Paplašinātā meklēšana
Meklējam atmosfēra.
Atrasts vārdos (6):
Atrasts vārdu savienojumos (30):
- atmosfēras (arī atmosfēriskā) refrakcija
- atmosfēras aktivitātes centri
- atmosfēras akustika
- atmosfēras cirkulācija
- atmosfēras duļķojums
- atmosfēras dzidrums
- atmosfēras elektrība
- atmosfēras fizika
- atmosfēras fronte
- atmosfēras gaisa aizsardzība
- atmosfēras pārspriegums
- atmosfēras perspektīva
- atmosfēras piezemes slānis
- atmosfēras pretstarojums
- atmosfēras refrakcija
- atmosfēras robežslānis
- atmosfēras spīdēšana
- atmosfēras spiediens
- atmosfēras turbulence
- atmosfēras viļņi
- atmosfēras zondēšana
- aukstā atmosfēras fronte
- fizikālā atmosfēra
- koksnes atmosfēras žāvēšana
- oklūzijas atmosfēras fronte
- siltā atmosfēras fronte
- standarta atmosfēra
- tehniskā atmosfēra
- Zemes atmosfēra
- zvaigznes atmosfēra
Atrasts skaidrojumos (248):
- telūriskās līnijas absorbcijas spektrāllīnijas, kas rodas kosmiskā starojuma avota spektrā, starojumam ejot cauri Zemes atmosfērai un starojumam mijiedarbojoties ar N~2~, O~3~ un H~2~O molekulām.
- aerostatika Aeromehānikas nozare, kurā pēta gāzu vides (galvenokārt - atmosfēras) līdzsvara likumus un nekustīgas gāzes iedarbību uz nekustīgu cietu ķermeni, kas tajā atrodas.
- atmosfēras spiediens aerostatiskais spiediens, ar kuru atmosfēra spiež uz ķermeni tajā un uz Zemes virsmu.
- izskalošanās aizsarglīdzekļu komponentu izdalīšanās no piesūcinātas koksnes atmosfēras nokrišņu vai cita mitruma avota ietekmē.
- barometriskais altimetrs altimetrs, kura darbība pamatojas uz atmosfēras statiskā spiediena atkarību no lidojuma augstuma.
- homosfēra Apakšējie atmosfēras slāņi (līdz 100 kilometru augstumam).
- barometrs Aparāts atmosfēras spiediena mērīšanai; izmanto arī atrašanās vietas absolūtā augstuma virs jūras līmeņa noteikšanai.
- vakuumaparāts Aparāts šķīdumu iztvaicēšanai, kā arī žāvēšanai un filtrēšanai spiedienā, kas mazāks par atmosfēras spiedienu.
- tvaika ģenerators aparāts vai agregāts virsatmosfēras spiediena tvaika ražošanai, izmantojot kurināmā sadedzes siltumu (tvaika katls) vai elektroenerģiju (elektriskais tvaika ģenerators).
- vakuummetrs Aparāts, ar kuru mērī starpību starp retinātās gāzes spiedienu un atmosfēras spiedienu.
- meteoroloģiskais pavadonis aparatūra kosmosā, ar kuras palīdzību iegūst datus par atmosfēras globālo stāvokli.
- ambients Apkārtējā atmosfēra, vide, ietekme, gaisotne.
- bārisks Ar atmosfēras spiedienu saistīts.
- aeroloģiskais balons ar ūdeņradi vai hēliju piepildīts kaučuka vai plastmasas balons brīvās atmosfēras aeroloģiskai zondēšanai.
- vainags ārējais, retinātākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis kurā vērojamas protuberances; Saules vainaga arējā daļa izkliedējas starpplanētu telpā Saules vēja veidā.
- baroterapija Ārstēšanas metode - ārstēšana ar atmosfēras spiediena mākslīgu maiņu barokamerā.
- labirintzivs Asarveidīgo kārtas dzimta ("Anabantidae"), zivs ar virsžaunu orgāniem jeb labirintiem, kas ļauj elpot atmosfēras gaisu, garums - parasti 4-10 cm, var iztikt bez ūdens pat vairākas dienas.
- kosmiskā astronomija astronomija, kurā pēta debess ķermeņus ar aparatūru, kas pacelta virs Zemes atmosfēras.
- ārpusatmosfēras astronomija astronomijas nozare, kas pētī debess ķermeņus ar aparatūru, kura pacelta virs Zemes atmosfēras.
- rekompresija Atkārtota pakļaušana paaugstinātam atmosfēras spiedienam; kesona slimības ārstēšanas metode, novietojot slimnieku atkal paaugstinātā spiedienā.
- pilotbalons Atmosfērā palaižams, ar ūdeņradi pildīts neliels balons vēja virziena un ātruma noteikšanai atmosfēras slāņos.
- atmosfēras robežslānis atmosfēras apakšējais slānis, kura īpašības nosaka papulvirsmas dinamiskā un termiskā iedarbe; tā biezums ir no Zemes virsmas līdz 300-2000 m augstumam, tam raksturīgs paaugstināts putekļu, dūmu, kondensācijas produktu piejaukums.
- gaisa bedre atmosfēras apvidus, kur ir citāda temperatūra un gaisa slāņu blīvums nekā pārējā atmosfērā un kur lidaparāti strauji zaudē augstumu.
- ekzosfēra atmosfēras augšējais slānis, kas Zemes gadījumā ir \~800 - 10000 km augstumā; precīzs šī slāņa robežu augstums nav labi definēts un mēģinājumiem šo robežu augstumam piešķirt specifisku zinātnisku nozīmi nav īpaša pamata.
- Elma ugunis atmosfēras elektriska parādība – spīdoši gaismas kūļi virs asiem, izstieptiem priekšmetiem (piemēram, kokiem, stabiem, torņiem).
- atmosfēras akustika atmosfēras fizikas un akustikas nozare, kurā pēta skaņas izplatīšanos un ģenerācijas īpatnības reālā atmosfērā un pēta atmosfēru ar akustikas metodēm.
- oklūzijas atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kas rodas, aukstajai vai siltajai atmosfēras frontei panākot pretējo atmosfēras fronti un saplūstot ar to.
- aukstā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā aukstais gaiss aizņem siltāka gaisa apgabalus.
- siltā atmosfēras fronte atmosfēras fronte, kurā siltais gaiss virzās uz priekšu, aizņemot arvien aukstāka gaisa apgabalus.
- atmosfēras pretstarojums atmosfēras garviļņu starojums, kas virzīts pret Zemes virsmu, tā intensitāte ir atkarīga no ūdens tvaiku, ogļskābās gāzes un ozona daudzuma atmosfērā.
- mikrometeorītu erozija atmosfēras neieskautu planētu, pavadoņu un asteroīdu virsmas lēna erozija, ko rada mikrometeorītu triecieni pret to virsmu; rezultātā veidojas regolīts.
- vēja nobīde atmosfēras nevienmērīgums, vēja ātruma, stipruma un virziena krasas maiņas; bieži rodas zemākos atmosfēras slāņos, kā rezultātā mainās spārna uzplūdes leņķis un lidmašīnas gaisa ātrums; vēja nobīdes vertikālā komponente ir daudzu gaisakuģu katastrofu cēlonis.
- ledus graudi atmosfēras nokrišņi – caurspīdīgi ledus graudi ar necaurspīdīgu, baltu kodolu.
- ledains lietus atmosfēras nokrišņi sīku, cietu, pilnīgi caurspīdīgu ledus lodīšu veidā, kas veidojas no lietus pilieniņiem, kuri sasalst, nonākot no siltāka atmosfēras slāņa aukstākā.
- atmosfēras piezemes slānis atmosfēras robežslāņa apakšējā daļa no Zemes virsmas līdz 50-100 m augstumam, kur mikroreljefa, ekspozīcijas un pagulvirsmas ietekmē raksturīgas lielas diennakts temperatūras, mitruma un vēja izmaiņas.
- atmosfēras duļķojums atmosfēras spēja absorbēt un izkliedi Saules radiāciju; šī spēja pieaug, palielinoties atmosfēras piejaukumu daudzumam.
- zemspiediens Atmosfēras spiediena izmaiņa, kad sprādziena vilnis pārvietojas pāri un rezultējošais spiediens ir mazāks par atmosfēras spiedienu.
- bāriskais lauks atmosfēras spiediena teritoriālais sadalījums, ko raksturo vienāds spiediens.
- gaisa spiediens atmosfēras spiediens uz visiem atmosfērā esošiem priekšmetiem un Zemes virsmu.
- meteoroloģiskie elementi atmosfēras stāvokļa un procesu raksturlielumi, kas raksturo atmosfēras fizikālo stāvokli (piemēram, gaisa spiediens un mitrums, vēja virziens un ātrums, redzamība, nokrišņi, gaisa, zemes un ūdens temperatūra, saules radiācija).
- gaisa telpa atmosfēras telpiskā vide virs valsts sauszemes un ūdens teritorijas, kā arī virs starptautiskajām sauszemes un ūdens teritorijām.
- hidrometeoroloģiskā stacija atmosfēras un hidrosfēras stāvokļa, procesu un režīma novērošanas vieta.
- bāriskā kāpe attālums metros pa vertikāli, kurā atmosfēras spiediens mainās par 1 vienību.
- lidojuma absolūtais augstums attālums pa vertikāli no gaisakuģa līdz vidējam jūras līmenim; nosaka ar barometrisko augstuma mērītāju, zinot atmosfēras spiedienu virs jūras līmeņa.
- sausmīļi Augi, kas pielāgojušies augšanai neliela mitruma apstākļos un var ilgstoši izturēt augsnes un atmosfēras sausumu; kserofīti.
- aerofīti Augs, kas barības vielas uzņem no apkārtējās atmosfēras.
- anticiklons Augsta atmosfēras spiediena apgabals, kur spiediens samazinās un vējš pūš no centra uz perifēriju.
- ziemeļblāzma Augšējo atmosfēras slāņu spīdēšana, kas novērojama polārajos apgabalos krāsainu loku, staru, joslu veidā; polārblāzma.
- sarma Baikāla ezera bora (stiprais ziemeļvējš), ko rada atmosfēras spiediena starpība virs sauszemes un ezera virsmas.
- nitragīns bakteriāls augsnes mēslojums, kas satur gumiņbaktērijas, kuras saista atmosfēras slāpekli un uzkrāj to.
- atmosfēras perspektīva brīvā dabā uzņemtu objektu attēlu krāsas un kontūru izšķiramības samazināšanās atmosfēras ūdens tvaikuietekmē atkarā no kameras attāluma.
- aeroklimatoloģija Brīvās atmosfēras klimatoloģija; pēta klimatiskos apstākļus troposfērā un apakšējā stratosfērā.
- kosmiskā starojuma teleskops daļiņu teleskops, kas reģistrē no debess ķermeņiem nākošo protonu, hēlija atomu kodolu, elektronu u. c. lādēto daļiņu plūsmu, kura veido kosmisko starojumu; tā kā primārais kosmiskais starojums sasniedz tikai augšējos Zemes atmosfēras slāņus, šos teleskopus izvieto galvenokārt orbitālajās observatorijās.
- izlūkziņas Dati par pretinieku, apvidu, atmosfēras stāvokli un gaidāmo kaujas darbību rajonu, kas saņemti no pakļautajiem štābiem, izlūku apakšvienībām, novērošanas posteņiem, nopratinot gūstekņus, un no citiem avotiem un kas vēl nav apstrādāti štābā.
- fotosfēra Dziļākais un blīvākais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis, kas emitē lielāko daļu tās izstarotās enerģijas, galvenokārt redzamās gaismas veidā.
- klinšainās gruntis ēkas pamatne, kas praktiski ir nesaspiežama, tomēr atmosfēras procesu iedarbībā pakāpeniski sadēdē.
- atmosfēras elektrība elektriskās parādības un procesi atmosfērā; atmosfēras elektriskais lauks, tās jonizācija, atmosfēras elektrovadītspēja, mākoņu un nokrišņu lādiņi, atmosfēras elektriskās strāvas un izlādes (arī zibens; Elma ugunis).
- konvekcija Gaisa apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem, kuru izraisa nevienmērīga sasilšana.
- zonde gaisa balons ar īpašu aparatūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos.
- meteoroloģiskā zonde gaisa balons ar speciālu apartūru meteoroloģisko datu iegūšanai atmosfēras augšējos slāņos.
- aeroloģiskā zondēšana gaisa īpašību un dažu atmosfēras procesu noteikšana ar aerostatiem, raķetēm vai akustiskām un elektroniskām distances metodēm.
- vējš Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
- kalibrētais gaisa ātrums gaisakuģa ātrums, kura mērīšanā ņemtas vērā aerodinamiskās un instrumentālās kļūdas; tas ir vienāds ar patieso (īsto) gaisakuģa ātrumu standarta atmosfēras apstākļos jūras līmenī.
- vakuums gāzes retinājums (traukā) - gāzes stāvoklis, kad tās spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu; arī telpa, kurā nav vielas
- torrs Gāzes spiediena vienība, kas vienāda ar 1 mm dzīvsudraba stabiņa spiedienu jeb 1/760 no fizikālās atmosfēras; tors 2.
- BTPS Gāzes stāvoklis 37 Celsija grādu temperatūrā faktiskā atmosfēras spiediena apstākļos, ja gāze piesātināta ar ūdens tvaikiem (angļu "body temperature and pressure, saturated with water vapour").
- STPD Gāzes tilpums 0 Celsija grādu temperatūrā pie atmosfēras spiediena 760 mm Hg, ja tā ir sausa, t. i. bez ūdens tvaikiem (angļu "standart temperature and pressure, dry").
- korona Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
- koronizlāde Gāzu izlāde, kas novērojama stipri nehomogēnos elektriskos laukos, pastāvot atmosfēras spiedienam.
- glabāšana nojumē glabāšana vieglas konstrukcijas celtnē zem jumta, bet bez sienām, kas nepasargā spēkratus no atmosfēras iedarbes un tajā nav iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- regmaglipti Gludas rievas meteorīta virsmā, kas rodas, meteorītam ar lielu ātrumu lidojot cauri Zemes atmosfērai, sakarstot un kūstot.
- astroklimats Ģeogrāfisko un klimatisko faktoru kopums (mākoņainība, atmosfēras turbulence, gaisa mitrums, gaisa piesārņotība), kas nosaka apvidus piemērotību astronomiskajiem novērojumiem.
- pneimotērps Hermētisks plastikāta tērps darbam atmosfērā, kurā ir radioaktīvas gāzes un radioaktīvi putekļi; gaisa spiediens pneimotērpā nedaudz pārsniedz atmosfēras spiedienu.
- termobarometrs Hipsotermometrs - ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens vārīšanās temperatūras.
- tvaika katls iekārta ar kurtuvi, kur iegūst virs atmosfēras spiediena tvaiku izmantošanai ārpus iekārtas, ja tajā esošo darbvielu (ūdeni) apsilda ar kurināmā sadedzes dūmgāzēm.
- lietusmērs Ierīce atmosfēras nokrišņu daudzuma noteikšanai.
- hipsotermometrs ierīce atmosfēras spiediena noteikšanai pēc ūdens viršanas temperatūras; hipsometrs.
- kodolziema Iespējamas ilglaicīgas plaša kodolkara sekas, kas izraisītu atmosfēras piesārņošanos, ilglaicīgu temperatūras pazemināšanos un leduslaikmeta iestāšanos.
- meteostacija Iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteoroloģiskā stacija.
- meteoroloģiskā stacija iestāde, kas regulāri novēro atmosfēras stāvokli; meteostacija.
- augstuma aprīkojums individuālais lidotāja aprīkojums, kas aizsargā no retinātās atmosfēras negatīvās iedarbības un hipoksijas lielā augstumā; sastāv no skābekļa maskas, augstuma kompensācijas apģērba, hermētiskas aizsargmaskas, var būt arī skafandrs.
- standarta atmosfēra internacionālā nosacītā atmosfēra (pieņemts atmosfēras modelis), kura aptuveni atbilst vidējai reālai atmosfērai (ar noteiktu spiedienu un temperatūru dažādos augstumos) un kuras spiediena sadalījumu atkarībā no augstuma virs Zemes aprēķina, izmantojot barometrisko formulu; izmanto aviācijā u. c.
- koksnes optiskās īpašības ir atkarīgas no gaismas viļņa garuma, koksnes mitruma, virsmas stāvokļa, temperatūras, apstarošanas ilguma, atmosfēras sastāva; infrasarkanajam starojumam piemīt spēja absorbēties koksnē, tā iedarbībā koksne sasilst.
- regolīts Irdens iežu slānis, kas sastāv no dažāda lieluma šķembām, putekļiem un kas klāj tādu planētu, pavadoņu un mazo planētu virsmu, kurām nav atmosfēras.
- meteora pēda īslaicīga sliede Zemes atmosfērā, kas redzama pēc spoža meteora lidojuma; to veido atmosfēras gāzes, kas spīd rekombinācijas procesu rezultātā.
- izopiesta Izobāra - līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izoamplitūda Izolīnija, kas savieno punktus ar vienādu starpību starp kāda lieluma (temperatūras, atmosfēras spiediena u. c.) maksimālo un minimālo vērtību noteiktā laikposmā.
- debess Izplatījuma vai atmosfēras daļa, kas redzama novērotājam no Zemes.
- vakuumveidošana Izstrādājumu veidošana no termoplastiska polimērmateriāla plēvēm vai loksnēm, kuras atrodas superelastiskā stāvoklī, izmantojot spēku, kas rodas atmosfēras un retinājuma (50-85 kilopaskāli (kPa)) spiedienu starpības dēļ; v-u var kombinēt ar pneimoveidošanu; izmanto lielgabarīta plānsienu izstrādājumu (ledusskapju, aparātu korpusu, automobiļu detaļu u. c.) ražošanai.
- atmosfērizturība Izturība pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos.
- Zemes jonosfēra jonizētie Zemes atmosfēras slāņi, aptuveni no 50 līdz 400 kilometru augstumā.
- plūdmaiņas Jūru un okeānu ūdenslīmeņa Zemes cietās virsas un atmosfēras spiediena periodiskas svārstības Mēness un Saules gravitācijas spēka iedarbībā.
- dinamiskā klimatoloģija klimatoloģijas daļa, kurā pēta klimata īpatnības kā vispārējās atmosfēras cirkulācijas procesu rezultātu un klimata apstākļus izskaidro ar procesiem dažādos atmosfēras cirkulācijas tipos.
- musonu klimats klimats apgabalos ar musonu atmosfēras cirkulāciju: sausa ziema un lietaina, mitra vasara.
- koksnes kondicionēšana koksnes izturēšana atmosfēras spiedienā, noteiktā temperatūrā un relatīvā gaisa mitrumā, kamēr tā sasniedz līdzsvara mitrumu.
- koksnes žāvēšana gāzu un tvaika spiedē koksnes konvekcijas žāvēšana gaisa, gāzes vai pārkarsēta tvaika vidē atmosfēras spiedienā.
- koksnes dabiskā žāvēšana koksnes žāvēšana atmosfēras gaisa apstākļos zem nojumes.
- solārkonstante konstante, kas raksturo Saules radiācijas intensitāti uz Zemes atmosfēras augšējās robežas; Saules konstante.
- jumts Konstrukcija, kas sedz (transportlīdzekli) no augšas un aizsargā pret atmosfēras iedarbību; šāda augšējā daļa (transportlīdzeklim, tā kabīnei).
- klimatiskie izmēģinājumi konstrukciju un aprīkojumu izmēģinājumi, kuros pārbauda gaisakuģa darbspējas klimatisko faktoru (temperatūras, spiediena, gaisa mitruma, piesārņotas atmosfēras) iedarbībā lidojumā un bāzēšanās vietās (jūras klimats, putekļi, sēnītes u. tml.).
- KLA Kosmiskais lidaparāts - pilotējams vai automātisks aparāts, kas veic lidojumu ārpus Zemes atmosfēras.
- kosmosa kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmiskais kuģis.
- kosmiskais kuģis kosmiskais lidaparāts, kas nodrošina cilvēka lidojumu un uzturēšanos ārpus Zemes atmosfēras; kosmosa kuģis.
- suborbitāls lidojums kosmiskais lidojums, kura laikā kosmiskais lidaparāts paceļas ārpus atmosfēras blīvajiem slāņiem, taču neattīsta pirmo kosmisko ātrumu un līdz ar to nenonāk orbītā, bet nolaižas atpakaļ uz Zemes.
- slūžu kamera kosmosa kuģa vai orbitālās stacijas hermētisks nodalījums, kura galos ir divas lūkas, kas nav atveramas abas vienā laikā; paredzēts kosmonautu iziešanai atklātā kosmosa vai pārejai no viena lidaparāta nodalījuma otrajā tajos ir dažāds atmosfēras spiediens vai sastāvs.
- segts kravas vagons kravas vagons ar segtu virsbūvi dažāda veida kravu pārvadāšanai, to saglabāšanai un aizsardzībai no atmosfēras iedarbības.
- augstais purvs kūdras veidots, lēzens kupolveida izliekums, kas veidojas, pārejas purvam tālāk attīstoties; pārsvarā barojas ar atmosfēras nokrišņiem; sūnu purvs.
- metargons Ķīmisks elements, atmosfēras gaisā atrasta gāze.
- mazais ledus laikmets laika posms no 14. gs. vidus līdz 19. gs. vidum, kad globālā Zemes atmosfēras temperatūra bija zemāka nekā mūsdienās.
- ieejas leņķis atmosfērā leņķis starp kosmiskā lidaparāta kustības virzienu un vietējo horizontu brīdī, kad lidaparāts sasniedz atmosfēras blīvos slāņus.
- meteoroloģiskā raķete lidaparāts, kas paredzēts augšējo atmosfēras slāņu novērojumiem; aparatūras nodalījumu ar izpletni nolaiž uz zemes pēc dzinēja darbības izbeigšanās.
- kosmiskais lidaparāts lidaparāts, kas spēj lidot ārpus Zemes atmosfēras.
- gaisa kuģis lidaparāts, ko atmosfēra notur mijiedarbība ar gaisu, ja tā nav mijiedarbība ar gaisu, kas reflektēts no zemes vai ūdens virsmas.
- superteleskops Liela izmēra teleskopu sistēma ar paaugstinātu gaismas uztveri, izšķiršanas spēju un adaptīvo optiku atmosfēras nevienmērību radīto traucējumu novēršanai.
- bāriskās sistēmas lieli atmosfēras bāriskā lauka apgabali ar tipisku atmosfēras spiediena sadalījumu, zema un augsta spiediena apgabali - cikloni, anticikloni, sedlienes, atzari, vaļņi.
- sekundārais kosmiskais starojums liels daudzums nestabilu elementārdaļiņu, kas rodas, primārajam kosmiskajam starojumam saduroties ar Zemes atmosfēras atomu kodoliem; kosmiskās šaltis.
- gaisa masa liels gaisa daudzums ar visumā viendabīgu temperatūru, mitrumu, blīvumu utt.; dažādas gaisa masas vienu no otras šķir atmosfēras frontes.
- bāriskais gradients lielums, kas raksturo atmosfēras spiediena maiņu attāluma vienībā spiediena krituma virzienā.
- izobāra Līnija, kas ģeogrāfiskā kartē savieno punktus ar vienādu atmosfēras spiedienu.
- izanomāle Līnija, kas ģeogrāfiskajā kartē savieno vietas, kurās ir vienāda (piemēram, temperatūras, atmosfēras spiediena) novirze no vidējā lieluma.
- statoskops Ļoti jutīgs barometrs, kas rāda visniecīgākās atmosfēras spiediena pārmaiņas.
- ciklons Ļoti plašs atmosfēras virpulis, kura centrā ir pazemināts spiediens.
- lietusmākonis Mākonis, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā.
- lietus mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus lietus veidā; lietusmākoņi.
- sniega mākoņi mākoņi, kas satur atmosfēras nokrišņus sniega veidā.
- meteoroloģiskais (mākslīgais planētas) pavadonis mākslīgais planētas pavadonis, kas piegādā informāciju par atmosfēras stāvokli.
- ablācija Materiāla saārdīšanās (izgarošanas, kušanas vai ķīmiskās erozijas rezultātā) augstas temperatūras gāzes plūsmas u. c. iedarbībā; arī kosmiskā lidaparāta ārējā apvalka daļēja izkušana vai iztvaikošana berzes dēļ, tam nonākot atmosfēras zemākajos slāņos.
- barogrāfs Mēraparāts, kas nepārtraukti reģistrē un automātiski pieraksta atmosfēras spiedienu.
- šmartiņš Metāla (tērauda) troses nodrošinājums pret atmosfēras kaitīgo iedarbību, ko panāk trosi ietaukojot vai nodarvojot un pēc tam aptinot ar buru audekla strēmeli.
- aneroīds Metāla barometrs atmosfēras spiediena mērīšanai.
- atmosfēriskā korozija metāla izstrādājumu materiāla sairšana atmosfēras korozīvo ķīmisko vai elektroķīmisko procesu rezultātā.
- lietišķā meteoroloģija meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu sakarības ar cilvēku saimniecisko darbību; pie lietišķās meteoroloģijas pieder biometeoroloģija, agrometeoroloģija, medicīnas meteoroloģija, rūpniecības meteoroloģija, lauksaimniecības meteoroloģija, aviācijas meteoroloģija.
- atmosfēras fizika meteoroloģijas nozare, kurā pēta atmosfēras procesu un parādību fizikālās likumsakarības.
- aeroloģiskā stacija meteoroloģiskā dienesta iestāde, kas regulāri izdara temperatūras, gaisa mitruma, spiediena, vēju u. c. aeroloģiskus pētījumus atmosfēras augšējos slāņos (līdz 40 km).
- barofils Mikroorganisms, kas vislabāk attīstās augsta atmosfēras spiediena apstākļos.
- kafkaeska Murgainā atmosfēra, kas valda čehu rakstnieka Franča Kafkas (1883.-1924. g.) darbos.
- Zemes grupas planēta neliela vidējas masas planēta, kurai ir cieta virsa un relatīvi plāns atmosfēras slānis.
- laiks Nepārtraukti mainīgs atmosfēras stāvoklis, kas veidojas zemes virsas tuvumā un kam attiecīgajā vietā un laikposmā raksturīgs noteiktu atmosfēras īpašību kopums.
- organiskais stikls no polimetilmetakrilāta ražots caurspīdīgs, ciets, relatīvi viegls lokšņu materiāls; noturīgs pret atmosfēras, gaismas, ūdens un minerālskābju iedarbību, laika gaitā nedzeltē, nekļūst nespodrs.
- buras pārsegs no saules un atmosfēras kaitīgās iedarbības pasargājošs pārsegs burai, kas atstāta, piemēram, uz grotbomja.
- skābie nokrišņi nokrišņi, kuru reakcija ir zemāka par normālo; nokrišņu normālais skābums (pH=5,7) veidojas, atmosfēras ūdens pilienos izšķīstot gaisa dabiskajam komponentam — oglekļa dioksīdam, bet rodas, ūdenī izšķīstot sērskābei un slāpekļskābei.
- siltumaizsardzība Normāla siltuma režīma nodrošinājums aviācijas un raķešu iekārtās un aparātos, lai pasargātu no aerodinamiskas sasilšanas atmosfēras blīvajos slāņos. Ir aktīvas s-as metodes (ar aukstu dzesēšanas šķidrumu, piem., degvielu) un pasīvas s-as metodes (ar siltumizolējošiem un aizsargājošiem materiāliem).
- standartatmosfēra Nosacīta atmosfēra, kuras parametri nav atkarīgi no meteoroloģiskajiem apstākļiem un kura pamatojas uz ilgstošu novērojumu rezultātiem; galvenie fizikālie raksturlielumi: atmosfēras spiediens jūras līmenī - 1013,25 hPa, temperatūra jūras līmenī +15 °C grādi, blīvums jūras līmenī 1,225 kg/m^2^, temperatūras gradients: līdz 11 km augstumam (-6,5 °C/km), no 11-20 km (0 °C/km), 20-32 km (+1 °C/km).
- aeroloģiskā observatorija observatorija, kas zondē brīvo atmosfēru un izdara eksperimentālos un teorētiskos pētījumus atmosfēras fizikā un aeroloģijā.
- fatamorgāna Optiska atmosfēras parādība, kas sastāv no vairākām mirāžas formām - attālāki priekšmeti redzami vairākkārt un dažādi pārveidoti.
- adaptīvā optika optiskā sistēma optiskajos un infrasarkanajos teleskopos, kurā ietilpst maināmas formas palīgelements, kas kompensē Zemes atmosfēras radītos attēla kropļojumus.
- uzlādēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, gāze, atmosfēra) jonizējas.
- ārējie pārspriegumi pārspriegumi, ko izraisa atmosfēras parādības (zibens).
- vārīšana Pārtikas produktu termiskā apstrāde lielā ūdens, buljona vai retāk piena daudzumā 100 C temperatūrā atmosfēras spiedienā vai augstākā temperatūrā virsspiedienā.
- migrēt Pārvietoties (piemēram, atmosfēra, hidrosfērā ūdens, vēja iedarbībā) - par vielām.
- lidojuma līmenis pastāvīga atmosfēras spiediena līmenis, kas noteikts attiecībā pret atmosfēras standarta spiediena 1013,2 hPa līmeni.
- zvaigžņu vējš pastāvīga radiāla zvaigznes atmosfēras ārējo slāņu plazmas plūsma virzienā projām no zvaigznes.
- barotīts Patoloģisks process ausis, kurš radies mainīga atmosfēras spiediena ietekmē, saukts arī par aerotītu.
- infiltrācijas ūdeņi pazemes ūdeņi, kas veidojas, virszemes ūdeņiem, atmosfēras nokrišņiem un sniega kušanas ūdeņiem iesūcoties zemē; vadozie ūdeņi.
- vakuumkatls Periodiskas vai nepārtrauktas darbības hermētisks aparāts, kurā spiediens zemāks par atmosfēras spiedienu.
- Habla teleskops pirmais lielais optiskais teleskops, kas pacelts orbītā ap Zemi virs tās atmosfēras (1990, ASV).
- jonosfēra Planētas vai pavadoņa atmosfēras jonizētā daļa.
- sausiene Platība, kurā nav dabisku ūdenstilpju un kura saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- platinēšana Priekšmetu pārklāšana ar plānu platīna kārtiņu, lai palielinātu to izturību pret skābēm, atmosfēras iedarbību, lai dotu tiem glītāku izskatu.
- pārejas purvs purvs, kas veidojas, kūdras slānim zemā purvā kļūstot biezākam un mainoties augu valstij; palielinās augu barošanās no atmosfēras nokrišņiem, bet samazinās no gruntsūdeņiem.
- depresija Rajons ar pazeminātu atmosfēras spiedienu.
- atmosfēras zondēšana regulāra radiozondes vai citu aeroloģisko aparātu pacelšana atmosfērā, lai iegūtu datus par augšējo atmosfēras slāņu temperatūru, mitrumu, spiedienu, vēju un notiekošajiem procesiem.
- aeropauze Reģions, kur atmosfēras funkcionālā iedarbība uz cilvēku un lidaparātu pārstāj eksistēt.
- dabas resursi saimniecībā un kultūrā izmantojamie dabas objekti un procesi: zeme, tās dzīles, ūdeņi, meži, flora un fauna, atmosfēra, gaiss, Saules un vēja enerģija, Zemes iekšējais siltums, paisums un bēgums.
- kosmisks Saistīts ar kosmosu, tam raksturīgs; tāds, kas norisinās ārpus Zemes atmosfēras.
- barometrs kāpj saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs ceļas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena paaugstināšanos.
- barometrs krīt saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- barometrs krītas saka, ja barometrs rāda atmosfēras spiediena pazemināšanos.
- sēdēt kā uz pulvera mucas saka, ja kādam draud briesmas, ja kuru katru brīdi var notikt kas ārkārtējs, ir ļoti saspīlēta atmosfēra.
- austrumu plūdums samērā stabila gaisa pārnese no austrumiem uz rietumiem vispārējā atmosfēras cirkulācijas sistēmā; pasāti tropos.
- barotalģija Sāpes vidusausī, strauji mainoties atmosfēras spiedienam.
- Saules vainags Saules atmosfēras ārējā, retinātā daļa; korona.
- flokula Saules atmosfēras veidojumi, kas novērojami hromosfērā virs fotosfēras lāpām; pastiprināti tās staro hromosfēras spektra līnijās.
- Saules konstante Saules elektromagnētiskā starojuma summārā enerģija, kas 1 sekundē krīt uz 1 m^2^ lielu, perpendikulāri Saules stariem novietotu virsmu pie Zemes atmosfēras augšējās robežas, ja Zeme atrodas vidējā attālumā no Saules; šīs konstantes vērtība ir 1370 W/m^2^; solārkonstante.
- Saules radiācija Saules izstarotais siltums; tās daudzums ir atkarīgs no attāluma starp Zemi un Sauli (attāluma starpība gada laikā mainās par apm. 5 milj. km), Saules staru krišanas leņķa (jo tas mazāks, jo mazāku enerģijas daudzumu saņem laukuma vienība), no Saules augstuma virs horizonta, dienas garuma, mākoņainības, atmosfēras dzidruma.
- duļķainuma faktors Saules radiācijas vājināšanās raksturotājs atmosfērā – reālās atmosfēras un ideālas atmosfēras (tīra, sausa gaisa) dzidruma koeficientu logaritmiska attiecība.
- sausleja Sausa, lēzena ieleja, kam ir plats dibens un kas saņem mitrumu galvenokārt no atmosfēras nokrišņiem.
- oksimioglobīns Savienojums, kas rodas no mioglobīna atmosfēras skābekļa iedarbībā, veidojoties kovalentai saitei ar skābekli, bet ar dzelzs jonu pārmaiņas nenotiek.
- migla sīku ūdens pilienu vai ledus kristāliņu sabiezinājums atmosfēras zemākajos slāņos
- konvekcija atmosfērā siltuma apmaiņa starp atmosfēras augšējiem un apakšējiem slāņiem gaisa vertikālo kustību rezultātā, kuras izraisa spiediena maiņa vertikālā virzienā.
- barometriskais gradients skaitlis, kas rāda atmosfēras spiediena maiņu uz Zemes virsmas, ģeogrāfiskajam platumam mainoties par vienu grādu.
- zemes klātne sliežu ceļa grunts inženierbūvju komplekss (uzbērumi, ierakumi, pusuzbērumi, pusierakumi) - ceļa virsbūves pamats, kas nodrošina sliežu ceļa noturību un aizsargā pret atmosfēras un gruntsūdeņu iedarbību.
- simpatalģija Slimība, kas rodas, ja bojāti simpātiskās nervu sistēmas mezgli vai nervi un to gala sazarojumi sakarā ar asinsvadu slimībām un kaulu un locītavu slimībām; raksturīgas dedzinošas, spiedošas, spīlējošas sāpes, kas pastiprinās siltumā, kā arī mainoties atmosfēras spiedienam.
- aeropātija Slimīgs stāvoklis, ko izraisa straujas pārmaiņas atmosfēras spiedienā.
- smerčs Spēcīgs, postošs atmosfēras stabveida virpulis, kas piltuvveidīgi rodas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsai.
- slēgtā glabāšana spēkratu glabāšana slēgtās telpās, speciāli iekārtotos boksos vai garāžās, kurās spēkrati ir pasargāti no atmosfēras iedarbes un ir iespējams uzturēt glabāšanai optimālu temperatūru.
- manometriskais spiediens spiediens, ko rāda parastais tehniskais manometrs; manometriskais spiediens ir vienāds ar absolūtā un atmosfēras spiediena starpību.
- normālapstākļi Standarta fizikālie apstākļi, kuros spiediens p=101325 Pa (normālā atmosfēra), termodinamiskā temperatūra T=273,15 K un gāzes molārais tilpums VO=22414 x 10-2 m3 mol-1.
- dzidruma koeficients staru caurlaides koeficients, kas raksturo atmosfēras spēju laist cauri Saules radiāciju.
- E slānis stipri jonizēts atmosfēras slānis 90-150 km augstumā, labi atstaro radioviļņus
- Fraunhofera līnijas šauras absorbcijas spektra līnijas nepārtrauktā Saules izstarotās gaismas spektrā; veidojas, Saules starojumam absorbējoties Saules atmosfēras ārējos slāņos, un satur informāciju par Saules atmosfēras ķīmisko sastāvu.
- zemes piramīdas šauri 10–15 m augsti konusveida pauguri, kas veidojas, atmosfēras nokrišņiem izskalojot nešķiroto morēnas materiālu; virsotnē liels laukakmens vai klints atlūznis, kas pasargā no erozijas morēnas masu.
- bezatmosfēras Tāds (debess ķermenis), kam nav atmosfēras.
- pilns Saules aptumsums tāds Saules aptumsums, kad Mēness pilnīgi aizklāj Sauli; šai laikā novērojami Saules atmosfēras augšējie slāņi.
- caurspiedīgs Tāds, kam piemīt spēja izspiesties cauri (piemēram, kādam ķermenim, atmosfērai).
- ārpusatmosfēras Tāds, kas atrodas vai noris ārpus atmosfēras.
- barometrisks Tāds, kas attiecas uz atmosfēras spiedienu.
- atmosfērizturīgs Tāds, kas ir izturīgs pret atmosfēras iedarbību jebkuros laika apstākļos.
- spiedīgs Tāds, kas ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi (parasti pirms negaisa) un izraisa nepatīkamas sajūtas (par gaisu, tā plūsmu); tāds, kad gaiss ir ļoti karsts, ar paaugstinātu mitruma pakāpi, kad atmosfēras spiediens krīt (parasti pirms negaisa) un izraisās nepatīkamas sajūtas (par laikposmu, laikapstākļiem).
- at Tehniskā atmosfēra (ārpussistēmas spiediena mērvienība).
- ata Tehniskās atmosfērās izteikta gāzes vai tvaika absolūtā spiediena apzīmējums (tehniskā atmosfēra, absolūtā).
- gamma teleskops teleskops kosmisko objektu gamma starojuma uztveršanai un reģistrēšanai ārpus Zemes atmosfēras; tā izšķirtspēja ir loka grāda daļas.
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
- laivas pārvalks ūdensnecaurlaidīga auduma individuāli pašūts pārvalks, kas pasargā peldlīdzekli no atmosfēras kaitīgās iedarbības.
- upes barošanās upi baro atmosfēras nokrišņi, sniega kušanas ūdeņi, ledāju kušanas ūdeņi un pazemes ūdeņi; visbiežāk barošanās ir jaukta, kur viens no ūdensguves veidiem ir pārsvarā pār citiem.
- vakuummanometrs Vakuummetrs - aparāts vakuuma (gāzes retinājuma) mērīšanai; atšķirībā no manometra, kas mērī gāzes spiedienu, vakuummetrs mēri starpību starp atmosfēras spiedienu un retinātās gāzes spiedienu.
- dabas aizsardzība valsts un sabiedrisko pasākumu sistēma atsevišķu dabas objektu (zemes, tās dzīļu, ūdeņu, mežu, floras un faunas, atmosfēras gaisa) un visas dabas vides aizsardzībai ar tiesību normu un valsts un sabiedrisko institūciju aktīvas darbības palīdzību.
- kravas platforma vaļēja noliktava tādu kravu glabāšanai, kas nav jāpasargā no atmosfēras nokrišņiem un temperatūras svārstībām.
- zaponizēšana Vecu, satrunējušu vai bojātu iespiedumu apstrādāšana ar zapona laku aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- apmale veidojums ap ēku atmosfēras u.c. ūdeņu aizvadīšanai no ēku pamatiem; ierīko ietves veidā ar slīpumu, kas vērsts prom no ēkas.
- sausmigla Veidojums zemajos atmosfēras slāņos, kuru rada putekļu, dūmu u. tml. piejaukumi; arī dūmaka.
- dabiskā velkme velkme, ko rada atmosfēras gaisa un dūmvada gāzu blīvuma starpība, kura palielinās ar dūmvada vai dūmeņa augstumu.
- virpuļvētra Vētra, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; virpuļviesulis.
- hromosfēra Vidējais, retinātais zvaigznes (arī Saules) atmosfēras slānis; Saules hromosfērā novērojamas spīkulas, notiek Saules uzliesmojumi.
- antiozonāti Vielas, kas palielina sintētisko materiālu un gumijas izturību pret atmosfēras ozona iedarbību.
- ģeosfēra Viens no koncentriskiem Zemes apvalkiem ar atšķirīgām fizikālām, ķīmiskām un bioloģiskām īpašībām (atmosfēra, hidrosfēra, litosfēra, mantija, kodols, Zemes garoza, biosfēra, noosfēra).
- atmosfēras gaisa aizsardzība viens no vides aizsardzības veidiem, kas paredz aizsardzību pret atmosfēras gaisa piesārņošanu ar cilvēkam kaitīgām ķīmiskām vielāmun putekļiem, kā arī pret radiāciju un troksni, pārmērīgu sasilšanu.
- virpuļviesulis Viesulis, kas noris ar spēcīgiem, ārkārtīgi postošiem atmosfēras virpuļiem; veidojas no gubu lietusmākoņa līdz zemes vai ūdens virsmai un iesūc dažādus priekšmetus un ūdeni; tornādo; smerčs.
- ūdens krājumi visi Zemes hidrosfēras ūdeņi (1386 milj. km^3^, no tiem 96,5% Pasaules okeāns), kas ietver litosfēras augšējo slāņu ūdeņus, atmosfēras tvaikus un ūdeņus biosfēras organismos.
- izplatījums visuma jeb universa daļa, kas ir ārpus Zemes atmosfēras (ārējais kosmoss).
- dabiskā zāģmateriālu žāvēšana zāģmateriālu žāvēšana atmosfēras apstākļos īpaši sakrautās krautnēs, caur kurām cirkulē atmosfēras gaiss.
- zapona Zapona laka - celuloīda šķīdinājums amilacetātā un acetonā, izturīga laka iespieddarbu aizsardzībai pret atmosfēras ietekmi.
- bāriskā depresija zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- depresija Zema atmosfēras spiediena apgabals ar noslēgtām (ciklons) vai pusnoslēgtām (bāriskā grava) izobārām.
- biosfēra Zemes apvalka daļa, kurā pastāv dzīvība (litosfēras augšējā daļa, hidrosfēra un atmosfēras apakšējā daļa).
- ainavapvalks Zemes apvalks, kas aptver augšējo litosfēru, apakšējo atmosfēras slāni, hidrosfēru un biosfēru; tajā ir izveidojušies dažāda lieluma un sarežģītības dabas kompleksi, un tajā darbojas cilvēks.
- atmofilie elementi Zemes atmosfērai raksturīgie ķīmiskie elementi.
- atmofils Zemes atmosfērai raksturīgs.
- troposfēra Zemes atmosfēras apakšējais slānis (aptuveni līdz 11-17 kilometru augstumam).
- atmosfēras turbulence Zemes atmosfēras īpašība - haotiska spiediena, temperatūras un pārvietošanās ātruma maiņa.
- tropopauze Zemes atmosfēras pārejas slānis starp troposfēru un stratosfēru.
- stratosfēra Zemes atmosfēras slānis aptuveni no 11-17 līdz 40-50 kilometru augstumā, kurā līdz 25 km augstumam temperatūra maz mainās, bet virs 25 km palielinās par 2-3 °C kilometrā, sasniedzot +50-55 °C.
- mezosfēra Zemes atmosfēras slānis no 40 līdz 80 kilometru augstumā.
- termosfēra Zemes atmosfēras slānis, kurš atrodas no 80 līdz 1000 kilometru augstumā un kurā strauji pieaug temperatūra.
- atmosfēras dzidrums Zemes atmosfēras spēja laist cauri gaismu, to neizkliedējot.
- aerofotogrāfija Zemes virsmas un atmosfēras slāņu fotografēšana no lidojoša objekta (gaisakuģa, pavadoņa u. c.); izmanto topogrāfijā, ģeogrāfisko karšu un apkārtnes (apvidus) plānu izgatavošanā, mežsaimniecībā, lauksaimniecībā, dabas aizsardzībā, ģeoloģijā, aerofotoizlūkošanā u. c. zinātniskās un tehniskās izpētes nozarēs.
- termika zemes virsmas, atmosfēras vai okeāna siltuma (temperatūras) apstākļi.
- kriosfēra Zemeslodes nevienlaidu apvalks atmosfēras, hidrosfēras un litosfēras mijiedarbības zonā, kurām raksturīga ledus klātbūtne vai iespēja tā pastāvēšanai.
- zilais Zilais stars - zaļā stara gaišzila variācija, ko dažkārt izdodas novērot, ja ir īpaši dzidra atmosfēra un anomāla refrakcija.
- biometeoroloģija Zinātne par sakarībām starp atmosfēras ķīmiskajiem un fizikālajiem procesiem un dzīvajiem organismiem.
- agrofizika Zinātnes nozare, kas agronomiskā aspektā pētī augsnes fizikālās īpašības, fizikālos procesus augsnē un augos un šo procesu mijiedarbību ar piezemes atmosfēras slāni.
- konioloģija Zinātnes nozare, kas pēta atmosfēras putekļu iedarbību uz organismu.
- kosmiskā medicīna zinātņu (piemēram, medicīnas, bioloģijas) komplekss, kas pētī cilvēka dzīvības norises drošību un optimālos nosacījumus ārpus Zemes atmosfēras.
- ģeofizikālais ZMP ZMP, kas pēta Zemes ģeofizikālos parametrus – atmosfēras blīvumu, magnētisko lauku, radiācijas līmeni – un to izmaiņas kosmisko faktoru, galvenokārt Saules aktivitātes, ietekmē.
- aukstā žāvēšana žāvēšana dabiskos atmosfēras apstākļos.
- vakuumžāvēšana Žāvēšana kamerā, kurā gāzes spiediens ir zemāks par atmosfēras spiedienu.
- mākslīgā žāvēšana žāvēšana, ko veic periodiskas vai nepārtrauktas darbības žāvētavās, atmosfēras vai pazeminātā spiedienā (vakuumžāvēšana).
atmosfēra citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV