Paplašinātā meklēšana

Meklējam Lā.

Atrasts vārdos (68):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (524):

letene (Lāča) ķepa, nags.
letenis (Lāča) ķepa, nags.
letens (Lāča) ķepa, nags.
Imula Abavas kreisā pieteka Saldus novada Cieceres un Gaiķu pagastā un Tukuma novada Vānes un Matkules pagastā, garums - 52 km, kritums - 74,8 m, iztek no Melnezera (107,1 m vjl.) Cieceres pagasta ziemeļu malā; Imaļupe; Īmaļupe; Imuļupīte; Imule; lejtecē arī Āžupe, Lāčupe, Vilpene.
Nigra Abula kreisā krasta pieteka Smiltenes un Valmieras novadā, garums - 25 km, kritums - 147 m; Blomupe; Labsne; Labzna; Lābzna
Limbažu pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā pagastā iekļauts pirmskara Lādes un Nabes pagasts, daļa Umurgas pagasta (Kaijciema apkaime) un neliela daļa Stienes pagasta teritorijas, savukārt neliela daļa pirmskara Limbažu pagasta teritorijas pievienota tagadējam Katvaru pagastam
Skultes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā Skultes pagastam pievinots viss bijušais Stienes pagasts un neliela daļa Duntes, Lādes un Vidrižu pagasta, bet daļa bijušā Skultes pagasta (Zvejniekciems) iekļauta Saulkrastu pagasta teritorijā
lāzberģieši Alūksnes novada Mārkalnes pagasta apdzīvotās vietas "Lāzberģis" iedzīvotāji.
Vecpils apdzīvota vieta (vidējciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Durbes novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 43 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Oldenburg" teritorijā, pagasta centrs; bijušie nosaukumi - Dižlāņi, Lāņi
Eigilstadira apdzīvota vieta Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labajā krastā
Berisentedmundsa apdzīvota vieta Lielbritānijā, Anglijā, Safolkas grāfistē, Lārkas upes krastos
Kārnloha apdzīvota vieta Lielbritānijā, Ziemeļīrijā, Lārnas apgabala ziemeļu daļā, Ziemeļu šauruma piekrastē
Nabes viduslaiku pils atrodas Limbažu pagastā, bijušajā Nabes muižā, Reiņupes kreisajā krastā pie tās iztekas no Lādes ezera, domājams, ka celta 13. gs., 1624. g. arklu revīzijas materiālos minēta kā sabrukusi, līdz mūsu dienām saglabājies dzīvojamais tornis, kura sienu biezums 2 m, un \~1 m augstas aizsargmūra paliekas 17 m garumā
Ločugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukuma variants.
Luočugobali Balvu novada Balvu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčugabali" nosaukums latgaliski.
Ločaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukuma variants.
Luočaunīki Balvu novada Bērzpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāčaunieki" nosaukums latgaliski.
Lācars Bībelē, Jaunajā Derībā, cilvēks, kuru Jēzus Kristus uzmodināja no miroņiem četras dienas pēc apbedīšanas; Nabaga Lācars.
Lea Bībelē, Vecajā Derībā, un ebreju mitoloģijā - Lābana vecākā meita, patriarha Jēkaba sieva.
lācīšnieki Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" iedzīvotāji.
Agra Cēsu novada Drabešu pagasta apdzīvotās vietas "Lācīši" otrs nosaukums.
Fennoskandija Dabas apgabals Ziemeļeiropā, Skandināvijas un Kolas pussalā, kā arī uz ziemeļrietumiem no līnijas Somu līcis - Lādogas ezers - Oņegas līcis, sastāv gk. no pirmatnējiem iežiem.
Apšuciema zāļu purvs dabas liegums Tukuma novada Engures un Smārdes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., aizņem 15 ha teritorijas periodiski applūstošā starpkāpu ieplakā Lāčupītes labajā krastā
Medību Suņi debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Canes Venatici", saīsinājums "CVn") starp Lielo Lāci un Vēršu Dzinēju, spožākā zvaigzne (α) ir Kārļa Sirds, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Lūsis debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Lynx"", saīsinājums "Lyn"), atrodas starp Lielo Lāci un Dvīņiem; Latvijā nenorietošs
Lāčplēša gulta dižakmens, atrodas Lielvārdē pie A. Pumpura muzeja, augstums 2,1 m, garums 4,8 m, platums 3,5 m, neregulāra forma, apkārtmērs 15 m, tilpums 20 m^3^; blakus atrodas no tā atšķeltā daļa (augstums 1 m, garums 4,8 m, platums 2,7 m), kas iedēvēta par Lāčplēša segu
lāņenieki Durbes novada Vecpils pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" iedzīvotāji.
Romanova bazārs dzīvojamo ēku komplekss Rīgā, starp Avotu, Lāčplēša (senāk Romanova) un E. Birznieka-Upīša ielu, uzbūvēts 1909. g., ietilpst 6 nami ar pagalma korpusiem
Cīruline Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Cīruļupīte Eglonas pietekas Lāčupītes nosaukums tās augštecē.
Lāču ezers ezers Gulbenes novada Lejasciema pagastā, platība — 5,3 ha, iztek Lāču strauts; Lāčezers
Lacenu ezers ezers Ilzeskalna pagastā; Lācītis
Greitbērleiks Ezers Kanādas ziemeļrietumu daļā (angļu val. "Great Bear Lake"), 157 m vjl., pēc platības 4. lielākais Ziemeļamerikas ezers - 31150 kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 413 m; Lielais Lāču ezers, devītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 2236 kvadrātkilometri.
Oņegas ezers ezers Krievijas Eiropas ziemeļrietumos (Karēlijā, Ļeņingradas un Vologdas apgabalā), platība — 9700 km^2^, garums — 245 km, lielākais platums — 90,6 km, lielākais dziļums — 127 m, 2. lielākais ezers Eiropā aiz Lādogas ezera
Otradnoje Ezers Krievijas Ļeņingradas apgabalā, uz rietumiem no Lādogas ezera, 19 m vjl., platība 6600 ha
Ilmenis ezers Krievijas Novgorodas apgabalā, iztek Volhova, kas to savieno ar Lādogas ezeru
Durbes ezers ezers Rietumkursas augstienes malā, Vārtājas viļņotajā līdzenumā, uz ziemeļiem no Durbes pilsētas, Dunalkas, Durbes un Tadaiķu pagastā, 23,2 m vjl., platība — 670,5 ha, garums — 5,2 km, lielākais platums — 1,6 km, vidējais dziļums — 1,5 m, eitrofs, bagāts ar zivīm; ietek Lāņupe, iztek Durbe
Audzes ezers Ezers Talsu novada Ārlavas pagastā, platība - 1,9 ha; Aldzes ezers, Audzes ezers, Lāčplēša ezers.
Limbažu ezeri ezeru grupa meridionālā ielejveida pazeminājumā starp Metsepoles līdzenumu un Idumejas augstieni, lielākie – Limbažu Lielezers, Dūņezers, Lādes ezers un Sārumezers, kā arī nelielais Mazezers
Dauda Gaujas kreisā krasta pieteka Siguldas novada Siguldas pagastā, Gaujas nacionālā parka Nurmižu gravu rezervāta zonā; Cūkaiņu upe; Lākturu upe.
Baltijas–Lādogas kāple Glints, plato kāple Somu līča dienvidu piekrastē un uz austrumiem līdz Lādogas ezeram.
Eiridike grieķu mitoloģijā - Adrasta meita, Īla sieva, Trojas valdnieka Lāomedonta māte
Arkāds grieķu mitoloģijā - Arkādijas valdnieks, Zeva un nimfas Kallisto dēls, ko vēlāk Zevs pārvērta Lielā Lāča zvaigznāju, bet Kallisto par Mazā Lāča zvaigznāju
Antikleja Grieķu mitoloģijā - Autolika meita, Itakas valdnieka Lāerta sieva un Odiseja māte.
Odisejs grieķu mitoloģijā - Itakas salas valdnieks, Lāerta un Antiklejas dēls, kas paveicis daudzus varoņdarbus un atjautību, piedalījās Trojas karā (viņa izgudrots arī koka zirgs)
Kallisto Grieķu mitoloģijā - nimfa, viena no dievietes Artemīdas pavadonēm, kuru paveda Zevs un Hēra vēlāk pārvērta par lāčumāti, ko medībās nogalināja viņas no Zeva ieņemtais dēls; pēc nāves Zevs viņu pārvērta par Lielā Lāča zvaigznāju.
Dors grieķu mitoloģijā - pēc cita mīta - Apollona un Ftijas dēls, kuru (kopā ar brāļiemLāodoku un Popipoitu) nogalināja Endimiona dēls Aitols cīņā par zemi, kas vēlāk nosaukta par Aitoliju
Priams Grieķu mitoloģijā - pēdējais Trojas valdnieks, Lāomedonta dēls.
Hrīsips grieķu mitoloģijā - Pelopa un nimfas Aksiohes dēls, kuru (pēc vienas versijas) nolaupīja un savaldzināja Lājs un viņš padarīja sev galu, bet Pelops nolādēja Lāju un visu viņa dzimtu; pēc citas versijas viņu nogalināja pusbrāļi Atrejs un Tiests, lai nākotnē nebūtu jādalās ar mantojumu, bet Pelops tos izraidīja un nolādēja
Kreonts Grieķu mitoloģijā - Tēbu reģents, kas šajā godā pabija divreiz, pēc Lāja un pēc Eteokla nāves.
Edips grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieka Lāja un viņa sievas Iokastes dēls, kurš pašam to nezinot, nogalināja savu tēvu un apprecēja māti, kā to bija pareģojis Delfu orākuls; Oidips
Labdaks Grieķu mitoloģijā - Tēbu valdnieks, Kadma mazdēls un Lāja tēvs, kuru nogalināja satracinātās bakhantes.
Hēsione Grieķu mitoloģijā - Trojas valdnieka Lāomedonta sieva.
Tītons Grieķu mitoloģijā - valdnieka Lāomedonta dēls, Trojas valdnieka Priama brālis, gaismas dievs, dievietes Ēosas iemīļotais.
Telamons grieķu mitoloģijā - varonis no Salamīnas, Ajanta tēvs, kurš piedalījās Kalidonas medībās, argonautu braucienā, un guva slavu Hērakla karagājienā pret Trojas valdnieku Lāomedontu, viņš pirmais ielauzās aplenktajā Trojā un ar asprātīgu atbildi mazināja Hērakla dusmas
Janske Lāzne Janske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
Marta Jaunajā Derībā: Marijas un Lācara māsa (Jāņa, 11); ļoti praktiskas dabas, mājsaimniece.
lācieši Jaunjelgavas novada Daudzeses pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
Jungfernhof Jumpravas muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
Auau šaurums jūras šaurums Klusajā okeānā (Auau Channel), Havaju salās, starp Maui un Lānai salu, ASV teritorija
Ločukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukuma variants.
Luočukrūgs Kalupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčukrogs" nosaukums latgaliski.
Brālis Trusītis krāpnieks amerikāņu folklorā, tēls cēlies no Rietumāfrikas mitoloģijas krāpnieka zaķa, viņš parasti gudrībā pārspēja lielākos un spēcīgākos varoņus - Brāli Lāci un Brāli Lapsu
lācieši Krimuldas novada Lēdurgas pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
Urdava Kujas labā krasta pieteka Cesvaines pagastā, garums - 15 km, kritums - 116 m; Lācīte; Lačupīte; Lāčupīte; Ločupīte.
Kvicu Kvicu ezeri - 3 ezeru (Bērzene, Kalnezers, Vēzene) kopējs nosaukums Talsu novada Lībagu pagastā; Lāču ezeri.
lāčplēsieši Ķeguma novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
mīklenāji Lācenāju, bubureņu krūmi.
lācenājs Lācene ("Rubus chamaemorus") - rožu dzimtas lakstaugs ar aromātiskām, oranždzeltenām, avenēm līdzīgām ogām.
glažas Lācene ("Rubus chamaemorus").
graulenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
kaulene Lācene ("Rubus chamaemorus").
klocene Lācene ("Rubus chamaemorus").
lācenāji Lācene ("Rubus chamaemorus").
lācine Lācene ("Rubus chamaemorus").
lāčogas Lācene ("Rubus chamaemorus").
lieloga Lācene ("Rubus chamaemorus").
lielogas Lācene ("Rubus chamaemorus").
mīklene Lācene ("Rubus chamaemorus").
miklenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
moruška Lācene ("Rubus chamaemorus").
muraka Lācene ("Rubus chamaemorus").
murakas Lācene ("Rubus chamaemorus").
murenājs Lācene ("Rubus chamaemorus").
murene Lācene ("Rubus chamaemorus").
murenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
murika Lācene ("Rubus chamaemorus").
plocene Lācene ("Rubus chamaemorus").
plocenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
plociņi Lācene ("Rubus chamaemorus").
šķomenājs Lācene ("Rubus chamaemorus").
skomenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
škovenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenāji Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenes Lācene ("Rubus chamaemorus").
spradzenītes Lācene ("Rubus chamaemorus").
stomene Lācene ("Rubus chamaemorus").
šķomene Lācene 2(1).
šķomene Lācene 2(2).
lāčmāte Lācene, lāčumāte.
lācenes Lācene.
lāciene Lācenes ("Rubus chamaemorus") oga.
pūneji Lācenes (2).
komenes Lācenes.
lācisks Lācīgs.
lācišķs Lācīgs.
lācība Lācīgums.
ķepainis Lācis.
ķepkāja Lācis.
lācs Lācis.
locis Lācis.
meška Lācis.
miška Lācis.
pekainis Lācis.
leccinum Lācīši - beku dzimtas ģints.
spilosoma Lācīšu dzimtas ģints.
Lācēnu ezers Lācīšu ezers Jumurdas pagastā.
Potupe Lācīte, Bērzaunes pieteka.
atrichum Lācītes - lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases dzegužlinu dzimtas ģints.
Lāčupe Lācupe, Ošas pieteka.
lāčāda Lāča āda (parasti kažokāda).
pļegzna Lāča ķetna.
ķeblainītis Lāča nosaukums folklorā.
viškintētiņš Lāča nosaukums.
auzas Lāčauza ("Bromus").
lācenes Lāčauza ("Bromus").
lāčas Lāčauza.
lācene Lāčauza.
luste Lāčauza.
lāčains Lāčauzains.
bromus Lāčauzas.
lācauži Lāčauzas.
lāči Lāčauzas.
ursus Lāči.
aizlāčot Lāčot prom.
čurulis Lāčpurns ("Morchella").
morķens Lāčpurns.
murķele Lāčpurns.
vērpelīte Lāčpurns.
vēršpurns Lāčpurns.
morchellaceae Lāčpurnu dzimta.
disciotis Lāčpurnu dzimtas ģints.
mitrophora Lāčpurnu dzimtas ģints.
morchella Lāčpurnu dzimtas ģints.
ķēvpups Lāčpurnu dzimtas sēņu ģints ("Verpa"), agrīna ēdamā sēne ar brūnganu zvanveida vai konisku, mazliet krokotu cepurīti, 5 sugas, Latvijā sastopamas 2 sugas.
koala Lāčsomainis, jaunam lācēnam līdzīgs somains dzīvnieks; izplatīts Austrālijā, pārtiek tikai no eikaliptu lapām un jaunajiem dzinumiem.
phascolarctidae Lāčsomaiņi.
phascolarctos Lāčsomaiņu dzimtas ģints.
monotropa Lāčtauces.
monotropaceae Lāčtauču dzimta (dažos avotos lāctauces tiek nodalītas atsevišķā dzimtā).
lāčdīdis Lāču dresētājs.
ursidae Lāču dzimta.
helarctos Lāču dzimtas ģints.
melursus Lāču dzimtas ģints.
selenarctos Lāču dzimtas ģints.
thalarctos Lāču dzimtas ģints.
tremarctos Lāču dzimtas ģints.
Lāčezers Lāču ezers Lejasciema pagastā.
Medvedka ezers Lāču ezers Robežnieku pagastā.
lāčumāte Lāču mātīte, kam ir mazuļi.
lācene Lāču mātīte.
lāciene Lāču mātīte.
lāčuks Lāču mazulis, lācēns.
lācēns Lāču mazulis.
Wichmannshof Lāču muiža, kas atradās Valkas tuvumā tagadējā Igaunijas teritorijā.
Lāčupe Lāču strauts Lejasciema pagastā.
Lāčupīte Lāču strauts Lejasciema pagastā.
lācinieks Lāču vadātājs.
Lāčupe Lāčupīte Piejūras zemienes Engures līdzenumā.
Lācupe Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Lūčupīte Lāčupīte, Tirzas pieteka.
Melderupīte Lāčupītes (Tirzas baseinā) labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā.
Kamaldiņa Lāčupītes (Tirzas pietekas) kreisā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas pagastā, kas senāk tika uzskatīta par Lāčupītes augšteci.
Dzirnavupīte Lāčupītes kreisā krasta pieteka Rubenes pagastā, augštece Asares pagastā.
Lankupe Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lanka.
Lanka Lāčupītes nosaukums tās augštecē Tukuma novadā, arī Lankupe.
grobs Lāde, kaste, skapis.
bīlāde Lāde, kaste.
skrīne Lāde; arī tīne.
skrīnis Lāde; arī tīne.
Ladenhof Lāde.
lādštoks Lādējamā un šautenes stobra tīrāmā nūja.
rīkstiņš Lādējamais kociņš (bisei bez patronām).
stempelis Lādējamais kociņš (bisei bez patronām).
Nabes ezers Lādes ezers Limbažu pagastā.
Ladenhof Lādes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Lādes pagastā.
klentēšana Lādēšana, sodīšana.
lādāt Lādēt (ieroci).
lodāt Lādēt (šauteni).
izlādēt Lādēt 2 un pabeigt lādēt 2.
sventēt Lādēt, arī lamāt.
ģunnēt Lādēt, lamāt.
zvendēt Lādēt, lamāt.
klantīt Lādēt, sodīt; klenst.
klentēt Lādēt, sodīt; klenst.
klenst Lādēt, sodīt.
negantāt Lādēt.
sventēties Lādēties, lamāties.
zvendēties Lādēties, lamāties.
tevatrons Lādētu daļiņu paātrinātājs, kur iegūst smagās lādētās daļiņas, kuru enerģija ir ar kārtu 1 TeV (1012 eV).
Latākija Lādikīja, pilsēta Sīrijas rietumos ("Latakia").
vairākumnesēji Lādiņnesēji (elektroni vai caurumi), kas kādā pusvadītāju ierīces struktūras daļā ir daudzkārt lielākā koncentrācijā nekā otra vadāmības veida lādiņnesēji; majoritātes nesēji.
pildiņš Lādiņš (1).
lāgans Lādzīgs (1).
lāgs Lāga (1).
lāgs Lāgā (1).
lāgā Lāga (3).
lāgs Lāga (3).
lāga Lāgā 1(2).
lāgu Lāga 2.
salāgot Lāgojot (piemēram, detaļas, elementus), padarīt (to) saskares, savienojuma vietas atbilstošas vienu otrai.
gaģenēt Lāgot, vērot, atminēt, rūpēties.
lāktīties Lāktīt.
spraustava Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
spraustuve Lākturis (1), kurā iesprauž aizdegtu skalu.
lāturis Lākturis (1).
lāturs Lākturis (1).
lākteris Lākturis.
ugunslaktenis Lākturis.
lāsma Lāma (1).
lāms Lāma (2).
lāsma Lāma (2).
pence Lāma.
pencis Lāma.
lāmoties Lāmot.
Lahnhof Lānes muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Salacas pagastā.
Langhof Lānu muiža, kas atradās Valmieras apriņķa Svētciema pagastā.
Lāņu upe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Ragupe Lāņupe, Durbes ezera pieteka.
Vecpils upe Lāņupe, ūdenstece Lejaskurzemes novadā.
Rasūte Lāņupes kreisā krasta pieteka Dienvidkurzemes novadā, Durbes un Vecpils pagasta robežupe.
Dupļupe Lāņupes labā krasta pieteka Dienvidkurzemes novada Dunalkas pagastā, garums - 5 km
dūlis Lāpa vai skali, ar ko apgaismo ūdeni, zvejojot naktī (visbiežāk - vēžus ķerot).
flambeau Lāpa, augsts, žuburains lukturis.
darvākslis Lāpa.
darvāksnis Lāpa.
darvekslis Lāpa.
darveksnis Lāpa.
darvokslis Lāpa.
derokslis Lāpa.
dūlene Lāpa.
surce Lāpa.
lāpačāt Lāpačot.
dižadata Lāpāmā adata.
lieladata Lāpāmā adata.
šķerpene Lāpāmā adata.
iespraudenis Lāpāmā skaņa.
lāpnesis Lāpas nesējs (piemēram, lāpu gājienā).
pamparāt Lāpīt 1.
aizlāpīt Lāpīt ciet; salāpīt.
kuderēt Lāpīt jumtu.
izlāpīt Lāpīt un pabeigt lāpīt; salāpīt.
pārlāpīt Lāpīt vēlreiz, no jauna.
iemastīt Lāpīt, aizvīt, aizpīt.
lakšot Lāpīt, ar kārtīm apsist (apnaglot).
kaņģerēt Lāpīt, labot.
lāpināt Lāpīt, labot.
pamparēt Lāpīt, uzšūt ielāpus.
aizmastīt Lāpīt; aizvīt, aizpīt.
čočēt Lāpīt.
kudurāt Lāpīt.
mastīt Lāpīt.
stiķēt Lāpīt.
puparka Lāpītāja.
lāpnieks Lāpītājs, ielāpu šuvējs.
lāpiķis Lāpītājs, labotājs.
pončkāties Lāpīties, ar vecām lupatām krāmēties.
kuderēties Lāpīties.
savazāt Lāpot (zeķes) sačunčurēt.
aizlāpīt Lāpot aizdarīt (piemēram, caurumu, plīsumu).
aizlāpīt Lāpot izlabot.
izlāpīt Lāpot izlietot.
pielāpīt Lāpot novērst (piemēram, apģērbam, apaviem) bojājumus (parasti nelielus).
salāpīt Lāpot piepildīt, pārklāt ar kādu materiālu (caurumu, izdilumu), piemēram, apģērba gabalā, apavos.
salāpīt Lāpot salabot (piemēram, apģērba gabalu, apavus).
salāpīt Lāpot salabot (priekšmetu); arī saremontēt.
aizšūstīt Lāpot sašūt kopā.
vārstīt Lāpot virzīt (diegu, dziju) pamīšus.
lāpsans Lāpsalis.
lāpsenis Lāpselis.
šķipele Lāpsta (1).
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām un īsu rokturi.
liekšķere Lāpsta ar uzliektām malām.
liekšere Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
liekšķe Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
liekšķis Lāpsta ar uzliektām sānu malām; liekšķere.
lāpasta Lāpsta.
lāpsts Lāpsta.
lāpusta Lāpsta.
ļaupata Lāpsta.
lopata Lāpsta.
lopsta Lāpsta.
štipele Lāpsta.
plokšķis Lāpstai līdzīgs darbarīks, ar ko izlīdzina zemi un sadauza sakaltušos zemes gabalus.
asminis Lāpstas asā mala. Sirpja asā mala.
stiķis Lāpstas dūriens (rokot).
uzkula Lāpstas rokturis.
laidiņš Lāpstas veida dēlītis ar caurumiņiem, ko lieto, metot auduma metus dziju caurlaišanai (šķērsgaldiņš).
plauksta Lāpstas, lizes plakanā daļa (bez kāta).
spathularia Lāpstenītes.
kapsulators Lāpstiņa pulveru samaisīšanai un svēršanai.
šķelveris Lāpstiņa, ar kuru palīdz veidot auduma pamatni, tinot uz veltņa pavedienus.
lēzīte Lāpstiņa, ko lieto šķērējot.
plāce Lāpstiņa, lāpstas kauls.
plācis Lāpstiņa, lāpstas kauls.
skapula Lāpstiņa.
mente Lāpstiņai līdzīgs dēlis.
klencīte Lāpstiņai līdzīgs koks, kas savieno ratiņa paminas ar skrituli.
skalpulektomija Lāpstiņas izgriešana.
scapula Lāpstiņas kauls.
skapulopeksija Lāpstiņas piestiprināšana pie ribām, ja paralizēti lāpstiņas muskuļi vai ir iedzimts augsts lāpstiņas novietojums.
špatelis Lāpstiņas veida ķirurģiskais nazis.
lāpstiņveidīgs Lāpstiņveida.
scapania Lāpstītes.
scaphopoda Lāpstkāji.
salāpstot Lāpstojot savirzīt (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
lāpstinieks Lāpstu izgatavotājs.
krička Lāpstveida koka dakšas vētīšanai.
lāpstveidīgs Lāpstveida.
lākta Lāpu veids, ko lietoja, durot zivis ar žebērkli.
lāsots Lāsains (1).
lāsots Lāsains (2).
lasains Lāsains 1.
ripains Lāsains, ābolains, raibs, ar apaļiem plankumiem.
dārcis Lāsains, raibs zirgs.
dards Lāsains, raibs.
šļauns Lāsains, raibs.
rīpainis Lāsains, ziedots.
irbulains Lāsains.
mārcains Lāsains.
Fianden Lāsberģes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Mārkalnes pagastā.
lāsa Lāse (1).
šļauka Lāse, malks, šļakata.
pilums Lāse, mazums.
šļikata Lāse, neliels daudzums šķidruma.
jumtlāse Lāse, palāse, kas pil, tek no jumta.
šļankata Lāse, šļakata.
šļenka Lāse, šļakata.
šļenkata Lāse, šļakata.
šļanka Lāse; arī šļakata.
kapļa Lāse.
lāsiens Lāse.
lakstagas Lāses, lāstekas.
lāsmots Lāsmains.
ietraips Lāsme, citas krāsas raibums.
lesmins Lāsmenis, neaizsalusi vai atkusus vieta (ūdenstilpē).
lasmanis Lāsmenis.
lāsumojums Lāsmojums.
lāsmoties Lāsmot.
lāsumot Lāsmot.
pielāsēt Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsot Lāsojot (piemēram, asarām), tikt pārklātam, arī piepildītam (ar tām).
pielāsēt Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
pielāsot Lāsojot pārklāt, arī piepildīt (ko) - par šķidrumu.
uzlāsēt Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
uzlāsot Lāsojot uztecēt, uzpilēt.
lāsēt Lāsot 1 - lēni, sūcoties pa lāsēm, tecēt (par šķidrumu); pilēt, krist (parasti par lāsēm, pilieniem).
lasēt Lāsot 1.
lāsoties Lāsot 1.
lāsoties Lāsot 1.
lāsēt Lāsot 2 - atstarojot gaismu, nevienmērīgi ne visai spoži vai arī spoži daudzkrāsaini spīdēt; lāsmot.
lasots Lāsots.
ledsteka Lāsteka (1).
ledteka Lāsteka (1).
stince Lāsteka pie jumta.
ledene Lāsteka; ledus gabaliņš.
stinte Lāsteka; stente.
atpīle Lāsteka.
glīsma Lāsteka.
glīzma Lāsteka.
ķēģele Lāsteka.
lastaga Lāsteka.
lāstaka Lāsteka.
lastega Lāsteka.
lasteka Lāsteka.
lataga Lāsteka.
lataka Lāsteka.
lateka Lāsteka.
leduspilka Lāsteka.
ledustilka Lāsteka.
letaka Lāsteka.
leteka Lāsteka.
pilka Lāsteka.
pillis Lāsteka.
stalgala Lāsteka.
stangala Lāsteka.
steģele Lāsteka.
steņģele Lāsteka.
stente Lāsteka.
strūkala Lāsteka.
strūkla Lāsteka.
strūklis Lāsteka.
strūkulis Lāsteka.
strūkuls Lāsteka.
tilēns Lāsteka.
tore Lāsteka.
pilkains Lāstekains.
standalains Lāstekains.
standalaiņš Lāstekains.
tilkains Lāstekains.
tilkaiņš Lāstekains.
penes Lāstekas pie jumta.
pennes Lāstekas pie jumta.
lakstakas Lāstekas.
lastagas Lāstekas.
streliņas Lāstekas.
streliņi Lāstekas.
abominārijs Lāstu grāmata, kur ierakstīja visus tos noziedzniekus, kas bija apvainojuši katoļu baznīcu.
lāsumots Lāsumains 1.
lāsumots Lāsumains 2.
tītānija Lātona, titāna meita.
Lāčplēsis Latviešu tautas brīvības cīnītāja tēls A. Pumpura tautas eposā "Lāčplēsis", J. Raiņa lugā "Uguns un nakts" u. c.; latviešu brīvības cīnītāja simbols.
lavočka Lāva (pirtī).
laža Lāva 1(2); guļvieta, miga.
pala Lāva pirtī.
čāva Lāva, gulta.
škonka Lāva, gulta.
guļamlāva Lāva, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
lāvis Lāva.
guļamlāviņa Lāviņa, kas paredzēta, izmantojama gulēšanai.
lāzerķirurģija Lāzera izmantošana ķirurģiskās operācijās, piem., audu pārdalīšanai.
lāzerstarojums Lāzera starojums, augstas intensitātes koherents starojums ar izteiktu virziendarbību (stari praktiski paralēli).
lāzerenerģija Lāzera staru kūļa enerģija.
lāzuris Lāzeris.
lasers Lāzers.
Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
Kinžvarta Lāzne Kinžvarta - pilsēta Čehijā, Karlovi Varu apgabalā, 1460 iedzīvotāju (2012. g.).
Lielie Greizie Rati Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Ursa Major Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
UMa Lielais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
lāčplēsieši Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
lādieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lāde" iedzīvotāji.
Ausmas Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" bijušais nosaukums padomju laikā.
lādezerieši Limbažu novada Limbažu pagasta apdzīvotās vietas "Lādezers" iedzīvotāji.
Lōčkōji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants latgaliski.
Ločkoji Līvānu novada Rožupes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčkāji" nosaukuma variants.
Locupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukuma variants.
Luocupi Līvānu novada Rudzātu pagasta apdzīvotās vietas "Lāčupi" nosaukums latgaliski.
Grenlandes jūra malas jūra Ziemeļu Ledus okeānā, starp Grenlandi, Islandi, Jana Majena, Lāču salu un Špicbergenu, platība — \~1,2 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums — 5527 m, pusdiennakts plūdmaiņas — līdz 4,4 m
lāpovieši Malnavas pagasta apdzīvotās vietas "Lāpova" iedzīvotāji.
Marienbāde Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā, tās nosaukuma vācu valodā latviskojums.
Marianske Lāzne Mariānske Lāzņe, pilsēta Čehijā.
Ursa Minor Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
UMi Mazais Lācis, debess ziemeļu puslodes zvaigznājs.
Loči Naujenes pagasta apdzīvotās vietas "Lociki" bijušā nosaukuma "Lāči" variants.
Mazais Lauva neliels debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Leo Minor", saīsinājums "LMi") starp Lauvu un Lielo Lāci, spožu zvaigžņu nav, Latvijā vislabāk novērojams pavasarī
Norvēģija Norvēģijas Karaliste - valsts Eiropas ziemeļu daļā (norvēģu valodā "Norge"), atrodas Skandināvijas pussalas rietumos un ziemeļos, valsts sastāvā ietilpst Svalbāras arhipelāgs (Špicbergenas arhipelāgs, Lāču sala u. c.) un Jana Majena sala Ziemeļu Ledus okeānā, galvaspilsēta - Oslo, administratīvais iedalījums - 19 filku, robežojas ar Krieviju, Somiju un Zviedriju, kā arī ar Atlantijas un Ziemeļu Ledus okeānu.
Svalbāra Norvēģijas teritorija Arktikā ar speciālu starptautisku statusu (norvēģu valodā _Svalbard_), administratīvais centrs - Longjērbīene, ietver Špicbergenas arhipelāgu, Lāču salu u. c. mazākas salas, 60% teritorijas aizņem ledāji.
lāčplēšnieki Ogres novada Birzgales pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
lāčplēšnieki Ogres novada Lielvārdes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēsis" iedzīvotāji.
Lācupe Ošas labā krasta pieteka Līvānu novada Rudzātu pagastā; Lāčupe.
bermontieši P. Bermonta-Avalova armijas karavīri, kuri 1919. gada oktobrī uzbruka Rīgai. Neskatoties uz viņu ievērojamo skaitlisko pārsvaru, latviešu karavīri 11. novembrī padzina viņus no Pārdaugavas, bet novembra beigās – no Latvijas. Par godu šai uzvarai 11. novembrī svin kā Lāčplēša dienu.
Mārkalnes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Pededzes, Jaunalūksnes un Ziemeru pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: Lāzberģa pagasts, vāciski — Fianden, krieviski — Lasbergskaja
WALT Pasaules Lāzerterapijas asociācija (angļu "World Association for Laser Therapy").
Valmieras apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Ainažu, Alojas, Augstrozes, Bauņu, Braslavas, Brenguļu, Burtnieku, Dauguļu, Dikļu, Duntes, Idus, Ipiķu, Jaunburtnieku, Jaunvāles, Jeru, Katvaru, Kauguru, Kokmuižas, Koņu, Ķieģeļu, Lādes, Liepupes, Limbažu, Lodes, Mazsalacas, Mujānu, Nabes, Naukšēnu, Ozolu, Pāles, Pociema, Puikules, Rencēnu, Rozēnu, Rūjienas, Salacas, Sēļu, Skaņkalnes, Stienes, Svētciema, Ternejas, Tūjas, Umurgas, Vaidavas, Vainižu, Valmieras, Vecates, Viļķenes, Vilzēnu un Vitrupes pagastu, robežojās ar Valkas, Cēsu un Rīgas apriņķi, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
Tihvinas grēda pauguraina augstiene uz ziemeļiem no Valdaja augstienes Krievijas Novgorodas apgabala ziemeļaustrumos un Ļeņingradas apgabala dienvidaustrumos, garums — \~150 km, augstums — līdz 280 m, ūdensšķirtne starp Lādogas ezeru un Ribinskas ūdenskrātuvi
Pulkovas augstienes pauguru virkne Sanktpēterburgas pilsētas dienvidu daļā, Krievijā, Baltijas-Lādogas kāples sastāvdaļa, augstums - līdz 73 m, ziemeļu paugurā atrodas Krievijas Zinātņu Akadēmijas Pulkovas astronomijas observatorija
PKS Piensaimnieku kooperatīvā saimniecība (kopā ar nosaukumu: PKS "Lāse").
Lahdenpohja Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, Lādogas ezera ziemeļrietumu krastā, 7500 iedzīvotāju (2014. g.).
Pitkeranta Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļaustrumu krastā, 10900 iedzīvotāju (2014. g.).
Sortavala Pilsēta Krievijā, Karēlijas Republikā, piestātne Lādogas ezera ziemeļu krastā, 18800 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1940. g. saucās Serdoboļa.
Priozjorska Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne Lādogas un Vuksi ezera krastos, 18900 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Korela, 1611.-1948. g. - Keksholma.
Šliselburga Pilsēta Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, piestātne pie Ņevas iztekas no Lādogas ezera, 14500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1611. g. saucās Orešeka, 1611.-1702. g. - Noteburga, 1944.-1991. g. - Petrokreposta.
Rāslānūfa Pilsēta Lībijas ziemeļos ("Rā's Lānūf"), naftas izvedosta Sidras līča krastā.
Lādikīja Pilsēta Sīrijā ("Al Lādhiqīyah"), Vidusjūras piekrastē, Latākijas muhāfazas administratīvais centrs, osta Vidusjūras krastā, 383700 iedzīvotāju (2004. g.), dibināta XIV gs. p. m. ē.; Latākija.
Pūķis plašs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Draco"; saīsinājums "Dra") starp Lielo un Mazo Lāci, spožākās zvaigznes - Etamins un Tubans; Latvijā nekad nenoriet
lācēnieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
lācieši Pļaviņu novada Aiviekstes pagasta apdzīvotās vietas "Lāči" iedzīvotāji.
Kinosura Polārzvaigzne jeb Mazā Lāča α, arī Mazo Greizo Ratu α.
lācenieki Preiļu novada Saunas pagasta apdzīvotās vietas "Lācenieki" iedzīvotāji.
Mūkupurvs Purvs Rīgas dienvidrietumu daļā Mūkupurva apkaimē (zināms arī kā Zolitūdes purvs), to divās daļās sadala Lidostas "Rīga" teritorija, kas ir izbūvēta tieši purvam pa vidu, ūdeņu dabiskā notece notiek pa Lāčupīti un Hapaka grāvi.
lācieši Rēzeknes novada Pušas pagasta apdzīvotās vietas "Lāci" iedzīvotāji.
Faustuls Romiešu mitoloģijā - gans, kas kopā ar savu sievu Aku Lārentiju izaudzināja Rējas Silvijas un dieva Marsa dēlus Romulu un Remu.
Lāptova Rugāju pagasta apdzīvotās vietas "Lāptava" nosaukuma variants.
Magī sala sala Ziemeļu šauruma rietumu piekrastē, Lielbritānijā, lielākā daļa Ziemeļīrijas Lārnas apgabalā, bet dienvidu gals - Karikfērgusas apgabalā
Lānmuiža Salacgrīvas pagasta apdzīvotās vietas "Lāņi" nosaukuma variants.
Medvežju salas salu grupa (Krestovska, Ļeontjeva sala, Četirjohstolbovaja, Puškarjova ssala, Lisova u. c.) Austrumsibīrijas jūras dienvidos, Krievijas Sahas Republikā (Jakutijā), kopplatība - \~60 km^2^, augstums - 40-100 m, arktiskā tundra, akmeņu kliedņi, purvi; Lāču salas
Lāokoonts Sengrieķu mitoloģijā - Poseidona priesteris Trojā, kas brīdināja trojiešus no grieķu atstātā koka zirga; kad Lāokoonts kopā ar saviem diviem dēliem jūras krastā ziedoja Poseidonam, no jūras iznira divas milzu čūskas un viņus nožņaudza.
Atri senindiešu mitoloģijā - viens no senākajiem riši un zvaigzne Sptiņu Riši jeb Lielā Lāča zvaigznājā, daudzu Rigvēdas himnu autors
Lāokoons Slavena antīku tēlu grupa, kas rāda Apollona priestera Lāokoona nāvi Trojā, kur viņu līdz ar divi dēliem nožņaudza čūskas par to, ka tas sadurstīja koka zirgu, kura dēļ Troja aizgāja bojā.
Polārzvaigzne spožākā zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (α), kas atrodas <1 grāda attālumā no debess Ziemeļpola, tā ir pieckārtīga zvaigzne, kuras vizuālais zveigžņlielums 1,94-2,05, attālums \~650 ly; Kinosura
Glints stāvas nogāzes un kraujas ar kaļķakmeņu, mālu un smilšakmeņu atsegumiem, kuras gar Somu līča dienvidu krastu stiepjas uz Lādogas ezera pusi, garums - 450 km, augstums - līdz 80 m; Baltijas-Lādogas kāple
pasaules ass taisne, kas paralēla Zemes rotācijas asij un iet caur debess sfēras centru; punktus, kuros šī ass krusto debess sfēru, analoģiski Zemes poliem sauc par debess Ziemeļpolu (atrodas Mazā Lāča zvaigznājā) un debess Dienvidpolu (Oktanta zvaigznājā)
lādzernieki Talsu novada Vandzenes pagasta apdzīvotās vietas "Lādzere" iedzīvotāji.
feiklora Termins viltotās folkloras apzīmēšanai, ko 20. gs. vidū piedāvājis angļu folkloras pētnieks Ričards Dorsons; par feikloru var saukt arī A. Pumpura "Lāčplēsi".
Lāčupīte Tirzas labā krasta pieteka Gulbenes novada Beļavas, Galgauskas un Lejasciema pagastā, garums - 12 km; Lācupe; Lūčupīte; augštecē arī Kamaldiņa.
Volgas-Baltijas ūdensceļš ūdensceļš, kas savieno Volgu ar Baltijas jūru un pa Baltās-Baltijas jūras kanālu - arī ar Balto jūru, ietilpst Ribinskas ūdenskrātuve, Šeksna, Belojes ezers, Kovža, Marijas ūdensšķirtnes kanāls, Vitegra, Oņegas kanāls, Svira, Lādogas kanāls un Ņeva.
Bērzaunes dzirnavu ezers ūdenskrātuve Madonas novada Bērzaunes pagastā, uzpludināta uz Bērzaunes pietekas Lācītes, platība — \~1,3 ha
Sārtupīte ūdenstece Jumurdas pagastā, ietek Jumurdas ezerā, vidustece sazarojas un kreisais atzars caurtek Lācīšu ezeru, dažos avotos norādīts, ka iztek no šī ezera
Stante Ūdenstece Limbažu novada Limbažu pagastā, ietek Lādes ezerā.
Lāču strauts ūdenstece starp Lāču un Musteru ezeru Gulbenes novada Lejasciema pagastā; Lāčupe
Grīva ūdenstece Talsu novadā, ietek Rīgas jūras līcī pie Upesgrīvas, izveidojas satekot Sārcenei no Laidzes ezera ar Brantu novadgrāvi, garums - \~14 km; Dārtes upe; Mucupe, Jozupe un Jozupupe (uz leju no Dārtes); Uguņupe (pie Uguņciema); Lāčupe (lejtecē)
Lāņupe Upe Dienvidkurzemes novadā, ietek Durbes ezera ziemeļaustrumu galā, garums - 17 km; Lāņu upe; Ragupe; Vecpils upe.
Ķeldiau upe Islandes Austrumu Zemē, Lāgarbljoutas labā krasta pieteka, iztek no Vahdnajegidla ledāja
Ņeva Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā un Sanktpēterburgā, garums - 74 km, iztek no Lādogas ezera, ietek Baltijas jūras Somu līča Ņevas grīvlīcī, veido deltu ar daudziem atzariem.
Svira Upe Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, garums - 224 km, iztek no Oņegas ezera, ietek Lādogas ezerā.
Sjasa Upe Krievijā, Novgorodas un Ļeņingradas apgabalā, garums - 260 km, sākas Tihvinas grēdas dienvidaustrumos, ietek Lādogas ezerā.
Lāčupīte Upe Piejūras zemienes Engures līdzenumā, Tukuma novadā, garums - 31 km, kritums - 66 m, iztek no Sekļa ezera Ziemeļkursas augstienes Vanemas paugurainē, lejtecē no Apšuciema 3,5 km tek paralēli jūras krastam un ietek Rīgas jūras līcī pie Klapkalnciema; Lāčupe, augštecē arī Lankupe, Lanka.
Vuoksi Upe Somijā un Krievijas Ļeņingradas apgabalā, garums - 156 km (no tiem Krievijā - 143 km), iztek no Saimas ezera, ietek Lādogas ezerā, kritums - 172 m
Sēmes dzirnavezers uzpludināts uz Lāčupītes Tukuma novada Sēmes pagastā, platība — 1,8 ha
Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
Valaama Valaama salas - atrodas Lādogas ezera ziemeļrietumu daļā, Krievijas Karēlijas Republikā, >50 salu (lielākā - Valaama sala), platība - 36 kvadrātkilometri, augstums - līdz 70 m
Lāčupi Valkas novada Vijciema pagasta apdzīvotās vietas "Lācupi" nosaukuma variants.
Vasištha vēdiskajā un hindu mitoloģijā - viens no septiņiem gudrajiem jeb riši, kas personificē Lielā Lāča zvaigznāja zvaigznes, Brahmas dēls
lāčplēši Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēši" iedzīvotāji.
lāčplēšnieki Ventspils novada Popes pagasta apdzīvotās vietas "Lāčplēši" iedzīvotāji.
Ingermanlande Vēsturisks novads Krievijā ("Ingermanland"), starp Somu jūras līci un Lādogas ezeru 1617.-1721. g. piederēja Zviedrijai; Ižora; Indrija.
nerpa Viens no vairāku roņu sugu nosaukumiem; dzīvo Arktikā, Lādogas ezerā, Kaspijas jūrā, Baikālā un Eiropas un Tālo Austrumu piekrastes ūdeņos.
lāginieši Viļakas novada Šķilbēnu pagasta apdzīvotās vietas "Lāgini" iedzīvotāji.
Nozaru-Igates purvs zemais purvs Limbažu novada dienvidu daļā, starp Lādes ezeru un Aģi, platība - 664 ha, garums - 8 km, platums - \~0,8 km, kūdras slāņa lielākais dziļums - 5 m
Gerona rags zemesrags Lielbritānijā, Ziemeļīrijas ziemeļaustrumu daļas izvirzījums Ziemeļu šaurumā, Lārnas apgabala ziemeļos
Karēlijas zemesšaurums zemesšaurums starp Baltijas jūras Somu līci un Lādogas ezeru, Krievijā, Ļeņingradas apgabalā, gk. granīti un gneisi, dienvidos — osi, kēmi, morēnu plato (augstums — līdz 173 m), daudz ledāja veidotu ezeru
Norvēģu jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra (angļu val. "Norwegian Sea", norv. val. "Norskehavet") starp Skandināvijas pussalu, Šetlendas, Fēru salām, Islandi, Jana Majena un Lāču salu, platība - 1,34 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums - 3970 m
Barenca jūra Ziemeļu Ledus okeāna malas jūra Eiropas ziemeļu piekrastē (norvēģu val. "Barentshavet"), starp Lāča salu, Špicbergenu, Franča Jozefa Zemi, Novaja Zemļu un Vaigaču salu, platība - 1,42 mlj kvadrātkilometru, vidējais dziļums - 186 m, lielākais dziļums - \~600 m
Alkors zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (g), tiek saukta arī par Jātnieku, attālums 80 ly, zvaigžņlielums 4,0.
Dubhe zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (α), attālums 123 ly, zvaigžņlielums 1,79.
Meraks zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (β), attālums 80 ly, zvaigžņlielums 2,37.
Fekda zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (γ), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 2,44.
Megrecs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (δ), attālums 81 ly, zvaigžņlielums 3,31.
Aliots zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ε), attālums 83 ly, zvaigžņlielums 1,77.
Micars zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (ζ), attālums 85 ly, tālskatī redzama dubultzvaigzne, kuras komponentu zvaigžņlielumi 2,4 un 4.
Benetnašs zvaigzne Lielā Lāča zvaigznājā (η)
Kohaba zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (β), vizuālais zvaigžņlielums 2,08.
Ferkada zvaigzne Mazā Lāča zvaigznājā (γ), vizuālais zvaigžņlielums 3,05.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa Lā.