Paplašinātā meklēšana
Meklējam algot.
Atrasts vārdos (34):
- algot:1
- algots:1
- balgot:1
- galgot:1
- valgot:2
- valgot:1
- zalgot:1
- algotņi:1
- apalgot:1
- atalgot:1
- izalgot:1
- noalgot:1
- smalgot:1
- spalgot:1
- stalgot:1
- algotājs:1
- algotnis:1
- apvalgot:1
- atzalgot:1
- godalgot:1
- novalgot:1
- nozalgot:1
- pazalgot:1
- sačalgot:1
- savalgot:1
- uzzalgot:1
- kalgotkas:1
- zalgoties:1
- atalgoties:1
- atzalgoties:1
- iezalgoties:1
- mazatalgots:1
- nozalgoties:1
- Šalgotarjāna:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (101):
- doties (arī iet) pensijā aiziet no regulāra algota darba un saņemt pensiju.
- slimības nauda algotā darbā gūtie ienākumi, ko darba devējs izmaksā no darba samaksas fonda darba ņēmējam darba nespējas gadījumā.
- apdrošināšanas iemaksu alga algotā darbā gūtie ienākumi, no kuriem saskaņā ar likumu "Par valsts sociālo apdrošināšanu" veiktas vai bija jāveic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas.
- kalps algots laukstrādnieks
- arodorganizācija algotu darbinieku brīvas un neatkarīgas organizācijas savu biedru darba, sociālo un ekonomisko tiesību aizstāvībai attiecībās ar valsts institūcijām un darba devējiem.
- sīkamatnieks Amatnieks, kas ražo preces nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- zilās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies fiziskā darba algotu darbinieku apzīmējums.
- baltās apkaklītes amerikāņu socioloģijā radies garīgā darba darītāju (algotu darbinieku) apzīmējums.
- supermodele Ārkārtīgi slavena, augsti atalgota modele.
- izalgot Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- izlonēt Atalgot (kādu laiku, regulāri).
- apalgot Atalgot, samaksāt algu.
- pārcīņa Atkārtota cīņa, lai noskaidrotu uzvarētāju, godalgoto vietu ieguvējus.
- kompensēt Atlīdzināt, atalgot (piemēram, par paveikto, zaudēto); par atlīdzību izsniegt naudas summu.
- attaisnot Atmaksāt, atalgot (par pūlēm, izdevumiem u. tml.).
- atzalgoties Atzalgot (2).
- bezdarbnieks Cilvēks darbspējīgā vecumā, kas nestrādā algotu darbu.
- zellis Cilvēks, kas beidzis cunftes noteiktu apmācību; kvalificēts algots strādnieks, kas strādā meistara vadībā; vidējā pakāpe cunfšu amatnieku hierarhijā.
- laureāts Cilvēks, kas ieguvis godalgotu vietu (piemēram, mākslinieku konkursā, sporta sacensībās).
- darbinieks Cilvēks, kas ir saistīts algotā darbā (uzņēmumā, iestādē); cilvēks, kas ir nodarbināts kādā (piemēram, tautas saimniecības vai kultūras dzīves) nozarē.
- rokpelnis Cilvēks, kas iztiku pelnī, salīgstot veikt kādu ar rokām darāmu, parasti mazatalgotu, darbu (zemkopībā, mežkopībā u. tml.).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- kalpotājs Cilvēks, kas strādā algotu darbu buržuāziskās iekārtas iestādē; cilvēks, kas strādā par ierēdni.
- pusproletārietis Cilvēks, kas strādā algotu darbu uzņēmumā un kam ir neliela lauku saimniecība.
- viesstrādnieks Citas valsts iedzīvotājs, kurš tiek legāli nodarbināts uz noteiktu laiku algotā darbā, noformējot darbu veikšanas atļauju.
- novērošanas kapitālisms ekonomikas forma, kurā primārās izejvielas vairs nav dabas resursi vai algots darbs, bet gan "cilvēku piedzīvojumi", kas ir jāpadara mērāmi, līdz ar to tiek apkopoti, saglabāti un izvērtēti digitālu datu formā; uzraugošais kapitālisms.
- koteri feodāli atkarīgie sīkzemnieki Anglijā viduslaikos un jauno laiku sākumā; vēlāk kļuva par algotiem laukstrādniekiem vai manufaktūru strādniekiem
- pašnodarbinata persona fiziska persona, kas darba ienākumus gūst patstāvīgi, neiesaistoties darba līguma attiecībās ar darba devēju kā algots darbinieks, un neieņem amatu, kas dod tiesības uz atlīdzību.
- Goda leģiona ordenis frnču ordenis, ko 1802. g. nodibināja lai atalgotu izcilus civilus un militārus nopelnus.
- darbā stāšanās vecums gadu skaits personai, kura pirmo reizi stājas algotā darbā.
- honorēt Godalgot.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par acīm); īsu brīdi zalgot (par acīm); spēji spilgti, arī īsu brīdi spilgti parādīties (acīs) - par mirdzumu, spīdumu.
- iezalgoties Iesākt zalgot (par gaismas avotu, gaismu); īsu brīdi zalgot.
- iezalgoties Iesākt zalgot, atstarojot gaismu; īsu brīdi zalgot, atstarojot gaismu.
- uzzalgot Iesākt zalgot; īsu brīdi, parasti spēcīgi, zalgot.
- izlonēties Ilgāku laiku, daudz algot.
- leģionārs Īpašu karaspēka daļu karavīrs dažās valstīs (parasti brīvprātīgais vai algotnis).
- nozalgot Īsu brīdi zalgot un pārstāt zalgot.
- pazalgot Īsu brīdi zalgot.
- darba izmaksas izmaksas, kas rodas izmantojot uzņēmumā algotu darbaspēku.
- lielmeita Kalpone, algota strādniece lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielpuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- lielspuisis Kalps, algots strādnieks lauku saimniecībā, kas veic pieauguša cilvēka darbus.
- landsknehts Kara algotnis (viduslaiku Vācijā).
- ārzemnieku leģions karaspēka vienība (Francijā, Spānijā un dažās citās valstīs), kas sastāv no savervētiem algotiem (parasti cittautu) karavīriem un ir paredzēta galvenokārt dienestam kolonijās.
- algotņu karaspēks karaspēks, kas sastāv no profesionāliem karavīriem; tāds karaspēks bija senajā Ēģiptē, Persijā, Kartāgā un Romā; Senās Romas algotņi saņēma no valsts algu, apģērbu, pārtiku, ieročus, zirgu; viduslaikos algotņu karaspēki bija Spānijai, Itālijai, Francijai.
- claque Klaķieri; algotu applaudētāju kopa.
- strādnieku aristokrātija kvalificētu, labi atalgotu strādnieku kopums.
- sinekūra Labi atalgots amats, kura veikšanai nav vajadzīgs daudz darba, lielas pūles.
- karakalps Latvijā 9.-13. gs. - algotnis, brīvprātīgs profesionāls karavīrs, kurš par dienestu saņēma noteiktu atlīdzību.
- laukstrādnieks Lauksaimniecībā nodarbināts algots strādnieks.
- jēgers Mednieks - medību saimniecības algots darbinieks, atbildīgs par medniecības pasākumiem viņa uzraugāmajā teritorijā.
- Nogrāda Meģe Ungārijas ziemeļos, platība - 2544 kvadrātkilometri, administratīvais centrs - Šalgotarjāna, kalnains un mežains apvidus.
- muižkungs Muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- muižaskungs Muižkungs - muižas īpašnieka, valdītāja vai nomnieka algota amatpersona, kas pārzina muižas saimniecību.
- briganti Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; brigani.
- brigani Nemiernieki, laupītāji; algotņu pulki, kas karaļa Jāņa gūsta laikā (1358. g.) sargāja Parīzi un bija pazīstami ar savu mežonību; briganti.
- nolonēt Noalgot.
- nokalpot Nostrādāt (visa laikposmu) algotu darbu valsts iestādē.
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (kādā ģimenē, mājas apstākļos, parasti pilsētā).
- nokalpot Nostrādāt (visu laikposmu) algotu darbu (pie privātīpašnieka laukos).
- piedēklis Noteiktam darbam īslaicīgi algots darbinieks.
- algot Pateikties (par ko), atlīdzināt (kādu pakalpojumu ar laipnību vai citu pakalpojumu): atalgot.
- uzzalgojums Paveikta darbība, rezultāts --> uzzalgot.
- ierēdnis Persona, kura saskaņā ar likumu kļuvusi par valsts civildienesta darbinieku, ieņemot ierēdņa amatu, t. i., amatu, kas saskaņā ar likumu attiecīgajai personai uzliek par pienākumu vai dod tiesības sagatavot, pieņemt saistošus lēmumus; algots valsts iestādes darbinieks.
- darba stāžs personas visas dzīves laikā nostrādātais laiks, ieskaitot arī mācību laiku augstskolā un citās mācību iestādēs pēc vidusskolas beigšanas, obligāto kara dienestu un tam pielīdzinātos dienestus, grūtniecības, bērna kopšanas atvaļinājumus u. tml.; laiks ko cilvēks nostrādājis algotā darbā.
- samdīt Pieņemt dienestā, algot.
- soldateska Prasti un izlaidīgi (algoti) karavīri.
- sīkamatniecība Preču ražošana nelielā vairumā un ar vienkāršiem ražošanas līdzekļiem, parasti mājas apstākļos, neizmantojot algotu darbaspēku.
- menedžerisms profesionālu algotu speciālistu realizēta ražošanas, kā arī pakalpojumu jomas, vadīšana un pārvaldīšana.
- zalgojums Rezultāts --> zalgot.
- spata Romiešu algotņu kavalērijas garais zobens, kas tika lietots pretiniekiem cīnoties viens pret vienu.
- sīkburžuāzija Sabiedrības slānis, ko veido cilvēki, kam pieder neliels privātīpašums un kas parasti neizmanto algotu darbaspēku.
- atzalgot Sākt zalgot (par gaismu, gaismas avotu).
- praecones Senā Romā algoti heroldi pie maģistrātiem.
- mājsaimniece Sieviete, kas nodarbojas ar mājsaimniecību savā ģimenē; sieviete, kas strādā algotu darbu mājsaimniecībā.
- kompanjone sieviete, kas tiek algota turīgu sieviešu pavadīšanai, laika kavēšanai
- zīdītāja Sieviete, parasti algota, kas zīda cita bērnu.
- reiteri Smagā algotņu kavalērija vairākās Eiropas valstīs 16.-17. gs.
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks.
- leģionārs Sporta kluba komandas dalībnieks - ārzemju algotnis.
- šveicieši Šveiciešu algotņu karaspēks, kādu pēc šveiciešu uzvarām vainagotas cīņas pret Austriju daudzās zemēs mēdza algot miesassardzes dienestam; no 1848. g. tikai pāvesta apsardze.
- darbspējīgs Tāds (cilvēks), kas spēj strādāt algotu darbu.
- nestrādājošs Tāds, kas nestrādā algotu darbu.
- algots Tāds, kas strādā par atlīdzību (parasti par algu); divd. --> algot (1).
- bezalgas Tāds, par ko nesaņem algu; neatalgots, neapmaksāts.
- sociālais nodoklis tiešais nodoklis, ar ko apliek algotā darbā gūtos ienākumus un pašnodarbinātu personu darba ienākumus; Latvijā ieviesa 1991. g. un 1998. g. to aizstāja sociālā apdrošināšana.
- apalgot Tikt atalgotam.
- proletariāts To ļaužu šķira, kuru iztikas galvenais avots ir algotais darbs; strādniecība.
- individuālais darbs uzņēmējdarbība, ko fiziska persona, kas iegādājusies patentu vai izņēmusi reģistrācijas apliecību, veic patstāvīgi, neizmantojot algotu darbaspēku.
- lokauts Uzņēmuma slēgšana un algotā personāla pilnīga vai grupveida atlaišana konflikta dēļ.
- darbavieta Uzņēmums, iestāde, kur (cilvēks) ir saistīts algotā darbā.
- valgāt Valgot 1(1).
- strādāt Veikt algotu darbu (noteiktu laikposmu).
- pievienotā vērtība vērtība, kas pievienota izejvielām, precēm un pakalpojumiem to ražošanas vai tālākpārdošanas gaitā; daļa no vērtības, kas pieaugusi uzņēmumā, pateicoties algotā darbaspēka spējai radīt lielāku vērtību nekā ir pašam darbaspēkam.
- kotērija Viduslaikos - algotņu vienība.
- karakalps Viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; kara kalps.
- kara kalps viduslaikos - bruņinieka pavadonis; vēlāk - algots kareivis; karakalps.
- brabantieši Viduslaikos algotņu pulki angļu un franču dienestā, gk. nāca no Brabantes apgabala un bija pazīstami ar savu mežonību un laupīšanas kāri; bieži minēti 12. gs.
- zalgoties Zalgot.
- kalpa zēns zēns, parasti pusaudzis, kas veic algotu darbu lauku saimniecībā.
algot citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV