Paplašinātā meklēšana
Meklējam cietviela.
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (34):
- elektroncaurums Ar elektronu neaizpildīts kvantu stāvoklis (vakance) cietvielas elektronu enerģijas līmeņos.
- kausēt Būt par cēloni tam, ka (cietviela) kļūst šķidra.
- elektronu ierosinājums cietvielas elektronu sistēmas ierosināts stāvoklis, kas lokalizēts uz kāda no atomiem vai joniem, parasti piemaisījumu atomiem, kuru ierosināto stāvokļu enerģija atrodas aizliegto enerģiju zonā, vai arī uz pamatvielas atomiem, ja ierosinātais elektrons vai caurums lokalizējas potenciāla bedrē, kura rodas, tā lādiņam polarizējot apkārtni.
- radiācijas defekti cietvielas struktūras kropļojumi, apstarojot to ar daļiņu kūli vai cietu elektromagnētisku starojumu; radiācijas defekti ir vakances un starpmezgla atomi un piemaisījumu atomi, kas rodas kodolreakcijā.
- molekulārie kristāli cietvielas, kas veidojas no molekulām, kuras savstarpēji saistītas ar vājiem van der Vālsa spēkiem vai ūdeņraža saitēm.
- Šotkija efekts elektronu izejas darba samazināšanās, cietvielai atrodoties ārējā paātrinošā elektriskajā laukā; Šotkija efekts izpaužas kā termoelektronu emisijas palielināšanās.
- izejas darbs enerģija, kas jāpatērē, lai atbrīvotu elektronu no cietvielas vai šķidruma.
- kristalizācijas temperatūra fāžu pārejas (šķidrums – cietviela) temperatūra.
- kritiskais punkts fāžu stāvokļa diagrammas punkts, kas atbilst vielas kritiskajam stāvoklim, kurā līdzsvarā esošās fāzes (piemēram, šķidrums – tvaiks, cietviela – šķidrums) pēc fizikālajām īpašībām kļūst neatšķiramas.
- absorbcijas koeficients fizikāls lielums, kas raksturo attiecīgās vides (cietvielas, šķidruma, gāzes) spēju absorbēt noteiktu starojuma veidu (gaismu, skaņu, radioviļņus, radioaktīvo starojumu utt.), kā rezultātā attiecīgā starojuma intensitāte samazinās.
- kušanas temperatūra kristāliskas cietvielas līdzsvarotas fāžu pārejas temperatūra šķidrā stāvoklī pastāvīgā spiedienā.
- elektroni cietvielā kvantu stāvokļi – kvazidaļiņas, kas daļēji aizpilda cietvielas elektronu enerģētisko zonu.
- plasticitāte Neatgriezeniska cietvielas formas maiņa ārēju deformējošu spēku ietekmē.
- kontinuums nepārtraukta vide, ko veido cietviela, šķidrums, gāze vai plazma.
- plūst Nepārtraukti virzīties, tikt virzītam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu).
- organiskie pusvadītāji organiskas cietvielas, parasti polimēri ar konjugētām saitēm, kurām piemīt elektronu vai caurumu vadāmība un pozitīvs elektrovadītspējas termiskais koeficients.
- radiācijdefekti Paliekošas pārmaiņas cietvielas struktūrā (piem., defekti kristālos) vai ķīmiskajā sastāvā, kuras rodas jonizējošā starojuma iedarbībā.
- plasticēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti cietviela) siltuma, bīdes spēka iedarbībā kļūst plastisks vai plastiskāks.
- tecēt Pārvietoties, tikt pārvietotam (par sīku cietvielas daļiņu kopumu); plūst (3).
- saplūst Plūstot savirzīties (kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur) - par šķidrumu, gāzi, sīkām cietvielas daļiņām u. tml.
- jonu emisija pozitīvu un negatīvu jonu atbrīvošana no cietvielas virsmas augstā temperatūrā (termojonu emisija), kā arī apstarojot ar fotoniem (fotodesorbcija).
- virsmas jonizācija pozitīvu un negatīvu jonu termiskā desorbcija (iztvaikošana) no cietvielas virsmas; izmanto jonu avotos, plazmas dzinējos kosmiskajā tehnikā u. c.
- absorbcija Process --> absorbēt; vielu uzsūkšana no šķidruma vai gāzu maisījuma absorbenta (cietvielas vai šķidruma) tilpumā; absorbēšana.
- Grīneizera likums sakarība, kas izsaka, ka cietvielas termiskās izplešanās koeficienta attiecība pret siltumietilpību, ja tilpums ir pastāvīgs, nav atkarīga no temperatūras.
- virpulis Sīku cietvielas daļiņu, arī, parasti vieglu, priekšmetu kopums, kas atrodas īslaicīgā, ļoti spēcīgā un straujā riņķveida, spirālveida kustībā.
- vērpete Spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) plūsma; spirālveida (kā, parasti gāzes, šķidruma, sīku cietvielas daļiņu) veidojums, kas rodas kādā plūsmā.
- šķidrs Tāds, kas sastāv tikai vai galvenokārt no šķidruma, tāds, kurā ir samērā maz cietvielas, cietu daļiņu piejaukuma (piemēram, par vielu maisījumu); pretstats: biezs.
- kausēt Termiski iedarbojoties, panākt, ka (cietviela) pāriet šķidrā agregātstāvoklī.
- kāst Tīrīt (šķidrumu, šķidru masu) no cietvielas piejaukumiem, laižot (tam) plūst, piemēram, cauri sietam, kāstuvei.
- pārsātināts tvaiks tvaiks, kuram nav attiecīgā šķidruma vai cietvielas klātbūtnes un kura kondensācija nav iespējama.
- šķidrais kristāls viela, kurai noteiktā temperatūras intervālā ir gan šķidruma, gan cietvielas īpašības.
- mezomorfs Vielas stāvoklis, kurā tai piemīt gan šķidruma īpašības (plūstamība), gan kristāliskas cietvielas īpašības (noteikta kārtība daļiņu izvietojumā, fizikālo īpašību anizotropija).
- kristāliskā režģa svārstības viens no galvenajiem cietvielas iekšējās kustības veidiem – struktūras daļiņu (atomu, jonu, molekulu) svārstības ap saviem līdzsvara stāvokļiem.
- agregātstāvoklis Viens no jebkuras vielas iespējamajiem fizikālajiem stāvokļiem - plazma, gāze, šķidrums vai cietviela dažādos temperatūras un spiediena intervālos.
cietviela citās vārdnīcās:
LLVV