mute | Tēzaurs

mute

Lietojuma biežums :

mute sieviešu dzimtes 5. deklinācijas lietvārds

LocīšanaLocīšana

	Vsk.	Dsk.
Nom.	mute	mutes
Ģen.	mutes	mutu
Dat.	mutei	mutēm
Akuz.	muti	mutes
Lok.	mutē	mutēs

1.Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.

PiemēriLaiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.

Piemēri

Laiks ārā karsts, mute sausa, smaka no koridora baiga.
Vīrs piemeta roku mutei priekšā un tramīgi paskatījās visapkārt.
Tēvs atvēra muti un ievilka plaušās gaisu.

Saistītās nozīmesžaunas.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

žaunas₃ sarunvaloda — Mute.

klabeklis₄ žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Mute.

Holonīmi

jebalņiks₁ — Seja.

mūlis₁ — Seja.

mute_1.1 sarunvaloda — Seja.

pupešs₁ — Seja.

purns_1.1 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Seja.

seja₁ — Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.

sejs₁ novecojis — Seja.

smeceris₃ žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Seja.

zatočka₁ — Seja.

Meronīmi

lūpa₁ — Ādas un muskuļu kustīgs veidojums, kas no ārpuses norobežo mutes dobumu.

Stabili vārdu savienojumiAr kāru muti. Ar muti. Atplest muti līdz ausīm.

Stabili vārdu savienojumi

Ar kāru muti idioma — izjūtot garšas baudu, ar lielu patiku, apetīti (ēst, dzert).
Ar muti frazeoloģisms — vārdos.
Atplest muti līdz ausīm sarunvaloda, frazēma — ļoti plati atplest muti.
Gardināt muti kolokācija — baudīt kā garšu, aromātu.
Mutes autiņš apvidvārds, kolokācija — mutautiņš, kabatlakats.
Mutes drāna kolokācija — kabatlakatiņš.
Mutes harmonikas vārdkoptermins — mēlīšu mūzikas instruments, kam gaisu pievada ar muti.
Mutes un nagu sērga vārdkoptermins — akūta pārnadžu dzīvnieku infekcijas slimība, ko ierosina Picornaviridae dzimtas Rhinovirus ģints vīruss; visuzņēmīgākās ir govis, mazāk jutīgas ir cūkas, aitas, kazas un ziemeļbrieži, bet var inficēties arī cilvēki.
Nokrist uz mutes — 1. Nokrist ar seju lejup pret ko.2. Strauji nogulties ar seju lejup pret ko.

Tulkojumimouth, oral cavity, oral fissure.

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) mouth, oral cavity, oral fissure, rima oris

the opening through which food is taken in and vocalizations emerge; "he stuffed his mouth with candy"

(LV plašāka nozīme) mouth

the externally visible part of the oral cavity on the face and the system of organs surrounding the opening; "she wiped lipstick from her mouth"

[Princeton WordNet 3.0]

1.1.sarunvaloda Seja.

PiemēriNo šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!

Piemēri

No šodienas un turpmāk katru rītu visiem jāmazgā mutes un rokas!

Saistītās nozīmespupešs, seja, smeceris, zatočka, purns, sejs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

pupešs₁ — Seja.

seja₁ — Cilvēka galvas priekšējā daļa no zoda līdz matu sākumam.

smeceris₃ žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Seja.

zatočka₁ — Seja.

purns_1.1 vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — Seja.

sejs₁ novecojis — Seja.

mūlis₁ — Seja.

jebalņiks₁ — Seja.

Holonīmi

arbūzs₄ sarunvaloda — Galva.

galva₁ — Ķermeņa augšējā daļa (cilvēkam) vai priekšējā daļa (dzīvniekam), kurā atrodas smadzenes.

ķirbis₃ žargonisms — Galva.

ķivere₃ žargonisms — Galva.

ķīveris₂ — Galva.

ķobis₂ — Galva.

pauga₁ — Galva.

pauris₂ sarunvaloda — Galva.

smadzeņu pods₁ — Galva.

Meronīmi

klabeklis₄ žargonisms, nievājoša ekspresīvā nokrāsa — Mute.

mute₁ — Atvere galvas priekšpusē barības uzņemšanai, gaisa ievadīšanai vai izvadīšanai, skaņu veidošanai; mutes dobums.

žaunas₃ sarunvaloda — Mute.

Hiperonīmi

fizionomija₁ — Seja; sejas izteiksme.

ģīmis₁ — Seja; grimase; maska.

ļepa₂ — Seja, purns, deguns.

ņuņņas₁ — Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja.

purkšņas₁ — Deguns, seja, purns.

vaigs₂ — Seja; arī vaibsti.

Tulkojumiface.

Tulkojumi

face, human face

the front of the human head from the forehead to the chin and ear to ear; "he washed his face"; "I wish I had seen the look on his face when he got the news"

[Princeton WordNet 3.0]

1.2.sarunvaloda Ēdājs; arī apgādājamais.

PiemēriSešas mutes pabarot!

Piemēri

Sešas mutes pabarot!

Saistītās nozīmesēdājs.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

ēdājs₁ — Cilvēks, kas ēd, kas patērē pārtiku.

ēdējs₁ — Cilvēks, kas ēd.

Tulkojumi

mouth

a person conceived as a consumer of food; "he has four mouths to feed"

[Princeton WordNet 3.0]

2.Atvērums, arī dobums (piemēram, priekšmetam, ierīcei).

PiemēriPārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.

Piemēri

Pārējie klusi un bailīgi tupēja pie šņācošās krāsns mutes.
Apgāzu aploksni uz mutes, izkratīju, izpurināju.
Un ēnas pieskrēja pie tuneļa mutes.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

atvērums₁ — Sprauga, atvere (ierīcē, būvē u. tml.).

Tulkojumi

(LV plašāka nozīme) mouth

an opening that resembles a mouth (as of a cave or a gorge); "he rode into the mouth of the canyon"; "they built a fire at the mouth of the cave"

[Princeton WordNet 3.0]

3.novecojis; formā: daudzskaitlis Skūpsts.

Saistītās nozīmesšmaukstiņš, buča, muža, mužiņa, skūpsts.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

šmaukstiņš₁ — Skūpsts.

buča₁ — Skūpsts.

muža₄ — Skūpsts.

mužiņa₁ — Mute, skūpsts.

skūpsts₁ — Pieskāriens (kādam, kam) ar lūpām, paužot, piemēram, mīlestību, draudzību, cieņu.

skūpstiens₁ — Skūpsts.

Stabili vārdu savienojumiDot mutes.

Stabili vārdu savienojumi

Dot mutes kolokācija — skūpstīt.

Tulkojumikiss, buss.

Tulkojumi

kiss, buss, osculation

the act of caressing with the lips (or an instance thereof)

[Princeton WordNet 3.0]

4.apvidvārds Malks.

Saistītās nozīmesklugata, klunciens, klunkata, kludziens, kluga.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

klugata₁ — Malks, guldziens.

klunciens₁ — Malks.

klunkata₁ — Malks.

kludziens₁ — Malks dzerot.

kluga₅ — Malks, guldziens; klugata.

klundziens₁ — Malks, guldziens; paņēmiens.

kulciens₁ — Malks.

kuldziens₁ — Malks.

malks₁ — Šķidruma daudzums, ko var vienā reizē ieņemt mutē un norīt.

muža₃ — Malks.

rijiens₂ apvidvārds — Malks.

klunkšķis₂ sarunvaloda — Malks.

Hiponīmi

guldzeknis₁ — Malks (ūdens).

guldziens_1.1 — Malks, ko skaļi norij.

Tulkojumigulp, draft, draught.

Tulkojumi

gulp, draft, draught, swig

a large and hurried swallow; "he finished it at a single gulp"

[Princeton WordNet 3.0]

5.apvidvārds Runa; valoda.

Saistītās nozīmesruna.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

runa_2.2 formā: daudzskaitlis — Tas, par ko runā, ko apspriež plašāks cilvēku kopums; arī valodas.

valodas₁ sarunvaloda — Sarunas, baumas, tenkas.

Hiponīmi

baumas₁ — Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas (kas ātri izplatās); tenkas.

grābšļi₂ — Tenkas; pļāpas.

gvelžas₁ — Tenkas.

izdomas₁ — Tenkas, baumas.

klača₁ — Tenka.

ļaras₁ — Tenkas.

ļegatas₁ — Tenkas, klačas.

ļerbas₁ — Tenkas, tukšas runas.

ļezgas₁ — Tenkas, runas.

melša₂ novecojis; formā: sieviešu dzimte; parasti formā: daudzskaitlis — Tenkas, baumas; arī meli.

melšas₁ — Tenkas.

nevalodas₁ — Baumas, tenkas, ko izplata ar nolūku aizskart kāda godu, aizvainot kādu.

pasakas₁ — Pļāpas; tenkas.

paudas₁ — Tenkas, baumas.

pļāpas₁ — Nenopietna, nenozīmīga saruna; arī tenkas, tukšvārdība.

pļeras₁ — Tenkas.

salasas₂ — Pļāpas, baumas.

tārmasas₁ — Pļāpas, tukšas runas.

tenkas₁ parasti formā: daudzskaitlis — Nepārbaudītas, bieži vien nepamatotas, nepatiesas ziņas, parasti par notikumiem, attiecībām sadzīvē; saruna, kurā izplatās šādas ziņas; arī baumas.

tergavas₁ — Pļāpāšana, tenkošana.

Stabili vārdu savienojumiĻaužu mutē.

Stabili vārdu savienojumi

Ļaužu mutē kolokācija — ļaužu valodās.

Tulkojumitalk.

Tulkojumi

talk, talk of the town

idle gossip or rumor; "there has been talk about you lately"

[Princeton WordNet 3.0]

6.apvidvārds Upes izteka; sākums.

Saistītās nozīmes

Sinonīmi

izteka₁ — Vieta, kur sākas upe, strauts.

Holonīmi

upe₁ — Pastāvīga ūdenstece, kas plūst pašas izveidotā garenā gultnē, uzņemot sava baseina noteces ūdeņus.

Tulkojumi

headwater

the source of a river; "the headwaters of the Nile"

[Princeton WordNet 3.0]

Stabili vārdu savienojumi(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis.

Stabili vārdu savienojumi

(Ar) atplestu muti, arī muti atplētis idioma — lielā pārsteigumā, izbrīnā.
(Ie)krist (pašam) (no sevis) klēpī (arī rokās, plaukstā, mutē) — rasties, tikt iegūtam viegli, bez pūlēm.
(Ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē sarunvaloda — ļoti rūpīgi (ie)skaidrot, (ie)mācīt.
(Iz)raut (otram) kumosu no mutes (laukā) sarunvaloda, idioma — (censties) gūt kādu labumu uz cita rēķina; (censties) atņemt ko citam.
(Kā) vienā mutē idioma — saka, ja vairāki vai daudzi saka vienu un to pašu.
(Runā) kā karstu kartupeli mutē ieņēmis sarunvaloda, frazēma — saka, ja (kāds) runā ļoti ātri un neskaidri.
(Vai) (iz)kūst mutē (arī uz mēles) frazēma — saka par ko ļoti garšīgu, parasti saldu, sulīgu.
Aizbāzt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — 1. Neļaut runāt, neļaut izteikt savas domas.2. Pateikt tā, ka otram vairs nav ko sacīt.
Ar gardu (arī saldu) muti idioma — ar labu ēstgribu, ar lielu patiku (ēst, dzert).
Ar muti kalnus gāzt sarunvaloda, idioma — lielīties, apsolīt darīt lielus darbus, bet neko neizdarīt; daudz apsolīt, bet solījumus nepildīt.
Ar muti Rīgā, ar darbiem aizkrāsnē idioma — saka par lielībnieku, kas daudz sola, bet maz dara.
Ar pilnu (arī platu) muti, arī mute līdz ausīm, arī mute vārās sarunvaloda, vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa — saka, ja kāds daudz, arī skaļi vai nekaunīgi runā.
Ar vaļēju (arī pavērtu) muti idioma — ar izbrīnu, pārsteigumu (klausīties, skatīties).
Atraut sev (pēdējo) kumosu no mutes sarunvaloda, idioma — atdot kādam to, kas ļoti nepieciešams pašam.
Bāzt mutē sarunvaloda, idioma — teikt citam ko priekšā.
Braukt ar muti; braukt ar mēli vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazeoloģisms — runāt daudz, nepārdomāti, bravūrīgi, nepieklājīgi.
Dzīvot no rokas mutē frazēma — dzīvot, pārtikt ar ļoti niecīgiem līdzekļiem; dzīvot ļoti trūcīgi, bez ietaupījumiem.
Ir uz mutes kritis frazēma — saka par cilvēku, kas neattopas, ko atbildēt, kas neprot atrast pareizo atbildi.
Izkratīt dvēseli pa muti sarunvaloda, idioma — nomocīties, braucot pa sliktu ceļu, kad transportlīdzeklis ļoti kratās.
Izlaisties (arī palaisties) mutē sarunvaloda, frazēma — runājot atļauties vaļības; runāt divdomības.
Izņemt vārdus no mutes; izraut vārdus no mutes — pateikt tieši to, ko gribējis teikt kāds cits.
Kā uz mutes (arī muti) sists (arī pasists) sarunvaloda — saka par cilvēku, kas uz neilgu laiku zaudējis spēju runāt (aiz pārsteiguma, apjukuma u. tml.).
Kā ūdeni mutē ieņēmis — saka par klusējošu, arī ļoti nerunīgu cilvēku.
Klabināt muti vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, idioma — daudz runāt (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Kustināt muti (arī mēli) sarunvaloda — runāt.
Liela mute sarunvaloda, idioma — saka, ja kāds runā daudz, parasti lielīgi, nesmalkjūtīgi.
Likt pie mutes (arī lūpām) — nogaršot, sākt ēst vai dzert (ko).
Likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē — 1. Teikt priekšā (ko), lai (kāds) atkārto.2. Veidot personāža runu daiļdarbā (dažkārt patvaļīgi).
Mute atdarās (arī atveras) frazēma — saka, ja kāds pēc ilgākas klusēšanas sāk runāt, piedalīties sarunā.
Mute atplešas frazēma — saka, ja ir liels pārsteigums, izbrīns.
Mute kā aizsalusi (arī kā aizsieta) frazēma — saka par tādu, kas nerunā, arī nevar parunāt (aiz dusmām, spītības, mazrunīguma u. tml.).
Mute klab vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — saka, ja cilvēks daudz runā (parasti ko nevajadzīgu, bezsaturīgu).
Mutes bajārs (arī varonis) sarunvaloda, idioma — lielībnieks.
Mutes brūķēšana apvidvārds, frazēma — bezkaunīga izrunāšanās, runāšana pretī.
Muti ciet! arī Turi muti! vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, kolokācija — saka, pavēlot, lai nerunā, klusē, arī lai nestāsta citiem.
Muti dzesēt (arī dzesināt, dzisināt) vienkāršrunas stilistiskā nokrāsa, frazēma — lieki, arī bez panākumiem runāt.
Nav ko mutē bāzt sarunvaloda, frazēma — saka, ja nav ko ēst.
Nav uz mutes kritis idioma — saka par cilvēku, kas spēj runāt attapīgi, asprātīgi, veikli, kam vienmēr ir ko atbildēt.
Ne(ie)ņemt (ne) mutē frazēma — 1. Nelietot (piemēram, alkoholiskus dzērienus).2. Ne(iz)teikt (piemēram, kādu vārdu).
Nelabums kāpj mutē (arī kaklā) frazēma — saka, ja rodas stipra nelabuma sajūta.
No mutes mutē; no mutes uz muti frazeoloģisms — saka, ja kas (ziņas, vēstis, baumas) ātri izplatās, tiek pateikts citam pēc cita.
No rokas mutē apvidvārds, idioma — bez ietaupījumiem, rezervēm, trūcīgi, apmierinot minimālās vajadzības.
No rokas mutē, no mutes vēderā apvidvārds, idioma — saka par trūcīgiem dzīves apstākļiem.
No tavas mutes dieva ausī sarunvaloda, idioma — saka, ja ļoti vēlas, lai kāda teiktais piepildītos.
Otram muti nevar aizsiet frazeoloģisms — otram nevar aizliegt runāt.
Palaist muti sarunvaloda, idioma — 1. Izteikties nepieklājīgi, rupji.2. Izpļāpāt.
Pats lien mutē idioma — saka par ko ļoti garšīgu.
Sirds (arī dvēsele) pa muti izkāpj idioma — 1. Saka, ja kādu ir pārņēmušas spēcīgas jūtas, kas spontāni izpaužas.2. Saka, ja kādu pārņēmis liels nogurums un sirds nedarbojas normāli.
Sirds kāpj (tīri vai) pa muti (retāk pa kaklu) ārā (arī laukā), arī sirds kāpj kaklā sarunvaloda — 1. Saka, ja izjūt lielu žēlumu, pārdzīvo lielas bēdas.2. Saka, ja aiz lielas fiziskas piepūles, dusmām, satraukuma sirds darbojas pārāk strauji, spēcīgi.
Sirds pa muti lec laukā (arī ārā) — saka, ja sirds darbojas pārāk spēcīgi, strauji, parasti aiz satraukuma, dusmām.
Ūdens (ie)smeļas (arī kāpj, nāk) mutē — saka, ja ir ļoti lielas grūtības.
Vārdu ar knīpstangām no mutes izvilkt (arī dabūt laukā) sarunvaloda, idioma — censties panākt, ka nerunīgs cilvēks ko saka, runā.
Vienā mutes ieplētumā, arī ar vienu mutes ieplētumu novecojis — vienā paņēmienā, bez pārtraukuma (runāt, dziedāt).
Visu mutē (arī mutēs) — saka, ja par (ko) daudz un plaši runā.

Avoti: DžP, MLVV, TWN, LLVV, ViV, RB

Korpusa piemēri:šeit