamdīvāns Dīvāns, kas paredzēts, izmantojams gulēšanai.
- dīvāngulta Dīvāns, kas pārveidojams par guļvietu.
- dīvāntahta Dīvāns, kas pārveidojams par tahtu.
- zopā Dīvāns; sofa.
- zofā Dīvāns.
- vāļa Dīvānveida mēbele; tahta, kušete.
- dīvelnieks Dīvelis.
- saļara Dīzeļdegviela, solāreļļa.
- saļarka Dīzeļdegviela, solāreļļa.
- dīzelis Dīzeļdegviela.
- cetānskaitlis Dīzeļdegvielas pašuzliesmošanas spējas raksturotājs - rāda cetāna koncentrāciju (tilpuma procentus) tādā maisījumā ar metilnaftalīnu, kas pēc uzliesmošanas īpašībām ekvivalents pārbaudāmajai degvielai.
- maksimetrs Dīzeļdzinēju degvielas aparatūras pārbaudes ierīce.
- diesellokomotīve Dīzeļlokomotīve.
- dīzeļdzinējs Dīzeļmotors - iekšdedzes dzinējs ar pašaizdedzi; dīzelis (1).
- dieselmotors Dīzeļmotors.
- dīzeļdegviela Dīzeļmotoru un gāzturbīnu motoru degviela, kas sastāv no naftas izdalītu ogļūdeņražu maisījuma, kura viršanas temperatūra ir 180-360 Celsija grādu; kvalitāti raksturo cetānskaitlis.
- uzdīžāt Dīžādamies iegūt.
- dižāt Dīžāt.
- dižoties Dīžāties.
- Disna Dzisna - upe Baltkrievijā (Dīsnas lejtece).
- Dēlene Ezers Alsungas pagastā, platība - 1,6 ha; Dēļezers; Dēļu ezers; Dīļu ezers.
- Duģis ezers Saldus novada Blīdenes pagastā, platība - 1,9 ha; Dugu ezers; Duģa ezers; Duģu ezers; Dīču ezers.
- Dīdona Feniķiešu dievība; sengrieķu mitoloģijā - Kartāgas dibinātāja; pēc romiešu teikām, Dīdona nonāvējās ar Eneja zobenu, kad Enejs aizbrauca no Kartāgas un viņu atstāja.
- Grana Grāna grāvis, Dīrītes pieteka.
- Peiritojs Grieķu mitoloģijā - lapitu valdnieks, Īksiona un Dījas tēvs.
- Aizkraukle lībiešu apdzīvots novads 10.-13. gs., ziemeļos un rietumos to norobežoja Dīvajas upe, austrumos robežojās ar Koknesi, dienvidos piederēja arī zemes josla Daugavas kreisajā krastā.
- Dīrīte Lisiņas kreisā krasta pieteka Madonas novadā, izveidojas satekot Murmastienei un Grāna grāvim; kopā ar Murmastieni garums 16 km, kritums - 10 m, iztek Teiču purva ziemeļu daļā no Lielā Murmasta ezera; Dira; Dīza; Murmasta; Murmastiena; Murmastiene; Murmosta.
- Bulnetene Maizīte, Dīvajas satekupe.
- dīķerieši Naukšēnu novada Ķoņu pagasta apdzīvotās vietas "Dīķeri" iedzīvotāji.
- Abū Gārs periodiski izsīkstoša upe Rihāba tuksnesī (_Abū Ghār, Shaʼīb_), Irākā, Mutannas un Dīkāras muhāfazā.
- Alema pilsēta Irākā (_Al ʻAlam_), Salāh ed Dīna muhāfazā, Tigras kreisajā krastā.
- Amurlī pilsēta Irākā (_Amurlī_), Salāh ed Dīna muhāfazas austrumu daļā.
- Dīvānīja Pilsēta Irākā ("Ad Dīwānīyah"), Kādisījas muhāfazas administratīvais centrs, Hillas krastos, 311200 iedzīvotāju (2003. g.).
- Nāsirīja Pilsēta Irākā, Dīkāras muhāfazas administratīvais centrs, 407300 iedzīvotāju (2003. g.).
- Čestera pilsēta Lielbritānijā (_Chester_), Anglijas rietumu daļā, Dī upes krastos, Češīras grāfistes administratīvais centrs, 81300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Dīrena pilsēta Nīderlandē (_Dieren_), Gelderlandes provincē, 14800 iedzīvotāju (2014. g.); Dīrene.
- dītlovieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Dītlovi" iedzīvotāji.
- Pāces elku kalns sena kulta vieta Dundagas pagastā, Pāces dzirnavezera ziemeļu krastā pie Dīķkalna upītes ietekas, tagad ar kokiem apaudzis paugurs \~90 x 80 m, kultūrslānis nav konstatēts, taču novietojums netālu no Pāces pilskalna (~250 m) ir raksturīgs Kurzemes senvietām.
- dīvajieši Skrīveru novada apdzīvotās vietas "Dīvaja" iedzīvotāji.
- Maizīte Upe Aizkraukles un Skrīveru pagastā, Daugavas senlejas malā, satekot ar Braslu veido Dīvaju, garums - 14 km, kritums - 44 m; Bulnetene.
- Sevērna upe Kanādā (_Severn River_), garums - 981 km, iztek no Blekbērča ezera, tek caur Dīra, Sandi ezeru, ietek Hudzona līcī, krāčaina, pali pavasarī.
- Rūra Upe Vācijā ("Ruhr"), Reinas labā krasta pieteka, garums - 235 km, izteka - Zauerlandē 674 m vjl., ieteka - pie Dīsburgas.
- Skrīveru dzirnavezers uzpludināts uz Dīvajas upes Skrīveru novadā, platība — 2,5 ha; Kalnamuižas ezers; Kalnezers.
- dīvulieši Viesītes novada Rites pagasta apdzīvotās vietas "Dīvules" iedzīvotāji.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Dī.