Paplašinātā meklēšana

Meklējam alks.

Atrasts vārdos (177):

Atrasts vārdu savienojumos (2):

Atrasts skaidrojumos (561):

Mosa skala 10 minerālu etalons minerālu cietības noteikšanai ar skrāpēšanas metodi (pieaugošas cietības secībā: 1 – talks, 2 – ģipsis, 3 – kalcīts, 4 – fluorīts, 5 – apatīts, 6 – ortoklazs (laukšpats), 7 – kvarcs, 8 – topāzs, 9 – korunds, 10 – dimants); cietību raksturo ar kārtas numuru skalā.
acs baltums acābola ārējais; blīvais apvalks.
acābola vidējais apvalks acābola barotājapvalks, kurā ir ļoti daudz asinsvadu; sastāv no varavīksnenes, starenes un dzīslenes.
plakstiņš Acs orgāns tās aizsargāšanai - divas saistaudu plātnes, ko no ārpuses klāj āda, bet no iekšpuses - plāns epitēlija apvalks.
adatmētelis Adatains apvalks, kažoks, piem., ezim.
adatmētelītis Adatains apvalks, piem., kastaņa čaula.
ģeogrāfiskais apvalks ainavapvalks.
maksts Aizsargapvalks (kā, parasti ieroču, darbarīku) ievietošanai.
makstenīca Aizsargapvalks, maksts 1.
Akmeņu Akmeņu valks - Akmeņvalks, upe Kazdangas pagastā.
Physcomitrium pyriforme alksnāja pūšļcepurene.
Lactarius rufus alksnene.
elsksniens Alkšņu mežs, alksnājs.
Alkšņu upīte Alkšņvalks Laucienas pagastā.
kārta Apģērbs (parasti uzvalks vai kleita).
virsmētelis Apmetnis, apvalks.
integuments Apvalks - sēklaugu sēklaizmetņa sega, kas apņem tā centrālo daļu (kodolu).
konverts Apvalks (segai), virspalags.
dīgļsega Apvalks (sēklaizmetnim).
atlokapsegs Apvalks ar atloku.
peritonejs Apvalks, kapsula.
aizsargapvalks Apvalks, kas aizsargā.
smadzeņu apvalki apvalks, kas apņem galvas un muguras smadzenes.
maisiņš Apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas; neliels audu paplašinājums, kurā uzkrājas šķidrums.
sēklapvalks Apvalks, kas attīstās no sēklaizmetņa segām un apņem sēklu.
augļapvalks Apvalks, kas ietver augli.
kūniņa Apvalks, kas ietver kukaini šādā attīstības stadijā.
serozais apvalks apvalks, kas no iekšpuses sedz mugurkaulnieku, arī cilvēka, ķermeņa dobumus un apņem iekšējos orgānus.
kokons apvalks, kurā ieslēgtas dažu bezmugurkaulnieku (slieku, zirnekļu, dažu gliemju) olas.
kapsula Apvalks, kurš grūti atdalāms no orgāna vai vielas, kas atrodas šajā apvalkā.
čoma Apvalks, miza (graudiem).
apstobris Apvalks.
apvalknis Apvalks.
chlamidospermae Apvalksēkļi.
velvičija Apvalksēkļu klases rinda ("Welwitschales").
brīnumainā velvičija apvalksēkļu klases velvičiju rindas velvičiju dzimtas velvičiju ģints suga (“Welwitschia mirabilis”), augs, kas aug Āfrikas dienvidrietumu piekrastes tuksnešos; stumbra resnums sasniedz līdz 1,2 m, bet augstums līdz 0,5 m, puse stumbra atrodas zemē; visā augšanas laikā augam attīstās tikai divas, līdz 3 m gasas, ādainas lapas, kas lentveidīgi sadalās un saglabājas visu auga mūžu (600 g. un ilgāk).
āda ārējais (dzīvnieka) ķermeņa apvalks.
čaulīte Ārējais (papirosa) apvalks.
miza Ārējais apvalks (saknēm, augļiem, sēklām).
ārturziņa Ārējais apvalks, ārējā turziņa (sērkociņu kastītei).
garoza Ārējais cietais (zemeslodes) akmens apvalks (aptuveni līdz 75 kilometru dziļumam); litosfēra.
litosfēra Ārējais cietais planētas akmens apvalks, kurā ietilpst planētas garoza un mantijas virsējais slānis.
epikards Ārējais serozais sirds apvalks.
Cepphus grylle arktikas svilpējalks.
ekstīma Asinsvada ārējais apvalks.
adventīcija Asinsvada un orgāna ārējais saistaudu apvalks.
lokuloaskomicētes Asku sēņu nodalījuma klase ("Loculoascomycetes syn. Ascoloculares, Bitunicatae"), saprofīti uz atmirušām augu daļām, arī augu parazīti, micēlijs parasti ar tumšiem pigmentiem, askiem visbiežāk divslāņains apvalks.
aksilemma Ass cilindra apvalks.
spilvendrāna Atbilstoši spilvena formai pašūts (parasti kokvilnas, lina) pārvalks; spilvena pārvalks.
ceļmalka Atvadību, šķiršanās malks, ko sadzer pirms došanās ceļā.
Liepājas melnalksnis aug Liepājā, Raiņa parka laucē, kuplākais melnalksnis Latvijā, vainaga projekcija — 19 x 20 m, augstums — 22 m, stumbra apkārtmērs — 3,7 m, 3 m augstumā stumbrs sadalās 4 žuburos.
Rudbāržu melnalksnis aug Skrundas novada Rudbāržos pie Dainu mājām, resnākais melnalksnis Latvijā un Baltijā, stumbra apkārtmērs — 4,5 m, koka augstums — 15 m, vainaga projekcija — 8 x 13 m; Dainu melnalksnis.
perikarpijs Augļa apvalks.
perikarps Augļa apvalks.
horijs Augstāko mugurkaulnieku, arī cilvēka, ārpusembrija orgāns - ārējais dīgļapvalks.
puve Augu slimība, kuru izraisa baktērijas un mikroskopiskas sēnes un kuras rezultātā sabrūk auga šūnapvalks un starpšūnu viela.
gneti Augu valsts sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases dzimta ("Gnetaceale"), liānas, retāk krūmi, tikai 2 sugas koki, mitrajos tropu mežos, >30 sugu.
stiharijs Austrumu pareizticīgās baznīcas lasītāja liturģiskais tērps - garš taisns uzvalks tunikas veidā, platām piedurknēm, liturģiskās krāsās, rotāts izšuvumiem.
baltalksis Baltalksnis - bērzu dzimtas ātraudzīgs krūms vai koks ("Alnus incana") ar gludu gaiši pelēku mizu, ovālām lapām un kailiem ziediem spurdzēs.
baltmeža alksnis baltalksnis ("Alnus incana").
baltmežs Baltalksnis ("Alnus incana").
Alnus incana baltalksnis.
baltelksnis Baltalksnis.
baltmizis Baltalksnis.
lenicets Baziskā etiķskābā aluminija smalks, čaugans, grūti šķīdināms pulveris, ko ar piemērotām piedevām lieto pūderu, ziežu, ziepju u. tml. veidā kā savilcēju un dezinficētāju līdzekli.
Bazoņgrāvis Baznīcvalks Rojas pagastā.
Katrīnvalks Baznīcvalks Talsu novada Rojas pagastā.
Krogvalks Baznīcvalks, ūdenstece Rojas pagastā.
alksnis bērzu dzimtas ģints ("Alnus"), koks vai krūms ar ieapaļām, zobotām lapām un spurdzēs sakārtotiem ziediem (piemēram, melnalksnis, baltalksnis), 30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas: melnalksnis un baltalksnis.
žaunaiņi Bezmugurkaulnieku tipa posmkāju apakštips ("Branchiata"), ar posmotu ķermeni un posmotām ekstremitātēm, ārējo skeletu veido ar kaļķi piesātināts hitīna apvalks.
posmkāji Bezmugurkaulnieku tips ("Arthropoda"), kura pārstāvjiem ir raksturīgs hitīna apvalks, posmains ķermenis un posmainas ekstremitātes, \~1,5 mlj sugu, Latvijā konstatēts 12000 sugu.
pulvermaisiņš Blīva auduma apvalks artilērijas un mīnmetēju šāviņu izsviedējlādiņu ievietošanai, kas ļauj laikus komplektēt artilērijas šāviņus un glabāt vienkopus lādiņu un šāviņu, tādējādi palielinot artilērijas ātršāvību.
acābola ārējais apvalks blīvs, šķiedrains apvalks; sastāv no radzenes un cīpslenes.
brūžgāties Brūzgāties, šļalkstināties.
portpleds Ceļa soma vai apvalks pledam un gultas piederumiem.
ietvere Cieta materiāla aizsargapvalks (nelieliem, parasti asiem vai smailiem, priekšmetiem).
durāls cietais apvalks, gan galvas, gan muguras smadzenēm.
Zemes garoza cietais Zemes ārējais apvalks, litosfēras augšdaļa, kas robežojas ar dziļāk iegulošo Zemes mantiju.
čaula Ciets apvalks (dzīvniekiem).
čaula Ciets apvalks (sēklām, augļiem, pumpuriem).
čaumala Ciets, kaļķi saturošs apvalks (olai).
gentil Cildens, smalks, patīkams.
alcējs Cilvēks, kas alkst (pēc kā).
kruisteklis Cilvēks, kas ķeras pie kā aizliegta, neatļauta vai arī alkst, tīko pēc kā.
čuliņa Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele; čula.
čula Čaula, čaulmala, apvalks; miza; krevele.
čuma Čaumala, apvalks.
kombinezons Darba virsvalks, ko parasti veido blūzes un bikšu savienojums; šāda veida tērps, kas paredzēts noteiktam nolūkam.
virssvārcis Darba virsvalks.
virssvārks Darba virsvalks.
maksts Dažu kukaiņu kāpuru (piemēram, maksteņu) īpašs aizsargapvalks, kas veidots no augu daļām, detrīta, smilšu graudiem.
tunika dažu zemāko dzīvnieku ķermeņa ārējais apvvalks.
skraukšķis Degvīna malks.
bremka Degvīns; degvīna malks.
apvalciņš Dem. --> apvalks.
malciņš Dem. --> malks.
smalceņš Dem. --> smalks.
smalciņš Dem. --> smalks.
smalcīns Dem. --> smalks.
āda desas apvalks - parasti dzīvnieka zarna.
Dingu Dingu valks - Dingsvalks, Zemdegsupes pieteka.
valodas zīme divpusēja valodas vienība, kam ir materiālais apvalks (apzīmējošais) un nozīme jeb saturs (apzīmējamais); minimālā valodas zīme ir morfēma, galvenā relatīvi patstāvīgā valodas zīme ir vārds, bet pilnīgas komunikatīvās zīmes ir teikums un teksts.
ūdensapvalks Dzesējošs ūdens apvalks, ko izmanto dažādos tehnoloģiskos procesos, piem., krāsainajā metalurģijā.
elksnene Ēdama sēne, alksnene.
ekzīna Eksīna - ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
bruņērce Ērču infrakārta, ērču kārtas virsdzimtu grupa ("Oribatei"), sīki dzīvnieki (0,2-1,5 mm), ķermeni klāj ciets hitīna apvalks, ļoti daudz mežu zemsegā, sūnās, ķērpjos, augsnē, \~150 sugu.
ķitelis Ērts mājas virsvalks, rītsvārki.
koša Ezoterismā apvalks jeb maksts, arī tilpne vai sfēra; Upanišadās esot aprakstītas 5 košas, kuras novietotas cita citā.
termofosfāts Fosfora minerālmēsli - putošs, smalks, ūdenī nešķīstošs pulveris, ko iegūst, sakausējot dabiskos fosfātus ar bāziska rakstura sāļiem (piemēram, ar potašu, sodu).
pavirsis Gaileņu jeb primulaceju dzimtas divdīgļlapis, viengadīgs, līdz 30 cm augsts pasmalks lakstaugs, nelieliem sarkaniem ziediem.
steatīts Gaišpelēks iezis, ko gk. veido talks.
mijiedarbīgās galaktikas galaktikas, kas atrodas tik tuvu cita citai, ka to savstarpējie gravitācijas spēki ietekmē galaktiku formu un struktūru; starp tām var veidoties savienojumi vai pretējos virzienos vērsti pagarinājumi; mijiedarbīgās galaktikas var apņemt kopīgs apvalks vai gredzens, un tās var saplūst kopā, izveidojot vienu galaktiku.
šņapsts Glāze degvīna; malks degvīna.
graķis Glāzīte (arī malks) alkoholiska dzēriena.
knasts Glīts, smalks.
spilna Grauda apvalks, kas nobirst kuļot labību.
plaugzna Grauda apvalks.
čauliņš Grauda plānais apvalks.
skrotēti graudi graudi, kuriem nolobīts ārējais apvalks un gali.
uzgurnis Gurnu pārsegs, apvalks.
ārģērbi ģērbi, kurus parasti valkā virs virsdrēbēm (piemēram, mētelis, ārjaka), vai ģērbi, virs kuriem parasti nevelk citus ģērbus, piemēram, priekšauts, virsvalks, peldkostīms.
komplektģērbs Ģērbu kopums, kuru projektē, izgatavo, pārdod, uzskaita un valkā kā vairāku nesimetriski dažādo savrupģērbu komplektu, piem., uzvalks, kostīms.
Alnus x pubescens hibrīdiskais alksnis, šīs ģints suga.
koniofora Himēnija sēņu afilloforu rindas dzimta ("Coniophoraceae"), augļķermeņi klājeniski, šķiedraini, ādaini, tumšbrūni vai brūni, sporām biezs, divkāršs apvalks, himēnijs krokains ar izciļņiem un seklām porām vai gluds, 8 ģintis, \~50 sugu, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 5 sugas.
pienaine himēnijsēņu klases bērzlapju dzimtas ģints ("Lactarius"), cepurīšu sēne, kuras augļķermenis satur piensulu, \~120 sugu, Latvijā konstatētas 45 sugas (t. sk. krimildes, rudmieses, vilnīši, saldūksne, eglene, cūcene, sarkandzeltaine un alksnene).
tīklene Iekšējais acs ābola apvalks, kurā atrodas īpaši gaismas staru uztveres elementi.
dzīslene Iekšējais apvalks (acij), kurš cieši piekļaujas cīpslenei un kurā ir daudzi asinsvadi.
iedzalkstīties Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi dzalkstīt.
uzdzalkstīt Iesākt dzalkstīt; īsu brīdi, parasti spēcīgi, dzalkstīt; uzdzirkstīt.
dižkoks Ievērojams (piemēram, pēc lieluma, vecuma) koks ar zinātnisku, kultūrvēsturisku, estētisku un ainavisku nozīmi; Latvijā aizsargājami dižkoki, kam 1,3 m augstumā apkārtmērs pārsniedz: ozolam un vītolam - 5 m; liepai, gobai, osim, vīksnai - 4 m; kļavai, melnalksnim - 3,5 m; eglei, bērzam - 3 m; kadiķim - 0,8 m.
Īleņvalks Īlenvalks, Rojas pieteka.
dīgļsega Īpašs apvalks, kas aizsargā (cilvēka vai dzīvnieku) dīgli no apkārtējās vides kaitīgās ietekmes.
pūderis Īpašs, ļoti smalks, mīksts, parasti aromatizēts, ietonēts pulveris, ko lieto kosmētiskos, higiēniskos nolūkos.
eironija Ironija, smalks izzobojums, slavējot to, ko grib pelt, un peļot to, ko grib slavēt.
čauksts Īslaicīgs, pasmalks, pakluss troksnis, kas rodas, kam vieglam, sausam saskaroties (ar ko).
padzalkstīt Īsu brīdi dzalkstīt.
nodzalkstīt Īsu brīdi, vienu reizi dzalkstīt.
gardēdiens Izmeklēti smalks vai ļoti garšīgs ēdiens.
kabelis Izolēts vads vai vairāki izolēti vadi, ko apņem aizsargapvalks un hermētiskas čaulas.
glauns Izskatīgs, smalks, arī grezns (piemēram, par apģērbu).
Mellvēvervalks Jūrenvalks, paralēls nosaukums tā lejtecē.
kaļķslāpeklis Kalcija cianamīds, CaCN2, melns, smalks, kodīgs pulveris.
Kalēju valks Kalējvalks, Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā.
pārmuči Kapuce, pārsegs, pārvalks.
karakuri Karakuri lelles - Japānā 17.-18. gs. ļoti izplatītas kustīgas lelles, kurām bija sarežģīts un smalks mehānisms.
vecumklase Kategorija audžu sadalīšanai pēc vecuma; skujkokiem tā aptver 20 g., mīkstajiem lapkokiem - 10 g., baltalksnim - 5 g.
Kaugu Kaugu valks - Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā.
čuha Kaukāzā vīriešu virsuzvalks, pāršķeltām piedurknēm.
plideriņš Kaut kas smalks, bet nestiprs.
dēgzna Kaut kas smalks, plāns.
dēgžņa Kaut kas smalks, plāns.
Kāvužu Kāvužu valks - Tebras kreisā krasta pieteka Sakas pagastā; Kāvūžu valks.
kariotēka Kodola apvalks; membrāna ar divām lapiņām, kas ietver šūnas kodolu.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
koma Komētas kodola miglveidīgais apvalks, kas kopā ar cieto kodolu veido komētas galvu.
saistene konjunktīva ("tunica conjunctiva") - plāns saistaudu apvalks, kas klāj plakstiņu iekšējo virsmu.
irdena konstitūcija konstitūcija, kuras dzīvniekiem ir spēcīgi attīstīti saistaudi un taukaudi, āda ir bieza un irdena, apmatojums mīksts un gluds, bet nav sevišķi smalks, dzīvnieki ir mierīga rakstura, vielmaiņas process gauss (pretstats blīvai konstitūcijai).
crepe Kreps, smalks viegls zīda, puszīda vai vilnas audums, kam ar īpašu apretūras paņēmienu izveidota grubuļaina virsma.
pulverveida pildvielas krīts, talks, kaolīns, kvēpi, metālu pulveri, koka milti u. c. ar daļiņu lielumu līdz 500 mikrometriem.
Kraujvalks Krojvalks, Rindas pieteka.
krūšu kaula membrāna krūšu kaula fibrozais apvalks.
kūnis Kūniņas apvalks.
ambrozija Kurvjziežu dzimtas ģints ("Ambrosia"), ar \~40 sugu, Latvijā 3 adventīvas sugas, stublājs līdz 1 m augsts, smalks, plaši, izkliedus zarots vai zari tikai augšdaļā, lapas pamīšus vai pretējas, plūksnaini dalītas.
idrabārijs Ķīmiski tīrs, nogulsnējot iegūts ļoti smalks bārija sulfāts ar vanilīna, cukura u. c. piemaisījumiem, rentgenuzņēmumu kontrastviela.
Vieglgrāvis Ķipstvalks, Spāres upes pieteka.
Lagžu Lagžu valks - ūdenstece Talsu novada Valdgales pagastā, ietek Stūriņezerā.
šļauka Lāse, malks, šļakata.
gaisa balons lidaparāts bez dzinēja - milzīgs ar gāzi pildīts (parasti apaļš) apvalks ar piestiprinātu grozu pasažieriem; sfērisks aerostats.
monokoks Lidmašīna ar tādu korpusu vai gondolu, kam apvalks veidots kā čaula, kas uzņem sloga spiediena daļu.
diegveida Līdzīgs diegam (parasti tievs, smalks).
Alca torda lielais alks.
Alksnis Lielais Alksnis - Lielalksnīte, sala Usmas ezerā.
Alksnīte Lielalksnīte - sala Usmas ezerā.
pilns (arī dziļš) malks liels malks
dziļš malks liels malks.
šūba Linu audekla darba virsvalks.
glauniķis Lokans, smalks jauns cilvēks.
kā zīds ļoti mīksts, smalks, gluds, spīdīgs; ļoti skaists.
pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
ģeokorona Ļoti retināts lādētu daļiņu apvalks, kas apņem Zemes atmosfēru un stiepjas apm. 2000 līdz 20 000-100 000 km augstumā. To veido ūdeņraža joni, kas aizlido no eksosfēras.
liposoma Ļoti sīks dzīvās šūnas pūslītis, ko veido ūdeņains kodols un fosfolipīdu apvalks.
tibets Ļoti smalks vilnas audekls.
ažūrs Ļoti smalks, mākslinieciski darināts.
tīmeklis Ļoti smalks, tievs (dažu posmkāju, piemēram, zirnekļu) sekrēta veidojums, arī no tā veidotais pavediens, tīkls.
sīks Ļoti tievs, smalks (piemēram, par pavedienu).
markizets Ļoti viegls, smalks, porains kokvilnas un (vai) ķīmisko šķiedru audums (pārviju) ažūrpinumā; sākotnēji no zīda - pretmoskītu tīkliem (markīzēm).
ortoforms M-amino-p-oksibenzoeskābes metīlesteris, balts smalks pulveris, kas grūti šķīst ūdenī, vieglāk spirtā; lieto kā vietēju anestēzijas līdzekli.
subtils Maigs; smalks, delikāts.
šlancka Malks (dzēriena).
šlempe Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šlempis Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļoka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
šļuka Malks (parasti alkoholiska dzēriena).
guldzeknis Malks (ūdens).
šots malks alkohola.
kludzens Malks dzerot.
kludziens Malks dzerot.
klūdziens Malks dzerot.
kluga Malks, guldziens; klugata.
klunkšis Malks, guldziens; paņēmiens; klunkšķis.
klumšķis Malks, guldziens; paņēmiens.
klundziens Malks, guldziens; paņēmiens.
klugata Malks, guldziens.
klukats Malks, klunkšķis.
guldziens Malks, ko skaļi norij.
kļāviens Malks, rijiens.
šlenka Malks, šļakata.
guldzienis Malks.
guldzis Malks.
klunciens Malks.
klunkata Malks.
klunkšķis Malks.
kodiens Malks.
kulciens Malks.
kuldziens Malks.
lorcka Malks.
lorka Malks.
malka Malks.
maltīte Malks.
mute Malks.
muža Malks.
rijiens Malks.
šluksts Malks.
milzu planēta masīva planēta, kurai ir plašs gāzu (galvenokārt ūdeņraža un hēlija) apvalks un nav cietas virsas (Saules sistēmā - Jupiters, Saturns, urāns un Neptūns).
masta ailas apsegs masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
masta krāģis masta ailu nosedzošs brezenta vai gumijota auduma apvalks ap mastu.
sega Matu, spalvu kopums, audu veidojumu kopums uz ķermeņa, tā daļas virsmas; arī apvalks (1).
Alle alle mazais alks.
elkšņēks Mazs alksnis.
sietiņš Mazs, smalks siets.
mellelksnis Melnalksnis ("Alnus glutinosa").
Alnus glutinosa melnalksnis.
melalksnis Melnalksnis.
melelksnis Melnalksnis.
mellalksnis Melnalksnis.
mell-elksnis Melnalksnis.
melmezis Melnalksnis.
melmizis Melnalksnis.
melnelksnis Melnalksnis.
melnmizis Melnalksnis.
melnmeža Melnmeža alksnis - melnalksnis.
špurga Mēriņš, malks.
baltalksnājs Mežu tips ar baltalksni kā valdošo sugu, kas parasti rodas, kad egļu audzes, kur baltalksnis pamežā, izcērt kailcirsmā.
endomikoriza mikorizas paveids, kas raksturīga graudzālēm (lapsastēm) un kokaugiem (kadiķiem), sēnes hifu apvalks neveidojas, bet hifas ieaug saknes mizas šūnstarpās un parenhīmas šūnās; šo mikorizu veido \~90% vaskulāro augu sugu.
pūkains mīksts, smalks (par apmatojumu, apspalvojumu); tāds, ko klāj mīksts, smalks apmatojums, apspalvojums
pūka Mīksts, smalks mats.
muslīns Mīksts, viegls, smalks, parasti kokvilnas, audums.
fosfoģipsis Minerālmēslu (precipitāta, amofosa) rūpniecības blakusprodukts, pelēks vai gaiši pelēks smalks pulveris, ko izmanto kā mēslojumu gk. māla augsnēm.
koska Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
koza Miza (ogām, augļiem, dārzeņu saknēm); apvalks (pākšaugiem).
skura Miza, apvalks.
šēzīte Moderns uzvalks; fraka; šēze.
nogatavošanās Morfoloģisku un bioķīmisku pārmaiņu kopums augļos, kuru rezultātā sēklā attīstās dīglis, bet augļapvalks iegūst sēklas izplatīšanas un aizsargāšanas spēju.
gentilhomme Muižnieks; smalks, izglītots cilvēks.
perimīzijs Muskuļšķiedru kūlīša ārējais saistaudu apvalks.
nanokonteiners Nanodaļiņa, kuras ārējais apvalks tiek izmantots kādu konkrētu vielu nogādei konkrētā vietā (piemēram, medikamentu nogādei konkrētā orgānā).
butiks Neliels, smalks veikaliņš vai liela veikala nodaļa, kur tirgo modes preces - gk. apģērbus un to aksesuārus.
perineirijs Nervšķiedru kūlīša saistaudu apvalks.
epineirijs Nervu aptverošs irdenu saistaudu apvalks.
neirilemma Nervu šķiedru apvalks (to sauc arī par Švāna apvalku).
mielīns Nervu šķiedru apvalks, kas sastāv no olbaltumvielām un lipoīdiem.
neirolemma Nervu šķiedru apvalks.
graudenis Neveroņa tipa auglis, kam augļapvalks saaudzis ar sēklapvalku, tāpēc auglis un sēkla nav atdalāmi; grauds.
nodzalkstīties Nodzalkstīt.
perihorda Notohordas apvalks.
hitīns Organiska viela, no kuras sastāv posmkāju un citu bezmugurkaulnieku cietais ārējais apvalks.
apģērba kods organizatoru ieteikums pasākumu dalībniekiem apģērba izvēlē, kas dalībniekiem nodrošinās viskomfortablāko sajūtu vai piešķirs nepieciešamo noskaņu svinīgam pasākumam, var norādīt ģērbšanās stilu: lietišķs, ikdienas, sportisks, svinīgs u. c.; dažreiz lieto arī nosacītus, bet plaši lietotus apzīmējumus, kā, piemēram, "melna kaklasaite" vai "smokings" (sievietēm vēlama vakarkleita un vīriešiem - tumšs uzvalks vai smokings).
dušekija Paalksnis - bērzu dzimtas ģints ("Duschekia").
Valkas pagasts pagasts tāda paša nosaukuma novadā, aptver Valkas pilsētu no trim pusēm, robežojas ar Zvārtavas, Vijciema un Ērģemes pagastu, kā arī ar Strenču novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Walksche, krieviski — Valkskaja.
izmērdēt Panākt, ka ļoti novājē, ļoti izsalkst, arī aiziet bojā (bez barības vai ar nepietiekamu barību).
aploksne Papīra apvalks vēstuļu, dokumentu u. tml. ielikšanai (parasti pasta sūtījumiem).
silene Parastā alksnene.
kastaņa Parastais zirgkastanis ("Aesculus hippocastanum"), vasarzaļš koks ar staraini saliktām lapām, baltiem piramīdveidā sakārtotiem ziediem ķekaros vai skarās un brūniem augļiem - pogaļām, ko aptver adatains apvalks.
augļsedze parasti krāsains no dažādām zieda daļām veidots augļa papildapvalks, kas apņem vienu augli vai augļkopu.
Sustriņvalks Pārkaktes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā; Ģibzdes valks.
SALT Pārrunas par stratēģisko ieroču ierobežošanu ("strategic arms limitation talks").
pārvalks Pārsegs, apvalks (tehniskām ierīcēm).
fērlīgs Pārspīlēti izvēlīgs, smalks.
izmeklēts Pārspīlēti smalks.
E553b Pārtikas uzlabotājs - talks, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - kuņģa un olvadu vēzis, vemšana, audzēji, elpošanas problēmas.
uzvilknis Pārvalks - elastīgs papīra, kartona, parasta vai gumijota auduma slānis iespiedcilindra vai tīģeļa metāliskās daļas apvilkšanai.
koveriņš Pārvalks (parasti brezenta), kas paredzēts uz kuģa, jahtas u. tml. esošo priekšmetu aizsargāšanai.
pārvelkams Pārvalks (parasti mēbelēm).
aizsargpārvalks Pārvalks, kas paredzēts aizsardzībai.
apvalks Pārvalks, pārklājs.
pārvilks Pārvalks, virsdrēbe (kažoka).
čehols Pārvalks; apvalks.
vīkaba Pārvalks.
virsvalks Pārvalks.
smalknējs pasmalks, samērā sīks; arī patievs.
cenobijs Patstāvīgu šūnu vai vienšūnas organismu kolonija, kuru kopā satur kopīgs apvalks.
augļapvalks Perikarps jeb augļa apvalks.
Pesteļu Pesteļu valks - Pesteļvalks, Raķupes pieteka.
knasts Pieguļošs, smalks, gaumīgs.
zeltdzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām; dzeltāne.
dzeltāne Pieneņu dzimtas lapiņsēne, lielas iesārti brūnas alksnenes izskatā, nav lietojama uzturā, aug jauktos egļu - priežu mežos, sevišķi mitrās vietās starp sūnām.
spurdze Pile, lāse; malks.
spurgulis Pile, lāse; malks.
šļanka Pile, malks.
tīmeklis Pineklis, tīkls vai smalks audums.
Zviedrgrāvis Pitragsupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Zviedrvalks.
pelikula Plāna ādiņa, plēvīte; blīvs, elastīgs apvalks, kas klāj vicaiņus un infuzorijas.
Planču valks Plančvalks, ūdenstece Rojas pieteka.
ependīma Plāns apvalks, kas klāj galvas smadzeņu dobumu un muguras smadzeņu centrālo kanālu.
sarkolemma Plāns bezstruktūras apvalks, kas aptver šķērssvītrotās muskuļšķiedras.
plore Plāns uzvalks.
plīvurapvalks Plāns, caurspīdīgs smadzeņu apvalks, kas nesatur asinsvadus, atrodas zem smadzeņu cietā apvalka un apņem smadzenes, neieejot to rievās un bedrītēs; tīklainais apvalks.
pleira Plāns, gluds, mitrs apvalks, kas ietver plaušu un kas no iekšpuses klāj krūškurvja sienas.
divkāršā plīvurene plīvureņu suga ("Dictyophora duplicata"), no cepurītes uz leju nokarājas balts, smalks plīvurs, aug lapkoku un jauktos mežos, izplatīta gk. Sibīrijas dienvidu daļā, Vidusāzijā, Tālajos Austrumos, Latvijā sastopama ļoti reti, aizsargājama.
aizalksnieši Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" iedzīvotāji.
Aizaļksne Preiļu novada Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Aizalksne" nosaukuma variants.
civiluzvalks Privāts uzvalks (pretstatā formas tērpam).
ārpusembrija orgāni provizoriski orgāni, kas attīstās un funkcionē tikai embrionālās attīstības laikā; dzeltenuma maiss, amonijs, serozais apvalks, alantojs un horijs.
poudre Pūderis, putekļi, smalks pulveris.
pusvadmalkārta Pusvadmalas uzvalks.
Vēžvalks Raķupes labā krasta pieteka Dundagas pagastā; Vēžu valks.
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
stiklveida ķermenis recekļaina masa, ko apņem plāns apvalks un kas piepilda acs ābola apvalku norobežotās telpas lielāko daļu un cieši pieguļ pie tīklenes.
Remša valks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remešvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Remšvalks Remšu valks, Sakas pieteka.
Krojvalks Rindas kreisā krasta pieteka Ventspils novadā; Kraujvalks.
Velkumupe Rojas kreisā krasta pieteka Rojas novadā, garums - 11 km; Brūverupe; Vecupe; Velkamupe; Velkule; Velkume; Ziepanvalks.
Zušvalks Rojas kreisā krasta pieteka Rojas pagastā, augštece Talsu novada Lubes pagastā; Dižmežgrāvis; Vīgriežu grāvis; Zušu valks.
Jūrenvalks Rojas kreisā krasta pieteka Talsu novada Rojas pagastā, augštece Lubes pagastā; lejtecē saucas arī Mellvēvervalks.
Sārnastvalks Rokstvalks Kolkas pagastā.
Rokstu valks Rokstvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
gaisa balons Rotaļlieta - ar gāzi pildīts plāns apvalks.
Dainu melnalksnis Rudbāržu melnalksnis Kuldīgas novada Rudbāržu pagastā pie Dainu mājām.
Rudiķu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
Lūrmaņu strauts Rudiķvalks, Rojas pieteka.
pupārijs Sacietējusi pēdējās kāpura stadijas kutikula (daļai divspārņu), kas funkcionē kā kūniņas apvalks.
safari stils safari uzvalks.
fascija Saistaudains apvalks, kas klāj atsevišķus muskuļus vai to grupas, kā arī asinsvadus, nervus un iekšējos orgānus.
epimīzijs Saistaudu apvalks ap muskuli.
endomīzijs Saistaudu apvalks ap muskuļšķiedru.
kaulplēve saistaudu apvalks, kas klāj kaulus; kaula plēve; periosts.
skrimšļa plēve saistaudu apvalks, kas klāj skrimsli.
fascijas Saistaudu apvalks, kas sedz atsevišķus muskuļus vai to grupas un dažus iekšējos orgānus, asinsvadus un nervus.
peridesmijs Saites vai cīpslas apvalks.
vietām kā oda zarna, vietām kā dundura galva saka par vērpumu, vijumu, kas vietām ir ļoti smalks, tievs, vietām ar paresninājumiem.
Remšu valks Sakas kreisā krasta pieteka Pāvilostā, augštece Sakas pagastā; Remešvalks; Remša valks; Remšvalks.
kapturis Saku polsterējuma, parasti ādas, brezenta, kirzas, pārvalks.
krolis Saku polsterējuma, parasti ādas, brezenta, kirzas, pārvalks.
pasmalks Samērā plāns, smalks (ar audumu, dziju, diegiem).
kalamīns Sārts smalks pūderis, maigs audus savelkošs aizsarglīdzeklis, kas sastāv no cinka oksīda un aptuveni 0,5% dzelzs oksīda; lieto ādas slimību ārstēšanā.
marsellene Savāds smalks zīda audekls.
kuvērs Segas pārvalks.
angiospermas Segsēkļi, kuru sēklaizmetņi ir paslēpti sēklotnē, bet sēklām apkārt ir augļapvalks; pie angiospermām pieder augstākie ziedaugi (viendīgļlapju un divdīgļlapju klasē).
maksts Sēklapvalks.
muks Sēklas apvalks.
efedra Sēklaugu nodalījuma kailsēkļu apakšnodalījuma apvalksēkļu klases efedru rinda ("Ephedrales").
sēkla Sēklaugu vairošanās un izplatīšanās orgāns, kurā ir jaunā auga dīglis, tā attīstībai nepieciešamās barības vielas un apvalks; arī sauss auglis, tā daļa, kas parasti satur vienu šādu orgānu un ar ko pavairo augus sēklu iegūšanai.
salope Senējs sieviešu virsvalks, plats apmetnis.
vēderplēve Serozs apvalks, kas klāj vēdera dobuma sienas un iekšējos orgānus.
pirteklis sievietes krekls, kas ir smalks augšpusē, bet rupja auduma apakšdaļā.
madarains Sīks, smalks (par rakstu, ornamentu); rotāts ar sīku, smalku rakstu, ornamentu.
sirdsmaksts Sirds ārējais apvalks, perikards.
perikards Sirds ārējais apvalks.
endokards Sirds iekšējais apvalks.
Alnus cordata sirdslapu alksnis.
tupelīte Skropstaiņu klases himenostomatu kārtas ģints ("Paramecium syn. Paramaecium"), vienšūņi ar ovālu, līdz 3 milimetriem garu ķermeni, ko apņem blīvs, plāns apvalks un sedz skropstiņas.
kņasts Slaids, smalks (par cilvēku).
slēžu Slēšu audums - smalks audums no liniem un vilnas; silēziešu auduma, piem., krekli; sleiša.
slēžauts Slēšu audums - smalks audums no liniem un vilnas.
gražu slota slotai līdzīgs zaru saaugums bērzam vai alksnim ar ko baida nerātnus bērnus.
kortekss Smadzeņu apvalks.
smalkābols Smalks āboliņš.
smalkakmens smalks akmens, akmentiņš.
slēšaudekls Smalks audums no liniem un vilnas.
slēšautiņš Smalks audums no liniem un vilnas.
slēžautiņš Smalks audums no liniem un vilnas.
renforcē Smalks balināts kokvilnas audums audekla pinumā, ko lieto veļai u. tml.
smalcis Smalks cilvēks.
šelķins Smalks degvīns.
Sahasrāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas galvvidū (vai četru pirkstu platumā virs galvas), dažkārt to identificē ar epifīzi.
Višudha čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas kakla apvidū, dažkārt to identificē ar vairogdziedzeri.
manipūra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas nabas apvidū, dažkārt to identificē ar virsnierēm.
mūlādhāra čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas starpenes vai asteskaula rajonā, dažkārt to identificē ar sēkliniekiem vai olnīcām.
Svadhistāna čakra smalks enerģētiskais centrs, kas atrodas vidū starp kaunuma kalnu un nabu, saistīts ar garšu, veselību un piesardzību.
Ānahata čakra smalks fizioloģiskais taustes, līdzcietības un apziņas centrs; atrodas krūšu vidusdaļā sirds līmenī (pēc budistu ieskatiem - kakla līmenī); fizioloģiski atbilst aizkrūts dziedzerim.
soterns Smalks franču vīns, ko izved no Žirondas departamenta.
bastene Smalks galvas lakats (plāna auduma ar bārkstīm).
žakonets Smalks kokvilnas audekls sieviešu uzvalkiem.
tobralka Smalks kokvilnas audums, ko ražoja 20. gadsimta trīsdesmitajos gados.
nansuks Smalks kokvilnas veļas audums, apstrādāts ka audekls.
kamala Smalks ķieģeļsarkans pulveris, ko iegūst saberžot koka "Rottlera tinctoria" augļu dziedzerīšus un matiņus, satur aktīvu vielu rotlerīnu, lieto pret plakanajiem tārpiem.
pinass Smalks lakats Rītāzijā, to auž no ananasa lapu šķiedrām.
smalkana Smalks lietus.
vīsla Smalks lietus.
vīsle Smalks lietus.
rasols Smalks lietutiņš, kas tikai raso.
smīgaļa Smalks lietutiņš, smīgala, smidzenis.
smilkna smalks lietutiņš.
mirga Smalks lietutiņš.
smigucis Smalks lietutiņš.
lameta Smalks metāla pavediens, ko iegūst, velmējot apzeltītas vai apsudrabotas stieplītes.
ažūrs Smalks mežģīņu audums.
ņirbeklis Smalks rokdarbs, uz kuru skatoties acis sāk ņirbēt.
šēļķens Smalks šņabis.
matča smalks tējas pulveris no īpaši audzētām un apstrādātām zaļās tējas lapām, ko tradicionāli lieto Austrumāzijā.
filcs Smalks un biezs, uzkārsts augstākā labuma audums.
velens Smalks un gluds pergamentveidīgs papīrs.
musfīns Smalks vidēja groduma jēlzīda, viskozes vai kompleksā kaprona šķiedru pavediens.
dibits Smalks vilnas audums - tibets.
mesalīns Smalks zīda audums sieviešu tērpiem.
akots Smalks, adatveidīgs graudzāļu zieda plēksnes veidojums.
āķītis Smalks, ass izaugums ar liektu galu (dažiem augiem un dzīvniekiem).
delikāts Smalks, atturīgs (parasti par mākslas darbiem).
unsvatiņš Smalks, audekla, īss sieviešu krekls.
lencīns Smalks, balts atduļķots māls vai ģipsis, ko lieto kā papīra pildvielu, arī miltu viltošanai u. tml.
perkals Smalks, blīvs kokvilnas audums audekla pinumā.
organza Smalks, caurspīdīgs audums no zīda, vilnas vai sintētiskām šķiedrām.
pērlīgs Smalks, kundzisks.
napolitēns Smalks, mīksts vilnas audums, bieži arī ar kokvilnas metiem.
batists Smalks, plāns kokvilnas vai linu audums.
serma Smalks, putekļveidīgs sniegs.
rasa Smalks, sīks lietus.
smīla Smalks, silts lietus.
petinets Smalks, skaists mežģīņu audums, zīda, kokvilnas vai linu diegiem.
feins Smalks, skaists, labs.
gloriēts Smalks, skujains kokvilnas audums, oderes drāna.
birda Smalks, smidzinošs lietus; arī smalks sniegs.
dirbeklis Smalks, steidzams un bez nepieciešamās sagatvošanās veikts roku darbs.
haircord Smalks, svītrots kokvilnas audums.
mīksts Smalks, tievs, sīks (par matiem, spalvām); tāds, kam ir smalki, tievi mati, smalkas, tievas, sīkas spalvas (par dzīvniekiem).
maigs Smalks, trausls, vārīgs (par augiem, to daļām).
ložņa Smalks, vēja nests sniegs.
tarlatans Smalks, viegls, caurredzams, gluds kokvilnas audums, parasti vienkrāsains.
smalgans smalks.
smalkains smalks.
smalcs Smalks.
kokons Smalku pavedienu apvalks, ko dažu kukaiņu kāpuri iekūņojoties auž ap sevi.
margojošs Smidzinošs, smalks (par lietu).
margots Smidzinošs, smalks (par lietu).
margs Smidzinošs, smalks (par lietu).
solvāti Solvatācijas produkti - izšķīdinātās vielas molekulas vai joni, ko aptver šķīdinātāja molekulu apvalks, kuru notur elektrostatiskie un van der Vālsa spēki, kā arī koordinācijas un ūdeņraža saites.
āda speciāli apstrādāts (dzīvnieka) ķermeņa ārējais apvalks.
ķisinbīre Spilvena pārvalks; spilvendrāna.
ķisinbīris Spilvena pārvalks; spilvendrāna.
ķisinkule Spilvena pārvalks; spilvendrāna.
apsedzamais Spilvena pārvalks.
spilvenpārvalks Spilvena pārvalks.
pārmauči Spilvena pārvelkamais, pārvalks.
endospora Sporas iekšējais apvalks.
kvarca spuldze spuldze, kuras apvalks ir izgatavots no kvarca stikla un neabsorbē ultravioletos starus.
treknakmens Steatīts, minerāls, blīvs un mīksts kriptokristālisks talks, lietots kā drēbnieku krīts, smiņķu pagatavošanai, kā smērviela.
Kalējvalks Stendes labā krasta pieteka Ventspils novada Ances pagastā, garums - 5 km; Kalēju valks.
šķiedru gaismas vads stikla, kvarca vai cita optiski caurspīdīga materiāla šķiedra, pa kuru gaisma (tās pilnīgas iekšējās atstarošanās dēļ) virzīti izplatās ar ļoti maziem zudumiem; šķiedrai ir centrālā daļa - serdenis, ko aptver ļoti plāna stikla apvalks, kura refrakcijas koeficients ir mazāks nekā serdenim; optiskā šķiedra.
smaļš Stiprs, krietns, slaids, smalks.
stedzere Strauts, valks 2.
steģere Strauts, valks.
Sumburnieku valks Sumburvalks, Pārkaktes pieteka.
surbe Surba - šķidruma mazumiņš, malks.
Ģibzdes valks Sustriņvalks, Pārkaktes pieteka.
spīdzīgs Svilpjošs, smalks (tonis).
kokospalma Šīs ģints suga ("Cocos nucifera"), līdz 30 m augsts koks ar lieliem augļiem, kam ir biezs, sauss, šķiedrains ārējais apvalks un riekstam līdzīgs kodols, izplatīts tropos, gk. kultūrā.
azbestīns Šķiedrveida talks (magnija, alumīnija vai kalcija silīcijskābes sāls), kam ir ļoti laba pildvielu noturība papīrā.
Alnus x spaethti Špēta alksnis.
šūnas kodols šūnas daļa, kuru no citoplazmeas atdala šūnas kodola apvalks un kurā atrodas hromosomas, kodoliņš un kariolimfa.
švīts Švītīgs vīrietis; iedomīgi grezns, ārīgi smalks.
asinskārs Tāds (cilvēks), kas alkst, kāro slepkavot, spīdzināt.
rupš Tāds (pavediens, dzija), kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, kas nav smalks, tievs.
časkains Tāds, kam ir apvalks, miza (par graudiem); tāds, kur ir graudu atkritumi.
matveida Tāds, kam ir mata forma, veids; arī ļoti tievs, smalks.
rupjš Tāds, kam ir samērā liels šķērsgriezums; tāds, ko veido elementi, sastāvdaļas ar samērā lielu šķērsgriezumu; pretstats: smalks.
smalkulis Tāds, kas ir smalks, mazs.
taukakmens Talks (1).
talcum Talks.
talkums Talks.
virstērps Tērps, ko valka virs cita tērpa; virsapģērbs; arī virsvalks.
riepa Transportlīdzekļa riteņa apvalks, kas saskaras ar ceļa virsmu un kas parasti ir veidots no gumijas (ar kameru vai bez tās), metāla.
vārs Trausls, smalks, arī fiziski neizturīgs, vārgs (par cilvēkiem vai dzīvniekiem, to ķermeņa daļām); arī glezns (2).
marakuja Tropu auga pasifloras dažu sugu auglis, kam ir biezs apvalks un aromātisks tumši dzeltens mīkstums ar mazām, cietām sēkliņām.
ūdensmalks Ūdens malks.
laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
Rokstvalks ūdenstece Kolkas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī; Rokstu valks; Sārnastvalks.
Baznīcvalks ūdenstece Talsu novada Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes baznīcas; Bazoņgrāvis; Krogvalks; Katrīnvalks.
Akmeņvalks Upe Latvijā, Dienvidkurzemes novada Kazdangas pagastā, Alokstes kreisā krasta pieteka; Akmeņu valks.
Žulniekvalks upe Talsu novada Ārlavas un Rojas pagastā, ietek Rīgas jūras līcī pie Kaltenes, garums - 12 km; Žulnieku valks; Žuļļaku valks.
utumiza Uts apvalks (arī lamuvārds).
pārkrekls Uzsvārcis, virsvalks.
kuorta uzvalks (bikses un svārki); ancuks.
šēze Uzvalks (parasti smalks); apģērbs.
petecis Uzvalks ar ielāpu citā krāsā.
vienrindis Uzvalks ar vienas rindas pogām.
družīns Uzvalks, blūze ar jostu (ap Nīgrandu).
dress Uzvalks, īpaši sporta.
citydress Uzvalks, kas sastāv no svītrainām biksēm, vestes un melnas žaketes; priekšpusdienas apģērbs (darbam).
divrindu uzvalks uzvalks, kura žaketei ir divas pogu rindas
ancuks Uzvalks; apģērbs.
fraķis Uzvalks; apģērbs.
klifts Uzvalks.
ļepjoha Uzvalks.
ļepņa Uzvalks.
pitžaks Uzvalks.
Bērzkalnupe Užavas kreisā krasta pieteka Alsungas pagastā, kas izveidojas kā Dravniekvalka un Muceniekvalka satekupe; Brenčsātes upīte; Mucenieku valks (augštecē); Muceniekvalks (augštecē); Mucniekvalks (augštecē); Siliņa; Siliņu upe; Siliņupe; Valks.
vadmalkārta Vadmalas uzvalks.
apzīmējošais Valodas zīmes teorijā - valodas zīmes materiālais apvalks, kas nesaraujami saistīts ar saturisko pusi jeb nozīmi.
kalka Vārds, vārdu savienojums, kas veidots pēc citas valodas parauga, burtiski tulkojot attiecīgās valodas vārdu, vārdu savienojumu; kalks (2).
kuģele Vārpas grauda apvalks, kurā ir grauds.
Oņķupe Vecistabvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
Uņķupe Vecistabvalks, ūdenstece Kolkas pagastā.
naras Vecs, saplīsis uzvalks.
somiņa Veidojums, apvalks, kas aptver atsevišķus orgānus vai to daļas.
Serenvalks Veldzes labā krasta pieteka Kuldīgas novada Rumbas pagastā; Sērenvalks.
augsnes nematodes veltņtārpu tipa nematožu klases ("Nematoda") dzīvnieku grupa; mazkustīgi tārpi ar slaidu vārpstveida vai pavedienveida ķermeni (gar. 0,4—2 mm), ko klāj biezs, caurspīdīgs apvalks — kutikula.
Vēžu valks Vēžvalks, Raķupes pieteka.
safari uzvalks viegla, gaiša auduma uzvalks, kura žaketei ir īsas piedurknes un četras uzšūtas kabatas ar ielocēm.
plēnīgs Viegls un smalks kā plēne.
krepžoržets Viegls, ļoti smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
krepdešīns Viegls, smalks zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
žoržets Viegls, smalks, mīksts kokvilnas, vilnas vai zīda audums, kas austs no grodi savērptiem diegiem.
ēterisks Viegls, smalks.
glaums Vienmērīgs, smalks.
baktērija Vienšūnas organisms, kam ir šūnas apvalks, bet nav hlorofila, plastīdu un kas vairojas daloties.
full dress viesību, vakara uzvalks.
pāršmaugains Vietām smalks, vietām rupjš (par dziju).
ketaveja vīriešu uzvalks ar mazliet pagarinātiem melniem svārkiem un melni pelēki svītrotām biksēm.
koscjums Vīriešu uzvalks.
virspalags Virsējais palags, arī apvalks (segai).
halāts Virsvalks, uzsvārcis; rīta svārki.
ķitelis Virsvalks, uzsvārcis.
dunguriņi Virsvalks; darba drēbes.
pārvalks Virsvalks.
uzsvārcis Virsvalks.
uztērps Virsvalks.
nukleokapsīds Vīrusa apvalks, kurā līdz ar olbaltumvielām ietilpst arī nukleīnskābes.
kapsīds Vīrusa olbaltumvielu apvalks.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (1), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (10), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (11), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (12), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (13), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (14), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (2), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (3), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (4), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (5), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (6), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (7), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (8), šīs īpašības konkrēta izpausme.
smalkums Vispārināta īpašība --> smalks (9), šīs īpašības konkrēta izpausme.
Zalkšu strauts Zalkšu valks.
Duschekia viridis zaļais paalksnis.
tetraspora Zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, 8 dzimtas, kuru visu sugas konstatētas arī Latvijā.
tetrasporas zaļaļģu klases rinda ("Tetrasporales"), nekustīgas, gļotu apvalkā ieslēgtas koloniju vai vienšūnas zaļaļģes, to šūnapvalks sastāv no celulozes un pektīna, vairojas gk. bezdzimumiski ar zoosporām vai aplanosporām, 8 dzimtas, kuru visu sugas sastopamas arī Latvijā.
mikrastērija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Micrrasterias"), skaistākās un komplicētākās desmīdiju dzimtas aļģes, mikroskopiskas, samērā lielas, saplacinātas, plati ovālas vai apaļas viešūnas zaļaļģes, ko iežmauga sadala pusšūnās, šūnapvalks reljefi punktēts, \~85 sugas, Latvijā konstatēts 18 sugu, kas mīt gk. purvu ūdeņos, retāk upēs, strautos.
mallomonas Zeltaino aļģu nodalījuma sinūru dzimtas ģints ("Mallomonas"), brīvi peldošas dažādas formas vienšūnas aļģes ar 1 vicu, apvalks klāts ar krama zvīņ u bruņām, \~1100 sugu, Latvijā konstatēts 15 sugu.
ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
ekosfēra Zemes apvalks, kurā var eksistēt dzīvi organismi; biosfēra.
kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
Krustceļupe Zēņvalks, ūdenstece Dundagas pagastā.
kokons zīdtauriņu kūniņas apvalks, kas sastāv no zīda pavedieniem, no kuriem iegūst jēlzīdu.
eksīna Ziedaugu ziedputekšņu ārējais apvalks.
Dižmežgrāvis Zušvalks, Rojas pieteka.
Vīgriežu grāvis Zušvalks, Rojas pieteka.
Zušu valks Zušvalks, Rojas pieteka.
ļebene Žaketei līdzīgs virsvalks (piemēram, klaunam).
Žulnieku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā.
Žuļļaku valks Žulniekvalks Ārlavas un Rojas pagastā.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa alks.