Paplašinātā meklēšana
Meklējam Nosa.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (125):
- izdzēšana Nosacījuma refleksa izbeigšana.
- habituācija Nosacījuma refleksa izdzišana, bieži atkārtojot nosacījuma kairinājumu.
- temura Nosacījumi kabalistikā, pēc kuriem ebreju alfabēta burtus nomaina ar citiem, lai mēģinātu atklāt Svēto Rakstu apslēpto jēgu.
- akords Nosacījumi speciālam gabaldarba veidam.
- fob Nosacījums tirdzniecības darījumos, pēc kura pārdevējs apņemas nogādāt preces kuģī uz sava rēķina (angļu "free on board").
- atruna Nosacījums tirdzniecības, fraktēšanas, bankas un apdrošināšanas darījumos, saskaņā ar ko tiek regulētas pušu savstarpējās attiecības gadījumā, ja nākotnē mainās līguma slēgšanas brīdī pastāvošie apstākļi.
- cenzs Nosacījums, ar kuru ierobežo kādas tiesības.
- modalitāte Nosacījums, kurš maina drogas iedarbību (homeopātijā) vai pastiprina vai pavājina kādu simptomu.
- uzderība Nosacījums.
- konjunktūra Nosacījumu kopums to savstarpējā cēloņsakarībā, radušies apstākļi, pagaidu situācija, lietu stāvoklis.
- permutācija Nosacījumu maiņa.
- žnacīt Nosacīt, nolikt.
- nožņacīt Nosacīt, noteikt.
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- ūdensšķirtne Nosacīta līnija uz Zemes virsas starp divām blakus esošām ūdenstilpēm, to sistēmām; Zemes virsas teritorija, kas atdala divas blakus esošas ūdenstilpes, to sistēmas.
- grāds Nosacīta mērvienība (vielas) sastāva, īpašību raksturošanai.
- laika Nosacīta suņu šķirne; Krievijā šis nosaukums tiek piedēvēts visiem suņiem, kam ir stāvas ausis, aste ritenī un kupls kažoks.
- ranga Nosacīta vai konkrēti iezīmēta robeža (piemēram, slieksnis) starp divām saimēm, kas mājo vienā telpā.
- signatūra Nosacīta zīme (piemēram, autora monogramma gleznām, manuskriptiem).
- monogramma Nosacīta zīme (piemēram, zieda, dzīvnieka attēls), kas aizstāj (mākslinieka, graviera) parakstu uz darba.
- apzīmējums Nosacīta zīme norādīšanai (uz ko), (kā) apzīmēšanai.
- probācija Nosacīti notiesāto un no cietumiem pēc soda izciešanas iznākušo cilvēku uzraudzība un sociālā rehabilitācija.
- relativitāte Nosacītība, atkarība (no citiem faktoriem); arī ierobežotība.
- paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk.
- majaks Nosacīts brīdinājums signāls.
- zvaigznājs Nosacīts debess apgabals ar zvaigžņu grupu.
- elektronegativitāte Nosacīts lielums, kas raksturo atoma akcepta spēju (spēju saistīt elektronus).
- Augšogre Nosacīts reģions Ogres upes augštecē.
- smagsvars Nosacīts svars (sportā, transportā), kas pārsniedz noteikto smaguma robežu un ieskaitāms augstākajā svara kategorijā.
- uzture Nosacīts zemes valdījums Novgorodas, Pleskavas lielkņazistēs u. c. krievu zemēs viduslaikos.
- konvencionāls Nosacīts, (parasti patvaļīgi) pieņemts, arī tradīcijām atbilstošs.
- relatīvs Nosacīts, atkarīgs (no citiem faktoriem); arī ierobežots.
- konstrukts Nosacīts, hipotētisks jēdziens, jēdziena kopa, ko pieņem kādu faktu izskaidrošanai.
- emblēma Nosacīts, simbolisks (jēdziena, idejas) apzīmējums (parasti attēla veidā).
- pieņemts Nosacīts.
- notācija Nosacītu zīmju, simbolu sistēma, ko lieto dažādu jēdzienu saīsinātai izteikšanai.
- nobindēt Nosaitēt (parasti ar marles saiti).
- sasaitēt Nosaitēt, parasti pilnīgi.
- atsaldēt Nosaldēt, apsaldēt.
- apkost Nosaldēt, ar aukstumu iznīcināt (daudzus vai visus augus, to daļas) - par salu, salnu.
- nosaldināt Nosaldēt.
- nosaldīt Nosaldēt.
- ģēģis Nosalis cilvēks.
- nokvērzis Nosalis.
- sarindzis Nosalis.
- ieaukstēt Nosalt, apaukstēties.
- nosalēt Nosalt; stipri izaukstēt.
- nosaldēties Nosalt.
- sastipt Nosalt.
- noredzēt Nosapņot (1); paredzēt.
- noredzēt Nosapņot (2).
- izsapnāt Nosapņot (miegā).
- apsaliņot Nosapņot.
- nosapnāt Nosapņot.
- nosapnot Nosapņot.
- biete Nosarcis cilvēks.
- pomidors Nosarcis cilvēks.
- nosargāties Nosargāt sevi (pret ko nevēlamu, arī kaitīgu).
- apkavāt Nosargāt, pasargāt.
- nopiļņavāt Nosargāt.
- notīkt Nosargāt.
- novaktēt Nosargāt.
- uztvīkt Nosarkt (karstumā vai uztraukumā).
- piesarkt Nosarkt (par cilvēku).
- aizsarkt Nosarkt.
- izsarkt Nosarkt.
- nosārst Nosarkt.
- notvīkt Nosarkt.
- kaunsārtums Nosarkums no kauna.
- nočārmot Nosarmot.
- nosarmāt Nosarmot.
- nosermot Nosarmot.
- nominētājs Nosaucējs - persona vai institūcija, kas piešķir nosaukumu.
- nominators Nosaucējs, ieteicējs, iecēlējs amatā.
- nominēšana Nosaukšana - īstenības objekta, procesa vai parādības apzīmēšana ar vārdu.
- nodēvēt Nosaukt (kādā vārdā).
- nogodāt Nosaukt (kādā vārdā).
- izsaukt Nosaukt (kāda vārdu), piemēram, paziņojot, pārbaudot.
- nolamāt Nosaukt (kādu) rupjos, aizvainojošos, aizskarošos vārdos, izteicienos.
- runcināt Nosaukt par runci.
- zādzināt Nosaukt par zagli, inkriminēt zādzību.
- izdot Nosaukt vārdā, atklāt (biedru, līdzzinātāju u. tml.); nodot.
- izlocīt Nosaukt visas (kāda vārda) locījumu formas.
- piesaukt Nosaukt, minēt (ko, parasti vairākkārt).
- pievest Nosaukt, minēt (piemēram, faktus, argumentus u. tml.).
- uzskaitīt Nosaukt, minēt daudzus vai visus (piemēram, priekšmetus, īpašības).
- pārsaukt Nosaukt, minēt no kādas grupas, kāda kopuma (daudzus vai visus).
- nosaukāt Nosaukt.
- justēšana Nosaukuma vai simbola nosacīta lokalizācija kartē, vietā, kur tas tika digitizēts.
- virsraksts Nosaukums (grāmatai, tekstam, tā daļai).
- pašnosaukums Nosaukums (parasti tautai), ar ko apzīmē pats sevi (atšķirībā no nosaukuma, ko dod citi).
- talka Nosaukums aicinātu kaimiņu kopdarbam lauku sētā, pie kam darbu beidzot saimnieks cienā dalībniekus ar dzērieniem, bet saimniece ar kuplu mielastu, kura laikā notiek apdziedāšanās un pēc tam viesīga sadzīve ar dejām un rotaļām.
- lard Nosaukums Amerikā ražotām cūku tauku šķirnēm, ko gatavo īpaši tīra uztura vajadzībām, spiežot ar hidraulisku spiedi.
- galva Nosaukums ar attiecīgajām ziņām (preses izdevumam).
- lapsi Nosaukums atkritējiem no kristietības pirmajos gadsimtos, kad bija jābaidās no vajāšanām.
- orfeons Nosaukums dažādām mūzikas un dziedātāju biedrībām, arī dažādām jautrības vietām, nošu veikaliem utt.
- kalpiņš Nosaukums dažādiem palīgrīkiem: zābaku velkamam, šūnu uzliekamam, bites raugot u. c.
- belveders Nosaukums dažiem arhitektūras ansambļiem (Vatikānā, Vīnē, Prāgā, Varšavā).
- pentrinīts Nosaukums dinamītiem, kas satur vismaz 10% pentrīta.
- Anabāze Nosaukums diviem sengrieķu sacerējumiem par lieliem karagājieniem: (a) Kīra Jaunākā karagājiena apraksts (autors - Ksenofonts); (b) Maķedonijas Aleksandra Āzijas karagājiena vēsture (autors - Arians).
- lukumoni Nosaukums etrusku valdniekiem, kas bij priekšgalā 12 Etrūrijas savienotām valstīm.
- medievāls Nosaukums iespiedburtiem, kuri līdzīgi renesanses laikmeta latīņu burtiem (piem., elzevīrs).
- aksu Nosaukums kalnu upēm ar dzidru ūdeni Eirāzijā no Balkānu pussalas līdz Altajam un Centrālāzijā.
- semiditonus Nosaukums mazai tercai mūzikā.
- banda Nosaukums metāla pūšamo un sitamo instrumentu ansamblim, kas ietilpst orķestrī kā patstāvīga vienība.
- laudemijs Nosaukums nodevai, ko kāda lauku zemes gabala jaunais ieguvējs maksāja gruntskungam kā virsīpašniekam par pirmpirkuma tiesības neizlietošanu valdījuma pārejas gadījumā.
- semiserio Nosaukums nopietnai operai ar atsevišķām komiskām scēnām (it. "pusnopietni").
- harmonika Nosaukums sistemātiskai kultūras mācībai, kam pamatā ir reliģijas ideja.
- tēviņš Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
- tēvītis Nosaukums vienai no divām augšā saslietām jumta spārēm.
- dzelzsdivīzija Nosaukums, ko 1. pasaules kara laikā un agrāk gandrīz katrā armijā dažas karaspēka daļas ieguvušas par lieliem nopelniem.
- banjans Nosaukums, ko ieguvušas divas gumijkoku sugas, kuras aug Indijā un sasniedz milzu apmērus ("Ficus bengalensis" un "Ficus religiosa"); babians.
- kultūrtrēģeris Nosaukums, ko lieto ironiskā nozīmē, runājot par svešzemniekiem, kolonizatoriem, kas sagrābto zemju tautu pakļaušanu maskē ar paziņojumiem par kultūras attīstīšanu.
- brīvmākslinieks Nosaukums, ko piešķir mākslas (mūzikas) augstskolu beigušajiem; Latvijā līdz 1940. g. šo nosaukumu piešķīra Latvijas konservatorijas absolventiem; cilvēks, kam ir piešķirts šāds nosaukums.
- Ostindija Nosaukums, ko XVII-XVIII gs. Eiropā lietoja Indijas un dažu citu Dienvidāzijas un dienvidaustrumu Āzijas teritoriju apzīmēšanai.
- apzīmējums Nosaukums.
- nomenklatūra Nosaukumu kopums izstrādājumiem (piemēram, kādā ražošanas nozarē, uzņēmumā).
- nosaulēt Nosauļot.
- nosacepināties Nosauļoties.
- nosadedzināties Nosauļoties.
- nosasauļāties Nosauļoties.
- nosaulēties Nosauļoties.
- nosaust Nosausēt (2).
- nosausīt Nosausināt.
- Neisa pilsēta Īrijā (_Naas_), Kildēras grāfistes administratīvais centrs, 20700 iedzīvotāju (2011. g.): Nosa.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa Nosa.