Paplašinātā meklēšana
Meklējam El.
Atrasts vārdos (171):
- El:1
- Eli:1
- Els:1
- Elba:1
- Elce:1
- Elča:1
- Elče:1
- Elda:1
- Elda:2
- Elde:1
- Elge:1
- Elka:1
- Elko:1
- Elma:1
- Eloa:1
- Eluā:1
- Elva:1
- Elzu:1
- Elara:1
- Eleja:1
- Elēja:1
- Eleka:1
- Elena:1
- Eleva:1
- Elija:1
- Elisa:1
- Elisa:2
- Eliši:1
- Elley:1
- Eloja:1
- Elona:1
- Elslo:1
- Elsta:1
- Elste:1
- Elūru:1
- Elalto:1
- Elbefa:1
- Elcaha:1
- Elderi:1
- Elegba:1
- Elekši:1
- Elerne:1
- Elgeja:1
- Elgina:1
- Elgoda:1
- Elgons:1
- Elhova:1
- Elista:1
- Eliste:1
- Eljina:1
- Elkšņi:1
- Elkupe:1
- Ellern:1
- Ellīte:1
- Elmali:1
- Elnēni:1
- Elneta:1
- Elpaso:1
- Elpene:1
- Elpupe:1
- Elrīno:1
- Elsīte:1
- Elstes:1
- Elstra:1
- Eltons:1
- Elvaša:1
- Elvuda:1
- Elzasa:1
- Elasona:1
- Elateja:1
- Elaziga:1
- Elbejli:1
- Elbruss:1
- Elburga:1
- Eldžina:1
- Elehido:1
- Elektra:1
- Elisijs:1
- Elkampo:1
- Ellinga:1
- Ellriha:1
- Ellsupe:1
- Elmaira:1
- Elohims:1
- Elsnica:1
- Eltmana:1
- Elvītis:1
- Elankūra:1
- Elblonga:1
- Eldivana:1
- Eldorado:1
- Eldoreta:1
- Elefsina:1
- Elegbara:1
- Eleisija:1
- Eleisīna:1
- Eleonora:1
- Elferola:1
- Eljaziga:1
- Elkahona:1
- Elkazeme:1
- Elkeseem:1
- Elkhārta:1
- Elksnīte:1
- Elkšķene:1
- Elkšķupe:1
- Elkšņava:1
- Elkšņeva:1
- Elkšņupe:1
- Elkupīte:1
- Elkuzeme:1
- Elliniko:1
- Elmadāga:1
- Elmasnou:1
- Elmhulta:1
- Elsdorfa:1
- Elsentro:1
- Elsfleha:1
- Eltville:1
- Elveruma:1
- Elvsbīna:1
- El-Akrabs:1
- Elagabals:1
- Eldoreido:1
- Elektrēni:1
- Elektriķi:1
- Elektrons:1
- Eleškirta:1
- Elisenhof:1
- Elizabeta:1
- Elizabete:1
- Elkpleina:1
- Elkrivera:1
- Elksitija:1
- Elkuveita:1
- Ellingene:1
- Elmshorna:1
- Elmukalla:1
- Elvdālena:1
- Elberfelde:1
- Elefantīda:1
- Elektrions:1
- Elensbērga:1
- Eleonorwil:1
- Elinpelina:1
- Elleiskaja:1
- Ellsgrāvis:1
- Ellvangene:1
- Elprogreso:1
- Elterleine:1
- Elvkārlebī:1
- Elektrougļi:1
- Eleonorvile:1
- Ellernskaja:1
- Elporvenira:1
- Elstenberga:1
- Elsterverda:1
- Gross-Elley:1
- Klein-Elley:1
- Elefterupole:1
- Elektrostaļa:1
- Elizabetauna:1
- Elizabetvila:1
- Elizavetpole:1
- Cāna-Elstere:1
- Elektrogorska:1
- Berga/Elstere:1
- Elizabetsitija:1
- Elpasodiroblsa:1
- Elstike-Stenlese:1
- Elefterija-Kordelija:1
Atrasts vārdu savienojumos (37):
- Abā el Vakfa
- Abesān el Kebīra
- Abū el Abjada
- Abū el Mātamīra
- Abū Suvaira el Mahata
- Adeb el Arāša
- Ail el Hadžera
- Ain el Arāba
- Ain el Aseda
- Ain el Audā
- Ain el Baida
- Ain el Beida
- Ain el Berda
- Ain el Fīdža
- Ain el Hadžela
- Ain el Ibla
- Ain el Milha
- Ajūna-Bū Džeidūra-Sakija el Hamra
- Alaurina el Grande
- Alhaurina el Grande
- Alī el Garbī
- Amena el Asma
- Asāl el Varda
- Aštūm el Gemīla nacionālais parks
- Avtāt el Hādža
- Azrak el Dženūbīja
- Bahr el Ahmara
- Baji el Hāibs
- Baji el Kebīrs
- Dār el Beida
- El Džadīda
- Hafar el Bātīna
- Haitān el Dženūbīja
- Ksar el Kebīra
- Mehalla el Kubra
- Šibīn el Kauma
- Šubrā el Heima
Atrasts skaidrojumos (1378):
- bhūtašuddhi "Elementu attīrīšana, ievads, pēc kura izpildīšanas var piedalīties tantrisma grupu rituālā.
- dekadenti 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma radošās inteliģences pārstāvji, kuru darbos asi iezīmējas pesimisma un bezcerības noskaņas, neticība demokrātijas ideāliem, misticisms, subjektīvisms, amorālisms (Š. Bodlērs. P. Verlēns, O. Vailds, S. Malarmē; Latvijā - V. Eglītis, H. Eldgasts, Fallijs).
- Elejas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Lielvircavas pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elejas pagasta pievienota tagadējam Sesavas pagastam
- Lielplatones pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Platones pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Lielplatones pagasta pievienota tagadējam Vilces un Elejas pagastam
- Elkšņu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauta daļa pirmskara Viesītes, Saukas un Rites pagasta teritorijas, savukārt daļa pirmskara Elkšņu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Kalna un Viesītes pagastam
- Sesavas pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Sesavas pagastā iekļauta daļa no pirmskara Elejas un Lielvircavas pagasta teritorijas, bet daļa no pirmskara Sesavas pagasta teritorijas pievienota tagadējam Vircavas un Viesturu pagastam
- Viesītes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā tagadējā pagastā iekļauta gandrīz viss pirmskara Viesītes pagasts (izņemot nelielu teritoriju, kas pievienota Elkšņu pagastam), bijušais Vārnavas pagasts, nelielas platības no bijušā Salas, Sunākstes, Biržu un Elkšņu pagasta
- Liede Aiviekstes labā krasta pieteka Gulbenes un Madonas novadā, garums - 60 km, kritums - 47 m, sākas kā novadgrāvis Gulbenes novada Daukstu pagastā pie Elstēm, ietek Aiviekstē pie Lubānas; augštecē arī Liedīte.
- Dumblis Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Aizdumbļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Dutvulu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Aizdubļu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Dumblu ezers Aizdumbles ezers Elkšņu pagastā.
- Aisdumble Aizdumbles muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagasta teritorijā.
- Aizdumbļu Aizdumbļu ezers - Aizdumbles ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Alžīra Alžīrijas galvaspilsēta (_Alger_, arābu valodā _El Djazair_), vilāja centrs, osta Vidusjūras krastā, 2,07 miljoni iedzīvotāju (2007. g.), vecajā pilsētas daļāmatrodas Lielā mošeja (11.-14. gs.), minarets (1323. g.), Abdarrahmāna mošeja un mauzolejs (1611. g.).
- Eleja Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novadā 27 km no Jelgavas, izveidojusies bijušās muižas "Elley" teritorijā, pagasta centrs; 1950.-1956. g. bija rajona centrs.
- Bērvircava Apdzīvota vieta (lielciems) Jelgavas novada Sesavas pagastā 27 km no Jelgavas un 3 km no Elejas, izveidojusies bijušās muižas teritorijā, padomju laikā un līdz 1997. g. saucās Avangards.
- Apserde apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- Klauce apdzīvota vieta (mazciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā
- Apšukrogs Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Birzītes Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Daumanti Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Mazeleja Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Ozolmuiža Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Zizma Apdzīvota vieta (mazciems) Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Kalnieši apdzīvota vieta (skrajciems) Elkšņu pagastā
- Aizdumble Apdzīvota vieta (skrajciems) Jēkabpils novada Elkšņu pagastā.
- Auguste Apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā 7 km no Vaiņodes, izveidojusies bijušās Elkuzemes muižas ("Elkeseem") teritorijā.
- Elkšņi apdzīvota vieta (vidējciems) Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1950.-2009. g. Jēkabpils rajonā) 50 km no Jēkabpils un 16 km no Viesītes, izveidojusies bijušās muižas "Ellern" teritorijā, pagasta administratīvais centrs
- Atspuka apdzīvota vieta (vidējciems) Rēzeknes novada Dekšāres pagastā 6 km no Varakļāniem; senāk - Eleonora, Laringova
- Zīlēni apdzīvota vieta (viensēta, muzejs) Jelgavas novada Platones pagastā, gleznotāja Ģ. Eliasa un mākslas zinātnieka K. Eliasa dzimtās mājas, dzīvojamā ēka celta 1887. g., telpās ierīkota ekspozīcija par Eliasu dzimtas vēsturi un radošo darbību
- Ail el Hadžera apdzīvota vieta Alžīrijā (_Aïn El Hadjar_), Saīdas vilājā
- Adeb el Arāša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Adeb Larache_), Isavān Irarrarena tuksnesī
- Alija apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Alia_), Varglas vilājas ziemeļu daļā
- Arīša apdzīvota vieta Alžīrijā (_El Aricha_), Tlīmsānas vilājas dienvidos
- Abjada Sīdī Šeiha apdzīvota vieta Alžīrijā (_El-Abiodh-Sidi-Cheikh_), Bejedas vilājā
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Oregonas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Teksasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Eldžina Apdzīvota vieta ASV ("Elgin"), Ziemeļdakotas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elizabetauna Apdzīvota vieta ASV ("Elizabethtown"), Ziemeļkarolīnas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elkhārta Apdzīvota vieta ASV ("Elkhart"), Kanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elvuda Apdzīvota vieta ASV ("Elwood"), Ņujorkas štatā, 11200 iedzīvotāju (2010. g.).
- Labroka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Markolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Molsheima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Nīderbronlebēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Obernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Saverna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Selestā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģionā
- Altkirha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Andolsaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Benvira apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Bolivlera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Cilisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Danmarī apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Ensisaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Fereta apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Fesenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Gebvilera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Ilcaha apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Irsenga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Kaizersberga apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Kēmsa apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Lancera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Laputruā apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Mazvo apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Menstera apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Nefbrizaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Riksaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Rufaka apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sernē apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sirenca apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sucorēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Tana apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Valdigofena apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Vincenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Vitenaima apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā
- Sentamarēna apdzīvota vieta Francijā, Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamenta rietumu daļā
- Ālāšta apdzīvota vieta Irānā (_Ālāsht_), Māzenderānas ostānā, Elbursa kalnos
- Audruve Apdzīvota vieta Jelgavas novada Elejas pagastā.
- Alērta apdzīvota vieta Kanādā (_Alert_), Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas ziemeļaustrumos, vistālāk uz ziemeļiem esošā pastāvīgi apdzīvotā vieta pasaulē
- Grisfjorda apdzīvota vieta Kanādas ziemeļos (_Grise Fiord_; _Aujuittuq_), Nunavutas teritorijā, Elsmiras salas dienvidos, Džonsa šauruma ziemeļu krastā
- Aļikova apdzīvota vieta Krievijās Čuvašijas Republikas ziemeļrietumu daļā (_Alikovo_); Eleka
- Hantli apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
- Kīta apdzīvota vieta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa
- Elvuda Apdzīvota vietta ASV ("Elwood"), Nebraskas štatā, <10000 iedzīvotāju (2010. g.).
- Elgons Aprimis vulkāns Austrumāfrikā ("Elgon"), uz Kenijas un Ugandas robežas, augstums - 4322 m, diametrs - 15 km
- Demavends Aprimis vulkāns Elbrusa kalnos ("Damavand"), Irānas ziemeļos, augstums - 5604 m (augstākā virsotne Irānā), andezīta lava, nogāzēs izplūst karstas gāzes un sēravoti, nelieli šļūdoņi.
- eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
- briežtrifele Asku sēņu plektomicēšu klases eirociju rindas dzimta ("Elaphomycetaceae") un ģints ("Elaphomyces").
- Vjatkas uvāli atrodas Austrumeiropas līdzenuma ziemeļu daļā, Krievijas Kirovas apgabalā un Mari El Republikā, gandrīz meridionāli, augstums - līdz 284 m, Vjatkas ieleja tos sadala ziemeļu un dienvidu daļā
- Elekšu dobumakmens atrodas Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, Virgas upes ielejas malā pie Elekšu mājām, garums - 2,4 m, platums - 1,8 m, augstums - līdz 0,9 m, tā plakanajā virsā iekalti \~200 iedobumiņi (diametrs - 4-6 cm, dziļums - līdz 2 cm)
- Elejas muiža atrodas Jelgavas novada Elejas, pils celta 1806.-1810. g., tā bija majestātiska, formās lakoniska celtne ar greznu iekšējo apdari; 1915. g. pils un vairākas citas ēkas nodedzinātas, 30. gados pils lielākā daļa nojaukta; parks 37,8 ha ar 28 vietējām un 44 introducētām sugām
- Kornvolisa sala atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība - 6915 kvadrākilometru
- Senteliasa kalni atrodas Kordiljeros (angļu val. "Saint Elias Mountains"), Klusā okeāna piekrastē, ASV (Aļaskā) un Kanādā, garums - 350 km, ceturtā augstākā virsotne Ziemeļamerikā - 5488 m vjl., šļūdoņi ar kopējo platību 35000 km^2^
- Elsvērta Zeme atrodas Rietumantarktīdā (angļu val. "Ellsworth Land"), uz dienvidrietumiem no Antarktīdas pussalas starp 62. un 102. rietumu garuma grādu, ledāja virsa \~2000 m vjl., ledus biezums - līdz 3000 m
- Usmas elku liepa atrodas Ventspils novada Ugāles pagastā pie bijušās Usmas muižas, Elkaragā, Usmas ezera krastā, pēc nostāstiem senāk tai bijuši 9 vai pat 12 žuburi, saglabājušies tikai 2 lieli žuburi (apkārtmērs 3,8 m un 2,6 m) un daudzas atvases
- Cimmermaņu krauja atsegums Amulas labajā krastā, ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Tukuma novada Vānes pagastā pie Cimmermaņu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., platība - 0,5 ha, kraujas lielāko - apakšējo daļu veido augšdevona Famenas stāva Elejas svītas māli, aleirolīti un dolomītmerģeļi, augšējā daļā atsedzas arī raibkrāsainie Jonišķu svītas dolomīti, kuros sastopamas šai svītai raksturīgās jūras organismu atliekas
- Audrau Audruvas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Elberta kalns augstākā virsotne ("Mount Elbert") Klinšu kalnos, Savača grādā, ASV (Kolorādo), augstums - 4399 m
- Ormaņu kalns augstākā virsotne Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, absolūtais augstums 165,4 m vjl., relatīvais augstums 86,5 m
- Aripo augstākā virsotne Trinidādas salas Ziemeļu grēdā (_Aripo, El Cerro del_), augstums - 940 m
- elksnieši Augšdaugavas novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" tagad "Elerne" iedzīvotāji.
- Princeses Elizabetes Zeme Austrumantarktīdas daļa starp 73. un 88. austrumu garuma grādu (angļu val. "Princess Elizabeth Land"), ledāja virsmas augstums centrālajā daļā - 2000-2500 m, ledus biezums - 1000-1500 m
- Mēklenburgas ezeru plato Baltijas grēdas daļa Vācijas ziemeļaustrumos, ūdensšķirtne starp Elbu un Baltijas jūras piekrastes upēm Pēni, Reknicu, Varnovu, augstums — līdz 179 m vjl.
- Elkšņava Balvu novada Bērzkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņeva" nosaukuma variants.
- Elkupīte Bārtas labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Bārtas pagastā; Brūnupe; Elkupe.
- elektriķieši Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
- elektriķis Bauskas novada Codes pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
- Pentagons Bijusī Latvijas Komunistiskās partijas Centrālās komitejas ēka Rīgā, Elizabetes ielā.
- Elkuzemes muiža bijusī muiža Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, kuras teritorijā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste"
- Elkeseem Bijušās Elkuzemes muižas nosaukums vāciski, kuras teritorijā tagadējā Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā izveidojusies apdzīvotā vieta "Elkuzeme", kas tagad oficiāli saucas "Auguste".
- skarbā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces asperulus")
- parastā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces granulatus")
- raibā briežtrifele briežtrifeļu sēņu ģints suga ("Elaphomyces muricatus")
- Bredenfeld Briežu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Buka ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- Bukānes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- Bukauzes ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- Bukūža ezers Bukūzis, ezers Elkšņu pagastā.
- suņu ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus caninus syn. Agropyron canium, Elytrigia canina"), kas veido skrajus cerus mežos, krūmājos, upju ielejās un palieņu pļavās; suņu vārpata
- šķiedrainā ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus fibrosus syn. Agropyron fibrosum")
- Sibīrijas ciņuvārpata ciņuvārpatu suga ("Elymus sibiricus")
- Antoniouneeusgana Čīles sezonāla pētnieciskā stacija Antarktīdā (_Antonio Huneeus Gana_), Elsverta kalnu Heritidža grēdas malā, netālu no Rones šelfa ledāja.
- Supes purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Elkšņu un Viesītes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 712 ha, izveidots, lai aizsargātu purvu biotopus, ligzdo daudzas retas putnu sugas; Sūpes purvs
- Paltupes meži dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Aknīstes nolaidenumā, Jēkabpills novada Elkšņu pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu pārmitros platlapju mežus
- Aizdumbles purvs dabas liegums Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Dienvidsusējas baseinā, dibināts 1977. g., platība 376 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums - 2,8 m, purvs daļēji aizaudzis ar priedēm un krūmiem
- Sauka dabas parks Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalnī, Jēkabpils novada Elkšņu, Rites un Saukas pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 5635 ha, izveidots, lai saglabātu apkārtējo ainavu, aizsargātu dažādos biotopus, teritorijā atrodas daudzi Sēlijas novada kultūrvēsturiskie pieminekļi
- Ado ziloņu nacionālais parks dabas parks Dienvidāfrikas Republikā (_Addo Elephant National Park_), Austrumkāpas provinces dienvidu daļā
- Geigela rezervāts dabas rezervāts Azerbaidžānā, Mazā Kaukāza Murovdaga grēdas ziemeļu nogāzē, platība — 71 kvadrātkilometrs, dibināts 1925. g., lai saglabātu un pētītu Mazā Kaukāza dabas kompleksus — platlapju mežus, subalpīnās pļavas, Eldaras priežu audzes, ezeros ziemojošos ūdensputnus, reaklimatizēti staltbrieži (Kaukāza pasuga)
- elernišķi Daugavpils novada Tabores pagasta apdzīvotās vietas "Elerne" iedzīvotāji.
- Daurijas ciņuvārpata Daurijas ciņuvārpata ("Elymus dahuricus").
- Svari debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Libra"; saīsinājums "Lib") uz austrumiem no Jaunavas, spožākās zvaigznes - Zuben Elšemali, Zuben Elgenubi un Zuben Elakrab, Latvijā novērojams pavasarī
- Skorpions debess dienvidu puslodes zodiaka zvaigznājs (latīņu "Scorpius"; saīsinājums "Sco"), atrodas Piena Ceļā uz dienvidiem no Čūskneša; spožākās zvaigznes - Antaress un El-Akrabs
- Gorgānas līdzenums Dienvidkaspijas zemienes austrumu daļa Irānas ziemeļos, starp Atrekas upi un Elbrusa kalniem, garums — \~80 km, platums — \~40 km
- elkazemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Auguste", kas agrāk saucās "Elkazeme", iedzīvotāji.
- elkuzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
- elkzemnieki Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagasta apdzīvotās vietas "Elkuzeme" ("Auguste") iedzīvotāji.
- Elsīte Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Jēkabpils novadā, Aknīstes un Gārsenes pagastu robežupe, garums - 15 km, kritums - 38 m, sākas Augštaitijas augstienē Lietuvā; Eliste; Elksnīte.
- Dzirnupe Dienvidsusējas kreisā krasta pieteka Rites un Elkšņu pagastā, garums - 12 km; Dzirnupīte.
- elohim Dieva vārds, dažreiz lietots Jahves vietā; vārda El daudzskaitļa forma.
- sīkeglīte Divdīgļlapju klases dzimta ("Elatinaceae"), viengadīgi vai divgadīgi ūdens un mitru vietu lakstaugi, 2 ģintis, Latvijā konstatēta 1 ģints.
- eleagns Divdīgļlapju klases dzimta ("Eleagnaceae"), krūmi, retāk koki, ziemeļu puslodes mērenajā un subtropu joslā (1 suga Austrālijā), 3 ģintis, 65 sugas.
- Agropyron junceum doņu vārpatas "Elytrigia junceiformis" nosaukuma sinonīms
- standarts SET drošā elektroniskā transakcija (angļu "Secure Electronic Transaction")
- Šķēde Dzedrupes kreisā satekupe Talsu novadā, garums - 20 km, kritums - 75 m; Dandaru upe; Elpupe; Gartiltupe; Kalvetnieku upe; Līčupe; Vandzenes upe; augštecē Odre, Nastupīte; lejtecē Žurnika, Žurnikupe.
- Brieži Dzelzceļa stacija Jelgavas novada Elejas pagastā, atrodas pie dzelzceļa līnijas Meitene-Rīga, 64 km no Rīgas Centrālās dzelzceļa stacijas, atklāta 1916. g. ar nosaukumu "Breesche", tagadējais nosaukums kopš 1919. g.
- Cenelec Eiropas Elektrotehniskās standartizācijas komiteja (fr. "Comite europeen de normalisation electrotechnique").
- Džadiada El Džadīda - pilsēta Marokā.
- Mazagana El Džadīdas pilsētas Marokā nosaukums līdz 1958. g.
- elachista Elachista fucicola - heterogenerātu klases rindas "Dictyosiphonales" suga.
- Kiririša Elamiešu (vēst. Irāna) mitoloģijā - dieviete - māte, dievu māte, kuru pielūdza visā Elamas valstī.
- elastīgums Elastība (1).
- atspere Elastīga detaļa, kas uzņem un atdod mehānisko enerģiju.
- kaučuks Elastīga lielmolekulāra viela, ko iegūst no dažu augu piensulas vai arī sintētiski.
- likra Elastīga poliuretāna šķiedra vai audums, ko izmanto zeķu un cieši pieguļoša apģērba izgatavošanai.
- ligaments Elastīga saite, kas satur kopā gliemeņu čaulas vākus.
- spandekss Elastīga sintētiskā šķiedra.
- siksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām, arī (kā) transportēšanai.
- dzenamsiksna Elastīga sloksne, lente ar savstarpēji savienotiem galiem griezes kustības pārnešanai starp vārpstām.
- ģeomembrāna Elastīga viengabala ģeosintētiska, šķidrumu necaurlaidīga plēve, ko izmanto, lai aizsargātu konstrukcijas no ūdens vai norobežotu ūdeni noteiktas konstrukcijas iekšpusē.
- celuloīds Elastīga, viegli degoša plastmasa, ko iegūst no nitrocelulozes un kampara.
- elastoplasti Elastīgas plastmasas, kam paaugstinātā temperatūrā piemīt termoplastu tecētspēja, bet normālā temperatūrā - gumijai līdzīgas īpašības.
- atsperošana Elastīgas saskares saiknes izveide starp kaujas un transporta mašīnu korpusu (rāmi) un ritošo daļu, lai, pārvietojoties pa apvidus (ceļa) nelīdzenumiem, mazinātu dinamisko slodzi uz korpusu un lai novērstu mašīnas zvalstīšanos.
- vantis Elastīgi elementi (parasti troses), kas notur laidumus (piemēram, tiltiem).
- elastoze Elastīgo audu deģenerācija.
- elastopātija Elastīgo audu patoloģija.
- elastolīze Elastīgo audu sairšana.
- bronhofibroskops Elastīgs bronhoskops, kas satur optiskās šķiedras.
- silfons Elastīgs elements plānsienu šķērsrievota trauka vai caurules veidā: lieto par jutīgo elementu hidrosistēmās un pneimosistēmās.
- lociņš Elastīgs koka stienis, kura gali ir savienoti ar zirgu astriem un ar kuru ieskandina vijoles, alta, čella, kontrabasa u. tml. mūzikas instrumentu stīgas.
- polsteris Elastīgs veidojums, ko piestiprina, lai radītu (kam) vēlamo formu.
- cilīgs Elastīgs, atsperīgs, tāds, kas labi ceļas uz augšu; mīksts.
- atlēcīgs Elastīgs, atsperīgs.
- gumija Elastīgs, gaisu un ūdeni necaurlaidīgs materiāls, ko iegūst, vulkanizējot kaučuku.
- ļunkans Elastīgs, lokans.
- fleksibls Elastīgs, mainīgs; tāds, kas ātri pielāgojas, adaptējas.
- vīksts Elastīgs, mīksts.
- sars Elastīgs, samērā tievs kāda materiāla elements (parasti sukā, otā).
- atspaids Elastīgs; atspaidīgs.
- atspaidīgs Elastīgs.
- fleksibilitāte Elastīgums, pielāgošanās spēja, mainīgums.
- atlēcība Elastīgums.
- staipāmība Elastīgums.
- strečs Elastīgums.
- elacīns Elastīna deģenerācijas produkts; atrodams krokainā ādā vecumā.
- hemielastīns Elastīna hidrolīzes produkts.
- oseoalbumoīds Elastisks, šķiedrains kaulu proteīns.
- elastāns Elastošķiedra, kas veidota no vismaz 85% masas segmentēta poliuretāna un kas pēc trīskāršas izstiepšanās tūlīt atgūst sākotnējo garumu.
- elater Elater sanguinolentus - sarkansvītrotā sprakšķa "Ampedus sanguinolentus" nosaukuma sinonīms.
- elateroides Elateroides dermestoides - lapkoku kokurbja "Hylecoetus dermestoides" nosaukuma sinonīms.
- elateroides Elateroides flabellicornis - skujkoku kokurbja "Hylecoetus flabellicornis " nosaukuma sinonīms.
- Eljaziga Elaziga - pilsēta Turcijā.
- Elče Elča - pilsēta Spānijā ("Elche").
- eldine Eldenīte.
- eldorada Eldorado.
- elaeagnus Eleagni.
- eleagnus Eleagni.
- eleagnaugi Eleagnu dzimta ("Eleagnaceae").
- elaeagnaceae Eleagnu dzimta.
- eleagnaceae Eleagnu dzimta.
- šeferdija Eleagnu dzimtas ģints ("Shepherdia"), dekoratīvi krūmi.
- eleagnales Eleagnu rinda.
- šaurlapu eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus angustifolia")
- Sudraba eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus commutata"), kas Latvijā bieži tiek stādīta dzīvžogos
- kailais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus glabra")
- asais eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus pungens")
- čemuru eleagns eleagnu suga ("Elaeagnus umbellata")
- elephantiasis Elefantiāze.
- klismoss Eleganta grieķu krēsla forma ar vienādi izliektām kājiņām un atzveltni.
- kokteiļkleita Eleganta kleita (parasti bez piedurknēm un apkakles), ko velk, apmeklējot svinīgus sarīkojumus.
- cilpa Eleganta meitene.
- demi-monde Elegantas avantūristes, kas kādu morālisku pārkāpumu dēļ izstumtas no labākās sabiedrības; kokotes.
- kloze Elegantas drēbes.
- cakīgi Eleganti; iznesīgi.
- šiks Elegants, izsmalcināts (parasti ārišķīgi).
- šiks Elegants, izsmalcināts, izmeklēts (piemēram, par apģērbu, priekšmetiem, telpām).
- cakīgs Elegants; fasonīgs; iznesīgs.
- šiks Elegantums, izsmalcinātība (parasti ārišķīga).
- Ešu Elegba - jorubu mitoloģijā.
- Elegbara Elegba jorubu mitoloģijā.
- elegiaco Elēģisks.
- Elefsina Eleisīna.
- acanthopanax Eleiterokoki jeb akantopanaksi - arāliju dzimtas ģints.
- eleutherococcus Eleiterokoki.
- akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
- dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
- sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
- Krojas pasvīta Elejas svītas nosaukums 1954.-1959. g.
- Krojas svīta Elejas svītas nosaukums 1959.-1981. g.
- norīts Elekrtrotehnikā apzīmējums īpašai izolācijas masai, ko lieto kā veidojamo masu.
- neirotropisms Elektīva mikroorganismu virzība uz nervaudiem; elektīva ķīmisku vielu iedarbība uz nervaudiem.
- termoelektrība Elektrība, kas rodas, ja karsē divu dažādu metālu lodējumu.
- elektricitāte Elektrība.
- elektrija Elektrība.
- elektrišs Elektrība.
- franklins Elektrības daudzuma (elektrības lādiņa) mērvienība CGSFr mērvienību sistēmā, l Fr = 1 CGSE lādiņa vienība = 3,33564 x 10-10 C.
- kulons Elektrības daudzuma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā), C; 1 C ir elektrības daudzums, kas tiek pārnests caur vadītāja šķērsgriezumu 1 sekundē, ja vadītājā plūst 1 A stipra strāva.
- ampērsekunde Elektrības daudzuma mērvienība; As.
- mikrokulons Elektrības daudzuma vienības kulona viena miljonā daļa.
- lādiņš Elektrības daudzums, ko satur kāds fizikāls ķermenis; elektromagnētiskā lauka avots.
- pertinakss Elektrības izolācijas materiāls, kas sastāv no papīra slānīšiem, salīmētiem ar šellaku vai mākslīgiem sveķiem, un ko karstumā saspiež par platēm, caurulēm, nūjiņām vai citādiem dažāda biezuma veidojumiem.
- elektrokirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā.
- elektroķirurģija Elektrības lietošana ķirurģijā.
- elektrometrija Elektrības mērīšanas metožu kopums.
- šalteris Elektrības slēdzis.
- magistrāle Elektrības vada galvenā stieple.
- solenoīds Elektrības vadītāja cilindriska spirāle, kas, plūstot pa vadītāju strāvai, rada magnētisko lauku ar vienā cilindra galā ieejošām un otrā izejošām magnētiskā lauka spēka līnijām.
- šunts Elektrības vadītājs vai magnētvads, ko pieslēdz paralēli elektriskās vai magnētiskās ķēdes posmam, lai daļa strāvas vai magnētiskās plūsmas apietu ķēdes posmu pa izveidoto paralēlo atzarojumu.
- elektrods Elektrības vadītājs, ar kuru elektriskajai ķēdei pievieno citu ķēdes daļu, kam ir jonu vai elektronu vadītspēja.
- konduktivitāte Elektrības vai siltuma vadītspēja.
- kondukcija Elektrības, arī siltuma vadīšana.
- kvantēšana Elektriskā analogsignāla pārvēršana kvantētā elektriskā signālā vai diskrēta elektriska signāla pārvēršana elektriskā ciparsignālā.
- blokkontakts Elektriska aparāta kontakts, kas paredzēts vadības vai signalizācijas ķēžu komutēšanai.
- aurikuloterapija Elektriska ārējās auss stimulācija, lai mazinātu sāpes.
- elektrokolargors Elektriskā ceļā pagatavots sudraba koloidāls šķīdums, ko izmantoja ārstniecībā.
- debajs Elektriskā dipolmomenta ārpussistēmas mērvienība, ar ko mērī molekulu elektrisko dipolmomentu.
- relejaizsardzība Elektriska iekārta elektrisko sistēmu atsevišķo elementu aizsardzībai, kas īsslēguma gadījumā konstatē bojāto elementu un automātiski atslēdz no nebojātās sistēmas daļas, bet bīstamas pārslodzes vai pārsprieguma gadījumā signalizē par to vai pēc noteikta aiztures laika atslēdz šo elektriskās sistēmas daļu.
- autosins Elektriska ierīce nepārtrauktai griezes kustības kontrolei no attāluma; selsins.
- blenderis Elektriska ierīce produktu sasmalcināšanai vai arī viendabīgas masas iegūšanai, produktus sakuļot; jaucējs (2).
- elektrospirāle Elektriska ierīce šķidruma sildīšanai, kas sastāv no pretestības elementa hermētiskā apvalkā; to iegremdē šķidrumā, kas jāsasilda.
- motors Elektriska ierīce ūdens vārīšanai.
- invertors Elektriskā ķēde signāla sprieguma vai strāvas apvēršanai par 180 grādiem.
- daudzpols Elektriskā ķēde vai tās daļa, kam citu ķēdi var pieslēgt tikai noteiktos punktos (polos).
- pašizlādēšanās Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlāde.
- pašizlāde Elektriskā lādiņa lieluma samazināšanās, kas noris pati no sevis, bez tiešas ārējas iedarbības; pašizlādēšanās.
- ledusskapis Elektriska mājturības saldējamā ierīce (parasti neliela skapja formā) pārtikas produktu uzglabāšanai aukstumā, kā arī ledus iegūšanai.
- mikromašīna Elektriskā mašīna ar jaudu no vata daļām līdz dažiem simtiem vatu; izmanto automātikas, telemehānikas, skaitļošanas tehnikas iekārtās (servodzinējus, soļu elektrodzinējus, selsinus, griežtransformatorus u. c.), sadzīves mazjaudas mehānismu elektriskajai piedziņai u. tml.
- elektromašīnpārveidotājs Elektriskā mašīna vai vairāku mehāniski savienotu elektrisko mašīnu agregāts dažādu elektriskās enerģijas parametru pārveidošanai.
- elektromašīngenerators Elektriska mašīna, kas darbojas ģeneratora režīmā un kalpo mehāniskās enerģijas pārveidošanai elektriskajā.
- elektromotors Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā; elektrodzinējs.
- elektrodzinējs Elektriskā mašīna, kas elektrisko enerģiju pārvērš mehāniskajā enerģijā.
- alternators Elektriskā mašīna, kas ražo maiņstrāvu.
- elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
- elektrokapilaritāte Elektriskā potenciāla rašanās uz divu šķidrumu robežas kapilārā, mainoties to virsmas spraigumam.
- fotoelektrība Elektriskā potenciāla vai elektronu emisijas rašanās, gk. pusvadītājos elektromagnētiskā starojuma (gaismas) ietekmē.
- mikrovolts Elektriskā potenciāla vienības volta miljonā daļa.
- papildpretestība Elektriskā pretestība, ko ieslēdz vai atslēdz elektriskajā ķēdē papildus citām šīs ķēdes pretestībām.
- efapse Elektriskā sinapse.
- gove Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai.
- govs Elektriskā spirāle ūdens vārīšanai.
- volts Elektriskā sprieguma, elektriskā potenciāla, elektrisko potenciālu starpības un elektrodzinējspēka mērvienība; apzīmējums - V.
- kvēlspuldze Elektriskā spuldze, kurā gaismu izstaro sakarsēts kvēldiegs.
- ļampa Elektriskā spuldze.
- lampiņa Elektriskā spuldze.
- vājstrāva Elektriskā strāva ar mazu strāvas stipruma vērtību (mazāku par 0,1 ampēru).
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- tīkliņstrāva Elektriskā strāva tīkliņā (4).
- maiņstrāva Elektriskā strāva, kam periodiski mainās virziens un stiprums.
- biostrāva Elektriskā strāva, kas rodas dzīvu organismu audos.
- virpuļstrāva Elektriskā strāva, kas rodas masīvā vadītājā, ja mainās ar to saķēdētā magnētiskā plūsma.
- sātstrāva Elektriskā strāva, kuras stiprums nepalielinās, ja palielina elektrodiem pielikto potenciālu starpību.
- elektrība Elektriskā strāva.
- caurumvadītspēja Elektriskā vadītspēja, ko rada caurumu kustība cietos dielektriķos un pusvadītājos.
- drošinātājs Elektriskais aizsardzības aparāts, ko lieto elektrisko ķēžu aizsardzībai pret īsslēgumiem, pārslodzi.
- kenga Elektriskais atskaldāmais āmurs (angļu "Kangoo").
- korķis Elektriskais drošinātājs.
- ciparsignāls Elektriskais signāls, kura vērtību konkrētā laika brīdī izsaka ar kodētiem bināriem lielumiem; pārraidi neietekmē līnijā esošie trokšņu signāli.
- maiņspriegums Elektriskais spriegums, kam periodiski (sinusoidāli, piem., ar frekvenci 50 Hz) laikā mainās kā polaritāte, tā sprieguma vērtība, turklāt vidējā vērtība perioda laikā ir vienāda ar nulli.
- augstspriegums Elektriskais spriegums, kas ir lielāks par 1000 voltiem.
- zemspriegums Elektriskais spriegums, kas ir mazāks par 1000 V.
- kristāllauks Elektriskais un magnētiskais lauks, ko kristālā rada tā sastāvā ietilpstošās lādētās daļiņas (elektroni, kodoli).
- zemesslēgums Elektriskais vadītājs, kura potenciāls ir lielāks par nulli, savienots ar zemi.
- kailvads Elektriskais vads bez izolācijas slāņa.
- električka Elektriskais vilciens.
- eļektrička Elektriskais vilciens.
- amplitūdvoltmetrs Elektriskais voltmetrs, kas mēra sinusoidāla sprieguma amplitūdas vērtību.
- elektropārvade Elektriskās enerģijas aizvadīšana patērētājam.
- kodolbaterija Elektriskās enerģijas avots, kurā radioaktīvo izotopu sabrukšanas enerģija tiek pārvērsta elektriskajā enerģijā; atombaterija, izotopiskais ģenerators.
- elektroinstalācija Elektriskās enerģijas avotu, elektrisko ierīču un elektrisko vadu iekārtojums.
- vatstunda Elektriskās enerģijas mērvienība, vienāda ar 3600 vatsekundēm.
- gāzizlāde Elektriskās enerģijas pārveide optiskā starojuma enerģijā, elektriskajai strāvai plūstot gāzē vai metāla (Hg, Na) tvaikos.
- impulsregulators Elektriskās enerģijas pārveidotājs, kas paredzēts līdzstrāvas patērētāju darba sprieguma regulēšanai; satur strāvas pārtraucēju, kas periodiski pieslēdz slodzi sprieguma avotam un atslēdz no tā.
- elektrokultūra Elektriskās enerģijas pielietošana augu attīstības veicināšanā, radot elektrisko lauku gaisā ap augiem vai zemē, mēģinot attīstīt augu saknes.
- elektrifikācija Elektriskās enerģijas plaša izmantošana (tautas saimniecībā, sadzīvē), izvēršot lieljaudas elektrostaciju un elektriskās enerģijas pārvades sistēmu celtniecību.
- skrošefekts Elektriskas fluktuācijas, kas rodas elektronu lampās un pusvadītāju ierīcēs, nedaudz un neregulāri mainoties emitēto elektronu daudzumam (strāvai); vairākkārtīgi pastiprinot šīs fluktuācijas skaļrunī var saklausīt birstošu skrošu skaņai līdzīgu troksni.
- farads Elektriskās kapacitātes mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā); saīs. - F; 1 F ir tāda vadītāja kapacitāte, kura potenciāls, lādiņam palielinoties par 1 C, pieaug par 1 V.
- mikrofarads Elektriskās kapacitātes mērvienības farada viena miljonā daļa.
- mikromikrofarads Elektriskās kapacitātes mērvienības mikrofarada viena miljonā daļa.
- divpols Elektriskās ķēdes daļa (vai visa ķēde) vai ierīce ar divām pieslēgspailēm.
- četrpols Elektriskās ķēdes daļa vai ierīce ar četrām pieslēgspailēm.
- termoelements Elektriskās ķēdes daļa, kura sastāv no dažādiem vadītājiem un kurā izmanto termoelektriskos efektus.
- rezistors Elektriskās ķēdes elements, kas realizē pretdarbību elektriskās strāvas plūšanai un rada iespēju regulēt strāvas spriegumu vai tās vērtību.
- tilts Elektriskās ķēdes elements, ko izmanto, lai tai pieslēgtu mērierīci.
- komutācija Elektriskās ķēdes ieslēgšana, atslēgšana, pārslēgšana (ar ierīču, aparātu palīdzību).
- īssavienojums Elektriskās ķēdes noslēgšana, savienošana ar mazu pretestību; atsevišķa elektriskās ķēdes elementa noslēgšana.
- kontaktvirsma Elektriskās ķēdes strāvu vadošo daļu saskares virsma.
- induktors Elektriskās mašīnas daļa, kas rada galveno magnētisko lauku.
- kolektors Elektriskās mašīnas enkura daļa, kas sastāv no savstarpēji izolētām plāksnītēm, kuras ir savienotas ar enkura tinumu un pa kurām slīd sukas.
- stators Elektriskās mašīnas nekustīgā daļa.
- kontaktgredzens Elektriskās mašīnas rotora konstrukcijas elements, kam pievieno rotora tinuma izvadu.
- bioelektrība Elektriskas parādības dzīvos audos.
- atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis)
- galvanisms Elektriskās parādības.
- oms Elektriskās pretestības mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā).
- megoms Elektriskās pretestības mērvienība, viens miljons omu.
- kopne Elektriskās sadales iekārtu sastāvdaļa (uz izolatoriem nostiprināti Al, Cu vai tērauda vadītāji), ko izmanto elektriskās enerģijas sadalei starp vairākām vienāda sprieguma ķēdēm.
- pols Elektriskās strāvas (parasti līdzstrāvas) avota spaile, kurai ir pievienota ārējā ķēde.
- katods Elektriskās strāvas avota negatīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota negatīvo polu.
- anods Elektriskās strāvas avota pozitīvais pols; elektrods, kas savienots ar elektriskās strāvas avota pozitīvo polu.
- elements Elektriskās strāvas avots, kas ķīmisko enerģiju pārvērš elektriskajā enerģijā.
- atombaterija Elektriskās strāvas avots, kurā enerģija, kas izdalās radioaktīvās sairšanas procesā, pārvēršas elektriskajā enerģijā.
- elektroenerģija Elektriskās strāvas enerģija; elektriskā enerģija.
- trolejs Elektriskās strāvas gaisa kontaktvads.
- elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
- elektronekroze Elektriskās strāvas radīta audu nekroze.
- elektrotrauma Elektriskās strāvas radīts organisma bojājums.
- indukcija Elektriskās strāvas rašanās process vadītājā, kas kustas magnētiskajā laukā vai kas ir ievietots mainīgā magnētiskajā laukā.
- ampērs Elektriskās strāvas stipruma mērvienība (starptautiskajā mērvienību sistēmā - SI).
- amperāža Elektriskās strāvas stiprums, izteikts ampēros.
- elektrokinētika Elektriskās strāvas un tās magnētiskā lauka kinētiskās un elektrodinamiskās parādības.
- elektroterapija Elektriskās strāvas vai elektriskā un magnētiska lauka izmantošana ārstniecībā.
- videoimpulss Elektriskās strāvas vai sprieguma impulss, parasti ar nemainīgu polaritāti, kura nemainīgā komponente atšķiras no nulles.
- impulstrokšņi Elektriski impulsi ar lielu sprieguma vai strāvas amplitūdu, kas parādās nejaušos laika momentos.
- spert Elektriski izlādēties kādā vidē, priekšmetā u. tml. (par zibeni); izraisīties, zibenim elektriski izlādējoties (par pērkonu).
- lādiņnesējs Elektriski lādēta daļiņa vai kvazidaliņa, kas elektriskā lauka ietekmē var pārvietoties, radot vielā elektrisko strāvu.
- jons Elektriski lādēta daļiņa, kas rodas, ja vielas atoms vai molekula zaudē vai pievieno vienu vai vairākus elektronus.
- treks Elektriski lādētas daļiņas kustības atstātās pēdas vidē.
- gluons Elektriski neitrāla elementārdaļiņa ar spinu 1, masu vienādu ar 0 un īpašu kvantu skaitli - krāsu; stiprās mijiedarbības pārnesējs starp kvarkiem, veidojot hadronus; saskaņā ar elementārdaļiņu teoriju ir 8 gluoni, kam raksturīgi dažādu krāsu lādiņi.
- neitrīno Elektriski neitrāla elementārdaļiņa, kas rodas, piemēram, elementārdaļiņu sabrukšanas procesā.
- eksitons Elektriski neitrāla kvazidaliņa; kustīgs elementārs pusvadītāja vai izolatora elektronu apakšsistēmas ierosinājums, kas pārnes enerģiju, bet nepārnes lādiņu un masu.
- zibatmiņa Elektriski pārprogrammējamai lasāmatmiņai līdzīga energoneatkarīga atmiņa, ko var dzēst un pārprogrammēt, tā operē nevis ar atsevišķiem bitiem, bet ar veseliem datu blokiem.
- triboelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas berzes procesā.
- pjezoelektrība Elektriskie lādiņi, kas rodas dažu kristālisku dielektriķu (piemēram, kvarca, turmalina, segnetsāls) mehāniskās deformācijas (saspiešanas vai stiepšanas) rezultātā.
- elektromontāža Elektrisko iekārtu montāža.
- elektromontieris Elektrisko iekārtu montieris.
- elektropiederumi Elektrisko iekārtu, instrumentu, rīku u. tml. daļas, detaļas; arī elektrisko aparātu, rīku kopums.
- elektrizācija Elektrisko lādiņu ierosināšana ķermenī; elektrisko lādiņu rašanās ķermenī.
- līdzstrāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība nemainīgā virzienā.
- strāva Elektrisko lādiņu orientēta kustība noteiktā virzienā; elektriskā strāva.
- caursite Elektrisko lādiņu pārvietošanās dielektriķī (izolatorā), ja tam pieliek spriegumu, kas pārsniedz tā elektrisko izturību.
- multipols Elektrisko lādiņu sistēma, kam piemīt simetrijas īpašības.
- mērmagazīna Elektrisko lielumu mēru komplekts, ko lieto kāda noteikta elektriska lieluma (pretestības, induktivitātes, kapacitātes) dažādu vērtību reproducēšanai, kad ir nepieciešams tās precīzi mainīt vai regulēt.
- aizsargzemējums Elektrisko mašīnu, aparātu un iekārtu korpusu zemējums, kas aizsargā cilvēkus no elektriskās strāvas iedarbības.
- tinums Elektrisko mašīnu, aparātu vai iekārtu elements - uz serdeņa noteiktā kārtībā un noteiktā vijumu skaitā uztīts izolēts vads.
- fūze Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
- fūzis Elektrisko mūzikas instrumentu palīgierīce skaņas efektu radīšanai.
- segnetoelektrība Elektrisko parādību kopums, ko novēro segnetoelektriķos.
- kontaktelektrizācija Elektrisko potenciālu diference, kas rodas divām dažādām vielām saskaroties.
- grafekons Elektrisko signālu elektronstaru atmiņas ierīce ar diviem elektronu kūļiem.
- videopastiprinātājs Elektrisko signālu pastiprinātājs, kas paredzēts videosignāla vai televīzijas signāla un skaņas pastiprināšanai.
- kopne Elektrisko signālu vadītāju (vadu) komplekts, pa kuru notiek informācijas apmaiņa starp dažādiem datora funkcionālajiem blokiem; maģistrāle.
- mērģenerators Elektrisko svārstību ģenerators, kam noteiktā diapazonā var mainīt vairākus kalibrētu svārstību parametrus.
- multivibrators Elektrisko svārstību ģenerators, kura radītie impulsi ir gandrīz taisnstūrveidīgi un parasti tikpat ilgi kā to atstarpes.
- tranzistorefekts Elektrisko svārstību ģenerēšana un pastiprināšana, kuru novēro pusvadītāju ierīcēs - tranzistoros.
- šķērstroksnis Elektrisko traucējumu kopums, kas inducējas sakaru kanālā no blakus esošiem kanāliem.
- elektrogrāfija Elektrisko un magnētisko paņēmienu kopums attēlu reproducēšanai.
- elektroizolācija Elektrisko vadu un dažādu iekārtu izolācija elektriskās strāvas vadītāja norobežošanai.
- zemfrekvence Elektrisko, elektromagnētisko, akustisko svārstību frekvence, kas zemāka par 20 000 herciem.
- elektrodermatoms Elektrisks "nazis" ādas lēveru noņemšanai.
- akufons Elektrisks aparāts (skaņu pastiprinātājs) dzirdes uzlabošanai.
- ardometrs Elektrisks aparāts augstas temperatūras mērīšanai, pirometra paveids.
- elektrostetogrāfs Elektrisks aparāts, kas pastiprina un grafiski reģistrē elpošanas vai sirdsdarbības skaņas.
- elektropneimogrāfs Elektrisks aparāts, kas reģistrē elpošanas kustības.
- kriptofons Elektrisks instruments aizsardzībai pret kuģu sadursmēm naktīs un miglā, telpu apsargāšanai attālumā u. tml., kas uztver pēc mikrofona principa jebkuru satricinājumu (kuģa skrūves troksni, kustību telpā utt.) un pārraida uz novērošanas vietu.
- fazometrs Elektrisks mēraparāts fāžu nobīdes mērīšanai.
- ondogrāfs Elektrisks mēraparāts sprieguma svārstību pierakstīšanai.
- elektroterms Elektrisks sildītājs.
- fonofors Elektrisks skaņu pastiprinātājs aparāts vājdzirdīgajiem.
- faradizācija Elektrizācija ar indukcijas strāvu medicīnā.
- skaļrunis Elektroakustiska ierīce elektriskā signāla enerģijas pārvēršanai akustisko svārstību enerģijā skaņas frekvenču diapazonā.
- elektrofons Elektroakustiska ierīce skaņuplašu atskaņošanai.
- telefons Elektroakustiska ierīce, kas pārvērš elektriskos signālus skaņu signālos.
- stereofonija Elektroakustiska skaņas signāla ieguve, pārraide, reproducēšana (izmantojot divus, arī vairākus kanālus), lai radītu ilūziju par skaņas avotu izvietojumu telpā.
- pseidostereofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids, kur izmanto vienu pārraides vai ierakstes kanālu, bet divus atskaņošanas kanālus.
- pseidokvadrofonija Elektroakustiska skaņas signāla reproducēšanas veids: klausītāju telpā iekārto četrus atšķirīgu signālu kanālus ar skaļruņiem, bet tikai divus pārraides vai ierakstes kanālus.
- monofonija Elektroakustiska skaņas signāla vienkanāla pārraide; tā ir vienkārša un ekonomiska, taču klausītājiem nedod priekšstatu par atsevišķu skaņas avotu izvietojumu telpā.
- mikrofonēšana Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonefekts.
- mikrofonefekts Elektroakustiskās ierīcēs novērojama parādība: mehānisku satricinājumu vai akustiskā lauka iedarbībā atsevišķi montāžas mezgli vibrē, kas var izsaukt pašierosināšanos ("kaukšanu"); mikrofonēšana.
- auksohromi Elektrodonoras atomu grupas (-OH, -SH, -NH2, -NR2) (R - radikālis), kas palielina organisko savienojumu krāsas intensitāti.
- elektrode Elektrods - elektrību vadošs konstruktīvais elements, ar kuru kādā vidē pievada, regulē vai no tās izvada elektrisko strāvu.
- dinods Elektrods fotoelektronu daudzkāršotājos un dažās elektronu lampās, ar kura palīdzību sekundārie elektroni emisijas rezultātā palielina uz tā krītošās elektronu plūsmas intensitāti.
- emiters Elektrods, kas ārēju apstākļu (sasilšanas, elektriskā lauka utt.) iedarbībā kļūst par elektronu avotu.
- fotokatods Elektrods, kas optiskā starojuma iedarbībā emitē brīvos elektronus; to lieto vakuuma elektronierīcēs.
- pretelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēka paveids, kas darbojas pretī elektriskās enerģijas pievadītajam spriegumam.
- pašindukcija Elektrodzinējspēka rašanās elektriskajā ķēdē, mainoties strāvas stiprumam šajā ķēdē.
- termoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas no dažādiem vadītājiem sastāvošā elektriskajā ķēdē (termoelementā), ja to kontakta vietās ir dažādas temperatūras.
- fotoelektrodzinējspēks Elektrodzinējspēks, kas rodas pusvadītājā, ja tas absorbē optisko starojumu (fotonus).
- EDS Elektrodzinējspēks.
- tahiritmija Elektroencefalogrāfijā smadzeņu normālo viļņu biežuma pieaugums līdz 15-20 viļņiem sekundē.
- elektrookulogramma Elektroencefalogrāfiska līkne, kas grafiski attēlo acu kustību starp diviem fiksētiem punktiem konstantā attālumā.
- elektroapgāde Elektroenerģētikas nozare, kas aptver jautājumus, saistītus ar elektriskās enerģijas piegādi un sadali dažādiem objektiem un ietaisēm.
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai
- elektrokontaktapstrāde Elektrofizikālā apstrāde, kurā metālu meh. apstrādes zonā karsē ar elektrisko strāvu.
- mikroelektroforēze Elektroforēze, kad kustīgās daļiņas tiek novērotas ar gaismas mikroskopu.
- kserogrāfija Elektrofotogrāfijas paņēmiens - attēlu iegūšana, izmantojot elektriski uzlādētas selēna plāksnes (vai veltņa) gaismjutīgumu.
- dīzeļģenerators Elektroģenerators, ko darbina dīzeļmotors.
- elektrohidraulisks Elektrohidrauliskais efekts - augstspiediena triecienviļņu rašanās šķidrumā (parasti ūdenī), ja starp tajā iegremdētiem elektrodiem notiek augstsprieguma elektriskā impulsizlāde.
- nullēšana Elektroiekārtas korpusa savienošana ar nullvadu. t. i., vadu, kas pievienots barojošā ģeneratora vai transformatora zemētai neitrālei. Lieto zemsprieguma tīklos, lai paaugstinātu elektroiekārtas apkalpojošā personāla drošību.
- zemētājspaile Elektroiekārtas spaile, kas paredzēta zemējumvada pievienošanai.
- zemējumietaise Elektroiekārtas zemēšanai nepieciešamu zemētāju un vadītāju kopums.
- elektroietaise Elektroiekārtu un konstrukciju kopums, kas atrodas vienā vietā un paredzēts kopīgu funkciju veikšanai.
- tenzodevējs Elektroierīce, kas ģenerē no lineāra izmēra maiņas atkarīgu signālu.
- termodevējs Elektroierīce, kas ģenerē no temperatūras atkarīgu signālu.
- pjezodevējs Elektroierīce, kurā rodas potenciālu starpība, ja to saspiež vai stiepj.
- sadalne Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem; elektrosadalietaise.
- elektrosadalietaise Elektroietaise, kurā notiek elektroenerģijas sadalīšana viena sprieguma līmenī; tā parasti sastāv no kopnēm un pievienojumos ieslēgtiem komutācijas, aizsardzības un citiem aparātiem.
- remontzemēšana Elektroietaises elements, kas normāli pieslēgts spriegumam, savienots ar zemējumietaisi uz remontdarbu izpildes laiku.
- elektroihnogramma Elektroihnogrāfa pieraksts, kurā tiek reģistrēts pēdas atbalsta laiks un novietojums, soļu garums un platums, gaitas virziens u. c. rādītāji (180 parametru).
- elektroinstallācija Elektroinstalācija.
- mikafolija Elektroizolācijas materiāls augstsprieguma iekārtām, papīrs, uz kuras uzlīmētas saplucinātas vizlas kārtas.
- elektrokardiofonogramma Elektrokardiofonogrāfiski iegūts sirds toņu grafiskais attēls.
- levogramma Elektrokardiogrāfijas līkne ar ass deviāciju pa kreisi; norāda uz sirds kreisā kambara hipertrofiju.
- kardioskops Elektrokardiogrāfs, kas elektrokardiogrammu attēlo uz elektronstaru lampas ekrāna.
- kardiogramma Elektrokardiogramma - sirdsdarbības izraisīto krūškurvja sienas kustību grafisks attēlojums.
- levokardiogramma Elektrokardiogrammas daļa, kas atbilst sirds kreisajam kambarim.
- telekardiogrāfija Elektrokardiogrammas pieraksts, elektriskajam signālam tiekot pārraidītam no attāluma.
- elektroriča Elektrokārs - nelielu kravu transpporta ierīce, kuru izmanto iekšējam transportam darbnīcās, fermās, noliktavās, klētīs u. c.
- elektrokimogramma Elektrokimogrāfijas ceļā iegūts grafisks attēls.
- elektrošoks Elektrokrampju terapija iedarbībai uz galvas smadzenēm dažu psihisku slimību ārstēšanā.
- anodēt Elektroķīmiskā apstrādē izveidot oksīda kārtiņu uz kādas metāliskas virsmas.
- voltamperometrija Elektroķīmiska metode, kuras pamatā ir caur elektroķīmiski aktīvu šūnu ejošās strāvas stipruma un pieliktā sprieguma mērīšana.
- anodēšana Elektroķīmiska plānas oksīda kārtiņas izveidošana uz dažādu sakausējumu virsmas.
- voltampērmetrija Elektroķīmiska vielu analīzes un pētīšanas metode.
- amperometrija Elektroķīmiskās analīzes metode vielu (piemaisījumu) kvantitatīvai noteikšanai.
- kulonometrija Elektroķīmiskās analīzes metode, kuras pamatā ir vielas elektroķīmiskai reakcijai nepieciešamā elektrības daudzuma mērīšana.
- kabeļlīnija Elektrolīnija vai sakaru līnija, kas izveidota ar kabeli un instalēta zemē, pa ēkas sienām, kabeļkanālos, caurulēs u. tml.
- nozarlīnija Elektrolīnija, kas atzarojas no galvenās līnijas.
- gredzenlīnija Elektrolīniju kopa, kas veido noslēgtu kontūru.
- gaisvads Elektrolīniju vads virs zemes (uz izolatoriem).
- kaparošana Elektrolītiska vara kārtiņas uzklāšana uz metāla izstrādājuma virsmas.
- galvanizēt Elektrolītiski uzklāt metāla kārtu kāda priekšmeta virsmai.
- aldosternisms Elektrolītmaiņas traucējums aldosterona hipersekrēcijas dēļ.
- hipoelektrolitēmija Elektrolītu daudzuma samazināšanās asinīs.
- aldosteronisms Elektrolītu maiņas traucējums kā aldosterona hipersekrēcijas sekas.
- elektrodialīze Elektrolītu šķīdumu koncentrēšana vai atsāļošana līdzstrāvas elektriskajā laukā, lietojot jonu apmaiņas membrānas; lieto dzeramā ūdens iegūšanai no jūras un sāļiem pazemes ūdeņiem, rūpniecībā - šķīdumu koncentrēšanai un attīrīšanai.
- CGSM Elektromagnētiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma magnētiskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- elektroindukcija Elektromagnētiskā indukcija -elektriskā lauka rašanās ap mainīgu magnētisku lauku.
- atstarotājs-maldinātājs Elektromagnētiskā starojuma atstarotājs, ko izmanto, lai maldinātu ar atstarojumu.
- rentgenspektri Elektromagnētiskā starojuma spektra daļa, kas atbilst viļņu garumiem no 0,0025 līdz 25 nanometriem.
- zummers Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; pīkstenis.
- pīkstenis Elektromagnētiska vibrācijas iekārta, kas līdzstrāvu pārvērš maiņstrāvā, radot īpatnēju dūkoņu; zummers.
- EML Elektromagnētiskais lauks.
- kvadrupolstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas kvadrupolmomentam mainoties laikā.
- bremzstarojums Elektromagnētiskais starojums, kas rodas, bremzējot lādētas daļiņas.
- termostarojums Elektromagnētiskais starojums, ko izstaro objekti ar to iekšējo enerģiju.
- rentgenstari Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem; rentgenstarojums; x-stari.
- rentgenstarojums Elektromagnētiskais starojums, kura viļņu garums ir no 0,0025 līdz 25 nanometriem.
- siltumstari Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām; siltumstaroļums.
- siltumstarojums Elektromagnētiskais starojums, kuru termodinamiskā līdzsvara stāvoklī izplata ķermeņi ar noteiktu temperatūru un noteiktām optiskām īpašībām.
- radiosignāls Elektromagnētiskās svārstības, kas atbilst radioviļņu frekvencei un ko izraisa parādības dabā.
- radiotraucējums Elektromagnētiskās svārstības, kas izkropļo vai noslāpē radiosignālus.
- mikroviļņi Elektromagnētiskie viļņi ar frekvenci robežās no 300 megaherciem līdz 100 gigaherciem un garumu robežās no 100 līdz 0,3 centimetriem.
- radioviļņi Elektromagnētiskie viļņi, kuru garums ir no dažiem milimetriem līdz desmitiem tūkstošiem metru un kuru izplatīšanās noris bez mākslīgām enerģijas pārvades līnijām.
- Em-vienības Elektromagnētisko mērvienību apzīmējums.
- ultraaugstfrekvence Elektromagnētisko svārstību frekvence, kas augstāka par 30 Mhz.
- dipolstarojums Elektromagnētisko viļņu starojums, kas rodas svārstoties elektriskam dipolam.
- EMVS Elektromagnētisko viļņu starojums.
- radiostarojums Elektromagnētisko viļņu starojums.
- starojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas izplatīšanās telpā.
- izstarojums Elektromagnētisko viļņu, elementārdaļiņu, arī enerģijas veidu izplatīšanās telpā (no kāda avota).
- nautofons Elektromagnētisks aparāts skaņu signālu raidīšanai no bākām.
- magneto Elektromagnētisks maiņstrāvas ģenerators elektriskās dzirksteles radīšanai dzinēja cilindros, lai aizdedzinātu degmaisījumu.
- kontaktors Elektromagnētisks slēdzis darba strāvas ķēdes ieslēgšanai un atslēgšanai no atstatuma.
- radiotroksnis Elektromagnētisks starojums (radioviļņu diapazonā), ko rada ārpuszemes avoti.
- elektromehāniķis Elektromehānikas speciālists.
- ceļgriežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar celšanas un griešanas kustībām; meklētājs (3).
- griežmeklētājs Elektromehāniska ierīce ar rotoram piekārtotiem slīdkontaktiem, kas ļauj komutēt sakaru līnijas pēc pienākošo signālu impulsiem; meklētājs (3).
- magnesins Elektromehāniska ierīce mehānismu tālvadīšanai.
- vibropārveidotājs Elektromehāniska ierīce zema sprieguma līdzstrāvas pārveidošanai augstāka sprieguma līdzstrāvā.
- velosimetrs Elektromehāniska ierīce, ar kuras palīdzību mēra cietu virsmu svārstību ātrumu ultraskaņas frekvenču diapazonā; izmanto mašīnu un būvju svārstību (vibrāciju) pētīšanai.
- ceļmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas elektromehāniskā telefona centrālē nodrošināja atsevišķa meklētāja (3) pacelšanās kustību.
- griežmagnēts Elektromehāniska ierīce, kas nodrošina meklētāja (3) griezes kustību.
- tabulators Elektromehāniska skaitļojamā mašīna, kas rezultātus fiksē uz papīra lentes vai speciālas veidlapas.
- relejs Elektromehāniska vai elektroniska ierīce, kas reaģē uz kādu fizikālu lielumu vai vairākiem elektriskiem lielumiem, lēcienveidīgi palielinot vai samazinot izejas lieluma vērtību noteiktās robežās.
- grupmeklētājs Elektromehāniskās telefona centrāles meklētājs, kurš saņemot signālu paceļ meklētāja slīdkontaktus atbilstoši saņemtā signāla impulsu skaitam un pagriežoties apstājas pie pirmās neaizņemtās līnijas tālākam savienojumam.
- lototrons Elektromehānisks laimes rats ložu sajaukšanai.
- logometrs Elektromēraparāts, ar kuru nosaka divu elektrisku lielumu (galvenokārt strāvu) attiecību; lieto arī neelektrisku lielumu (spiediena, temperatūras u. tml.) mērīšanai.
- testers Elektromēraparāts, kas ir paredzēts vairāku elektrisko lielumu mērīšanai (piemēram, elektrisko ķēžu pārbaudē); kombinētais elektromēraparāts.
- varmetrs Elektromēraparāts, kas paredzēts maiņstrāvas reaktīvās jaudas mērīšanai.
- mērtilts Elektromēraparāts, kura elementi slēgti tilta shēmā un kura darbības pamatā ir elektrisko lielumu salīdzināšanas metode.
- kalibrēšana Elektromēraparatūras rādījumu pārbaude.
- kontaktmetināšana Elektrometināšana bez piedevu materiāliem, metināmo elementu virsmas perpendikulāri saspiežot un karsējot.
- elektrometinātājs Elektrometināšanas aparāts.
- elektrometinātājs Elektrometināšanas speciālists.
- elektromiogramma Elektromiogrāfiskās līknes attēls.
- mikroelektromotors Elektromotors ar jaudu līdz 100 vatiem.
- ventiļmotors Elektromotors, kurā strāvas komutāciju (pēc rotora stāvokļa) veic vadāmie ventiļi vai elektroniskie slēdži.
- eholote Elektronavigācijas ierīce attāluma mērīšanai ūdensbaseina dzīlēs, izmantojot atstaroto skaņu vilni.
- termoelektroni Elektroni, ko emitē stipri sakarsēti ķermeni.
- jaucējs Elektronikā - frekvences pārveidotājs vai tā sastāvdaļa, kurā notiek pārveidojamā signāla un heterodīna ģenerētas svārstības mijiedarbība.
- amplifikācija Elektronikā svārstību pastiprinājums.
- mikroelektronika Elektronikas nozare, kas nodarbojas ar miniatūru elektronisko ierīču radīšanu un izmantošanu.
- optoelektronika Elektronikas nozare, kas pētī, kā izmantot informācijas apstrādes, glabāšanas, pārraides sistēmās gaismas un elektrisko signālu savstarpējo pārvēršanos.
- JVC Elektronikas ražotājfirma Japānā (angļu "Japan's Victor Company").
- asociācija EISA Elektronikas rūpniecības standartu asociācija (angļu "Electronics Industry Standards Association (EISA)").
- krioelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par elektriskā un magnētiskā lauka mijiedarbību ar elektroniem cietā vielā kriogēnā temperatūrā un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
- magnetoelektronika Elektronikas virziens, kas aptver pētījumus par magnētiskām parādībām dažādos magnētiskos materiālos un elektronierīču izveidošanu uz šo pētījumu bāzes.
- EDA Elektroniskā datu apmaiņa.
- ciklokonvertors Elektroniska iekārta maiņstrāvas frekvences izmainīšanai.
- e-iepirkšanās Elektroniskā iepirkšanās - preču iegāde, izmantojot tiešsaistes vai citus interneta pakalpojumus.
- ekspanders Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona izplešanai.
- kompresors Elektroniska ierīce elektrisko signālu dinamiskā diapazona saspiešanai.
- diskriminators Elektroniska ierīce noteikta tipa, veida elektrisko impulsu atlasei vai arī periodisku elektrisku impulsu parametru (amplitūdu u. c.) kontrolei.
- rentgenlampa Elektroniska ierīce rentgenstarojuma iegūšanai.
- dolbijs Elektroniska ierīce trokšņu slāpēšanai elektroakustikā; Dolbija sistēma.
- videoadapters Elektroniska ierīce, ar kuru ģenerē videosignālus, kas pa kabeli tiek nosūtīti displejam; konstruktīvi tas var būt iebūvēts datorā vai arī izveidots kā termināla sastāvdaļa.
- dekoders Elektroniska ierīce, kas izvēlas un lieto vienu no datu pārraides veidiem.
- diode Elektroniska ierīce, kas vada strāvu tikai vienā virzienā.
- kompjūterdiagnostika Elektroniska izvērtēšana, resp., interpretējoša apstrāde.
- e-mazumtirdzniecība Elektroniskā mazumtirdzniecība - atsevišķu preču pārdošana, izmantojot internetu.
- ciparnauda Elektroniskā nauda, ko lieto internetā.
- EFT Elektroniskā naudas pārsūtīšana ("Electronic Funds Transfer").
- pastreflektors Elektroniskā pasta adrese, uz kuru nosūtītais pasts tiek automātiski pārsūtīts kāda saraksta adresātiem.
- vēstkopa Elektroniskā pasta sistēma, ko izmanto, lai pārsūtītu ziņojumus cilvēku grupai, kuru vieno kādas noteiktas intereses.
- īmeils Elektroniskā pasta vēstule.
- mails Elektroniskā pasta vēstule.
- piesaistne Elektroniskā pasta ziņojumam pievienota datne.
- e-raksts Elektroniskā pasta ziņojums, ko nosūta vienai vai vairākām tīkla "USENET" intereškopām un kas ir pieejams katram intereškopas dalībniekam un interneta lietotājam.
- vēstuļbumba Elektroniskā pasta ziņojums, kurā ir vai nu atsoļa rakstzīme, kas bloķē noteikta tipa termināļus, vai arī komandas, kas nelabvēlīgi ietekmē sistēmas darbību.
- namrunis Elektroniska sakaru ierīce pie nama ieejas, kas ļauj sazināties un iekļūt šajā namā.
- ciparshēma Elektroniska shēma, kas paredzēta ciparsignālu apstrādei.
- aizturis Elektroniskā shēma, kas saglabā noteiktu stāvokli, kamēr ārējās iedarbības rezultātā tiek atjaunots tās iepriekšējais stāvoklis.
- ESP Elektroniska sistēma automašīnas stabilitātes nodrošināšanai (angļu "Electronic Stability Program").
- mikroprocesorsistēma Elektroniska sistēma, kuras darbību nodrošina vairāki mikroprocesori.
- ESM Elektroniskā skaitļošanas mašīna; skaitļotājs; lieldators.
- paketapstrāde Elektroniskā skaitļotāja (lieldatora) darba režīms, kurā vairākas programmas tiek ievadītas un apstrādātas secīgi (pretstatā dialogrežīmam), tiklīdz atbrīvojas nepieciešamie resursi.
- spameris Elektroniskā surogātpasta sūtītājs.
- meils Elektroniskā vēstule.
- surogātpasts Elektroniskais liekpasts vai nevēlama un uzbāzīga intereškopu apziņošana, kas ne tikai tērē klientu laiku, spiežot tos lasīt nevajadzīgu e-pastu, bet arī aizņem lielu tīkla joslas platumu.
- e-pasts Elektroniskais pasts.
- īmeils Elektroniskais pasts.
- ECN Elektroniskais sakaru tīkls ("Electronic Communication Network").
- skaitļotājsistēma Elektroniskais skaitļotājs, kurā ietilpst vairāki procesori.
- spams Elektroniskais surogātpasts - nesankcionētas reklāmas surogātvēstules elektroniskajā pastā.
- e-tūrisms Elektroniskais tūrisms - tūrisma komercdarbības realizēšana ar elektronisko līdzekļu palīdzību, kas apvieno visas tiešsaistes komercfunkcijas: e-komerciju, e-tirgvedību, e-finanses, e-pārvaldību, e-plānošanu.
- balonreflektors Elektroniskajā karā - reflektors, kas rada viltus atbalsis un ko gaisā notur gaisa balons.
- e-bankoperācijas Elektroniskās bankoperācijas - sistēma, kas lietotājam nodrošina bankas pārvedumus, vai nu tieši izmantojot modemu, vai tīkla tiešsaistes pakalpojumus, t. sk. internetu.
- hausmūzika Elektroniskās deju mūzikas apakšžanrs, kurš izveidojās 20. gs. 80. gados ASV, Čikāgā.
- sensorlauks Elektroniskās iekārtas virsmas laukums, kuram pieskaroties mainās pretestība vai citi parametri.
- dzēšana Elektroniskās informācijas likvidēšana.
- sintīpops Elektroniskās mūzikas paveids, kur galvenais mūzikas instruments ir sintezators; sintpops.
- tehno Elektroniskās mūzikas stils, intensīva deju mūzika, attīstās kopš 20. gs. 80. gadiem; tehniskā mūzika.
- e-ūsas Elektroniskās ūsas - dzīvnieku (kaķu, žurku u. c.) ūsu imitācija, ar nanotehnoloģiska materiāla kārtu pārklātas polimēra šķiedras mākslīgās ūsas ko izmanto robotu orientācijas spēju nodrošināšanai.
- e-darījumi Elektroniskie darījumi - uzņēmējdarbības vadīšana, izmantojot internetu.
- EPOS Elektroniskie pārdošanas punkti ("electronic point-of-sale").
- Edifact Elektronisko datu apmaiņa administrācijai, tirdzniecībai un transportam ("electronic data interchange for administration, commerce and transport").
- elektronizācija Elektronisko informĀCIJAS pārraides un datu apstrādes līdzekļu plaša izmantošana un jaunu elektronikas lietošanas iespēju meklēšana un ieviešana.
- ekvalaizers Elektronisko instrumentu un stereofoniskās aparatūras ierīce, ar ko regulē signālu amplitūdu un frekvenci.
- grifs Elektronisko mūzikas instrumentu kontaktplāksnīte vai lente, kurai izpildītājs pieskaras ar pirkstiem un, mainot elektriskās strāvas spriegumu, iegūst dažāda augstuma skaņas.
- termenvokss Elektronisko mūzikas instrumentu pirmparaugs, kas sastāvēja no diviem svārstību ģeneratoriem un stieņa antenas, kurai tuvinot un attālinot roku mainās skaņu frekvence.
- trokšņnoturība Elektronisko shēmu vai sakaru sistēmu spēja strādāt nekļūdīgi trokšņa iedarbības ietekmē.
- sertifikāts Elektronisks apliecinājums, kas saista elektroniskā paraksta pārbaudes datus ar parakstītāju un kalpo parakstītāja identitātes noteikšanai.
- taktētājs Elektronisks bloks, kas ģenerē secīgus taktimpulsus datora ierīču darbības sinhronizēšanai.
- ciparsertifikāts Elektronisks dokuments, kurš apstiprina publiskās atslēgas piederību kādai personai vai citai vienībai.
- kavējumbloks Elektronisks funkcionālais pārveidotājs, kura izejas un ieejas elektriskos spriegumus, kas mainās laikā, saista laika nobīde jeb aiztures laiks, kas var būt fiksēts vai maināms un sasniegt \~20 min.
- video Elektronisks kustīgs attēls (parasti kopā ar skaņu), ko rada ar videotehniku.
- kriptonauda Elektronisks maiņas vai maksāšanas līdzeklis, kas izmanto kriptogrāfiju, lai aizsargātu darījumus un kontrolētu jaunu vienību emisiju, darījumi tiek fiksēti publiskā žurnālā izmantojot blokķēdes tehnoloģiju.
- gravitamobilis Elektronisks pārvietošanās līdzeklis uz diviem riteņiem, platformu starp tiem, kur nostāties braucējam, un rokturi ar stūri vidū.
- sensorslēdzis Elektronisks slēdzis, kura darbības pamatā ir slēdža sensorlauka skaršanas radīta kapacitātes maiņa svārstību kontūrā.
- heksode Elektronlampa ar sešiem elektrodiem.
- ikonoskops Elektronlampa pārraidāmā attēla pārveidošanai elektriskos signālos, ko lieto televīzijā.
- fotoelektrons Elektrons, kas atbrīvojies gaismas darbības rezultātā.
- elektrona Elektrons.
- elektronis Elektrons.
- triode Elektronu aparāts ar trim elektrodiem.
- elektronogramma Elektronu difrakcijas ainas att., kas iegūts vai nu uz fotoplates, vai arī kā izkliedēto elektronu kūļa intensitātes līkne atkarībā no izkliedes leņķa.
- fotoefekts Elektronu izsišana no atomiem un molekulām vielā absorbētās gaismas iedarbībā.
- fotoemisija Elektronu izsviešana, izlidošana (emisija) no vielas, absorbētās gaismas iedarbībā.
- rastrs Elektronu kūļa veidotās gaišās līnijas uz televizora ekrāna, kad netiek uztverts attēls.
- oktode Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem (karsējamu katodu, anodu un sešiem tīkliņiem).
- oktods Elektronu lampa ar astoņiem elektrodiem; to lietoja frekvences pārveidošanas shēmās.
- pentode Elektronu lampa ar pieciem elektrodiem (anodu, katodu un trim tīkliņiem).
- heptode Elektronu lampa ar septiņiem elektrodiem: anodu, katodu un pieciem tīkliņiem; to sauca arī par pentagrīdu; superheterodina radiouztvērējos to lietoja frekvences pārveidošanai.
- magnetrons Elektronu lampa superaugsto frekvenču svārstību iegūšanai.
- monoskops Elektronu lampa, kas ģenerē fiksētu videosignālu no attēla, kurš veidojas uz elektroda lampas iekšienē.
- elektrods Elektronu lampas sastāvdaļa, kas tajā izraisa vai uztver vajadzīgos elektriskos procesus.
- izvērsējstars Elektronu stars, kas, pārveidojoties kineskopā, veido attēlu uz ekrāna.
- elektrookulogrāfija Elektrookulogrammas pierakste.
- tālsakari Elektrosakari telefona sarunu, telegrāfa signālu, rakstītu tekstu, attēlu pārraidei lielā attālumā.
- radiosakari Elektrosakari, ko īsteno ar radiotehniskiem līdzekļiem.
- videosakari Elektrosakari, ko īsteno ar videotehniskiem līdzekļiem.
- kross Elektrosakaros, telefona (telegrāfa) centrāļu iekārta līnijas vadu un centrāles vadu savienošanai; arī telpa, kurā izvietota šī iekārta.
- videotelefons Elektrosakaru ierīce runas un attēla pārraidīšanai un uztverei.
- radiotelefons Elektrosakaru ierīce, iekārta, ar ko telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- fototelegrāfija Elektrosakaru nozare, kas saistīta ar nekustīgu, plakanu attēlu (fotouzņēmumu, zīmējumu, dokumentu) pārraidi un uztveršanu, ja uztveršanas ierīcē lieto fotogrāfiskās attēla reproducēšanas metodes.
- faksimilsakari Elektrosakaru sistēma dokumentu (tekstu, zīmējumu, fotoattēlu) pārraidīšanai.
- telefakss Elektrosakaru sistēma rakstītu tekstu, attēlu pārraidei ar elektriskajiem signāliem pa automātiskā telefona tīkla līnijām.
- telefons Elektrosakaru veids runas pārraidei, pārvēršot skaņu signālus elektriskajos signālos un pārraidot tos pa sakaru līnijām, kanāliem; telefona sakari.
- videotelefonija Elektrosakaru veids, kur abonenti viens otru ne tikai dzird, bet arī redz un var demonstrēt kustīgus un nekustīgus objektus, piemēram, fotogrāfijas, dokumentus, zīmējumus, dažādus priekšmetus, kā arī saņemt datus no elektroniskā skaitļotāja.
- radiorelejsakari Elektrosakaru veids, kurā sakaru līniju veido retranslācijas stacijas jeb retranslatoru virkne (radioreleju līnija).
- radiotelefonija Elektrosakaru veids, kurā telefona sarunas pārraida, izmantojot radioviļņus.
- siltumelektrostacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju no siltuma enerģijas, kuru iegūst, sadedzinot organisko kurināmo; termoelektrostacija.
- termospēkstacija Elektrostacija, kas ražo elektroenerģiju, siltumu (novadīšanai attālumā) un silto ūdeni.
- dīzeļelektrostacija Elektrostacija, kurā elektriskās enerģijas ražošanai izmanto ģeneratoru, ko darbina dīzeļmotors.
- atomelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto atomenerģiju; kodolelektrostacija.
- kodolelektrostacija Elektrostacija, kurā elektroenerģijas iegūšanai izmanto kodolenerģiju.
- spēkstacija Elektrostacija, kurā mehānisko enerģiju (parasti ūdens enerģiju turbīnās) vai siltuma enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- hidroelektrostacija Elektrostacija, kurā ūdens kustības enerģiju pārvērš elektroenerģijā.
- elektrospēkstacija Elektrostacija.
- CGSE Elektrostatiskā CGS mērvienību sistēma, kurā vakuuma dielektriskā caurlaidība ir bezdimensijas lielums.
- statofons Elektrostatisks skaļrunis, kurā skaņu reproducē metāliska membrāna elektostatiskā laukā.
- elektrokardiostimulācija Elektrostimulācija, ko izmanto sirdsdarbības traucējumu gadījumā.
- zudumi Elektrotehnikā - vērtība, par kuru elektropārvades procesā samazinās daži lielumi (jauda, enerģija, spriegums).
- spinterometris Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- spinterometrs Elektrotehnikā lietots instruments elektriskās dzirksteles garuma mērīšanai.
- lice Elektrotehnikā vairāku tievu kopā savītu stieplīšu vads, ko lietoja zvanu auklām, radio antenām u. tml.
- elektrotechnika Elektrotehnika.
- elektromehānika Elektrotehnikas nozare, kas nodarbojas ar elektriskās enerģijas izmantošanu mehānisku ierīču darbināšanai.
- AEG Elektrotehnikas ražotājfirma (vācu "Allgemeine Elektrizitäts - Gesellschaft").
- elektrotehniķis Elektrotehnikas speciālists.
- IEEE Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts (angļu "Institute of Electrical and Electronics Engineers"), starptautiska profesionāla organizācija.
- elektriķis Elektrotehniķis; cilvēks, kas strādā elektrotehnikā.
- elektrotechniķis Elektrotehniķis.
- slēgdēlis Elektrotehniska iekārta, kurā apvienoti dažādi elementi (piemēram, slēdži, aizsargierīces, signālierīces, mērinstrumenti).
- magnētvads Elektrotehniskas ierīces daļa no feromagnētiska materiāla, ko lieto magnētiskās plūsmas koncentrēšanai un magnētiskās pretestības samazināšanai.
- pusvadītājmateriāli Elektrotehniskie materiāli, kam piemīt pusvadītāju īpašības.
- elektrotechnisks Elektrotehnisks.
- fulgurācija Elektroterapija ar dzirkstelēm, piem., darsonvalizācija, franklinizācija.
- galvanizācija Elektroterapijas metode - zema sprieguma līdzstrāvas pievadīšana ķermenim.
- interferencterapija Elektroterapijas metode, kurā lieto divas sinusoidālas maiņstrāvas ar 3000-5000 Hz frekvenci, no kurām vienai ir mainīga frekvence; summējoties šīs strāvas rada atsevišķus strāvas impulsus.
- elektroforēze Elektroterapijas veids, kad elektriskā lauka iespaidā organismā caur ādu ievada medikamentu jonus.
- elektrotermisks Elektrotermisks process - augstas temperatūras radīšanas process, kurā izmanto elektrisko strāvu, piem., fosfora, kalcija karbīda, kalcija cianīda, alumīnija u. c. vielu iegūšanas procesi.
- gredzenbarošana Elektrotīkla daļas darbība, kurā katrs tās punkts saņem barošanu no viena vai diviem barošanas avotiem pa diviem dažādiem ceļiem.
- darbzemēšana Elektrotīkla iekārtu neitrāles zemēšana, kas nepieciešama šo elektroiekārtu un visa tīkla pareizai darbībai.
- inženiertīkli Elektrotīkla, gāzvadu tīkla, kanalizācijas cauruļu tīkla, sakaru tīkla utt. kopums attiecīgajā teritorijā.
- kabeļtīkls Elektrotīkls vai sakaru tīkls, kurā galvenokārt ir pazemes kabeļlīnijas.
- galvanotonuss Elektrotonuss.
- elektroureterogramma Elektroureterogrāfijas pieraksts.
- elektronvadītspēja Elektrovadītspēja, kas saistīta ar brīvo elektronu pārvietošanos vielā, piemēram, metālos un pusvadītājos.
- mo Elektrovadītspējas vienība, pretēja elektriskās pretestības vienībai (omam).
- zmejka Elektrovilciens.
- Ba Elementa bārija ķīmiskais simbols.
- B Elementa bora ķīmiskais simbols.
- klarks Elementa ķīmiskā konstante, kas raksturo tā izplatību Zemes garozā vai citās lielās ģeokīmiskās vai kosmoķīmiskās sistēmās.
- Cp Elementa lutēcija nosaukuma versijas "kasiopejs" (Cassiopeium) simbols ķīmijā.
- sodium Elementa nātrija nosaukums franču un angļu valodā.
- Sa Elementa samārija apzīmējums ķīmijā (tagad Sm).
- darbgatavība Elementa stāvoklis, kurā tas var izpildīt tam paredzētās funkcijas.
- gramēma Elementāra gramatiskā nozīme, kas izteikta ar afiksu vai palīgvārdu.
- triplets Elementāra ģenētiskā koda vienība, kas sastāv no triju nukleotīdu kombinācijas.
- plastīds Elementāra konstruktīva vienība, piem., šūna.
- invertors Elementāra loģiskā shēma (NE shēma), kas realizē nolieguma funkciju.
- hromonēma Elementārais hromosomas pavediens, kurā lokalizēti gēni.
- asinsaina Elementārāko asins analīžu rezultāti, to kopums.
- pozitrons Elementārdaļiņa - elektronam atbilstošā antidaļiņa.
- bozons Elementārdaļiņa vai kvazidaliņa, kuras spins ir vesels skaitlis (0, 1, 2...); pakļaujas Bozes-Einšteina statistikai, Bozes daļiņa; svarīgākie bozoni ir fotons un gamma kvants (spins ir 1) un mezons (spins ir 0).
- antidaļiņa Elementārdaļiņa, kuras masa, spins un vidējais dzīves laiks ir tādi paši kā attiecīgajai daļiņai, bet elektriskais lādiņš, magnētiskais moments, dīvainība u. c. ir tādi paši pēc absolūtās vērtības, bet ar pretēju zīmi.
- antiprotons Elementārdaļiņa, protona antidaļiņa, kuras masa ir vienāda ar protona masu, elektriskais lādiņš ir negatīvs, magnētiskais moments un spins vērsti pretējos virzienos nekā protonam.
- mikrodaļiņa Elementārdaļiņa, vairāku elementārdaļiņu apvienojums, atoma kodols, atoms vai molekula.
- baritrons Elementārdaļiņa, vieglāka par protonu un smagāka par elektronu; tai ir pozitīvs un negatīvs lādiņš.
- hadroni Elementārdaļiņas, kas piedalās stiprajā mijiedarbībā; pie hadroniem pieder mezoni, nukloni, pioni u. c.
- leptoni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst elektroni, pozitroni, neitrīno, antineitrīno, mioni; šīs grupas elementārdaļiņas.
- barioni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst nukloni un hiperoni, kā arī daļa rezonansu.
- nukloni Elementārdaļiņu grupa, kurā ietilpst protoni un neitroni.
- termoemisija Elementārdaļiņu izsviešana, izlidošana (emisija) no sakarsētiem ķermeņiem.
- spins Elementārdaļiņu kustības daudzuma moments, kas tām piemīt neatkarīgi no to kustības.
- barionlādiņš Elementārdaļiņu raksturlielums (iekšējais kvantu skaitlis), kas atšķiras no nulles barioniem un ir vienāds ar nulli visām pārējām elementārdaļiņām.
- anihilācija Elementārdaļiņu un tām atbilstošo antidaļiņu mijiedarbība, kuras rezultātā tās pārvēršanās citās elementārdaļiņās.
- elementārakts Elementārs akts, vienkārša darbība.
- ābecisks Elementārs, vienkāršs.
- pavadoņelementi Elementi (gk. Cd, In, Ge, Ga, Re, Hf.), kas rūdās neveido patstāvīgus minerālus, bet kopā ar citiem elementiem veido izomorfus u. c. savienojumus.
- magnijorganisks Elementorganisko savienojumu grupa, satur magnija atomu saistībā ar vienu vai diviem oglekļa atomiem.
- ferocēns Elementorganisks savienojums, ciklopentadietildzelzs; satur molekulā dzelzs jonu; vienkāršākais savienojums ar slāņainu struktūru.
- slīdnis Elements (iekārtā, ierīcē u. tml.), kas ir paredzēts (kā) virzīšanai slīdes kustībā.
- virzulis Elements (mašīnā, ierīcē), kas blīvi kustas cilindrā un pārvietojas cilindra ass virzienā.
- klanis Elements (mašīnā), kas savieno virzuli ar kloķvārpstu.
- kulise Elements (mehānisma, mašīna), kas svārstās un kam ir sprauga, pa kuru virzās cita elementa tapa vai slīdenis.
- lāpstiņa Elements (mehānismos, ierīcēs, piemēram, kompresoros, turbīnās) - parasti plakana metāla plātne; plakanā daļa (piemēram, dzenskrūvei, propellerim).
- rokrats Elements (vārpstai, skrūvei) ērtākai (tās) pagriešanai ar roku.
- vingrinājums Elements darbību kompleksā (piemēram, sacensībās).
- tapnis Elements tapsavienojumu veidošanai.
- savienotājelements Elements, detaļa (kā) savienošanai.
- aizsargelements Elements, detaļa, kas aizsargā.
- sastāvelements Elements, kas (parasti vienlaikus ar citu elementu vai citiem elementiem) ir nepieciešams, lai rastos, pastāvētu (kā) veselums, kopums.
- balstenis Elements, kas balsta izvirzītu celtnes daļu, konsole.
- palīgelements Elements, kas palīdz nodrošināt sistēmas, kopuma galveno elementu darbību, funkcijas, pastāvēšanu.
- pārslēdzējelements Elements, kas pārveido diskrētus (parsti - binārus) signālus, realizējot kādu loģisku operāciju.
- savilce Elements, kas saista savā starpā spāru pāri un daļēji to arī balsta.
- serdenis Elements, ko ievieto veidnē, lai lējuma iekšējam dobumam veidotu vēlamo formu.
- nesējelements Elements, uz kuru darbojas (kā) galvenā slodze un kurš nodrošina (tā) stabilitāti.
- sakārtojums Elementu iekļāvums noteiktā sistēmā tā, ka starp tiem ir vienas un tās pašas attieksmes un tie visi ir pakļauti vienam un tam pašam augstākās pakāpes elementam.
- veidne Elementu kopums, kas veido dobumu lējuma iegūšanai.
- ietaise Elementu kopums, kas veido vienotu konstrukciju (piemēram, mehānisms, bloks).
- platīnmetāli Elementu periodiskās sistēmas astotās grupas elementi (rutēnijs, rodijs, pallādijs, osmijs, irīdijs, platīns), grūti kūstoši plastiski metāli, kopā ar sudrabu un zeltu veido cēlmetālu grupu.
- cerītmetāli Elementu rinda, kuru oksīdi izveido noteiktu retzemju grupu: lantans, cerijs, praseodims, neodims, samarijs.
- Gahlenhof Elenes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Vecauces pagastā.
- Jeleonorgow Eleonoras muiža, kas atradās Rēzeknes apriņķa Varakļānu pagastā.
- Eleonorwil Eleonorviles muiža, kas atradās Daugavpils apriņķa Rudzētu pagastā.
- stearopteni Eleoptēni.
- pironisms Elīdas Pirona (4. gs. pr. m. ē.) - sengrieķu skepticisma skolas dibinātāja mācība.
- eleksirs Eliksīrs.
- elliņš Eliņš.
- elipss Elipse.
- eliptocīts Eliptisks eritrocīts.
- eliptocitoze Eliptocīti asinīs.
- Elisa Elisa salas - Tuvalu salas Klusajā okeānā, Polinēzijas rietumos.
- Stepnoje Elista, pilsēta Krievijas Kalmikijas Republikā, tās nosaukums 1944.-1957. g.
- cilts Elites augu pēcnācēji, kas selekcionēti vairākās paaudzē.
- Elisenhof Elīzes muiža, kas atradās Kuldīgas apriņķa Padures pagastā.
- elkūnains Elkonim līdzīgs.
- aukiūna Elkonis.
- aukūne Elkonis.
- elka Elkonis.
- elkauna Elkonis.
- elkaune Elkonis.
- elkone Elkonis.
- elkons Elkonis.
- elks Elkonis.
- elkūne Elkonis.
- elkūns Elkonis.
- elkus Elkonis.
- stilbis Elkonis.
- ulna Elkoņa kauls.
- ankonīts Elkoņa locītavas iekaisums.
- olekranartrīts Elkoņa locītavas iekaisums.
- jomiņa Elkoņa locītavas iekšējā daļa.
- olekranartropātija Elkoņa locītavas slimība.
- olekranons Elkoņa paugurs.
- ankonagra Elkoņa podagra.
- dievelis Elks, dieveklis.
- dievoklis Elks, dieveklis.
- eidols Elks, dieveklis.
- idols Elks, dieveklis.
- mienis Elks, dieveklis.
- svēteklis Elks, dieveklis.
- elkadievs Elks, elkdievība.
- Elkupe Elkšķene - Ventas pietekas Kamārces labā satekupe.
- Elkšķupe Elkšķene, Kamārces labā satekupe.
- Mauriņupe Elkšķenes labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, augštece Popes pagastā.
- Ellern Elkšņi.
- Ellern Elkšņu muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Viesītes pagastā.
- elcība Elku pielūgšana.
- Brūnupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
- Elkupe Elkupīte, Bārtas pieteka.
- Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Vaiņodes dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- Pļaviņu dzirnavezers Elkuzemes dzirnavu dīķis Vaiņodes pagastā.
- idolatrija Elkveidošana.
- inferno Elle, apakšzeme.
- abadona Elle, visdziļākā vieta ellē.
- alne Elle.
- elne Elle.
- pekla Elle.
- pekle Elle.
- ellaunieks Ellenieks.
- priekšpekle Elles priekškambaris.
- ellešķīgi Ellīgi.
- ellīgs Ellišķīgs.
- ellisks Ellišķīgs.
- peklīgs Ellišķīgs.
- Melnupe Ellītes labā krasta pieteka Daudzeses pagastā, augštece Seces pagastā.
- elmsa Elmsa uguns - elektriska gaisma, parādība, kas dažreiz redzama augstu, smailu priekšmetu galos, kā torņu, mastu utt.
- helodea Elodeja.
- elodea Elodejas.
- Kanādas elodeja elodeju suga ("Elodea canadensis")
- dvaša Elpa (1).
- atgūta Elpa atņēmiens; atgūtne.
- ba Elpa vai dzīvinošs spēks Senās Ēģiptes ticējumos.
- dvesiņš Elpa, izelpa.
- pūta Elpa, izelpa.
- dvase Elpa; dvaša.
- atspūta Elpa.
- duka Elpa.
- duks Elpa.
- dvašojiens Elpa.
- elpe Elpa.
- elpis Elpa.
- elsus Elpa.
- pūsma Elpa.
- tosa Elpa.
- atgūtne Elpas atņēmiens; atgūta.
- astma Elpas trūkuma lēkme, aizdusa.
- platipnoja Elpas trūkums, ko veicina stāvēšana, bet mazina guļus stāvoklis.
- smakoņi Elpas trūkums.
- atvilciens Elpas vilciens.
- putekļinfekcija Elpceļu infekcijas slimība, ja inficēšanās notiek pa gaisu ar putekļiem.
- spirometrija Elpojamā gaisa tilpuma noteikšana; dažādu ārējās elpošanas rādītāju noteikšana; spirogrāfija.
- elpokle Elpojamā, gaisa rīkle.
- bronchas Elpojamās rīkles sazarojums, ieejot plaušās; bronhi.
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos (kādu vielu, piemēram, ārstēšanās nolūkā).
- ieelpot Elpojot ievadīt elpošanas orgānos līdz ar gaisu (piemēram, smaržu).
- izelpot Elpojot izvadīt (gaisu) no plaušām.
- ieelpot Elpojot panākt, ka (gaiss) ieplūst plaušās.
- izelpot Elpojot patērēt (daudz vai visu gaisa skābekli).
- pieelpot Elpojot piepildīt (parasti telpu) ar ogļskābo gāzi.
- pieelpot Elpojot piesātināt (gaisu) ar ogļskābo gāzi.
- sēkt Elpojot radīt raksturīgu spēcīgu, šņācošu skaņu sašaurinātā rīkles, arī mutes dobumā (piemēram, miegā, elpošanas traucējumu dēļ).
- aizslāpt Elpojot sajust gaisa trūkumu; apgrūtināti elpot, arī runāt.
- pieelpoties Elpojot uzņemt (parasti svaigu gaisu, skābekli) lielākā daudzumā.
- respirācija Elpošana.
- elpceļi Elpošanas ceļi.
- ieelpa Elpošanas fāze, kurā gaiss ieplūst plaušās.
- izelpa Elpošanas fāze, kurā gaisu izvada no plaušām.
- aerofāgija Elpošanas funkcijas traucējums - gaisa iekļūšana barības vadā ieelpas laikā (pneimoskleroze vai citi plaušu izplešanās traucējumi) un tālāka virzīšanās kuņģī izelpas laikā.
- paradihlorbenzols Elpošanas inde C6H4Cl2, ko izmanto augsnes kaitēkļu un noliktavu kaitēkļu apkarošanai.
- metilformiāts Elpošanas inde, ar ko apkaro noliktavu kaitēkļus un cilvēka parazītus.
- trihloracetonnitrils Elpošanas inde, CCl~3~CN - šķidrums ar stipru smaržu, lieto tukšās telpās, neder tur, kur zaļo augi.
- RQ Elpošanas koeficients (angļu "respiratory quotient").
- apnoja Elpošanas kustību apstāšanās.
- RR Elpošanas kustību biežums (minūtē) (angļu "respiration rate (per minute)").
- pneimogrāfija Elpošanas kustību grafiska reģistrācija ar pneimogrāfu.
- žagošanās Elpošanas muskuļu pēkšņa saraušanās, kuras dēļ plaušās ar troksni tiek ievilkts gaiss.
- žaunas Elpošanas orgāni (zemākajiem mugurkaulniekiem un daļai bezmugurkaulnieku - gliemjiem, vēžiem).
- apnoe Elpošanas pārtraukums; apnoja.
- hemohroms Elpošanas pigments dažādu dzīvnieku asinīs; hemohromi ir hemoglobīns, eritrokruorīns, hlorkruorīns, hemocianīns un hemoeritrīns.
- pneimodinamika Elpošanas procesa dinamika.
- traheofonija Elpošanas troksnis, ko dzird, auskultējot traheju.
- uzelpot Elpot virsū (kādam, kam).
- dvašot Elpot.
- elpēt Elpot.
- elpinēt Elpot.
- elpt Elpot.
- pūst Elpot.
- bronhi Elpvada (trahejas) zari, pa kuriem gaiss nonāk plaušās.
- aeroporotomija Elpvada atvēršanas operācija balsenes stenozē.
- balsene Elpvada augšējā daļa, ko veido vairāki skrimšļi un saites.
- traheīts Elpvada gļotādas iekaisums.
- traheotomija Elpvada ķirurģiska atvēršana.
- bronhs Elpvada sazarojums plaušās.
- bronhofibroskopija Elpvada un bronhu bronhofibroskopiskā diagnostika.
- bronhoskopija Elpvada un bronhu iekšējā apskate ar speciālām ierīcēm; viens no endoskopijas paveidiem.
- nerīkle Elpvads (atšķirībā no barības vada); balsenes dobums.
- skremste Elpvads, rīkle.
- krūklis Elpvads, traheja; balsene.
- elpēklis Elpvads, traheja; ventilācijas caurums.
- gāmurs Elpvads, traheja.
- grigulis Elpvads, traheja.
- aerocistīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
- aerosakulīts Elpvadu gļotādas iekaisums, gk. zirgiem.
- atelsa Elsas (pēc raudāšanas).
- čāpt Elsāt, smagi elpot, ciept.
- dvesēt Elsāt.
- kresēt Elsāt.
- elsinis Elsiņš.
- Eliste Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
- Elksnīte Elsīte, Dienvidsusējas pieteka.
- iztusnāt Elsojot izkustēties, nokļūt.
- atelsoties Elsojot pamazām atgūt parasto elpošanas ritmu.
- elsāt Elsot (1).
- elsāt Elsot (2); elst.
- tušāties Elsot smagi strādājot.
- tvest Elsot, stenēt, īdēt.
- tusēt Elsot, stenēt.
- eizēt Elsot.
- atelsties Elst (kādu brīdi), līdz atgūst parasto elpošanas ritmu.
- gāgt Elst, elsāt, elsot.
- elsuļot Elst, elsot.
- pūšļāt Elst, skaļi elpot, pūst.
- tost Elst, stenēt, arī vaidēt; tusnīt.
- tūšņāt Elst, stenēt, tusnīt.
- telst Elst.
- Elsteres apledojums Elsteres apledojums - Skandināvijas (Eiropas) apledojums Rietumeiropā, nosaukums retumis lietots arī ģeoloģiskajā literatūrā attiecībā uz Latvijas kvartāra nogulumiem, pēc Latvijas kvartāra nogulumu stratigrāfiskā iedalījuma Latvijā tam atbilst Lētīžas apledojums.
- stratiotes Elši.
- aizelsinēt Elšot aizskriet (parasti par suni).
- attusnīt Elšot atnākt.
- attust Elšot atnākt.
- attusnīt Elšot atvilkt (ko smagu).
- noelsties Elšot noteikt, pateikt.
- izelst Elšot pateikt, izrunāt.
- oldermenis Eltermanis.
- elocija Eluēšana - vielas izdabūšana no hromatogrāfiskās kolonnas, izskalojot to ar piemērotu šķīdinātāju (eluentu).
- Galanthus elwesii Elvesa sniegpulkstenīte.
- elzevīrs Elzevīra burti - burti, kurus izveidojuši ievērojamie holandiešu grāmatu iespiedēji un izdevēji Elzevīri (16. gs. beigas - 18. gs. sākums).
- kardamomeļļa Eļļa, ko iegūst no "Elettaria cardamomum Maton" augļiem un sēklām, biezs dzeltens šķidrums ar vicotu smaržu.
- Gvinejas eļļaspalma eļļaspalmu suga ("Elaeis guinensis")
- Aizdumbles ezers ezers Augšzemes augstienē, Sēlijas paugurvaļņa dienvidu galā, Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, pie Lietuvas robežas, 100 m virs jūras līmeņa, platība - 44 ha, garums - 2 km, platums - 0,6 km, vidējais dziļums - 1,2 m, 70% aizaugums, sapropeļa kārta 6 m, krasti purvaini, nepieejami; Aizdubļu ezers, Aizdumbļu ezers, Dumblis, Dumblu ezers, Dutvulu ezers
- Mazais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, \~94 m vjl., platība - 19,9 ha, garums - \~1,1 km, platums - 0,2 km; Klauces ezers; Klauces II ezers
- Lielais Klauces ezers ezers Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, 92,7 m vjl., platība - 25,3 ha, garums - 1,5 km, platums - 0,2 km, vidējais dziļums - 4,3 m, lielākais dziļums - 22,6 m; Klauces I ezers; Klauces ezers
- Bukūzis ezers Jēkabpils novada Elkšņu pagastā, Saukas dabas parka teritorijā, platība - 3,6 ha, garums - \~600 m, lielākais platums - \~120 m; Buka ezers; Bukānes ezers; Bukauzes ezers; Bukūža ezers
- interaktīvs ciparvideo firmas "General Electric" izstrādāta tehnoloģija, kas ļauj datoram, tāpat kā televizoram attēlot ekrānā kustīgus videoattēlus
- Gauja Garākā upe Latvijas teritorijā, garums - 452 km, kritums - 234,5 m, par tās sākumu uzskata Arnīšupi (Arnīte), kas sākas Elkas kalna nogāzē Amatas novada Skujenes pagastā pie "Ģībēniem"; augšteci sauc arī par Ežupi, Ārnīti, Ārnīšupi (līdz Zobolam); Mierupīte (starp Zobolu un Laidzi).
- Ārnīte Gaujas augštece līdz Zobolam, garums - 9 km, sākas Elkas kalna nogāzē Cēsu novada Skujenes pagastā pie Ģibēnu mājām, tek pa Vidzemes augstienes Piebalgas pauguraini, dažās vietās to sauc arī par Ežupīti, Grūžupīti un Mierupīti.
- sīkgliemezis Gliemežu klases pamatacu plaušgliemežu kārtas dzimta ("Carychiidae syn. Ellobiidae"), Latvijā konstatēta 1 ģints, 1 suga.
- ciņuvārpata graudzāļu dzimtas ģints ("Elymus"), daudzgadīgi lakstaugi, kas veido cerus, stiebri stāvi, lapas plakanas vai saritinātas, \~100 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas
- vārpata Graudzāļu dzimtas ģints ("Elytrigia"), daudzgadīgs lakstaugs, kam ir ložņājošs saknenis vai kas aug cerā un kura ziedkopas ir saliktas vārpas, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības
- Pārksiteja grieķu mitoloģijā - atēniešu valdnieka Erehteja sieva, kas karā ar Eleisīnu atēniešu uzvaras dēļ upurēja savas meitas
- Agamēds grieķu mitoloģijā - boiotiešu varonis, orhomeniešu valdnieks, slavens celtnieks, kas kopā ar savu brāli Trodā) un Hirieja foniju uzcēla Delfu templi, Poseidina svētnīcu Mantinejā, , valdnieku Augeja (Elīdā) un Hirieja (Boiotijā) dārgumu glabātavas
- Augejs grieķu mitoloģijā - dieva Hēlija dēls, Elīdas valdnieks, kuram piederēja milzīgi tēva dāvināti lopu bari, kuru vairākus gadus netīrītos staļļus izmēza Hērakls
- Iakhs grieķu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar Dēmetru, Persefoni, Dionīsu un Eleisīnas mistērijām, Dēmetras dēls vai tās audzēknis, arī Persefones un Zeva dēls, viena no Zagreja hipostāzēm, arī Dionīsa un nimfas Auras dēls, dažkārt uzlūkots par Dēmetras vīru, identificēja ar Dionīsu un Bakhu
- Triptolems Grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka dēls, kuram dieviete Dēmetra uzdāvināja zelta ratus ar spārnotiem pūķiem un iedeva kviešu graudus.
- Dēmofonts grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Keleja un viņa sievas Metaneiras dēls, kuru audzināja Dēmetra, kas šajā ģimenē bija radusi patvērumu savos klejojumos, meklējot meitu
- Alope grieķu mitoloģijā - Eleisīnas valdnieka Kerkiona meita, kura slepus dzemdēja Poseidonam bērnu un lika auklei izmest to mežā, to atklāja Kerkions un sodīja Alopi ar nāvi
- Kerkions Grieķu mitoloģijā - jūras dieva Poseidina un nimfas Argiopes dēls, kas valdīja Eleisīnā un visiem iedvesa šausmas ar savu nežēlību.
- Polifēms grieķu mitoloģijā - lapits, Elata dēls, Kaineja brālis, kurš piedalījās kentauru un lapitu kaujā, kā arī argonautu braucienā, bet nenokļuva līdz Kolhīdai, bet palika Mīsijā, nodibināja pilsētu Kiju, kur sāka valdīt
- Likimnijs grieķu mitoloģijā - Mikēnu valdnieks, Elektriona un frīģiešu verdzenes Mēdijas dēls, Alkmēnes pusbrālis, kopā ar brāļiem piedalījās karā pret tēleboju valdnieka Pterelāja dēliem, kas gribēja atņemt daļu Mikēnu zemju un vienīgais no brāļiem palika dzīvs
- Titijs grieķu mitoloģijā - milzis, ko radījis Zevs un Elara, Orhomena (Minija dēla, miniju cilts aizsācēja) vai Minija meita, viņš dzimis zemes dzīlēs, kur Zevs paslēpa savu iemīļoto no greizsirdīgās Hēras, vēlāk Hēra iedvesa viņam kaislību pret Zeva iemīļoto Lēto.
- svētlaimīgo salas grieķu mitoloģijā - mirušo valstības apgabals, parasti identificēts ar Elisiju, bet reizēm uzskatīts par atsevišķu paradīzi
- Hipodameja Grieķu mitoloģijā - plejādes Steropes un Elīdas valdnieka Oinomaja meita.
- Molinoīdi Grieķu mitoloģijā - Siāmas dvīņi no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Eimolps Grieķu mitoloģijā - trāķiešu valdnieks, kas devās palīgā Eleisīnai karā pret Atēnām, tiek uzskatīts par Eleisīnas mistēriju iedibinātāju un slavenu dziedoni.
- Lāodike grieķu mitoloģijā - viena no Agamemnona un Klitaimēstras meitām, Oresta, Īfianasas un Hrīsotemīdas māsa (Stēsihora un atēniešu traģēdiju autoru darbos šās meitas vārds ir Elektra)
- Eirits Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēli, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Kteats Grieķu mitoloģijā - viens no Molionīdiem, Siāmas dvīņiem no Elīdas, Aktora un Moliones dēliem, kas bija apveltīti ar milzīgu spēku un bija lieliski karotāji.
- Dardans grieķu mitoloģijā - Zeva un plejādas Elektras dēls, Trojas valdnieku ciltstēvs, Dardanijas dibinātājs un šī novada valdnieks
- Aktorīdi Grieķu mitoloģijā reizēm tā dēvē Molinoīdus - Siāmas dvīņus no Elīdas, Aktora un Moliones dēlus.
- Aujuituka Grisfjorda - apdzīvota vieta Kanādā, Nunavutas teritorijā, Elsmīra salas dienvidos.
- pameldrs Grīšļu dzimtas ģints ("Eleocharis"), augs ar apaļiem stiebriem, bez lapām, ar vienu vārpiņu stumbra galotnē, augli - riekstiņu, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 8 sugas.
- elstēnieši Gulbenes novada Daukstu pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
- svēbi Ģermāņu cilšu grupa (hermundūri, kvadi, semnoni), kas 1. gs. p. m. ē. - 2. gs. m. ē. dzīvoja Elbas, Mainas, Nekāras baseinā un Reinas augšteces apvidū.
- tīringi Ģermāņu cilšu grupa, kas 5. gs. sākumā Elbas un Donavas augšteces baseinā nodibināja karalisti; 531. g. to iekaroja franki un sakši.
- sakši Ģermāņu cilšu grupa, kas aptuveni no 3. līdz 9. gadsimtam dzīvoja starp Elbu un Reinu; šīs cilšu grupas piederīgie.
- kvadi Ģermāņu ciltis, kas 1. gs. p. m. ē. dzīvoja uz Z no Donavas vidusteces, kā arī Elbas un Oderas augšteces apvidū, 5.-6. gs. pārvietojās uz Spāniju un Itāliju, sajaucās ar citām ģermāņu ciltīm.
- elzevīras Holandiešu grāmatu iespiedēju Elzevīru (16. gs. beigas - 18. gs. sākums) izdoti iespieddarbi.
- algas nodokļu grāmatiņa ieraksts Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu informācijas sistēmā; elektroniska dokumenta formā tā ir pieejama, izmantojot Valsts ieņēmumu dienesta Elektroniskās deklarēšanas sistēmu
- elevsīnijas Ikgadēji reliģiski sengrieķu svētki ar mistiskiem rituāliem par godu dievietēm Dēmetrai un Persefonei, kas notika Elevsinā (22 km no Atēnām) speciāli uzceltā templī, kurā varēja pulcēties 3 tūkstoši cilvēku; Elevsinas mistērijas.
- Eleisīnas mistērijas ikgadēji reliģiskie svētki, kas notika Dēmetras templī Eleisijā (Atēnās), ar mistiskiem rituāliem par godu dievietei Dēmetrai, Persefonei un dievam Dionīsam
- Teherāna Irānas Islāma Republikas galvaspilsēta (persiešu: تهران, Tehrān), ostāna centrs, atrodas Elbursa kalnu priekškalnēs (Demāvenda piekājē 1100-1300 m virs jūras līmeņa), 7,2 miljoni iedzīvotāju (2007. g.).
- Iljāss Islāma mitoloģijā - tēls, kas atbilst Bībeles Elijam, svātlaimīgais un Allāha sūtnis, nemirstīgais, Korānā dēvēts par pravieti.
- Brodveja Izklaides vietu rajons Rīgas centrā 20. gs. 20. un 30. gados, Elizabetes ielas posms no Valdemāra ielas līdz Tērbatas ielai.
- 5. Hērakla varoņdarbs Izmēza Elīdas valdnieka Augeja lopu stalli (nebija tīrīts 30 gadus).
- Kalna pagasta teritorija izveidojusies pēc 2. pasaules kara, pirmskara Biržu pagasta teritorijā un pievienota neliela daļa no bijušā Elkšņu un Dignājas pagasta
- Jēkabpils novads izveidots 2009. g. bijušajā Jēkabpils rajonā, ietvēra Ābeļu, Dignājas, Dunavas, Kalna, Leimaņu, Rubenes un Zasas pagastu, 2021. g. pievienoti Aknīstes, Asares, Atašienes, Elkšņu, Gārsenes, Krustpils, Kūku, Mežāres, Rites, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Viesītes un Vīpes pagasts, kā arī Jēkabpils pilsēta
- Viesītes novads izveidots 2009. g., ietvēra Viesītes pilsētu, Elkšņu, Rites, Saukas un Viesītes pagastu, robežojās ar Neretas, Jaunjelgavas, Salas, Jēkabpils un Aknīstes novadu, kā arī ar Lietuvu, 2021. g. iekļauts Jēkabpils novadā
- Jelgavas novads izveidots 2009. gadā bijušajā Jelgavas rajonā, ietvēra Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Kalnciema, Lielplatones, Līvbērzes, Platones, Sesavas, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, 2021. g. pievienoti Cenu, Ozolnieku, Platones un Sidrabenes pagasts, robežojas ar Dobeles, Tukuma, Mārupes, Olaines novadu, kā arī ar Lietuvu
- aizdumblieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Aizdumble" iedzīvotāji.
- apserdieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Apserde" iedzīvotāji.
- Dzenīši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" bijušais nosaukums.
- elksnieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" iedzīvotāji.
- klaucieši Jēkabpils novada Elkšņu pagasta apdzīvotās vietas "Klauce" iedzīvotāji.
- Ellernskaja Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Ellern Jēkabpils novada Elkšņu pagasta bijušais nosaukums.
- Elēja Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" bijušais nosaukums.
- elejnieki Jelgavas novada apdzīvotās vietas "Eleja" iedzīvotāji.
- apšukrodzenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Apšukrogs" iedzīvotāji.
- audruvnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Audruve" iedzīvotāji.
- bēravircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- bērvircavnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Bērvircava" iedzīvotāji.
- Ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Birzītes" bijušais nosaukums.
- brieženieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Brieži" iedzīvotāji.
- Volfārte Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" bijušais nosaukums.
- daumantnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Daumanti" iedzīvotāji.
- Jauneleja Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Eleja" daļa.
- jaunelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Jauneleja" iedzīvotāji.
- lazdenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Lazdumuiža" iedzīvotāji.
- mazelejnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Mazeleja" iedzīvotāji.
- ošenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Ošenieki" vai "Ošnieki" iedzīvotāji.
- sidrabnieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- sidrebenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Sidrabene" iedzīvotāji.
- staļģenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Staļģi" iedzīvotāji.
- zizmenieki Jelgavas novada Elejas pagasta apdzīvotās vietas "Zizma" iedzīvotāji.
- Elleiskaja Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Elley Jelgavas novada Elejas pagasta bijušais nosaukums vāciski
- Elara Jupitera pavadonis ("Elara"), vidējais attālums no planētas - 11741000 km, izmēri - 78 km
- ECDIS Jūras navigācijas karšu elektroniska sistēma (angļu "Electronic Chart Display and Information System"), kas sastāv no datora, žirokompasa, eholotes un lagas.
- Ambo šaurums jūras šaurums Māršala salās (_Ambo Channel_), starp Elleras un Leganas salu
- Baiama Mārtina šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, Karalienes Elizabetes salās, starp Melvila un Baiama Mārtina salu rietumos un Kamerona, Bārtesa u. c. salām austrumos
- Neirsa šaurums jūras šaurums Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi un Elsmīras salu, Kenedija šaurums to savieno ar Linkolna jūru, Smita šaurums - ar Bafina līci, dziļums 150-300 m; senāk - Keina baseins
- Kalmikija Kalmikijas Republika - Krievijas Federācijas subjekts, atrodas Krievijas Eiropas daļas dienvidos, administratīvais centrs - Elista, platība - 74700 kvadrātkilometru, 284000 iedzīvotāju (2009.).
- Elsvērta kalni kalni Rietumantarktīdā, Elsvērta Zemes dienvidu daļā (angļu val. "Ellsworth Mountains"), garums — 700 km, augstākā virsotne — 5140 m
- Akdags kalniene Turcijas austrumu daļā (_Akdağ_), Elazigas un Bingelas ilā.
- Ušba Kalns Galvenās Kaukāza grēdas centrālajā daļā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Gruzijā, augstums - 4695 m, 2 virsotnes, granīti, rietumu nogāzē šļūdonis.
- Tairī kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā (blakus Vinsona kalnam), otrā augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4892 m vjl.
- Vinsona kalns kalns Rietumantarktīdā, Elsvērta kalnu Sentinela grēdā, augstākā virsotne Antarktīdā, augstums - 4965 m vjl., virs 2000 m - kailas nogulumiežu klintis
- Savača grēda kalnu grēda ASV ("Sawatch Range"), Kolorādo štatā, garums - 160 km, augstākā virsotne - Elberta kalns (4399 m), skujkoku meži, pļavas
- Asāba kalnu grēda Mauritānijā (_El ’Açâba_), Asābas un Gidimakas vilājā
- Fihtela kalni kalnu grēda starp Frankenvaldi un Rūdu kalniem ("Fichtelgebirge"), Vācijā, Elbas, Donavas un Reinas baseina ūdensšķirtne, augstākā virsotne - 1053 m (Šnēbergs)
- Šhelda Kalnu masīvs Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, uz dienvidaustrumiem no Elbrusa, Krievijas Kabardas-Balkārijas Republikā, 5 virsotnes, augstums - 4200-4322 m, augstākā - austrumu virsotne.
- Elbruss Kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos (angļu val. "Elbruz"), Kaspijas jūras dienvidu piekrastē, Irānā, garums - \~900 km, platums - līdz 120 km, augstākā virsotne - 5610 m
- Turkmenistānas-Horosanas kalni kalnu sistēma Irānas kalnienes ziemeļos, starp Elbrusa kalniem rietumiem un Paropamizu austrumos, Irānā un Turkmenistānā, garums - 600 km, platums - 250 km, augstums - 1500-2200 m
- Perija salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa ("Parry Islands"), Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļa, platība - \~100000 kvadrātkilometru, ietver Melvila, Batersta, Prinča Patrika, Kornvolisas, Makenzija-Kinga, Bordenas salu, arktiskais tuksnesis.
- Karalienes Elizabetes salas Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļrietumu daļa (ahgļu val. "Queen Elizabeth Islands"), platība - \~100000 kvadrātkilometru, augstums - līdz 1067 m
- drāts tārpi kāpuru stadija vaboļu dzimtas "Elateridae" kukaiņiem, kas dzīvo zemē līdz 5 g. ilgi un grauž saknes
- kardamons Kardamonaugs ("Elettaria").
- elstānieši Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elste" iedzīvotāji.
- Eļstes Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukuma variants.
- Eļstis Kārsavas novada Salnavas pagasta apdzīvotās vietas "Elstes" nosaukums latgaliski.
- kabeļu kategorijas kategorijas, ko paredz vīto vadu pāru kabeļu standarts, kuru izstrādājušas Elektroniskās industrijas asociācija un Telekomunikācijas industrijas asociācija; standarts iedala kabeļus atbilstoši to izgatavošanas tehnoloģijai, rekomendējamam lietojumam un datu pārraides ātrumam
- Augeja staļļi kaut kas ļoti netīrs, nolaists; liela nekārtība (pēc Elīdas valdnieka Augeja milzīgajiem staļļiem, kas nav tīrīti vairākus gadus un ko Hērakls iztīra vienā dienā, uz tiem novadīdams upju ūdeņus)
- Keina Keina baseins - Neirsa šaurums starp Grendlandi un Elsmīras salu.
- Klauce Klauces ezeri - ezeru pāris Sēlijas paugurvalnī, Elkšņu pagastā, uz austrumiem no Saukas.
- Clievenhof Klievenhof - Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Klievenhof Klīves muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Bordenas Kornvolisa sala - atrodas Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu ziemeļos, platība - 3481 kvadrākilometrs.
- Jeliši Krāslavas novada Izvaltas pagasta apdzīvotās vietas "Eliši" nosaukuma variants.
- Vidusvācijas kanāls kuģojams kanāls Vācijas zemienes dienvidu nomalē, starp Emsu, Vēzeri un Elbu, garums - 325 km, dziļums - 3 m
- Kunajala Kunajalas komarka - Panamas pamatiedzīvotāju komarka ("Kuna Yala" / "Comarca Kuna Yala"), administratīvais centrs - Elporvenira, platība - 2393 kvadrātkilometri, 31570 iedzīvotāju (2010. g.).
- elektriķieši Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotāji.
- elektriķis Ķekavas novada Ķekavas pagasta apdzīvotās vietas "Elektriķi" iedzīvotājs.
- LEB Latvijas Elektroenerģētiku biedrība.
- LEBIC Latvijas Elektrorūpniecibas biznesa inovāciju centrs.
- Velna ceplis Lielā Ellīte Liepas pagastā
- Velna krāsns Lielā Ellīte Liepas pagastā.
- Vella ala Lielā Ellīte Liepas pagastā.
- Liepmuižas ala Lielā Ellīte, ala Cēsu novada Liepas pagastā.
- Liepas ala Lielā Ellīte, ala Liepas pagastā.
- Centrālais Kaukāzs Lielā Kaukāza centrālā daļa no Elbrusa līdz Kazbekam, garums - \~200 km
- Rietumkaukāzs Lielā Kaukāza rietumu daļa līdz Elbrusam, Krievijas Karačajas-Čerkesijas Republikā un Krasnodaras novadā, kā arī Gruzijā (gk. Abhāzijā), garums - \~400 km, augstums - līdz 4046 m (Dombajulgens).
- Karnaka Lielākais Senās Ēģiptes tempļu komplekss ("El Karnak"), seno Tēbu teritorijā, \~2 km uz ziemeļiem no tagadējās Luksoras, Ēģiptes Jaunās valsts galvenā svētnīca.
- Gross-Elley Lielelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Skarbauska Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Eleonorvile" otrs nosaukums.
- sievmētra Lūpziežu dzimtas ģints ("Elsholtzia"), \~35 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Linkolna jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā (angļu val. “Lincoln Sea”), Grenlandes un Elsmīras salas ziemeļu piekrastē, platība — 38000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 582 m
- Elsholtzia patrinii matainās sievmētras "Elsholtzia ciliata" nosaukuma sinonīms
- Mauriņa Mauriņupe, Elkšķenes pieteka.
- Klauces ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā.
- Klauces II ezers Mazais Klauces ezers Elkšņu pagastā.
- Klein-Elley Mazelejas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- elodeja Mazlēpju dzimtas ģints ("Elodea"), daudzgadīgs ūdensaugs, \~12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Eleocharis pauciflora mazziedu pameldra "Eleocharis quinqueflora" nosaukumna sinonīms
- Milzgrāvis Melnsilupes kreisā satekupe Dundagas un Rojas pagastā, garums - 17 km, kritums - 12 m, sākas purvos Zilo kalnu austrumu galā, Slīteres rezervātā; Mīlgrāvis; vidusteces atzarojums - Ellsgrāvis, Ellsupe, Elles upe; augštecē - Kusperlankgrāvis.
- ab-i-haiat Mistisks nemirstības ūdens, kas atdod jaunību un ļauj dzīvot mūžīgi, alķīmiskā Eliksīra arābu variants.
- Matovelija Mohavu (Kalifornija) mitoloģijā - kultūrvaronis, debesu un zemes vecākais dēls, kas cilvēkus un dzīvniekus aizveda līdz Eldordo kanjonam un uzcēla tiem mītni.
- Gemauerthof Mūru muiža, kas atradās Jēkabpils apriņķa Elkšņu pagastā.
- beķens NEliela, padziļinājumā izveidota (ūdens) tvertne, baseins.
- Jodupe Nemunēļa labā krasta pieteka Lietuvā, augštecē ir Elkšņu un Aknīstes pagasta robežupe, iztek no Rūķu purva.
- Gulīja Oāze un apdzīvota vieta Alžīrijā ("El Golea"), Sahāras ziemeļos, pie Transsahāras autoceļa (Laguata-Zindera), 40200 iedzīvotāju (2008. g.).
- Benders Ostaps Benders – literārs tēls, I. Ilfa un J. Petrova romānu "Divpadsmit krēsli" (1928. g.) un "Zelta teļš" (1931. g.) galvenais varonis, iespējams, ka Benders ir pats spilgtākais 20. gs. krievu kultūras zīmols; Benderam un viņa "cīņubiedriem" ir uzstādīti pieminekļi un piemiņas plāksnes Odesā, Kijivā, Harkivā, Elistā, Sanktpēterburgā un citās pilsētās.
- Dihtavs Otrā augstākā virsotne (aiz Elbrusa) Lielā Kaukāza centrālajā daļā, Sānu grēdā, Kabardas-Balkārijas Republikā, augstums - 5203 m
- Hamburga Otrā lielākā pilsēta Vācijā (aiz Berlīnes; vācu valodā _Hamburg_), federālā zeme - Hamburgas Hanzas brīvpilsēta, viena no pasaules lielākajām ostām, atrodas abos Elbas krastos un salās starp attekām aptuveni 110 km no Ziemeļjūras, Elbas estuāra sākumā, platība - 755 kvadrātkilometri, 1735000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eckhof Ozolu muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Rites pagasts pagasts Jēkabpils novadā (2009.-2021. g. Viesītes novadā, 1990.-2009. g. Jēkabpils rajonā) ar administratīvo centru Cīruļos, robežojas ar Neretas, Saukas un Elkšņu pagastu, kā arī ar Lietuvu (pagasta tagadējā teritorija nedaudz palielināta uz pirmskara Elkšņu un Saukas pagastu rēķina); bijušie nosaukumi: Susējas-Kroņa pagasts, vāciski — Susseyhof, krieviski — Susseigofskaja
- Saukas pagasts pagasts Jēkabpils novadā ar administratīvo centru Lonē, robežojas ar Viesītes, Elkšņu un Rites pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Sauken, krieviski — Saukenskaja
- Elkšņu pagasts pagasts Jēkabpils novada dienvidu daļā, robežojas ar Rites, Saukas, Viesītes, Kalna un Aknīstes pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski - Ellern, krieviski - Ellernskaja
- Viesītes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, aptver Viesītes pilsētu, robežojas ar Sēlpils, Salas, Kalna, Elkšņu un Saukas pagastu, kā arī ar Aizkraukles novadu; bijušie nosaukumi: Viesītes pilsētas lauku teritorija, vāciski — Ekengraf, krieviski — Ekengrafskaja
- Aknīstes pagasts pagasts Jēkabpils novadā, gandrīz pilnībā aptver Aknīstes pilsētu, robežojas ar Elkšņu, Kalna, Leimaņu, Asares un Gārsenes pagastu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Aknīstes pilsētas lauku teritorija, krieviski - Okņistskaja
- Lielplatones pagasts pagasts Jelgavas novadā ar administratīvo centru Mazplatonē, robežojas ar Platones, Elejas, Vilces, Zaļenieku un Svētes pagastu; bijušie nosaukumi: vāciski — Gross-Platon, krieviski — Gros-Platonskaja
- Elejas pagasts pagasts Jelgavas novada dienvidu daļā, robežojas ar Vilces, Lielplatones, Platones un Sesavas pagastu, kā arī ar Lietuvu; bijušie nosaukumi: Elējas pagasts, vāciski — Elley, krieviski — Elleiskaja
- Sesavas pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Elejas, Platones, Vircavas pagastu, kā arī ar Bauskas novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: Sodu-Sesavas, Lielsesavas pagasts, vāciski — Sessau, krieviski — Sessauskaja
- Platones pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Jaunsvirlaukas, Vircavas, Sesavas, Elejas, Lielplatones un Svētes pagastu, kā arī ar Jelgavas pilsētu; bijušie nosaukumi: vāciski — Platon, krieviski — Platonskaja
- Vilces pagasts pagasts Jelgavas novadā, robežojas ar Zaļenieku, Lielplatones un Elejas pagastu, kā arī ar Tērvetes novadu un Lietuvu; bijušie nosaukumi: vāciski — Wilzen, krieviski — Viļcenskaja
- eļļaspalma Palmu rindas ģints ("Elaeis"), stumbrs 20-30 m garš (kultūrā 10-15 m), Centrālās Āfrikas rietumu daļā, tikai 1 suga.
- adatu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis acicularis")
- iežmaugtais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis mamillata")
- daudzstublāju pameldrs pameldru suga ("Eleocharis multicaulis"), Latvijā aizsargājama
- olveida pameldrs pameldru suga ("Eleocharis ovata"), atrodams tikai vecos herbārijos un minēts literatūrā
- purva pameldrs pameldru suga ("Eleocharis palustris syn. Scirpus palustris")
- sīkais pameldrs pameldru suga ("Eleocharis parvula syn. Scirpus parvulus"), Latvijā aizsargājama
- mazziedu pameldrs pameldru suga ("Eleocharis quinqueflora syn. Eleocharis pauciflora")
- vienplēksnes pameldrs pameldru suga ("Eleocharis uniglumis")
- Esplanāde Parks Rīgā, atrodas starp K. Valdemāra ielu, Elizabetes ielu, Brīvības bulvāri un O. Kalpaka bulvāri, kas ir daļa 18. gs. izveidotās brīvās zonas ap Rīgu - esplanādes.
- Vērmanes dārzs parks Rīgā, starp Elizabetes, K. Barona, Merķeļa un Tērbatas ielu, platība 5 ha, atklāts 1817. g. (platība 0,8 ha), paplašināts 1859. g., parkā aug 10 vietējo un \~70 introducēto koku un krūmu taksoni
- Elvītis pārtikas veikals _Elvi_
- Jēkabpils apriņķis pastāvēja 1919.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ābeļu, Biržu, Daudzeses, Dignājas, Elkšņu, Mazzalves, Mēmeles, Neretas, Rītes, Saukas, Seces, Sēlpils, Sērenes, Slates, Sunākstes, Vārnavas, Viesītes, Zalves un Zasas pagastu, robežojās ar Bauskas, Rīgas, Madonas, Daugavpils un Ilūkstes novadu, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas apriņķis pastāvēja 1924.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Auru, Bēnes, Bērzmuižas, Bukaišu, Dobeles, Džukstes, Elejas, Garozes, Glūdas, Īles, Jaunauces, Jaunsvirlaukas, Jēkabnieku, Kalnciema, Lielauces, Lielplatones, Lielvircavas, Līvbērzes, Mežmuižas, Naudītes, Ozolnieku, Penkules, Pēternieku, Platones, Rubas, Salgales, Sesavas, Sīpeles, Sniķeres, Svētes, Šķibes, Tērvetes, Teteles, Ukru, Vadakstes, Valgundes, Vecauces, Vecsvirlaukas, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Liepājas, Kuldīgas, Tukuma, Rīgas un Bauskas apriņķi, kā arī ar Lietuvu
- Jelgavas rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Jelgavas pilsētu, Kalnciema pilsētu ar lauku teritoriju, Cenu, Elejas, Glūdas, Jaunsvirlaukas, Lielplatones, Līvbērzes, Ozolnieku, Platones, Sesavas, Sidrabenes, Svētes, Valgundes, Vilces, Vircavas un Zaļenieku pagastu, robežojās ar Dobeles, Tukuma, Rīgas un Bauskas rajonu, kā arī ar Lietuvu
- Jēkabpils rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra Jēkabpils pilsētu, Aknīstes un Viesītes pilsētu ar lauku teritoriju, Ābeļu, Asares, Atašienes, Dignājas, Dunavas, Elkšņu, Gārsenes, Kalna, Krustpils, Kūku, Leimaņu, Mežāres, Rites, Rubenes, Salas, Saukas, Sēlpils, Variešu, Vīpes un Zasas pagastu, robežojās ar Aizkraukles, Madonas, Preiļu un Daugavpilsrajonu, kā arī ar Lietuvu
- Lielvircavas pagasts pastāvēja bijušajā Jelgavas apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Jelgavas novada Lielplatones, Vircavas, Elejas, Platones un Sesavas pagastā
- Agropyron repens pavārpatu sugas "Elytrigia repens" nosaukuma sinonīms
- parakstītājs Persona, kurai ir elektroniskā paraksta radīšanas līdzekļi un kura darbojas vai nu savā vārdā, vai tās fiziskās vai juridiskās personas vai iestādes vārdā, kuru tā pārstāv (Elektronisko dokumentu likums).
- paplašinātā industriālā standartarhitektūra personālo datoru kopnes arhitektūras standarts, ko, konkurējot ar arhitektūru _MCA_ 1988. g. ieviesa Elektronikas rūpniecības standartu asociācija; tā dod iespēju paplašināt arhitektūras _ISA_ datu kopni līdz 32 bitiem. Kopnes, kas izveidotas atbilstoši šai arhitektūrai, bieži sauc par _EISA_ kopnēm
- Ain el Ibla pilsēta Alžīrijā (_Ain El Beli_), Džilfas vilājā
- Ain el Berda pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Berd_), Sīdī Bil Abāsas vilājas ziemeļos
- Ain el Milha pilsēta Alžīrijā (_Aïn El Melh_), Msīlas vilājas dienvidu daļā
- Ain el Hadžela pilsēta Alžīrijā (_Aïn-El-Hadjel_), Msīlas vilājas rietumu daļā
- Afrūna pilsēta Alžīrijā (_El Affroun_), Blīdas vilājā
- Amrija pilsēta Alžīrijā (_El Amria_), Ain Tīmūšentas vilājas ziemeļu daļā
- Atefa pilsēta Alžīrijā (_El Attaf_), Ain ed Deflas vilājas rietumu daļā
- Asnama pilsēta Alžīrijas ziemeļos (_El Asnam_), ko 1980. g. 10. oktobrī stipri nopostīja zemestrīce, tagad atjaunotā pilsēta saucas Šelīfa
- Harraša Pilsēta Alžīrijas ziemeļos ("El Harrach"), Alžīras piepilsēta, 238000 iedzīvotāju (2000. g.).
- Baijablanka Pilsēta Argentīnā, Buenosairesas provinces dienvidu daļā, osta Atlantijas okeāna Elrinkona līča krastā, 313000 iedzīvotāju (2005. g.).
- Elkahona Pilsēta ASV ("El Cajon"), Kalifornijas štatā, 103000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkampo Pilsēta ASV ("El Campo"), Teksasas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elsentro Pilsēta ASV ("El Centro"), Kalifornijas štatā, 43700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Ārkanzasas štatā, 18300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldoreido Pilsēta ASV ("El Dorado"), Kanzasas štatā, 12900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpasodiroblsa Pilsēta ASV ("El Paso de Robles"), Kalifornijas štatā, 31300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elpaso Pilsēta ASV ("El Paso"), Teksasas štatā, 679000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elrīno Pilsēta ASV ("El Reno"), Oklahomas štatā, 18200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eldžina Pilsēta ASV ("Elgin"), Ilinoisas štatā, 111100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Ilīrija Pilsēta ASV ("Elyria"), Ohaio štatā, 54000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetsitija Pilsēta ASV ("Elizabeth City"), Ziemeļkarolīnas štatā, 18000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabeta Pilsēta ASV ("Elizabeth"), Ņūdžersijas štatā, 128700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Kentuki štatā, 30000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elizabetauna Pilsēta ASV ("Elizabethtown"), Pensilvānijas štatā, 11600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elksitija Pilsēta ASV ("Elk City"), Oklahomas štatā, 12700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkpleina Pilsēta ASV ("Elk Plain"), Vašingtonas štatā, 14200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkrivera Pilsēta ASV ("Elk River"), Minesotas štatā, 23700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elkhārta Pilsēta ASV ("Elkhart"), Indiānas štatā, 51400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elko Pilsēta ASV ("Elko"), Nevadas štatā, 20300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elensbērga Pilsēta ASV ("Ellensburg"), Vašingtonas štatā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elmaira Pilsēta ASV ("Elmira"), Ņujorkas štatā, 28600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Eloja Pilsēta ASV ("Eloy"), Arizonas štatā, 16700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elalto Pilsēta Bolīvijā ("El Alto"), Lapasas piepilsēta, 903100 iedzīvotāju (2015. g.).
- Elena Pilsēta Bulgārijā ("Elena"), Veliko Tarnovas apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elhova Pilsēta Bulgārijā ("Elhovo"), Jambolas apgabalā, 10500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elinpelina Pilsēta Bulgārijā ("Elin Pelin"), Sofijas apgabalā, 7300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portelizabeta Pilsēta Dienvidāfrikā ("Port Elizabeth"), Austrumkāpas provincē, osta Indijas okeāna Algoas līča krastā, 312400 iedzīvotāju (2011. g.).
- Kefr ez Zeijāta pilsēta Ēģiptes ziemeļos ("Kafr az Zayyāt", arī "Kafr El-Zayat"), Nīlas deltā, 75300 iedzīvotāju (2007. g.)
- Kolmara pilsēta Francijā (_Colmar_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 67600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Hageno pilsēta Francijā (_Haguenau_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.)
- Miluza pilsēta Francijā (_Mulhouse_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 109600 iedzīvotāju (2010. g.)
- Ageno Pilsēta Francijā ("Haguenau"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 34400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Illkirhe-Grāfebstādene Pilsēta Francijā ("Illkirch-Graffenstaden"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 26400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Šiltinhheima Pilsēta Francijā ("Schiltigheim"), Elzasas reģiona Lejasreinas departamentā, 31700 iedzīvotāju (2010. g.).
- Senluī pilsēta Francijā (fr. _Saint-Louis_), Lielo Austrumu (līdz 2016. g. - Elzasas) reģiona Augšreinas departamentā, 20100 iedzīvotāju (2010. g.)
- Strasbūra Pilsēta Francijas austrumu daļā (franču valodā "Strasbourg"), upes osta Ilas krastos un pie Ronas-Reinas un Marnas-Reinas kanāla, Elzasas reģiona un departamenta administratīvais centrs, 274400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Pirga Pilsēta Grieķijā ("Pyrgos"), Rietumgrieķijas perfērijā, Peloponesas pussalas rietumos, Ilejas (Elīdas) nomes administratīvais centrs, 25200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Eleisīna Pilsēta Grieķijā ("Ελευσίνα"), Atikas perifērijā, 24900 iedzīvotāju (2011. g.); Elefsina.
- Danli Pilsēta Hondurasā, Elparaiso departamentā, 58000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Elūru Pilsēta Indijā ("Eluru"), Āndhra Pradēšas štatā, 190100 iedzīvotāju (2001. g.).
- Rešta Pilsēta Irānā, Amenas Elasmas ostāna administratīvais centrs, 557400 iedzīvotāju (2006. g.).
- Kolle di Vala d’Elsa pilsēta Itālijā ("Colle di Val d'Elsa"), Toskānas reģiona Sjēnas provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Portosantelpidio Pilsēta Itālijā ("Porto Sant'Elpidio"), Markes reģiona Fermo provincē, 25600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Portoferrajo Pilsēta Itālijā ("Portoferraio"), Toskānas reģiona Livorno provincē, Elbas salā, 12000 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kvartu Santelena pilsēta Itālijā ("Quartu Sant'Elena"), Sardīnijas reģiona Kaljāri provincē, 25500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelija Fjumerapīdo pilsēta Itālijā ("Sant'Elia Fiumerapido"), Lacio reģiona Frozinones provincē, 6300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santelpidio a Mare pilsēta Itālijā ("Sant'Elpidio a Mare"), Markes reģiona Fermo provincē, 17000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Aktebe pilsēta Kazahstānā (_Aqtöbe_), apgabala administratīvais centrs, atrodas apgabala ziemeļos, Elekas kreisajā krastā, 380600 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1869. g., līdz 1992. g. saucās Aktjubinska
- Algha Pilsēta Kazahstānā, Aktebes apgabala ziemeļu daļā, Elekas (Iļekas) augšteces krastos, rajona administratīvais centrs, 20000 iedzīvotāju (2014. g.), pilsētas tiesības kopš 1961. g.; Alga.
- Lubumbaši Pilsēta Kongo Demokrātiskās Republikas dienvidaustrumos (fr. val. "Lubumbashi"), Augškatangas provinces centrs, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.), dibināta 1910. g. ar nosaukumu Elizabetvila, kas nomainīts 1966. g.
- Sanisidro de Elherenala pilsēta Kostarikā ("San Isidro de El General"), Sanhosē provincē, 45300 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eli Pilsēta Lielbritānijā ("Ely"), Anglijā, 20200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Inverūri pilsēta Lielbritānijā, Skotijā, pie Elginas - Aberdīnas ceļa, Donas krastā
- Elektrēni pilsēta Lietuvā (_Elektrėnai_), Viļņas apriņķī, pašvaldības administratīvais centrs, 11730 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1962. g.
- Vieve pilsēta Lietuvā (_Vievis_), Viļņas apriņķa Elektrēnu pašvaldībā, 4750 iedzīvotāju (2013), pilsētas tiesības kopš 1950. g.
- Jonišķi pilsēta Lietuvas ziemeļu daļā (_Joniškis_), Šauļu apriņķī, \~4 km no Latvijas robežas, iepretī Elejai, rajona pašvaldības administratīvais centrs, 9500 iedzīvotāju (2013. g.), pilsētas tiesības kopš 1616. g.
- Ajūn Sīdī Melluka pilsēta Marokā (_El Aioun Sidi Mellouk_), Austrumu reģiona ziemeļu daļā
- Avtāt el Hādža pilsēta Marokā (_Outat El Haj_), Fēsa-Bulmāna reģiona austrumu daļā
- El Džadīda pilsēta Marokā ("El Jadida"), reģiona administratīvais centrs, osta Atlantijas okeāna krastā
- Huaresa Pilsēta Meksikas ziemeļos ("Juarez"), Čivavas pavalstī 1135 m vjl., robežupes Riograndes labajā krastā pretim Elpaso pilsētai ASV, 1,5 mlj iedzīvotāju (2007. g.).
- Ulgī Pilsēta Mongolijā, Bajanulgī (Bajanelgejas) aimaka administratīvais centrs, 27600 iedzīvotāju (2005. g.); Elgeja.
- Elsta pilsēta Nīderlandē (_Elst_), Gelderlandes provincē, 21400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elburga Pilsēta Nīderlandē ("Elburg"), Gelderlandes provincē, 22800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elslo Pilsēta Nīderlandē ("Elsloo"), Limburgas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elporvenira Pilsēta Panamā ("El Porvenir"), Kunajalas pamatiedzīvotāju komarkas administratīvais centrs, 15500 iedzīvotāju (2000. g.).
- Elvaša Pilsēta Portugālē ("Elvas"), Portalegri apgabalā, 23100 iedzīvotāju (2011. g.).
- Ajūna pilsēta Rietumsahārā (franču _Laáyoune_, arābu _El-Aaisn_), atrodas Rietumsahāras ziemeļrietumos, Hamras oāzē, 13 km no Atlantijas okeāna, 190 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.), Rietumsahāras galvaspilsēta _de jure_
- Elehido Pilsēta Spānijā ("El Ejido"), Andalūzijas autonomā apgabala Almerijas provincē, 84100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elmasnou Pilsēta Spānijā ("El Masnou"), Katalonijā, Barselonas provincē, 22500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elprata de Ljobregata pilsēta Spānijā ("El Prat de Llobregat"), Katalonijā, Barselonas provincē, 62900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elpuerto de Santamarija pilsēta Spānijā ("El Puerto de Santa Maria"), Andalūzijas autonomā apgabala Kadisas provincē, 88700 iedzīvotāju (2014. g.)
- Elda Pilsēta Spānijā ("Elda"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 53500 iedzīvotāju (2014. g.).
- Elča Pilsēta Spānijā ("Elx"), Valensijas apgabala Alikantes provincē, 228600 iedzīvotāju (2014. g.); Elče.
- Elge Pilsēta Šveicē ("Elgg"), Cīrihes kantonā, 4100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kefa Pilsēta Tunisijas ziemeļrietumos ("El Kef"), vilājas administratīvais centrs, 54700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alačakaja Pilsēta Turcijā ("Alacakaya"), Elazīgas ilā, 2500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Aridžaka pilsēta Turcijā ("Arıcak"), Elazīgas ilā, 3400 iedzīvotāju (2013. g.)
- Baskila Pilsēta Turcijā ("Baskil"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elbejli Pilsēta Turcijā ("Elbeyli"), Kilisas ilā, 1800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eldivana Pilsēta Turcijā ("Eldivan"), Čankiri ilā, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elmali Pilsēta Turcijā ("Elmali"), Antaljas ilā, 15200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kebana Pilsēta Turcijā ("Keban"), Elazīgas ilā, 4900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Kovandžilara Pilsēta Turcijā ("Kovancilar"), Elazīgas ilā, 22500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Madena Pilsēta Turcijā ("Maden"), Elazīgas ilā, 5000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Palu Pilsēta Turcijā ("Palu"), Elazīgas ilā, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sivridže Pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Karakočana Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 13100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Āgina Pilsēta Turcijā, Elazīgas ilā, 1700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Mbale Pilsēta Ugandas austrumos ("Mbale"), Elgona kalna piekājē, 70400 iedzīvotāju (2002. g.).
- Vāda pilsēta un oāze Alžīrijas austrumos (_El Oued_), vilājas administratīvais centrs, 134700 iedzīvotāju (2011. g.)
- Eleka Pilsēta Ungārijā ("Elek"), Bēkēšas meģē, 4800 iedzīvotāju (2014. g.).
- Berga/Elstere pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Berga pilsēta Vācijā (_Berga/Elster_), Tīringenes federālajā zemē, 3500 iedzīvotāju (2013. g.); Berga/Elstere
- Kukshāfene pilsēta Vācijā (_Cuxhaven_), Lejassaksijas federālās zemes ziemeļos, Elbas estuāra dienvidu krastā pie Ziemeļjūras, 48300 iedzīvotāju (2013. g.)
- Elcaha pilsēta Vācijā (_Elzach_), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 7100 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bādelstere Pilsēta Vācijā ("Bad Elster"), Saksijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Barmene Pilsēta Vācijā ("Barmen") līdz 1929. g., kad apvienojot ar Elberfeldi u. c. pilsētām kļuva par Vupertāles pilsētas austrumu daļu, vēstures dokumentos pirmo reizi minēta 1070. g., pilsētas tiesības kopš 1808. g.
- Boicenburga Pilsēta Vācijā ("Boizenburg am Elbe"), Mēklenburgas-Priekšpomerānijas federālajā zemē, 10250 iedzīvotāju (2013. g.).
- Desava Pilsēta Vācijā ("Dessau"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, pie Muldes ietekas Elbā, 83600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellingene Pilsēta Vācijā ("Ellingen"), Bavārijas federālajā zemē, 3700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellriha Pilsēta Vācijā ("Ellrich"), Tīringenes federālajā zemē, 5500 iedzīvotāju (2013. g.).
- Ellvangene Pilsēta Vācijā ("Ellwangen"), Bādenes-Virtembergas federālajā zemē, 23600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elmshorna Pilsēta Vācijā ("Elmshorn"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 47700 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsdorfa Pilsēta Vācijā ("Elsdorf"), Ziemeļreinas-Vestfālenes federālajā zemē, 21000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsfleha Pilsēta Vācijā ("Elsfleth"), Lejassaksijas federālajā zemē, 9100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elstenberga Pilsēta Vācijā ("Elstenberg"), Saksijas federālajā zemē, 4300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elsterverda Pilsēta Vācijā ("Elsterwerda"), Brandenburgas federālajā zemē, 8300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elstra Pilsēta Vācijā ("Elstra"), Saksijas federālajā zemē, 2900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elterleine Pilsēta Vācijā ("Elterlein"), Saksijas federālajā zemē, 3000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eltmana Pilsēta Vācijā ("Eltmann"), Bavārijas federālajā zemē, 5200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Eltville Pilsēta Vācijā ("Eltville am Rhein"), Hesenes federālajā zemē, 16800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Elce Pilsēta Vācijā ("Elze"), Lejassaksijas federālajā zemē, 8800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Falkenberga Pilsēta Vācijā ("Falkenberg/Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 6600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Hercberga Pilsēta Vācijā ("Herzberg am Elster"), Brandenburgas federālajā zemē, 9200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lauenburga Pilsēta Vācijā ("Lauenburg am Elbe"), Šlēsvigas-Holšteinas federālajā zemē, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Meisene Pilsēta Vācijā ("Meissen"), Saksijas federālajā zemē, Elbas krastos, 27100 iedzīvotāju (2013. g.).
- Rādebeile Pilsēta Vācijā ("Radebeul"), Saksijas federālajā zemē, Elbas labajā krastā, 33400 iedzīvotāju (2013. g.).
- Šēnebeka Pilsēta Vācijā ("Schoenebeck am Elbe"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 31600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Cāna-Elstere Pilsēta Vācijā ("Zahna-Elster"), Saksijas-Anhaltes federālajā zemē, 9400 iedzīvotāju (2013.g.).
- Ceica Pilsēta Vācijā ("Zeitz"), Saksijas-Anhaltes federālās zemes dienvidaustrumos, Veises Elsteres krastos, 29600 iedzīvotāju (2013. g.).
- Leipciga pilsēta Vācijas austrumos (_Leipzig_), Saksijas federālajā zemē, augšpus Veise Elsteres ietekas Zālē, 531600 iedzīvotāju (2013. g.)
- Drēzdene Pilsēta Vācijas austrumu daļā ("Dresden"), Saksijas federālās zemes administratīvais centrs, Elbas krastos, 530800 iedzīvotāju (2013. g.).
- Bulvāru loks pilsētbūvniecības ansamblis Rīgas centrā, atrodas bijušā Rīgas cietokšņa un citadeles glasisa teritorijā (starp Aspazijas, Basteja un Kronvalda bulvāri, Elizabetes ielu un Centrālo dzelzceļa staciju), izveidots 19. gs. 2. pusē - 20. gs. sākumā pēc Rīgas veco nocietinājumu vaļņu nojaukšanas
- Elku kalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Priekules pagastā, ziemeļaustrumu-dienvidrietumu virzienā orientēts paugurs (augstums 18 m) - vidējais un augstākais no 3 pauguriem zemā apvidū, plakums 60 x 60 m, to apjož terase, stipri postīts 2. pasaules karā, ziemeļaustrumu daļa norakta, ņemot granti; pēc dažu vēsturnieku domām tas varētu būt 1253. g. Kursas dalīšanas līgumā minētā "Elkene", tomēr ārēji tas vairāk atgādina kulta vietu
- Saukas pilskalns pilskalns Elkšņu pagastā, Saukas ezera austrumu galā, Saukas dabas parka teritorijā, ir \~12 m augsts garens paugurs, ko ietver mitra ieplaka, rietumu gals pret ezeru erozijas rezultātā noskalots un ir ļoti stāvs, bijis apdzīvots līdz \~10. gs.; Dieva kalns; Velna kumosa kalniņš
- Gaviezes elkukalns pilskalns Gaviezes pagastā pie Elkukalnu mājām, savrups paugurs plašāka reljefa pacēluma augstākajā daļā, 4-6 m augstās nogāzes ir mākslīgi izveidotas stāvas, plakumam noapaļota trīsstūra forma (garums 50 m, lielākais platums 40 m), nostāsti vedina domāt, ka tas varētu būt bijis sena kulta vieta, datējums nav zināms
- Kņāvukalns Pilskalns Jēkabpils novada Rites pagastā pie robežas ar ar Elkšņu pagastu, \~20 m augsts paugurs ar stāvām nogāzēm, plakums - 60 x 40 m, bijis apdzīvots līdz \~10 gs.
- lipīgā plaukšķene plaukšķeņu suga ("Silene viscosa", arī "Melendrium viscosum" un "Elisanthe viscosa")
- Elija Pravietis Izraēlas valstī ķēniņa Ahaba laikā; saskaņā ar Otrās Ķēniņu grām. 2. nod., Elija uzbraucis debesīs ugunīgos ratos; Jaunajā Derībā Eliass.
- Elisa pravietis, kas 9. gs. sākumā un vidū p. m. ē. darbojās izraēlas valstī kopā ar pravieti Eliju
- donis Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
- maukleji Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
- maukļi Purva pameldrs ("Eleocharis palustris").
- Koraļļu jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā (angļu val. "Coral Sea"), starp Austrālijas ziemeļaustrumu krastu, Jaungvineju, Zālamana, Jaunhebridu salām un Elizabetes rifu, platība - 4,07 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 2468 m, lielākais dziļums - 9174 m
- Tirēnu jūra pusslēgta jūra Vidusjūrā (it. val. "Mar Tireno"), starp Apenīnu pussalu un Sicīlijas, sardīnijas, Korsikas un Elbas salu, platība - 214000 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3830 m
- Bafina līcis pusslēgta jūra Ziemeļu ledus okeānā, starp Grenlandi un Kanādu (Bafina Zemi, Elsmīra un Devonas salu), platība - 530000 kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 861 m, lielākais dziļums - 2414 m, garums ziemeļu-dienvidu virzienā - 1130 km
- Franškontē Reģions Francijas austrumos ("Franche-Comte"), platība - 16202 kvadrātkilometri, 1178900 iedzīvotāju (2014. g.), iedalās četros departamentos - Augšsonā, Belforā, Dū un Jurā, robežojas ar pieciem citiem Francijas reģioniem - Elzasu, Lotringu, Šampaņu-Ardēni, Burgundiju un Ronu-Alpiem, kā arī ar vienu valsti - Šveici, administratīvais centrs - Bezansona.
- ilvaīts Rets minerāls, pirmo reizi atrasts Itālijai piederošajā Elbas salā (senāks nosaukums latīņu valodā "Ilva") un aprakstīts 1811. gadā.
- eleonorieši Rēzeknes novada Dekšāres pagasta apdzīvotās vietas "Eleonora" iedzīvotāji.
- Eļkšņi Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
- Eļkšni Rēzeknes novada Dricānu pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Eļkšņi Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukuma variants.
- Eļkšni Rēzeknes novada Ilzeskalna pagasta apdzīvotās vietas "Elkšņi" nosaukums latgaliski.
- Mērijas Bērdas Zeme Rietumantarktīdas daļa (angļu val. "Marie Byrd Land") starp Rosa šelfa ledāju rietumos un Elsvērta Zemi austrumos (103.-158. rietumu garuma grāds), ledus plato virsma slejas 1000-1500 m vjl., ledus biezums vietām - >4000 m, augstākā virsotne - 4181 m
- Mutu Rietumsemītu mitoloģijā - dieva Ela dēls un mīlulis, nāves un pazemes, mirušo valstības dievs, haosa iemiesojums, draudīgs un nepiesātināms postītājs.
- Beitels Rietumsemītu mitoloģijā - dievs, dievu Dagona un Ela brālis.
- Asirata Rietumsemītu mitoloģijā - dievu un cilvēku māte, dieva Ela sieva, auglības dieviete, bija saistīta arī ar ūdens stihiju, viņas kults bija saistīts ar sakrālo prostitūciju.
- ļutiči Rietumslāvu cilšu grupa, dzīvoja 8.-12. gs. Baltijas jūras dienvidu piekrastē starp Oderu un Elbu; asimilēja vācieši.
- polabi Rietumslāvu cilšu grupa, kas no 7. gs. līdz 18. gs. dzīvoja Elbas upes apkārtnē.
- elinieši Rundāles novada Viesturu pagasta apdzīvotās vietas "Eliņi" iedzīvotāji.
- Elsmīra sala sala Kanādas Arktiskā arhipelāga ziemeļos (angļu val. "Ellesmere Island"), platība - 196000 kvadrātkilometru, 168 iedzīvotāji (2001. g.), augstums - līdz 2616 m, ledāji \~80000 kvadrātkilometru, Neirsa šaurums atdala no Grenlandes, Džonsa šaurums - no Devona salas, Jurikas šaurums un Nansena šaurums - no Aksela Heiberga salas
- Batērsta sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā ("Bathurst Island"), Karalienes Elizabetes salu dienvidaustrumu daļā, platība — 15500 kvadrātkilometru, augstums — līdz 526 m, arktiskais tuksnesis, salas dienvidu galā atrodas ziemeļu magnētiskais pols
- Makenzi Kinga sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā (“Mackenzie King Island”), Karaliene Elizabetes salu ziemeļu daļā, platība — 6915 kvadrātkilometri
- Melvila sala sala Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, Karaliene Elizabetes salu dienvidu daļā, platība — 42700 kvadrākilometru, neapdzīvota, reljefs — saposmots plato, augstums — līdz 776 m, krasti līčaini
- Amunda Ringnesa sala sala Kanādas ziemeļos (_Amund Ringnes Island_), Tālajā Arktikā, Karalienes Elizabetes salu Svedrupa salu grupā
- Elba Sala Tirēnu jūrā (_Elba_), Toskānas arhipelāgā, Itālijā, platība - 223 kvadrātkilometri, lielākā pilsēta un osta - Portoferrajo.
- Baiama Mārtina sala sala Ziemeļu Ledus okeāna Karalienes Elizabetes salu dienvidu daļā, starp Baiama Mārtina un Vikonta Melvina šaurumu, Kanādas Nuavutas teritorijā
- Sverdrupa salas salu grupa Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, platība - 75000 kvadrātkilometru, ietver Aksela Heiberga salu, Elefa Ringnesa salu, Amunda Ringnesa (6514 kvadrātkilometru), Kornvolas (3346 kvadrātkilometri), Karaļa Kristjāna (1160 kvadrātkilometru) u. c. salas
- Toskānas arhipelāgs salu grupa Tirēnu jūrā, uz rietumiem no Apenīnu pussalas, Itālijā, lielākās salas — Elba, Kapraija, Džiljo, Montekristo, platība — \~290 kvadrātkilometru, kalnains reljefs
- Salvadoras Republika Salvadora, valsts pilnais nosaukums ("República de El Salvador").
- Salvadora Salvadoras Republika - valsts Centrālamerikā ( sp. val. "El Salvador"), platība - 21041 kvadrātkilometrs, 6052000 iedzīvotāju, galvaspilsēta - Sansalvadora, administratīvais iedalījums - 14 departamentu, robežojas ar Gvatemalu un Hondurasu, apskalo Klusais okeāns.
- Ātars sausgultne Alžīrijā (_Attar, Oued El_), Džilfas un Varglas vilājā
- Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
- Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā.
- eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
- Šahars un Šalims seni rietumsemītu dievi, atjauninātā Ela un Anates un Jaunavas bērni, kam piemīt nepiesātināma rijība, bet pēc septiņu gadu izsūtījuma tuksnesī viņi kļūst par labestīgiem dieviem, kam pa spēkam pat sašķelt jūru
- cheruski Seno ģermāņu tauta starp Elbas un Veseras upēm uz ziemeļiem no Harzkalniem.
- Sūzas Senpilsēta Irānas rietumos, tagadējās Šūšas vietā (Hūzestānā), apdzīvota no IV gt. sāk. p. m. ē., senās Elamas galvaspilsēta un kultūras centrs, vēlāk - Ahemenīdu galvaspilsēta, tagad 4 drupu pakalni.
- kvalificēts sertifikāts sertifikāts, kurš ietver Elektronisko dokumentu likumā noteikto informāciju un kuru izsniedzis uzticams sertifikācijas pakalpojumu sniedzējs
- matainā sievmētra sievmētru suga ("Elsholtzia ciliata syn. Elsholtzia patrinii"), ne visai bieži sastopams lakstaugs ar pacilu, matiņiem klātu stumbru, eliptiskām vai gareni olveidīgām lapām un gandrīz kārtnu, gaiši violetu vai zilganu vainagu
- sīkmeldri Sīkais pameldrs ("Eleocharis paroula").
- ūdenspiparu sīkeglīte sīkeglīšu suga ("Elatine hydropiper"), Latvijā aizsargājama
- Smolve Skalde, Elkšķenes pieteka.
- krastskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Elaphrus"), Latvijā konstatētas 4 sugas, vaboļu ķermenis 6-10 mm garš, bronzas krāsā, ar zaļganu spīdumu, stridulācijas laukumi segspārnu galos, sastopami ūdeņu krastos, kur aktīvi medī citus kukaiņus.
- Dzosotinelisuns Smilšu tuksnesis Džungārijas līdzenumā ("Dzosotin Elisun"), Ķīnā, platība \~45000 kvadrātkilometru, barhāni (augstums līdz 30 m, ziemeļos - vietām 80-100 m), takiri, smilšu un oļu sanesumi.
- Līneburgas tīrelis smiltāju pauguraine Vācijas ziemeļu daļā (“Lueneburger Heide”), uz dienvidiem no Hamburgas un Līneburgas, Elbas un Vēzeres baseina ūdensšķirtne
- Unuks spožākā zvaigzne Čūskas zvaigznājā (Čūskas α; arī Čūskas sirds jeb Unuk-El-Haia), ir 2,7. zvaigžņlieluma zvaigzne, kas atrodas 73 ly attālumā
- sarkansvītrotais sprakšķis sprakšķu dzimtas suga ("Ampedus sanguinolentus syn. Elater sanguinolentus")
- drātstārps Sprakšķu kāpurs ("Elateridae").
- cērmulis Sprakšķu kāpurs jeb drātstārps ("Elateridae").
- standarti IEEE 802 standartu sērija, kas nosaka lokālo datoru tīklu dažādus parametrus, izstrādi koordinē ASV Elektrotehnikas un elektronikas inženieru institūts
- Agropyron caninum suņu ciņuvārpatas "Elymus caninus" nosaukuma sinonīms
- dārza susuris susuru dzimtas suga ("Eliomys quercinus"), Latvijā aizsargājama
- eleagns Šīs dzimtas ģints ("Elaeagnus").
- sīkeglīte Šīs dzimtas ģints ("Elatine"), sīki ūdensaugi ar vairākām ekoloģiskām formām, zemūdens formām ziedi neuzkrītoši, bieži kleistogāmi (apputeksnējas neizplaukuši), 12 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Agropyron fibrosnum šķiedrainās ciņuvārpatas "Elymus fibrosus" nosaukuma sinonīms
- EBS Šveices elektroniskā birža ("Swiss Electronic Bourse").
- Saukas pagasta teritorija tagadējā pagasta teritorija ir ievērojami mazāka nekā 1935. g., bijušās teritorijas būtiska daļa pievienota tagadējam Viesītes pagastam, mazākas daļas Elkšņu, Rites, Neretas un Zalves pagastu
- zāļkode Tauriņu kārtas dzimta ("Elachistidae"), sīki tauriņi (spārnu plētums - 5-14 mm), galva gluda, uz paura atstāvošu zvīņu pušķīši, spārni ovāli lancetiski, >200 sugu, Latvijā konstatētas 52 sugas.
- elzasieši Tautība Francijas ziemeļaustrumos, Elzasas novada pamatiedzīvotāji, runā vācu un franču valodās, ticīgie - gk. katoļi, daļa protestanti (kalvinisti).
- Berga bazārs tirdzniecības, biroju un dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, kvartālā starp K. Barona, Marijas, Dzirnavu un Elizabetes ielu, uzbūvēts 1888.-1893. g., projektēts kā tirdzniecības komplekss tikai gājējiem, ietilpa 3-4 stāvu īres nami ar neorenesanses stilā veidotām fasādēm un veikaliem 1. stāvā, bet tā galvenā sastāvdaļa bija kvartāla iekšpusē iebūvētā ēku grupa ar pasāžu 1. stāvā
- Breeden Trapes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- Elkuzemes dzirnavu dīķis ūdenskrātuve Dienvidkurzemes novada Vaiņodes pagastā, platība — 4,2 ha; Elkuzemes dzirnavezers; Pļaviņu dzirnavezers; Pļaviņu-Vaiņodes dzirnavezers; Vaiņodes dzirnavezers
- Ašera Ugaritiešu (kanaāniešu) mitoloģijā - auglības dieviete, augstākā dieva Ela sieva, kanaāniešu panteona ciltsmāte, septiņdesmit dievu māte.
- Araba upe Alžīrijā (_El Arab, Oued_), ietek Merlhīra sālsezerā
- Jizera Upe Čehijā ("Jizera"), Labas (Elbas) labā krasta pieteka, garums 164 km
- Laba Upe Čehijā ("Labe"), Elbas augštece.
- Orlice Upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka.
- Vltava Upe Čehijā ("Vltava"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka, garums - 433 km, satekupes sākas Šumavā.
- Elba upe Čehijā un Vācijā (čehu val. _Labe_, vācu val. _Elbe_), garums - 1165 km, sākas Sudetos Čehijā 1400 m vjl., augštecē veido 70 m augstu ūdenskritumu, ietek Ziemeļjūrā, veidojot 100 km garu estuāru
- Sefīdrūda Upe Irānas ziemeļrietumos ("Sefīd Rūd"), veidojas, satekot Kezelūzenai un Sahāsrūdai, ietek Kaspijas jūrā, veido deltu, garums kopā ar Kezelūzanu - 720 km, tek pa aizu starp Elbursu un Bogrovdaga kalniem, Gilanas zemienē izmanto apūdeņošanai.
- Ašķi upe Kazahstānā (_Așși_), Rietumkazahstānas apgabalā, Urālas pietekas Ilekas (Elekas) kreisā krasta pieteka, augštece sausajā periodā izsīkst
- Eleka Upe Kazahstānā ("Elek"), Urālas kreisā krasta pieteka, Krievijā saucas - Iļeka, garums 623 km, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Ašita upe Krievijā (_Ašit_), Volgas kreisā krasta pieteka Mari El Republikā, augštece Tatarstānas Republikā
- Iļeka Upe Krievijā ("Ilek"), Urālas kreisā krasta pieteka, garums 623 km, augštece Kazahstānā, vidustece Krievijā, lejtecē Krievijas un Kazahstānas robežupe, Kazahstānā saucas - Eleka, sākas Mugodžaru rietumu nogāzē.
- Baksana upe Krievijā, Kabardas-Balkārijas Republikā, Terekas kreisā krasta pieteka, sākas no Elbrusa ledājiem
- Učkulana Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva šļūdoņa.
- Ullukama Upe Krievijā, Karčajas-Čerkesijas Republikā, Kubaņas satekupe, sākas no Elbrusa masīva Ullukama ledāja.
- Vetluga Upe Krievijā, Kirovas, Kostromas un Ņižņijnovgorodas apgabalā, kā arī Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, garums - 889 km, augštece Ziemeļuvālu dienvidu perifērijā, lejtecē iesniedzas Čeboksaru ūdenskrātuves atzars (~150 km).
- Iļeta Upe Krievijā, Marijelas Republikā un Tatarstānas Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Kuibiševas ūdenskrātuvē; Elneta.
- Laža Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Ņemdas labā krasta pieteka.
- Ņemda Upe Krievijas Mari El Republikā un Kirovas apgabalā, Pižmas labā krasta pieteka.
- Juronga Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Vetlugas labā krasta pieteka.
- Rutka Upe Krievijas Ņižņijnovgorodas apgabalā un Mari El Republikā, Volgas kreisā krasta pieteka, ietek Čeboksaru ūdenskrātuvē.
- Arālīte Upe Latvijā, Jēkabpils novadā, Dienvidsusējas labā krasta pieteka, lejtecē ir Aknīstes un Elkšņu pagasta robežupe, izteka Kalna pagastā, garums - 21 km, kritums - 25,5 m; Areles strauts; Arelītes strauts; Orele; Orļa.
- Kolorado Upe Patagonijas ziemeļos (sp. val. "Rio Colorado"), Argentīnā, garums - 1200 km, sākas Andos, satekot Riograndei un Barankasai, ietek Atlantijas okeāna Elrinkona līcī; Riokolorado.
- Elde Upe Vācijā ("Elde"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 220 km
- Hāfele Upe Vācijā ("Havel"), Elbas labā krasta pieteka, garums - 341 km, sākas Mēkelburgas ezeru plato., tek caur vairākiem ezeriem (Plaues, Vanzē, Švīlovas ezers), kritums 45 m
- Ilmenava Upe Vācijā ("Ilmenau"), Elbas kreisā krasta pieteka.
- Mulde Upe Vācijā ("Mulde"), Elbas kreisā krasta pieteka, Saksijā un Saksijā-Anhaltē, garums - 124 km, izveidojas, satekot Freibergas Muldei un Cvikavas Muldei.
- Oste Upe Vācijā ("Oste"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 145 km
- Zāle Upe Vācijā ("Saale"), Elbas kreisā krasta pieteka, garums - 427 km, izteka Fihtela kalnos.
- Švarce Elstere upe Vācijā ("Schwarze Elster"), Elbas labā krasta pieteka, garums — 188 km
- Veise Elstere upe Vācijā ("Weisse Elster"), Zāles labā krasta pieteka, garums 257 km, izteka Fogtlandē, Čehijas pierobežā, ieteka augšpus Halles
- Pleise Upe Vācijā, Veise Elsteres (Baltās Eisteres) labā krasta pieteka, garums - 90 km
- Kubaņa Upe Ziemeļkaukāzā, Krievijā, Karačajas-Čerkesijas Republikā, Stavropoles un Krasnodaras novadā, garums - 870 km, satekupes Ullukama un Učkulana sākas no Elbrusa masīva šļūdoņiem, gandrīz 3000 m vjl., ietek Azovas jūrā (agrāk ietecēja Melnajā jūrā, bet XX gs. sākumā mainīja gultni).
- Spīķu ūdenskrātuve uzpludināta Šķēdes upē uz Kuldīgas un Saldus novadu robežas Vārmes un Šķēdes pagastā, platība - 16,5 ha; Elektrostacijas ūdenskrātuve
- kalējiņš Vaboļu dzimtas "Elateridae" nosaukums tautā, \~7000 sugu; sprakšķis; knikšķis.
- sprakšķis Vaboļu kārtas dzimta ("Elateridae"), kurā ietilpst kukaiņi, kam ir šaurs, garš ķermenis un kas no guļus stāvokļa apveļas uz kājām, radot sprakšķošu troksni, >10000 sugu (gk. tropos), Latvijā konstatēts >70 sugu.
- strautnagainis Vaboļu kārtas dzimta ("Elmidae"), Latvijā maz pētīta, konstatētas 5 sugas, vaboles ķermenis 2,3-3 mm garš, ovāls vai izstiepts, izliekts, virspuse klāta ar smalkiem, pieguļošiem matiņiem, apakšpuse kaila, sastopama straujos, tīros strautos un upītēs, augēdāji.
- Helgolande Vācijai piederoša sala Ziemeļjūrā (vācu val. _Helgolaund_), iepretim Elbas un Vēzeres grīvai, platība - 200 ha, augstums - līdz 62 m vjl.
- Wohlfahrt Valfārtes muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- cērpzāle Vārpata ("Elytrigia").
- ciesa Vārpata ("Elytrigia").
- ciesas Vārpata ("Elytrigia").
- ciese Vārpata ("Elytrigia").
- cieši Vārpata ("Elytrigia").
- cieszāle Vārpata ("Elytrigia").
- ciezis Vārpata ("Elytrigia").
- cūksari Vārpata ("Elytrigia").
- kviesis Vārpata ("Elytrigia").
- pūris Vārpata ("Elytrigia").
- vārpatājs Vārpata ("Elytrigia").
- vārpate Vārpata ("Elytrigia").
- vārpatene Vārpata ("Elytrigia").
- vārpatnājs Vārpata ("Elytrigia").
- vārpats Vārpata ("Elytrigia").
- vārpazāle Vārpata ("Elytrigia").
- vārpenājs Vārpata ("Elytrigia").
- vārpene Vārpata ("Elytrigia").
- vārpenīca Vārpata ("Elytrigia").
- vārpine Vārpata ("Elytrigia").
- vārpis Vārpata ("Elytrigia").
- vārpone Vārpata ("Elytrigia").
- vārpotne Vārpata ("Elytrigia").
- vārputa Vārpata ("Elytrigia").
- vārpute Vārpata ("Elytrigia").
- vārputele Vārpata ("Elytrigia").
- vārputes Vārpata ("Elytrigia").
- vārputne Vārpata ("Elytrigia").
- vārputnes Vārpata ("Elytrigia").
- pļavine Vārpata ("Elytrisia").
- doņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia junceiformis"), Latvijā aizsargājama
- ložņu vārpata vārpatu suga ("Elytrigia repens syn. Agropyron repens")
- jūrmalas vārpata vārpatu suga ("Elytrigia x littorea"), kas ir ložņu un doņu vārpatas hibrīds
- Virga Vārtājas kreisā krasta pieteka Virgas pagastā, augštece Priekules, Embūtes un Vaiņodes pagastā, garums - 29 km, kritums - 134 m; Priekule; Niedrupe; augštecē arī Elka.
- ugunsrati Vecajā Derībā - ugunīgi rati ar ugunīgiem zirgiem, kuri aizveda pravieti Eliju debesīs.
- Vella Vella ala - Lielā Ellīte, ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, arheoloģiskais piemineklis, sena kulta vieta Priekuļu novada Liepas pagastā.
- Kamārce Ventas labā krasta pieteka Ventspils novada Tārgales pagastā, garums - 8 km, kritums - 5 m, veidojas satekot Elkšķenei un Skaldei; Kamagula; Kamarce; Kamačupe; Brida; lejtecē - Dokupe.
- Elkšķene Ventas pietekas Kamārces labā satekupe Ventspils novadā, garums - 14 km, kritums - 14,9 m; Elkšķupe; Elkupe.
- elkšķenieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
- elkšķnieki Ventspils novada Tārgales pagasta apdzīvotās vietas "Elkšķene" iedzīvotāji.
- Hannovere Vēsturiska province Vācijas ziemeļrietumos, starp Elbu un Nīderlandi, 1692.-1807. g. valdīja kūrfirsts, 1815.-1866. g. - feodāla valstiņa, personālūnijā ar Lielbritāniju 1714.-1807. un 1815.-1837. g., kopš 1946. g. ietilpst Lejassaksijas zemē.
- Lauzica Vēsturiski etnogrāfisks novads Vācijā, Branderburgas dienvidos un Saksijas austrumos, starp Elbu un Oderu, kur I gt. dzīvoja sorbi.
- Saksija Vēsturisks novads Vācijā pie Rūdu kalniem un Elbas.
- asociācija VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association").
- VESA Videoelektronikas standartu asociācija (angļu "Video Electronics Standards Association").
- Ligūrija Vidusjūras daļa starp Francijas un Itālijas piekrasti, Korsikas un Elbas salu (it. val. "Mar Ligure"), platība - 15000 kvadrātkilometru, dziļums - līdz 2546 m, pusdiennakts plūdmaiņas - \~0,3 m
- EMI Viena no lielākajām pasaules mūzikas ierakstu kompānijām "Electric and Music Industries".
- gavoļani Viena no Pielabas slāvu ciltīm, kas 1. gt. b. - 2. gt. s. dzīvoja starp Labu (Elbu) un Odru (Oderu) un Rūdu kalniem un Baltijas jūru.
- kardamonaugs Viendīgļlapju klases liliju apakšklases ingveru rindas ingveru dzimtas ģints ("Elettaria"), tropu augs, kura sēklas izmanto par garšvielu.
- Dzūkija Viens no 5 Lietuvas kultūrvēsturiskajiem novadiem, aptver Varēnas rajonu, Alītas rajonu, Alītu, gandrīz visu Kaišadores rajonu, Prienu rajona austrumdaļu, Traķu rajonu, Šaļčininku rajona rietumdaļu, Lazdiju rajonu, Elektrēnus, austrumos un ziemeļaustrumos robežojas ar Aukštaitiju, rietumos - ar Suvalkiju.
- Elzasa Viens no Francijas reģioniem (fr. "Alsace", vācu "Elsass") un vēsturiska province Francijas austrumos, Reinas kreisajā krastā, ietver Augšreinas un Lejasreinas departamentu, administratīvais centrs - Strasbūra, platība - 8280 kvadrātkilometru, 1851400 iedzīvotāju (2010. g.).
- Eleja Vircavas kreisā krasta pieteka Zemgales līdzenumā, Jelgavas novada Elejas, Platones un Vircavas pagastā, garums - 32 km, kritums - 32 m, sākas Lietuvā.
- Autluks virsotne Kanādā (_Outlook Peak_), Karalienes Elizabetes salu Aksela Heiberga salā, augstums - 2210 m
- Alērta rags zemesrags Kanādā (_Alert Point_), Elsmīra salas ziemeļrietumu daļā
- Lomonosova grēda zemūdens grēda Ziemeļu Ledus okeāna centrālajā daļā no Jaunsibīrijas salām līdz Elsmīras salai Kanādas Arktiskajā arhipelāgā, robežojas ar Amundsena lielieplaku, garums — 1800 km, platums — 60-200 km, mazākais dziļums — 954 m
- zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
- mamuts Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas ziloņu dzimtas suga ("Mammuthus primigenius syn. Elephas primigenius"), izmiris leduslaikmeta dzīvnieks ar gariem, uz priekšu, augšup un sānis vērstiem ilkņiem un biezu apmatojumu.
- Perija jūra Ziemeļu Ledus okeāna starpsalu jūra, tā sauca šaurumu sistēmu Kanādas Arktiskajā arhipelāgā starp Elsmīru, Devonu, Batersta un Melvila salu.
- Indijas zilonis ziloņu suga ("Elephas maximus"), sastopama Āzijas dienvidaustrumos, Kalimantānā un Sumatrā
- Sismen Zismas muiža, kas atradās Jelgavas apriņķa Elejas pagastā.
- kobra Zvīņrāpuļu kārtas čūsku apakškārtas dzimta ("Elapidae"), vidēji lielas un lielas indīgas čūskas (garums - līdz 5,5 m) ar 1-2 pāriem indeszobu, izplatītas tropos un subtropos (izņemot Eiropu), 41 ģints, \~180 sugu.
- Užavas Elku liepa žuburaina liepa, kas aug Ventspils novada Užavas pagastā, Užavas krastā pie Elku strauta ietekas, gan liepai gan strautam piedēvētas dziednieciskas īpašības, liepas dobumā senāk ziedota nauda
Citās vārdnīcās nav šķirkļa El.