Paplašinātā meklēšana

Meklējam apse.

Atrasts vārdos (88):

Atrasts vārdu savienojumos (5):

Atrasts skaidrojumos (371):

Hoplocampa testudinea ābolu zāģlapsene.
bulans Ādas cepure ar ausu apsegiem.
ratāda Ādas sega, ko ratos izmanto braucēju daļējai (parasti kāju) apsegšanai.
aizdeglis Aizdedzes kapsele - munīcijas sastāvdaļa, kas paredzēta munīcijas pulvera lādiņa vai pirotehniskā sastāva aizdedzināšanai.
Kapsēde Apdzīvota vieta (lielciems) Dienvidkurzemes novadā (2009.-2021. g. Grobiņas novadā, 1990.-2009. g. Liepājas rajonā) 7 km no Grobiņas un 15 km no Liepājas, izveidojusies bijušās muižas "Kapsehden" teritorijā, Medzes pagasta administratīvais centrs.
jumums Apjums, apsegs, jumts.
apklāties Apklāt sevi; apsegties.
novākot Apklāt, apsegt.
pārķirzāt Apmākties, apklāties, apsegties.
Vāczemes apse apse, papele.
apsiens Apšu birzs; vieta, kur apses aug.
elektrouzliesmotājs Ar ierosinošu (iniciējošu) sprāgstvielu pildīts elektrisks uzspridzināšanas līdzeklis, ko izmanto detonatorkapseļu, degauklu un pulvera lādiņu uzliesmošanas ierosmei.
kāpene Ar sniegu neapsegta vieta uz ceļa: vietas, kur ar kamanām brauc pa kailu zemi.
zvaižņot Ar zvaigznēm apsegties.
asindēze Asinapse.
atkailināt Atbrīvot no apģērba, padarīt kailu (ķermeni vai tā daļu); neapsegt pilnīgi (ķermeni vai tā daļu) - par apģērbu.
novākot Atbrīvot no apseguma.
apklāstīt Atkārtoti apsegt (kaut ko izklājot).
Ārciema parks atrodas Limbažu novada Pāles pagasta Ārciemā, platība - 8,1 ha, reljefs līdzens, viegli nolaidens pret dzirnavezeru, aug 21 vietējā un 37 introducētās koku un krūmu sugas, t. sk. balzama baltegle, Sibīrijas baltegle, kalnu kļava, sudraba kļava, Tatārijas kļava, pelēkais riekstkoks, smaržīgā apse.
zāģlapsene Atsevišķas skujlapseņu dzimtas sugas.
salikta kokaudze audze, kurā koki aug vairākos stāvos, audzes stāvainību nosaka augsnes apstākļi un sugu sastāvs; šādas audzes bieži veido ēncietīgas sugas, piemēram, ja egļu audzē ir vairāku paaudžu koki, tā var būt kā vienkārša, tā arī salikta; apakšējo stāvu veido ēncietīgas sugas (egle), bet augšējo — saulmīļu sugas (priede, bērzs, apse).
symphyta Auglapsenes.
koklapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Argidae"), kukaiņu ķermeņa garums - 6-12 mm, parasti sastopami uz kokiem un krūmiem, Latvijā konstatēts 18 sugu.
durkļlapsene Auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xyelidae"), vidēji lieli kukaiņi (ķermeņa garums - \~8 mm), daži desmiti sugu, Latvijā konstatētas 2 reti sastopamas sugas.
sidrabpapele Baltā apse ("Populus alba").
vācapse Baltā apse ("Populus alba").
Populus alba baltā apse.
sudrabapse Baltā apse.
Cimbex femorata bērzu lielā vālīšlapsene.
(pliks) kā blinis bez ietērpa, apsega; kails.
spurdžzieži Bezziedlapju divdīgļlapju nošķira, kurā ietilpst vaskaugi, valrieksti, bērzaugi, kausneši (ozoli, skābardes), lazdzieži (lazdas, baltskābardes jeb Vāczemes vīksnas), pūpolzieži (kārkli un vītoli, papeles un apses).
ratu sega bieza auduma pārklājs, sega, ar ko apsedz kājas, braucot ratos.
neirotransmiters Bioloģiski aktīva viela, kas sintezējas neironā un izdalās sinapsē; saistoties ar citas šūnas receptoriem un pārnes nervu impulsu no sinapses uz šūnu.
Philanthus triangulus bišlapsene.
bišu vilks bišlapsene.
apoidea Bišu virsdzimta, kas ietilpst kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtā.
apidae Bites - plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apaakškārtas dzimta.
Neurotoma flaviventris bumbieru tīkllapsene.
sulfītceluloze Celuloze, kas iegūta, vārot galvenokārt šķeldas no egles, lapegles un retāk ar lapukoksnes (apses) piejaukumu pēc sulfītvārīšanas metodes.
natronvārīšana Celulozes iegūšana no apses vai papeles koksnes šķeldām, salmiem un esparto, vārot šķīdumā, kura aktīvais komponents ir nātrija hidroksīds.
Pašulienes mežs dabas liegums Augšzemes augstienes Ilūkstes paugurainē, Ilūkstes novada Šēderes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 106 ha, izveidots, lai aizsargātu dabisko mežu biotopus - gāršas tipa mežaudzes, kurās dominē apses, egles un oši.
Starinas mežs dabas liegums Latgales augstienes Dagdas paugurainē, Krāslavas novada Indras pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2004. g., platība - 157 ha, izveidots, lai aizsargātu lapkoku audzes, kurās dominē apses, kļavas, liepas, oši, ozoli, konstatētas daudzas retas augu un sūnu sugas.
follete Dāmu apģērba piederums 1760.-90. g., viegla auduma trijstūrains, nereti izrakstīts kakla lakats, kas apsedza dziļo kakla izgriezumu, vēlāk arī priekšā saturēts ar lentu vai puķu pušķi.
pūznis Dažu sabiedrisko kukaiņu (piemēram, skudru, lapseņu) mītne.
apsedziņš Dem. --> apsegs.
lapsenīte Dem. --> lapsene.
spožlapsenīte Dem. --> spožlapsene.
vītols Divdīgļlapju klases kokaugu dzimta ("Salicaceae"), kurā ietilpst divmāju augi ar veselām lapām un pielapēm un spurdzēs sakārtotiem ziediem, 3 ģintis, \~400 sugu, Latvijā konstatētas 2 ģintis - apses un vītoli, 20. gs. 60. gados introducēta čozēnija.
divmāju augi divmājnieki — augi, kam sievišķie un vīrišķie ziedi vai sievišķie un vīrišķie dzimumorgāni atrodas uz dažādiem vienas sugas indivīdiem, piemēram, apses, ošlapu kļava, smiltsērkšķi, parastā maršancija, purpura ragzobe; dažkārt augs jaunības stadijā ir divmāju augs, bet vēlāk kļūst par vienmājas augu, piem., Ķīnas citronliāna.
divmājnieki Divmāju augi - augi, kam vīrišķie un sievišķie ziedi atrodas uz dažādiem vienas sugas augiem; piemēram, vītoli, apses.
krāšņā dūnīte dūnīšu suga ("Ptilidium pulcherrimum"), viena no Latvijas mežos visvairāk izplatītajām sūnām, kas aug uz trupošas koksnes, koku (bērza, priedes, egles, apses, retāk melnalkšņa, liepas, ozola) pamatnes un stumbra, sastopama arī uz smilts augsnes, nobirām, laukakmeņiem; stumbrs gulošs, līdz 2 cm garš, velēnas zemas, blīvas, pieplakušas pie substrāta.
xyelidae Durkļlapseņu dzimta.
xyella Durkļlapseņu dzimtas ģints.
kļūme Dzelkšņa sitiens pa kapseli pēc bises mēlītes nospiešanas, kuram neseko sprādziens.
indīgie dzīvnieki dzīvnieki, kuru organismā pastāvīgi vai periodiski uzbrukuma vai aizsardzības vajadzībām veidojas citiem dzīvniekiem (arī cilvēkam) indīgas vielas (Latvijā tikai parastā odze un bites, kamenes, lapsenes, sirseņi).
palls Eiharistiskā dievkalpojuma piederums Romas katoļu baznīcas misē - četrstūrveida, ar baltu drānu apšūts apsegs bīķerim un patēnai.
efapse Elektriskā sinapse.
Pristiphora pallipes ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene.
Lapsinkas ezers ezers Kastuļinas pagastā, platība - 2 ha; Lapsenku ezers; Lapsenu ezers.
Hoplocampa flava gaišā plūmju zāģlapsene.
lakats Galvas, plecu, arī kakla apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
kaila grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
plika (biežāk kaila) grīda grīda, kas nav ne ar ko pārklāta, apsegta.
Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
triecienmehānisms Ierīce patronas (čaulas) kapseles pārsišanai, šaujot ar šaujamieroci.
Zemgales ģeobotāniskais rajons ietver Zemgales līdzenumu, klimata un bagāto augšņu dēļ tā teritorijā attīstījušies lapkoku meži, kuros dominē oši, ozoli, baltalkšņi, bērzi un apses.
apocrita Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
apocryta Iežmauglapsenes - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas apakškārta.
kukaiņlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Bethylidae"), ķermeņa garums - 2,5-7 mm, parazitē augsnē, koksnē, augu stiebros un sēklās dzīvojošos kukaiņu kāpuros, Latvijā nav pētītas.
cikāžlapsene Iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Dryinidae"), sīki (garums - 1,5-4 mm), kustīgi kukaiņi, to kāpuri parazitē uz cikādītēm, tīklcikādēm un piešcikādēm, Latvijā konstatētas 2 pagaidām neidentificētas sugas.
griezējbite iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Megachilidae"), apmatots kukainis, kura ķermeņa garums - 3-18 mm, Latvijā konstatētas 54 sugas.
kailbite Iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimtas ģints ("Nomada"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) trūcīgi apmatots, melns ar dzelteniem un sarkaniem plankumiem, spīdīgs, Latvijā konstatētas 29 sugas.
galvassega Īpaši veidots apģērba piederums galvas apsegšanai (piemēram, cepure, lakats).
Pteronus ribesii jāņogulāju zāģlapsene.
šindelis Jumta segumam lietojams koka (egles, priedes, apses) dēlītis ar ķīļa veida šķērsgriezumu, kura platākā sānā iekārtota rieva; jumstiņš.
lubas Jumta skaida - no apses, egles vai priedes klučiem ēvelējot iegūts jumta seguma materiāls.
spāris Kāda indīga lapseņu suga.
mutillidae Kameņlapseņu dzimta.
mutilla Kameņlapseņu dzimtas ģints.
plikstiņš Kāpostu (krustziežu) dzimtas ģints ("Capsella"), viengadīgs parazītisks lakstaugs ar zarainu stumbru, vienkāršām plūksnainām lapām, sīkiem, baltiem ziediem un trijstūrainu augli.
gugels Kapuce: viduslaikos kapuces veida galvas tērps, kura apakšdaļa apsedza plecus.
jājēji Kāpuru lapsenes.
apkārpīt Kārpot (ko virsū, pāri), apsegt, apraust.
ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka.
mīkstie lapu koki koki, kuru koksnes cietība ir <40 megapaskāliem (MPa); Latvijā tie ir liepa, apse, alksnis; termins gk. tiek lietots mežsaimniecības praksē.
argidae Koklapseņu dzimta.
augstumšķira koku klasifikācijas sistēma pēc augstuma un tilpīguma, katrai koku sugai izstrādātas atšķirīgas tabulas, piemēram, priedes un egles iedala 7 šķirās, bērzus - 6, apses - 5 šķirās.
chrysididae Krāšņlapseņu dzimta.
chrysis Krāšņlapseņu dzimtas ģints.
apkraut Kraujot (ko virsū), pārklāt, apsegt.
spindzele Kukainis, kas dzeļ (parasti neliels dundurs, muša, lapsene).
bethylidae Kukaiņlapseņu dzimta - kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta.
lielgalvis kukaiņu klases divspārņu kārtas mušveidīgo apakškārtas dzimta ("Conopidae"), nelielas un vidēji lielas mušas (garums - 4-20 mm) ar lielu galvu, pēc izskata un ķermeņa krāsas atgādina lapsenes; \~600 sugu, Latvijā konstatēts 18 sugu.
jātnieciņš Kukaiņu klases iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Ichneumonidae"), kuras pārstāvji parazitē citos kukaiņos; šīs dzimtas kukaiņi; Latvijā konstatēts >1300 sugu.
cratichneumon Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
lissonota Kukaiņu klases iežmauglapseņu kārtas jātnieciņu dzimtas ģints.
plēvspārņi Kukaiņu klases kārta ("Hymenoptera"), kurā ietilpst kukaiņi ar diviem pāriem caurspīdīgu plēvveida spārnu (piemēram, bites, lapsenes, kamenes), \~300000 sugu, Latvijā konstatēts \~2500 sugu.
anthophoridae Kukaiņu klases plēvpārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas pūkbišu dzimta.
ragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Siricidae"), liels vai vidēji liels kukainis (ķermeņa garums - 6-30 mm), kura mātītēm ir garš, pārragojies dējeklis, Latvijā konstatētas 7 sugas.
māņragaste Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Xiphydriidae"), vidēji lieli un lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 7-20 mm), sastopami mežos un krūmājos uz koku un krūmu lapām, arī uz ziediem, Latvijā konststētas 2 sugas.
arge Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas koklapseņu dzimtas ģints.
dryinidae Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas cikāžlapseņu dzimta.
pūkbite Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Anthophoridae"), vidēji lieli un lieli (5-28 mm) plēvspārņi, kuru ķermenis parasti blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatēts \~50 sugu.
māņjātnieciņš Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Braconidae"), sīki, līdz vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 2-12 mm), visbiežāk sastopami uz ziedošiem augiem, Latvijā konstatēts \~160 sugu; kāpurlapsenes.
spožlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chalcididae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, kūniņās vai pupārijos, >600 sugu, gk. tropos, Latvijā nav pētīta.
palapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Eumenidae"), vidēji lieli (6-12 mm) dzeltenmelni svītroti, vientuļi dzīvojoši plēvspārņi, Latvijā konstatētas 32 sugas.
prusaklapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Evaniidae"), sīki plēvspārņi (1,7-3,5 mm), kuru kāpuri attīstās prusaku olu paketēs (ootēkās); Latvijā nav pētītas.
tievvēderlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Gasteruptidae"), nelieli, retāk vidēji lieli (ķermeņa garums - 3-8 mm) parazītiski plēvspārņi.
pundurlapsenīte Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mymaridae"), ļoti sīki (0,3-1,3 mm) tumši, spīdīgi plēvspārņi, spārna membrāna gandrīz izzudusi pārveidojoties par tievu stiebriņu ar sīkām bārkstiņām, vājas lidotājas, taču pārvietojas lielos attālumos ar vēja palīdzību; kāpuri ir citu kukaiņu olu parazīti, Eiropā \~200 sugu, Latvijā nav pētīta.
tumšlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Proctotrupidae"), pārsvarā sīki (ķermeņa garums - 2-4 mm), retāk vidēji lieli (5-9 mm) metāliski spīdīgi, tumši plēvspārņi, Latvijā maz pētīta.
māņlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sapygidae"), vidēji lieli plēvspārņi (ķermeņa garums - 8-11 mm), ķermenis dzeltens ar melnu zīmējumu, Latvijā konstatētas 3 sugas.
racējlapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Sphecidae"), vidēji liels līdz liels (ķermeņa garums - 8-25 mm) kukainis, kas rok zemē alas, ejas vai taisa ligzdas koksnē, sausu zaru serdēs, \~5000 sugu, Latvijā konstatēts 140 sugu.
puslapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Tiphiidae"), ķermenis 5-13 mm, vaboļu kāpuru parazīti, Latvijā konstatētas 3 sugas.
lapsene Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Vespidae"), kukainis ar dzeltenām un melnām šķērssvītrām un diviem pāriem plēvveida spārnu, Latvijā konstatētas 11 sugas.
anthocopa Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas griezējbišu dzimtas ģints.
apanteles Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas māņjātnieciņu dzimtas ģints.
ancistrocerus Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas palapseņu dzimtas ģints.
ammophila Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas racējlapseņu dzimtas ģints.
klejotājskudra Kukaiņu klases plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints ("Dorylinae"), mīt tropos, pūžņus neveido.
trihogramma Kukaiņu klases plēvspērņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Trichogrammatidae"), sīks kukainis, kura kāpuri parazitē citu kukaiņu (tauriņu, divspārņu) olās, Latvijā fauna maz pētīta; spožlapsenīte.
nospārdīties Kustoties (parasti miegā), nogrūst sev apsegu.
nosasegties Kustoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
Pernis apivorus ķīķis jeb lapseņu klijāns.
Caliroa limacina ķiršu zāģlapsene.
Cephus pygmaeus labības stiebrlapsene.
abažūrs Lampas apsegs, kas atstaro un virza gaismu vai mazina gaismas spilgtumu.
svapstiņš Lapsene; svapstene.
lapsenes Lapsene.
lapsine Lapsene.
slapstene Lapsene.
svapstene Lapsene.
svapstenis Lapsene.
vapsene Lapsene.
sabiedriskās lapsenes lapsenes, kas dzīvo saimēs.
vientuļās lapsenes lapsenes, kas dzīvo vientuļi, nevis kopā ar citiem savas sugas īpatņiem.
vespidae Lapseņu dzimta.
paravespula Lapseņu dzimtas ģints.
vespa Lapseņu dzimtas ģints.
vespula Lapseņu dzimtas ģints.
sirsenis Lapseņu dzimtas suga ("Vespa crabro"), liels kukainis, kam raksturīgs trausls, brūngani dzelteni svītrots vēders un kas ligzdas būvē koku dobumos un pažobelēs.
lapseņu pūznis lapseņu ligzda.
lapseņbumba Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
lapseņpūlis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm; lapseņpūznis.
lapseņpūznis Lapseņu mājoklis (parasti apaļas bumbas veidā); šāds mājoklis kopā ar lapsenēm.
Metoecus paradoxus lapseņu parazītvabole.
pondurs Lapseņu puduris.
pulcinis Lapseņu pūznis.
rudā lapsene lapseņu suga ("Paravespula rufa").
parastā lapsene lapseņu suga ("Paravespula silvestris").
pūslis Lapseņu, sirseņu mājoklis.
šaurlapji Lapu koku grupa ar mazākām lapām un saimnieciski mazvērtīgāku koksni (bērzi, alkšņi, apses).
cirkslis Liela lapsene (arī cirksnis).
cirksnis Liela lapsene.
sirsinis Liels lapseņu virsdzimtas kukainis ("Vespa crabro").
lielais lakats liels, četrstūrains plecu apsegs, parasti no vilnas auduma ar bārkstīm.
aizdegšana Liesmas pāriešana no aizdedzes kapseles uz pamatlādiņa pulvera daļu, šaujot ar mīnmetējiem un dalīti lādejamām artilērijas sistēmām.
velums Linu audums Svētā Vakarēdiena trauku apsegšanai.
sapygidae Māņlapseņu dzimta.
Cephaleia arvensis mazā egļu tīkllapsene.
lencējs Mednieks vai nemednieks, kurš apseko noteiktu teritoriju nolūkā konstatēt medījamā dzīvnieka atrašanās vietu.
Populus nigra melnā apse jeb melnā papele.
izozomas Mezglainā spožlapsenīte, plēvspārņu kārtas kukaiņu ģints, tās kāpuri iznīcina graudzāļu stiebrus, koku augļus, daudzus kultūraugus un savvaļas augus.
meža statistiskā inventarizācija meža resursu informācijas ieguves sistēma ar parauglaukumu metodi; Latvijas teritorijā izveidoti 12000 pastāvīgo parauglaukumu, 5 gadu ciklā ik gadu apseko 1/5 daļu no tiem.
gārša Mežs, kurā aug egles, bērza, apses, oša un ozola mistrotas audzes; meža augšanas apstākļu tips, kam parasti raksturīgi pamatmorēnu līdzenumi.
mimētisms Mīmikrijas veids, kas izpaužas kāda dzīvnieka līdzībā ar kādu citas sugas dzīvnieku, kurš šādā vai tādā veidā ir no ienaidniekiem pasargāts, piem., dzeguzes līdzība ar vanagu, stiklspārņu tauriņa līdzība ar lapseni u. c.
MVP Mitrala vārstuļa prolapss (angļu "mitral valve prolapse").
čadors Musulmaņu sievietes apģērbs, garš apmetnis, ko tradicionāli valkā Irānā, augums ir apsegts, seja redzama.
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
lakatiņš Neliels galvas apsegs - parasti četrstūrains vai trīsstūrains auduma gabals.
uzjume Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjumis Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
uzjums Neliels, pārvietojams jumtiņš kartupeļu, dārzeņu vai sakņu kaudzes apsegšanai un aizsardzībai no lietus.
staņģe No koka, parasti no liepas, apses, izgrebts labības izstrādājumu glabāšanai paredzēts cilindrveida trauks ar vienā galā ielaistu dibenu.
locka No liepas vai apses stumbra cirsta laiva.
dečš No lupatām austa sega, ko klāja kamanās un ar ko apsedz zirgu.
nokubināt Noņemt apsegu.
atsegt Noņemt, atvirzīt (to, kas apsedz, aizklāj).
tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
Cynips quercus-foli ozolu ābolveida panglapsene.
Cynips longiventris ozolu sarkansvītru panglapsene.
atsegt Padarīt (ko) redzamu, noņemot (to, kas apsedz, aizklāj).
atklāt Padarīt redzamu, noņemot, atvirzot to, kas apsedz, aizsedz; atsegt.
eumenes Palapseņu dzimtas ģints.
euodynerus Palapseņu dzimtas ģints.
symmorphus Palapseņu dzimtas ģints.
panglapsenīte Panglapsene.
cynipidae Panglapseņu dzimta.
ibalia Panglapseņu dzimtas ģints, kuras kāpuri parazitē koksnē dzīvojošajos ragastu kāpuros.
cynips Panglapseņu dzimtas ģints.
diplolepis Panglapseņu dzimtas ģints.
ozolu sarkansvītru panglapsene panglapseņu suga ("Cynips longiventris").
ozolu ābolveida panglapsene panglapseņu suga ("Cynips quercus-folii").
rožu panglapsene panglapseņu suga ("Diplolepis rosae").
apsa Parastā apse ("Populus tremula").
Populus tremula parastā apse.
Paravespula silvestris parastā lapsene.
Diprion pini parastā priežu zāglapsene.
badikne Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
badiknis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
gankulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
gankulītes Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
kazusieriņš Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
naudulīte Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
naudulītis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
pešķene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
pēškenīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
pierškiunīca Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plaktine Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plaktiņi Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plaukinis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plikša Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plikši Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plikšis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plikšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
plīkšķis Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
pliška Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
trūcene Parastais plikstiņš ("Capsella bursa-pastoris").
aplikt Pārklāt, apsegt (visapkārt vai vispāri).
apklāt Pārklāt, apsegt; pārsegt.
laktiņa Patronas čaulas daļa, pret ko (šaujot) tiek pārsista kapsele.
apsekojums Paveikta darbība, rezultāts --> apsekot.
Populus x canescens pelēcīgā apse.
ķīķis Piekūnveidīgo kārtas vanagu dzimtas suga ("Pernis apivorus"), pelēcīgi brūns gājputns, masa - 0,7-0,8 kg., ēd gk. lapseņu kāpurus un kūniņas, arī abiniekus un rāpuļus, Latvijā aizsargājams; lapseņu klijāns.
apsprendzēt Piesprādzēt, apseglot.
Lapseki Pilsēta Turcijā ("Lapseki"), Čanakales ilā, 10900 iedzīvotāju (2013. g.).
naģi Pirkstaini cimdi, kas apsedz tikai pirksta apakšējo daļu, bet atstāj kailus pirkstu galus.
himenopteri Plēvspārņi (bites, lapsenes, skudras u. c.).
dzēlējlapsene Plēvspārņu kārtas apakškārta ("Aculeata"), ko dažkārt pieskaita pie iežmauglapseņu kārtas; mātītes dējeklis pārveidots par dzeloni, tēviņiem dzeloņa nav; šai apakškārtai pieskaitāmas bites, lapsenes, kamenes, skudras.
stiebrlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cephidae"), slaids, vidēji liels lapseņu dzimtas kukainis, kura kāpuri dzīvo galvenokārt augu stiebros, stublājos, Latvijā konstatētas 4 sugas.
vālīšlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Cimbicidae"), vidēji un lieli (ķermeņa garums - 12-25 mm) plēvspārņi ar vālesveidīgu paplašinājumu taustekļu galā, Latvijā konstatēts 19 sugu.
skujlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Diprionidae"), vidēji lieli (ķermeņa garums - 6-9 mm), drukni, smagnēji lidojoši plēvspārņi, Latvijā konstatēts 15 sugu.
tīkllapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Pamphiliidae"), kukainis, kam ir raksturīgs samērā plats ķermenis, plakans vēders, liela galva un kas veido tīklojumus uz kokaugiem, \~200 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
zāģlapsene Plēvspārņu kārtas auglapseņu apakškārtas dzimta ("Tenthredinidae"), kuru mātītēm ir zāģveidīgs dējeklis, Latvijā konstatēts 19 sugu.
smilšbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Andrenidae"), vidēji lieli, tumši plēvspārņi, kuru ķermeni (garums - 7-15 mm) blīvi klāj matiņi, dzīvo lielās kolonijās, alas veido augsnē gk. atklātās, smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
bite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Apidae"), Latvijā konstatētas 3 ģintis.
krāšņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Chrysididae"), nelieli (garums - 4-12 mm), ļoti koši, zilgani, sarkanīgi, parasti metāliski spīdīgi kukaiņi, Latvijā konstatētas 42 sugas.
zīdbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Colletidae"), sīki līdz vidēji lieli plēvspārņi, kuru ķermenis (garums - 4-15 mm) var būt gan kails, gan blīvi klāts ar matiņiem, Latvijā konstatētas 24 sugas.
skudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Formicidae"), kurā ietilpst 1,5-15 milimetrus gari, sabiedriski, spārnoti vai bezspārnu kukaiņi ar slaidu vēderu, kam pirmais posms no otrā atdalīts ar tievu iežmaugu, \~6000 sugu, Latvijā konstatētas 42 sugas.
slaidbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Halictidae"), sīki līdz vidēji lieli (ķermeņa garums - 4-15 mm), tumši, pārsvarā stipri apmatoti plēvspārņi ar raksturīgu slaidu vēderu, ligzdo augsnē alās, bieži dzīvo lielās kolonijās, Latvijā konstatētas 63 sugas.
grumbuļbite Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Melittidae"), Latvijā konstatētas 6 sugas.
kameņlapsene plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Mutillidae"), kukaiņu ķermenis (garums - 5-15 mm) klāts ar īsiem matiņiem, Latvijā konstatētas 2 sugas; biežāk sastopamā suga ir "Mutilla marginata", kuras kāpuri parazitē kameņu kāpuros.
smilšlapsene Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas dzimta ("Pompilidae"), sarkanmelni svītrots kukainis, kas parasti sastopams smilšainās vietās, Latvijā konstatētas 37 sugas.
dzēlējskudra Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas skudru dzimtas ģints "Myrmica".
andrenidae Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimta.
andrena Plēvspārņu kārtas iežmauglapseņu apakškārtas smilšbišu dzimtas ģints.
sfeksi Plēvspārņu kārtas kukaiņu grupa, radnieciska lapsenēm, ar vairāk nekā 1200 sugām.
panglapsene Plēvspārņu kārtas parazītlapseņu apakškārtas dzimta ("Cynipidae"), augēdājs kukainis, kura kāpuri izraisa patoloģiskus veidojumus uz augiem, \~1600 sugu, Latvijā konstatētas 25 sugas.
žvakstiņš Plikstiņš ("Capsella").
parastais plikstiņš plikstiņu suga ("Capsella bursa-pastoris"); ganu plikstiņš.
Neurotoma nemoralis plūmju tīkllapsene.
Lyda nemoralis priežu tīkllapsene.
evaniidae Prusaklapseņu dzimta.
mymaridae Pundurlapsenīšu dzimta.
tiphiidae Puslapseņu dzimta.
tiphia Puslapseņu dzimtas ģints.
medusputns Putnu klases dzeņveidīgo kārtas dzimta ("Indicatoridae"), nelieli putni (garums - 10-20 cm), kas pārtiek no kukaiņiem - bitēm, lapsenēm -, medus vaska, izplatīti Āfrikā, Āzijas dienvidaustrumu daļā, 4 ģintis, 13 sugas; medusrādītāju dzimta.
pundelis pūznis (lapseņu u. tml.).
sphecidae Racējlapseņu dzimta.
cerceris Racējlapseņu dzimtas ģints.
gorytes Racējlapseņu dzimtas ģints.
oxybelus Racējlapseņu dzimtas ģints.
philanthus Racējlapseņu dzimtas ģints.
bišlapsene Racējlapseņu dzimtas suga ("Philanthus triangulus"), uz kukaiņa galvas raksturīgs zīmējums - balts kronis, barojas ar medusbitēm, tāpēc tautā tiek saukta par bišu vilku.
Cerceris arenaria racējlapseņu suga, kas baro kāpurus ar smecernieku kāpuriem.
apraust Raušot apklāt, apsegt (ar ko).
apsegties Refl. --> apsegt (1).
humerāls Rietumu baznīcā zīda šalle, kuru liek pāri pleciem, apsedzot arī roku delnas; mūsdienās lieto diakons Eisharistijas sakramenta procesijā.
Diplolepis rosae rožu panglapsene.
Paravespula rufa rudā lapsene.
Neodiprion sertifer rūsganā priežu zāģlapsene.
aprušināt Rušinot apklāt, apsegt (ar ko).
likvīdā koksne saimnieciski izmantojamā audzes krājas daļa, kurā tiek ieskaitīta stumbra koksne un priedes, bērza, apses resnākie zari, bet netiek ieskaitīti egles un alkšņu zari.
tardzēt Saka par zemes vēzīša balss skaņām; arī par lapu koku (īpaši apses) šalkoņu.
medus Salds, aromātisks vielu maisījums, ko no ziedu nektāra pārstrādā bišu un lapseņu dzimtas kukaiņi.
lāča pakaļa salmu jumts ēkām bez bēniņu logiem, kas vienādi apsedza visas četras sienas.
lumstes Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis.
lumsti Salmu pinumi, ar ko apsegt lecektis.
lumsts Salmu pinums, ko apsegt lecektis.
lints Salmu pītenis lecekšu apsegšanai pret salnām.
lāpis Salmu sega, ar ko apsegt lecektis pret salnām.
sega Samērā biezs guļasvietas piederums, ko izmanto ķermeņa pārklāšanai, apsegšanai.
aiztuntulēt Satuntuļot, apsegt ar daudziem apģērba gabaliem.
lapsenīte Savienojumā "laputu lapsenītes": plēvspārņu kārtas jātnieciņu virsdzimtas dzimta, pie kuras pieder sīki, tumši kukaiņi, kas parazitē laputis; šīs dzimtas kukaiņi.
zirgsega Sega (parasti austa no lupatu strēmelēm) sasvīduša vai salstoša zirga apsegšanai.
paklātuve Sega, apsegs, salvete.
kubināt Segt, apsegt.
toga Senās Romas pilsoņu virsējais apģērbs, ko darināja no balta vilnas auduma eliptiskā griezumā un ko apņēma ap augumu pār vienu plecu, atstājot kaklu un otru plecu neapsegtu.
aizsiet Sienot (kam ko priekšā), aizsegt, apsegt; sienot piestiprināt (kam priekšā), apsiet.
mantiļa Sieviešu mežģīņu vai zīda apmetnis (galvenokārt Spānijā), kas apsedz galvu un ķermeņa augšdaļu.
sindēze Sinapse.
kokskrējējs Skrejvaboļu dzimtas ģints ("Calosoma"), Latvijā konstatētas 2 sugas, vaboļu ķermenis liels, plakans ar attīstītiem pakaļējiem spārniem, dzīvo gk. lapkoku mežos, kur barojas ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
kūniņu laupītājs skrejvaboļu suga ("Calosoma sycophanta"), kas iznīcina ļoti daudz dažādu kaitēkļu, arī tauriņu un zāģlapseņu kāpurus un kūniņas.
diprinodiae Skujlapseņu dzimta.
diprion Skujlapseņu dzimtas ģints.
neodiprion Skujlapseņu dzimtas ģints.
parastā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Diprion pini").
rūsganā priežu zāģlapsene skujlapseņu dzimtas suga ("Neodiprion sertifer").
dzelksnis Smailā daļa (belzenim), kura pārsit patronas kapseli.
pompilidae Smilšlapseņu dzimta.
pompilius Smilšlapseņu dzimtas ģints.
nosaspardīties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
nosaspirāties Spārdoties, parasti miegā, nogrūst sev apsegu.
cepurīte Speciāls galvas apsegs (parasti no balta auduma), piemēram, medicīnas darbiniekiem, pārtikas rūpniecības darbiniekiem.
chalcididae Spožlapseņu dzimta.
kupole Spraislis, kas apsedz ēku, ar apaļu vai daudzstūrainu pamatu, līdzīgi uz acīm apgāztam podam.
iedzīvotāju statistika statistikas nozare un demogrāfijas sastāvdaļa, kas pētī iedzīvotāju dabisko kustību, migrāciju, sastāvu, tautas skaitīšanu un apsekojumu statistiskos datus un sniedz to interpretāciju.
cephidae Stiebrlapseņu dzimta.
cephus Stiebrlapseņu dzimtas ģints.
labības stiebrlapsene stiebrlapseņu dzimtas suga ("Cephus pygmaeus").
Ammophila sabulosa šīs ģints suga, Latvijā sastopama bieži, baro kāpurus ar tauriņu un zāģlapseņu kāpuriem.
monosinaptisks Tāds, kam ir tikai viena sinapse.
pliks Tāds, kam nav ietērpa, apsega; kails (1).
kails Tāds, kam nav ietērpa, apsega.
apsine Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
apsinis Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
neapsegts Tāds, kas nav apsegts; kails.
Pskemas grēda Talasas Alatava atzars Rietumtjanšanā, uz Uzbekistānas un Kirgizstānas robežas, garums — 160 km, augstums — līdz 4299 m, nogāzēs alpīnās un subalpīnās pļavas, upju ielejās un grēdas lejdaļā paegļi, apses un krūmāji.
apsegs Tas, ar ko apsedz, pārklāj.
gasteruptidae Tievvēderlapseņu dzimta.
pamphiliidae Tīkllapseņu dzimta.
cephaleia Tīkllapseņu dzimtas ģints.
lyda Tīkllapseņu dzimtas ģints.
neurotoma Tīkllapseņu dzimtas ģints.
pamphilius Tīkllapseņu dzimtas ģints.
priežu stādu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda hieroglyphica"), kas sētajās un stādītajās kultūrās apgrauž jauno dzinumu skujas.
priežu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Acantholyda nemoralis", dažviet arī "Lyda nemoralis").
mazā egļu tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Cephaleia arvensis").
bumbieru tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma flaviventris").
plūmju tīkllapsene tīkllapseņu suga ("Neurotoma nemoralis").
aptīt Tinot apņemt, apsegt (ar ko).
aptīstīt Tīstot apņemt, apsegt (ar ko).
iztramdīt Traucējot saniknot (parasti bites, lapsenes).
proctotrupidae Tumšlapseņu dzimta.
paracodrus Tumšlapseņu dzimtas ģints.
Pochynematus pumilio upeņu zāģlapsene.
uzdeķot Uzklāt, apsegt.
sakubināt Uzmanīgi un cieši ietīt vai apsegt.
novērošanas vienība uzskaites vienība tautas skaitīšanā un citā iedzīvotāju apsekojumā.
sēklgrauzis Vaboļu kārtas dzimta ("Bruchidae"), >1000 sugu, Latvijā konstatētas 6 sugas, neliela (līdz 5 milimetriem gara), drukna vabole, kuras segspārni neapsedz vēdera pakaļējo posmu.
parazītvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Rhipiphoridae"), \~430 sugu, Latvijā maz pētītas, konstatētas tikai 2 sugas, 3,8-12 mm garas vaboles mazu galvu, ķemveidīgiem vai zāģzobainiem taustekļiem, sastopamas koksnē, lapseņu vai kameņu ligzdās.
cimbex Vālīšlapsenesņu dzimtas ģints.
cimbicidae Vālīšlapseņu dzimta.
trichiosoma Vālīšlapseņu dzimtas ģints.
bērzu lielā vālīšlapsene vālīšlapseņu dzimtas suga ("Cimbex femorata").
kāre Vaska šūnu kopa, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kares Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
kāres Vaska šūnu kopas, ko darina bites un lapsenes medus, bišu maizes glabāšanai un peru audzēšanai.
ģenētiskais monitorings vides masveida piesārņojuma ģenētiskās iedarbības apsekošana.
šķindeļi Vienā sānā rievotas skaidiņas jumtu segšanai, garums - 50-70 cm, platums parasti - 17,5 cm, biezums - 13 mm, labākie no egļu koka, bet gatavoja arī no priedes un apses; jumstiņi.
vērtene Vienkoča laiva no apses koka.
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
tallīts Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; talets.
talets Vilnaina vai zīda sega, baltām un melnām svītrām; ko precēti jūdaisti apsedz pa lūgšanas laiku; tallīts.
šabraks Vilnas audums, samta vai ādas izrotāta sega, ko lieto seglu apsegšanai, lai pasargātu tos, kā arī tiem piestiprinātos saiņus no mitruma, putekļiem u. tml.
tenthredinidae Zāģlapseņu dzimta.
caliroa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
hoplocampa Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pochynematus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pristiphora Zāģlapseņu dzimtas ģints.
pteronus Zāģlapseņu dzimtas ģints.
ķiršu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Caliroa limacina").
gaišā plūmju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa flava").
ābolu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Hoplocampa testudinea").
upeņu zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pochynematus pumilio").
ērkšķogulāju gaiškāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pristiphora pallipes").
jāņogulāju zāģlapsene zāģlapseņu dzimtas suga ("Pteronus ribesii").
Upsīts Zeltapses laukakmens - ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā.
Rūnu akmens Zeltapses laukakmens Dundagas pagastā.
Zeltapses dižakmens Zeltapses laukakmens.
segsēgļi Ziedaugi (sēklaugi) ar vienu vai vairākām par auglenīcu izveidotām augļu lapām (ar apsegtiem sēklas pumpuriem).
aušene Ziemas cepure ar bieziem ausu apsegiem.

apse citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

LTG T