vējš
Lietojuma biežums :
vējš vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds
LocīšanaLocīšana
| Vsk. | Dsk. | |
|---|---|---|
| Nom. | vējš | vēji |
| Ģen. | vēja | vēju |
| Dat. | vējam | vējiem |
| Akuz. | vēju | vējus |
| Lok. | vējā | vējos |
1.Gaisa masu kustība attiecībā pret Zemes virsmu sakarā ar nevienmērīgu atmosfēras gaisa spiediena sadalījumu.
PiemēriVēja nebija, liesmiņas dega taisni un svinīgi.
Piemēri
- Vēja nebija, liesmiņas dega taisni un svinīgi.
- Taisni žēl, ka nav vēja.
- Mati vējā izpūruši.
Saistītās nozīmesvējonis, vējs.
Saistītās nozīmes
Hiponīmi
aizejošs vējš1 — Vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
apakšvējš1 — Gaisa plūsma, kas radusies vējainā laikā gaisa masai saduroties vai apejot kādu šķērsli.
auris2 — Stiprs, sauss vējš; austrumu vai ziemeļu vējš.
austrumvējš1 — Austrumu vējš.
āzenis1 — Dienvidaustrumu vējš.
bada vējš1 — Ziemeļaustrumu vējš.
bakštagvējš1 — Vējš, kas pūš vairāk no aizmugures nekā no sāniem, apmēram 120-160 grādu virzienā pret jahtas kursu.
brīze1 — Vietējais vējš ar noteiktu diennakts ritmu jūru, lielu ezeru un lielu upju krastos, ko izraisa nevienmērīgais sauszemes un ūdens sasilšanas un atdzišanas ātrums.
ceļa vējš1 — Vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
ceļavējš1 — Vējš, kura virziens saskan ar (kā) kustības virzienu.
ceļvējš1 — Ceļavējš.
dienvidaustrenis1 — Dienvidaustrumu vējš.
dienvidaustrumvējš1 — Dienvidaustrumu vējš.
dienvidenis1 — Dienvidvējš.
dienvidrietumvējš1 — Dienvidrietumu vējš.
dienvidvējš1 — Dienvidu (1) vējš.
dominējošais vējš1 — Valdošais vējš attiecīgajā vietā un laikā.
dvarsa vējš1 — Vējš, kas pūš perpendikulāri jahtas diametrālajai plaknei.
garais vējš1 — Dienvidrietumu vējš.
īdenis1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē).
idis1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
īds1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
idus1 — Ziemeļaustrumu vējš (Engurē); īdenis.
jūrnis1 — Rietumu vējš.
launadzis1 — Dienvidu, arī dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
lēnica1 — Dienvidrietumu vējš.
lodas vējš1 — Ziemeļrietumu vējš.
lodes vējš1 — Ziemeļrietumu vējš.
lodis1 — Ziemeļrietumu vējš (lībiešu "luod" - ziemeļrietumi).
mākars1 — Austrumvējš.
novirzītais vējš1 — Vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
paisuma vējš1 — Vējš no jūras.
pasāts1 — Pastāvīga virziena un stipruma tropu vējš, kas pūš no augsta spiediena joslas uz ekvatoru.
pasātvējš1 — Pasāts.
pienākošais vējš1 — Vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi.
pilnvējš1 — Vēja virziens, kas pūš peldlīdzeklim tieši no pakaļgala (10 grādu uz vienu vai otru pusi no diametrālās plaknes).
pludenis1 — Rietumvējš.
pretvējš1 — Vējš, kura virziens ir pretējs (kā) kustības virzienam.
pūlevējš1 — Dienvidrietumu vējš; brāzmains vējš.
pūmenis1 — Ziemeļrietumu vējš.
pusrītenis1 — Ziemeļaustrumu vējš.
pūtiens3.1 — Vēja pūsma.
rietenis1 — Rietumu vējš.
rietrenis1 — Rietumu vējš.
rietumnieks1 — Rietumu vējš.
rietumvējš1 — Rietumu vējš.
rītavējš1 — Austrumu vējš.
rītenis1 — Austrumu vējš.
rītvējš1 — Austrumu vējš.
saksenis1 — Dienvidrietumu vējš; vēja virziena nosaukums, ko lieto zvejnieki Kurzemes piekrastē, lai apzīmētu vēju, kas pūš no sakšu zemes.
sāmenis1 — Ziemeļrietumu vējš, Kurzemes piekrastes zvejnieku dots nosaukums vējam, kas pūš no Sāmsalas puses.
sānu vējš1 — Vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā).
sānvējš1 — Vējš, kas pūš virzienā uz (kā) sāniem.
sauss vējš2 — Sausvējš.
sauss vējš1 — Vējš, kas ir saistīts ar samērā zemu gaisa mitrumu.
sausvējš1 — Vējš (vasarā), kas ir saistīts ar augstu gaisa temperatūru, zemu relatīvo gaisa mitrumu, lielu mitruma trūkumu; sauspūtis.
sīvenis1 — Ziemeļu vējš.
šķietamais vējš1 — Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa.
starpas vējš1 — Ziemeļaustrumu vējš.
tārpenis1 — Dienvidu, dienvidrietumu vai dienvidaustrumu vējš.
ūdensvējš1 — Dienvidrietumu vējš.
vakariens1 — Rietumu vējš.
vakarvējš1 — Rietumu vējš.
valdošais vējš1 — Noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
valdzenis1 — Rietumu vējš.
vasarasvējš1 — Dienvidvējš.
vasarvējš1 — Dienvidvējš.
vežģeris1 — Rietumu vējš.
vežģervējš1 — Rietumu vējš.
viddienvējš1 — Dienvidvējš.
vietējais vējš1 — Vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
vimpeļvējš1 — Uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īstā vēja vektora summa.
virpuļvējš1 — Vējš, kas veido virpuļus (1).
virsvējš1 — Vējš, kas pūš pāri (jahtas, buru kuģa) vienai pusei.
zemenis1 — Zemes vējš jeb austrumvējš.
zīdosts1 — Dienvidaustrumu vējš.
ziemalis1 — Ziemelis.
ziemeļaustrenis1 — Ziemeļaustrumu vējš.
ziemelis1 — Ziemeļu vējš.
ziemeļvējš1 — Ziemeļu vējš.
zūziens1 — Vēja pūtiens.
Saistīts ar
aizvējš1 — No vēja pūsmām aizsargāta vieta; apstākļi, ko radījuši kādi vēja aizturētāji.
bezvējš1 īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis — Stāvoklis, kad nav vēja; rāms laiks.
brāzma1 — Spēcīga (piemēram, vēja, lietus) plūsma, uzplūdums.
caurrauts vējš1 — Caurvējš.
caurvējš1 — Gaisa strāva, vējš, kas plūst telpā no viena atvēruma (piemēram, loga, durvīm) uz otru (pretējo).
novējš1 — Aizvējš.
pavējš1 — Aizvējš.
Gradācijas jēdzienu grupa
auka1 — Ļoti stiprs, postīgs (parasti neilgs) vējš; 11 balles (pēc Boforta skalas; 28-33 m/s), brāzmains; vētra.
vētra1 — Ļoti stiprs vējš, kas izraisa spēcīgu jūras viļņošanos un postījumus uz sauszemes (9 balles pēc Boforta skalas - 20,8-24,4 m/sek., bet plašākā nozīmē - 8-11 balles pēc Boforta skalas, t. i. 17,2-32,6 m/sek.).
viesuļvējš1 — Spēcīgs, postošs vējš (parasti viesuļvētras laikā); arī viesulis.
viegls vējš1 — Vējš, kura ātrums ir 3,4-5,2 m/s (3 balles).
mērens vējš1 — Vidējs vējš.
vidējs vējš1 — Vējš, kura ātrums ir 5,3-7,4 m/s (4 balles).
Atvasinājumi un to semantiskās attieksmes ar pamatvārdu
Dabas parādība ↔ Ietver nosaukto: vējains1 — Tāds, kad pūš vējš (par laikapstākļiem, laikposmu).
Dabas parādība ↔ Ietver nosaukto: vējains1.1 — Tāds, kur pūš vējš (par vietu, teritoriju).
Dabas parādība ↔ Ietver nosaukto: vējains1.2 — Saistīts ar vēju, tam raksturīgs.
Stabili vārdu savienojumi(Kurss) pie vēja. (Kurss) pret vēju.
Stabili vārdu savienojumi
- (Kurss) pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — kuģa kurss, ja vēja virziens attiecībā pret kuģa diametrālo plakni ir mazāks par 90 grādiem.
- (Kurss) pret vēju vārdkoptermins; joma: jūrniecība — kuģa kurss, ja vēja virziens ir pret kuģa diametrālo plakni.
- Aizejošs vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — vējš, kad, jahtas kursam mainoties, leņķis starp tās diametrālo plakni un vēja virzienu (raugoties braukšanas virzienā) palielinās.
- Aiziet pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — griezt vairāk vējam pretim; iet ciešāk; lūvēt.
- Aprāvas vējš — vējš, kas padara seju brūnu un plankumainu
- Bada vējš sarunvaloda, frazēma — ziemeļaustrumu vējš.
- Ceļa vējš frazēma — vējš, kura virziens ir lietderīgs tam, kas pārvietojas.
- Iet cieši pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — iet pie vēja ar optimālo ātrumu.
- Iet ļoti cieši pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — iet ar maksimāli novilktām šotīm, bet ar pietiekamu gaitu.
- Iet pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — cik iespējams, iet vējam pretim.
- Iet vairāk pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — piegriezt jahtu vairāk uz vēja pusi.
- Īstais vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — patiesais vēja virziens, kas nosakāms tikai uz sauszemes vai peldlīdzeklim stāvot ostā, jo pārvietojoties to liedz noteikt kustības ātrums un virziens.
- Īstā vēja leņķis vārdkoptermins; joma: jūrniecība — leņķis starp īstā vēja virzienu un peldlīdzekļa diametrālo plakni.
- Kalnu-ieleju vējš vārdkoptermins; joma: ģeogrāfija — vietējais vējš; veidojas nevienmērīgas kalnu un ieleju sasilšanas un atdzišanas rezultātā – dienā pūš no ielejas gar kalnu nogāzi uz augšu, bet naktī – pretējā virzienā.
- Labu ceļa vēju! arī Laimīgu ceļu! kolokācija — veiksmes novēlējums, kādam dodoties ceļā.
- Mērens vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — vidējs vējš.
- Novirzītais vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — vējš, kas mijiedarboojas ar buras virsmu un zināmā leņķī tiek "atstarots" no tās.
- Pa vējam kolokācija — vēja virzienā.
- Pie vēja vārdkoptermins; joma: jūrniecība — burāšanas paņēmiens, kas ļauj iet (ar cieši ievilktām burām) vējam gandrīz pretī.
- Pienākošais vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — vējš, kura virziens mainās uz braukšanas virziena pusi.
- Pret vēju kolokācija — virzienā pret vēju.
- Relatīvais vēja ātrums vārdkoptermins; joma: jūrniecība — vēja ātrums attiecībā pret kustībā esošu objektu (kuģi, jahtu u. c.).
- Saules vējš vārdkoptermins; joma: astronomija — pastāvīga radiāla Saules vainaga plazmas (galvenokārt protonu, elektronu, hēlija atomu kodolu) plūsma virzienā no Saules (ar ātrumu 200-900 km/s), kas rodas izplešoties karstajam Saules vainagam.
- Sānu vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — vējš, kas pūš peldlīdzeklim no sāniem (dvarsā).
- Skrien kā vējš frazēma — saka, ja kāds ļoti ātri skrien.
- Starpas vējš apvidvārds, frazēma — ziemeļaustrumu vējš.
- Šķietamais vējš vārdkoptermins; joma: jūrniecība — uz klāja uztveramais vējš, kura virziens (un stiprums) ir peldlīdzekļa pārvietošanās ātruma un īsā vēja vektora summa.
- Šķietamā vēja leņķis vārdkoptermins; joma: jūrniecība — leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni.
- Valdošais vējš vārdkoptermins — noteikta virziena vējš, kas kādā apvidū pūš visbiežāk.
- Vēja ātrumā — ļoti ātri.
- Vēja brāzma — 1. sarunvaloda Spēcīgs, straujš, īslaicīgs vēja pūtiens.2. jomas: aviācija, meteoroloģija Nevienmērīga turbulentā gaisa plūsma atmosfērā; tās ātruma maksimālā vērtība slogojuma aprēķinam ir noteikta gaisakuģa stiprības normās.
- Vēja brīze — periodisks vēja uzplūdums.
- Vēja grābslis sarunvaloda, idioma — nenopietns, bezatbildīgs cilvēks, viegla rakstura cilvēks; vējagrābslis, vējgrābslis.
- Vēja klusums — pilnīgs vēja trūkums.
- Vēja leņķis vārdkoptermins; joma: jūrniecība — 1. Leņķis starp vēja virzienu un buras plakni2. Leņķis starp īsto vēju un jahtas diametrālo plakni (īstā vēja leņķis)3. Leņķis starp šķietamo vēju jeb vimpeļvēju un jahtas diametrālo plakni
- Vēja pūta — vēja pūsma.
- Vēja rats — rats, kas pārveido vēja enerģiju mehāniskajā enerģijā (iekārtās, ierīcēs, ko darbina ar šādu enerģiju); vējrats.
- Vēja rādītājs — vējrādis.
- Vēja rotors — rotors vēja enerģijas uztveršanai.
- Vēja sitiens vārdkoptermins; joma: jūrniecība — pēkšņa, stipra vēja brāzma.
- Vēja suns taksons — vējasuns; kurts.
- Vēja vēsma vārdkoptermins; joma: jūrniecība — tikko manāms, niecīgs vējš.
- Vēja virziens joma: aeronautika — leņķis starp meridiāna ziemeļu virzienu un virzienu, uz kurieni pūš vējš (atšķiras no meteoroloģiskā vēja virziena par 180°).
- Vējš velk — saka, ja telpā, vietā u. tml. ir jūtama gaisa plūsma.
- Vēju roze vārdkoptermins; joma: meteoroloģija — Diagramma, kurā attēlots dažāda virziena vēja režīms noteiktā vietā (mēnesī, sezonā, gadā u. tml.); vējroze (1).
- Vidējs vējš joma: jūrniecība — vējš, kura ātrums ir 5,3-7,4 m/s (4 balles).
- Viegls vējš joma: jūrniecība — vējš, kura ātrums ir 3,4-5,2 m/s (3 balles).
- Vietējais vējš — vējš kādā ģeogrāfiskajā vietā, kuras īpatnējo apstākļu dēl tas var atšķirties no dominējošo vēju rakstura un virziena.
Tulkojumiwind, air current.
Tulkojumi
wind, air current, current of air
air moving (sometimes with considerable force) from an area of high pressure to an area of low pressure; "trees bent under the fierce winds"; "when there is no wind, row"; "the radioactivity was being swept upwards by the air current and out into the atmosphere"
[Princeton WordNet 3.0]
1.1.īpašības vārda nozīmē; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Tāds, kas ir radies vēja darbības rezultātā.
PiemēriVēja erozija ietver deflāciju un vēja koroziju.
Piemēri
- Vēja erozija ietver deflāciju un vēja koroziju.
1.2.apstākļa vārda nozīmē; pārnestā nozīmē; formā: lokatīvs, vienskaitlis Tā, ka (kas) izzūd, vairs nepastāv, neizdodas, nepiepildās.
PiemēriArī viņš agri apprecējās, tagad visas cerības vējā.
Piemēri
- Arī viņš agri apprecējās, tagad visas cerības vējā.
- — Jā, iedomājieties tikai, viss brauciens vējā.
Saistītās nozīmesčušs, tutū, tu-tū.
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
čušs1 — Beigts, pazudis, pagalam.
tutū1 — Zudumā; pazudis.
tu-tū1 — Nav; pazudis.
čuš1 — Izsauciens, ko lieto, kad kāds pasākums neizdodas, kāds darbs tiek pamests pusdarīts.
Saistīts ar
aiziet zudumā1 — Tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
iet zudumā1 — Tikt pazaudētam, zust; arī tikt izpostītam, iznīcinātam.
zust1.2 — Palikt bez (kā), tikt zaudētam (1).
1.3.pārnestā nozīmē; parasti formā: daudzskaitlis Mainīgi, no cilvēka neatkarīgi notikumi, apstākļi (sabiedrībā).
PiemēriArī mūsu ģimeni ir purinājuši visi vēji, bet, par spīti vējiem, vēlme palikt kopā ir bijusi stiprāka.
Piemēri
- Arī mūsu ģimeni ir purinājuši visi vēji, bet, par spīti vējiem, vēlme palikt kopā ir bijusi stiprāka.
Saistītās nozīmes
Saistītās nozīmes
Sinonīmi
likteņvējš1 — Mainīgi, no cilvēka gribas neatkarīgi, apstākļi, notikumi, to kopums, kas ietekmē, nosaka (piemēram, cilvēka, tautas) dzīvi.
Hiperonīmi
apstāklis2 parasti formā: daudzskaitlis — Parādību kopums, nosacījumi, kas ietekmē (kā) norisi, nosaka (kā) eksistenci u. tml.
situācija1 — Apstākļu kopums, kas (parasti) tieši ietekmē, iedarbojas uz kaut ko.
Stabili vārdu savienojumi(Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem.
Stabili vārdu savienojumi
- (Iz)kaisīt (arī (iz)sēt) vējā, arī visos (pasaules) vējos, pa visiem vējiem idioma — nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (Iz)kaisīt kā pelavas (arī sēnalas) vējā idioma — nelietderīgi (iz)tērēt, (iz)lietot, (iz)šķiest.
- (Iz)sviest (arī (iz)mest) (naudu) vējā (arī zemē) sarunvaloda, idioma — veltīgi izdot, (iz)šķiest (naudu).
- (Pa)laist vējā (arī pa vējam) idioma — 1. (Iz)šķērdēt; nelietderīgi izmantot.2. Neizmantot (iespēju, stāvokli).3. Neievērot (teikto).
- Aiziet vējā frazēma — aiziet zudumā.
- Dabūt vēju sarunvaloda, frazeoloģisms — Dabūt bargu rājienu, kritiku.
- Izput kā pelavas (arī kā spaļi, pelni) vējā idioma — saka, ja ātri izsīkst materiālas vērtības, nauda.
- Izputēt (retāk aizputēt) vējā idioma — neizdoties, nepiepildīties.
- Kaisīt (arī laist, šķiest, mētāt, svaidīt) vārdus pa vējam (arī vējos, vējā), arī runāt vējā idioma — runāt veltīgi; runāt, solīt nepārdomāti.
- Kā vēja dzelts — saka, ja pēkšņi izdara strauju kustību (aiz bailēm, pārsteiguma u. tml.).
- Kā vēja nests idioma — ļoti ātri (parasti skriet).
- Kā vēja plēsts; kā velna plēsts sarunvaloda — saka par ko tādu, kas virzās ļoti ātri; saka par ko tādu, kas noris ļoti ātri.
- Kā vēja spārniem; kā putna spārniem; kā ar vēja spārniem; kā ar putna spārniem — 1. Ļoti ātri (virzīties).2. Ļoti ātri (paiet) par laikposmu.
- Kāds (arī no kurienes) vējš tevi (arī viņu, jūs, viņus) (te) atpūtis (arī atdzinis) sarunvaloda, idioma — saka, brīnoties, ja kāds ir pēkšņi, negaidīti ieradies.
- Ķert (tukšu) vēju idioma — 1. Veltīgi meklēt, gūstīt.2. Veltīgi censties sasniegt, panākt, iegūt.
- No kuras puses (arī no kurienes) vējš pūš — saka par noprotamu, nojaušamu mērķi, nolūku, arī cēloni, iemeslu (piemēram, kādai rīcībai).
- Sadot vēju (arī brāzienu) sarunvaloda, idioma — bargi izrāt, izteikt bargus pārmetumus.
- Septiņi vēji galvā (kādam) sarunvaloda, idioma — saka par ļoti nenopietnu, vieglprātīgu, nenosvērtu cilvēku.
- Vārdus laist vējā apvidvārds, idioma — neievērot teikto.
- Vēja bulta apvidvārds — caurdure, lopu slimība.
- Vēja lode apvidvārds — caurdure, lopu slimība.
- Vēja māte joma: mitoloģija — ļoti daudz minēta tautasdziesmās, retāk pasakās, teikās, izmēž nevajadzīgo, iztīra un paplašina gan cilvēku, gan debesu dievību apdzīvojamo telpu.
- Vēja pilns idioma — saka par nenoteiktu, arī vieglprātīgu cilvēku.
- Vēja pinekļi apvidvārds — mazu bērnu kāju slimība, kad iet kā sapītām kājām.
- Vēja slota frazeoloģisms — 1. Slimības izraisīts koka zaru pudurveida saaugums, kas pēc izskata atgādina slotu.2. sarunvaloda, nievājoša ekspresīvā nokrāsa Vieglprātīga, arī izklaidīga, straujas dabas sieviete.
- Vēja vaļā apvidvārds — bez uzraudzības, neviena nepieskatīts.
- Vēja zieds — neauglīgs zieds; cilvēks, kas savu mūžu aizvada bez pozitīva devuma.
- Vējš (arī aukstums, sals) ķer pie kauliem — saka, ja (kādam) ļoti salst, ja ir ļoti auksti.
- Vējš galvā, retāk vējš dzīvo pa galvu; vējš svilpo galvā sarunvaloda, idioma — saka, ja cilvēks ir nenopietns, vieglprātīgs.
- Vējš pūš iekšā pa visiem kaktiem (arī pakšiem) — saka par telpu, kas ir sliktā stāvoklī, grūti apsildāma.
Avoti: LLVV, JūVM, TlV, TWN
Korpusa piemēri:šeit