Paplašinātā meklēšana
Meklējam darināt.
Atrasts vārdos (17):
Atrasts vārdu savienojumos (2):
Atrasts skaidrojumos (858):
- Lielais Kristaps 2,63 m augsta koka skulptūra darināta 1682. g., bārdains milzis basām kājām, kas glabājas Rīgas Vēstures un kuģniecības muzejā, 2001. g. Rīgā, Poļu gātes galā uzstādīta skulptūras kopija.
- roža Adījums, audums, kura rakstā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; apģērbs, kas darināts no šāda auduma, adījuma.
- mašīnadījums Adījums, kas darināts ar adāmmašīnu.
- jašmans Agrāk - turīgo turciešu plīvurs sejas aizsegšanai; lielākoties darināts no muslīna.
- šveibēt Aizdedzināt pulveri senā pašdarinātā pistolē.
- ķemmes keramika akmens laikmeta keramikas veids ar ornamentu, kas darināts ar ķemmes veida instrumenta zaru iespiedumiem
- teseras Antīkas monētveidīgas, parasti no svina, bronzas, kaula vai terakotas darinātas plāksnītes, kas sastopamas jau senajā Grieķijā, bet sevišķi izplatījās Romas ķeizarvalstī.
- apkņapāt Apcirst, apdarināt (parasti zarus).
- apdarīt Apdarināt (2).
- skulbīties apdarināt (ar cirvi)
- izdrīvēt Apdarināt (ko) no iekšpuses, cieši piepildot nelielas spraugas.
- drīvēt Apdarināt (ko), cieši piepildot nelielas spraugas.
- apmizot Apdarināt (ko), noņemot mizu (parasti visapkārt); nomizot.
- apmergot Apdarināt ar rakstiem.
- aušāt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- noausēt Apdarināt guļbūves sienas baļķu galus, lai izveidotu pakšu sastiprinājumus.
- apcirst Apdarināt, apstrādāt (ko), cērtot (visapkārt, no vairākām pusēm).
- apderināt Apdarināt.
- bloks Apdarināts koka gabals, ko iespīlē zābaku stulmos, lai tos iztaisnotu, padarītu gludus.
- aizlaižamkoks Apdarināts koks (aizvērtu durvju nostiprināšanai).
- iesala mente apdarināts koks iesala maisīšanai
- mekša Apdarināts koks, piemēram, maisīšanai, bīdīšanai.
- slīperis Apdarināts noteikta izmēra četrskaldņu kokmateriāls.
- kūlis Apdarināts, garens koka klucis, ko piestiprina pie ragavām baļķu novietošanai vedot.
- adīt Ar adatām vai speciālu mašīnu no pavediena veidot cilpas un savīt tās kopā; šādā veidā darināt (ko).
- tēst Ar asa darbarīka griezieniem, cirtieniem (parasti turpatpakaļkustībā) līdzināt, arī veidot (kokmateriāla, akmens, metāla) virsmu, atdalot tās virskārtu; šādā veidā darināt (ko).
- cirtnis tautas celtniecībā ar cirvi darināta vientelpas guļbūve
- grebt Ar īpašu rīku izdobjot, veidot, darināt (no cieta materiāla).
- simulēt Ar savu izturēšanos, rīcību, runu atdarināt (ko neesošu, piemēram, slimību, psihisku stāvokli), parasti nolūkā maldināt.
- tākeliņot Ar speciālu līni vai diegu apdarināt (notīt) virves (troses) galu tā, lai tas neatšķetinātos.
- purpurs Ar šādu krāsvielu krāsots audums; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- dzelzs laikmets arheoloģiskās periodizācijas posms cilvēces vēsturē, kad darba rīkus un ieročus sāka darināt no dzelzs
- telamons Arhitektūrā pīlāra, kolonas vai konsoles vietā darināts vīrieša tēls.
- brutālisms Arhitektūras virziens 20. gs. 2. p. Rietumeiropā, ASV, Japānā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, atsegtas konstrukcijas un inženierceltniecības sistēmas.
- neobrutālisms Arhitektūras virziens, kas radās 20. gs. 50. gados Lielbritānijā, raksturīgas smagnējas formas, neapdarināta, raupja celtnes virsma, dažkārt atsegtas konstrukcijas un inženiertehniskās sistēmas; brutālisms.
- darīt pakaļ atdarināt (kādu)
- taisīt (arī darīt) pakaļ atdarināt (kādu)
- ķēmoties pakaļ atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi
- pakaļķēmoties Atdarināt (kādu), parasti pārspīlēti, ākstīgi.
- stilizēt Atdarināt (mākslas darbā) noteikta stila īpatnības, savdabību.
- antīkizēt Atdarināt antīkos mākslas darbus.
- kariķēt Atdarināt apzināti pārspīlētā, smieklīgā veidā.
- ruļļot Atdarināt cīruļa balsi.
- izdandalāties Atdarināt čigānus runā un kustībās.
- bizenēt Atdarināt dundura rūkšanu.
- grēcizēt Atdarināt grieķu izteiksmes veidu, ierīkot pēc grieķu parauga.
- iejusties kāda lomā atdarināt kādu, attiecīgi darbojoties, izturoties
- viltot atdarināt, izgatavot (ko) tā, lai tas pēc ārējā izskata, formas pilnīgi līdzinātos oriģinālam
- tāmuļot Atdarināt, pakaļdarīt.
- veiglot Atdarināt, pakaļdarīt.
- tāpuļot Atdarināt; mērkaķoties pakaļ.
- imitēt Atdarināt.
- kopēt Atdarināt.
- pakaļmēģināšanās Atdarināt.
- pakaļmēģināties Atdarināt.
- pakaļrakstīt Atdarināt.
- mēzeklis Atdarinātājs, kāds, kurš visu atdarina.
- līdzskrējējs Atdarinātājs.
- pakaļmēģinātājs Atdarinātājs.
- tāpulis Atdarinātājs.
- viļu Atkārtojumā izmanto lai atdarinātu vālodzes dziesmu.
- pārmēdīt Atkārtot (kāda) vārdus, izrunājot (tos) komiski, nievīgi; šādi atdarināt (kāda runu, balss skaņas).
- Tukuma viduslaiku pils atradās Tukumā pie tagadējā Brīvības laukuma, Slocenes ielejas malā, domājams, ka būvēta 14. gs., tā bija no lieliem, neapdarinātiem laukakmeņiem būvēts četrstūrveida nocietinājums (52 x 40 m), ko veidoja aizsargmūris ar \~10 m platu dzīvojamo korpusu pagalmā, 17. gs. vairākkārt postīta karos, pamesta 1730. g.; 1991. g. bijušais pils tornis restaurēts un 1995. g. tajā atvērta Tukuma muzeja filiāle
- Krūtes luterāņu baznīca atrodas Dienvidkurzemes novada Bārtas pagasta Krūtē, koka ēkā, kas vairākkārt pārbūvēta un 1878. g. uzbūvēts mūra zvanu tornis, saglabājušies 17. gs. darinātais altāris un kancele, ko rotā manierisma stila kokgriezumi
- Arendoles muiža atrodas Preiļu novada Rožkalnu pagastā, kompleksā ietilpst kungu māja, kalpu māja, klēts un sarkano ķieģeļu divstāvu dārza namiņš parkā, kungu mājas 2 korpusi izvietoti L burta veidā, ēkai ir mezonīni, lievenis, astoņskaldņu tornītis ar piramidālu smaili, kāpnes ar graciozām margām, vairākas anfilādē virknētas zāles, kuru griesti rotāti ar profilētām dzegām un rozetēm vai darināti no koka; muižas parkā uz liepām aug aizsargājams augs - baltais āmulis
- Eriņu muiža atrodas Valmieras novada Ķoņu pagasta Eriņos, apbūve veidojusies 18. gadsimtā, kungu māja ir vienstāva koka ēka ar mansarda jumtu, kas 19. gs. beigās pārveidota t. s. vasarnīcu stilā izveidojot greznus ar siluetgriezumiem rotātus lieveņus, dekoratīvi apdarinātus spāru galus u. c.; XXI gs. sākumā ēka ir sliktā tehniskā stāvoklī
- korsešģērbs Atsevišķas torsa daļas cieši ieskaujošs apakšģērbs, kas parasti ir darināts no elastīgas drānas, lai balstītu un pārveidotu ķermeņa virsmas mīksto audu un figūras dabisko apveidu.
- salikteņsavienojums Atvasinājumsaliktenis - saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- hibrīdtermins Atvasināts termins vai salikteņtermins, kas darināts no dažādu valodu cilmes sastāvdaļām.
- zelts augstākās kategorijas apbalvojums; no šī cēlmetāla darināta medaļa
- atlaižamkoks Aužamo stāvu piederums - apdarināts koks, ar kuru pavirza uz priekšu velku veltni.
- noaust Aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- uzaust Aužot izgatavot; aužot izgatavot audumu, lai darinātu (ko); noaust (1).
- baldahīns Baldahā (Bagdādē) darināts bagāta raksta zīda audums.
- vaigs Baļķa neapdarinātā apaļā mala.
- punes Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- puni Bļodas, bļodiņas, kas darinātas no koka saauguma.
- celaine Celos (īpašos aužamos galdiņos) darināta josta, prievīte, apauda.
- cirst Celt (koka ēku), darināt (tās daļu), parasti par darba rīku lietojot cirvi.
- pakaļdzīties Censties atdarināt (kādu, ko).
- ausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- noausīt Cērtot apdarināt baļķu galus, kas veido paksi.
- muzikālā dzirde cilvēka spēja uztvert, atšķirt un atdarināt muzikālo skaņu augstumu
- parvēnijs Cilvēks (kārtu sabiedrībā), kas cēlies no zemākajiem sabiedrības slāņiem, iekļuvis privileģēto vai bagātnieku aprindās un cenšas tos atdarināt.
- puķainis Cimds ar īpašu adījuma rakstu, kurā atdarinātas konkrētas puķes.
- pusapdarināts Daļēji, nepilnīgi apdarināts.
- darināšana Darbība --> darināt (1, 3).
- apdarināšana Darbība, process --> apdarināt.
- atdarināšana Darbība, process --> atdarināt.
- darbības vārda saliktenis darbības vārds, kas darināts no verbālas vārdkopas ar apstākļa vārdu atkarīgajā komponentā (parasti mainot vārdkopas komponentu secību)
- mest tīklu darināt šādu pinumu (parasti zvejas rīkiem)
- noaust Darināt un pabeigt darināt (tīklu).
- dokumenta oriģināls dokuments, kas ietver pašrocīgu dokumenta parakstītāja parakstu un noteiktos gadījumos oriģinālu zīmoga nospiedumu; pirmais, t. i. oriģinālais izpildījums pretstatā atdarinājumam, uz kura atrodas īstais, neatdarinātais amatpersonas paraksts un zīmoga nospiedums, ja tāds ir uz īstā dokumenta
- apdrāzt Drāžot apdarināt (visapkārt).
- skrodeļšūts Drēbnieka šūts, darināts.
- ēchokinēzija Dziņa atdarināt otra kustības.
- ēchopraksija Dziņa atdarināt otra kustības.
- ēchomīmija Dziņa atdarināt otra vaibstus.
- koloniālstils Eiropas būvstils, atdarināts aizjūras kolonijās.
- vējlāde Ērģeļu sastāvdaļa, no koka darināta kaste, kur glabājas plēšu sapumpētais gaiss, kuru precīzi izurbti un ar ventili noslēgti caurumiņi savieno ar stabulēm.
- bukero Etrusku kultūrai raksturīga keramika, to apdedzināja neļaujot piekļūt gaisam, tādēļ trauki kļuva tumši, pārklājot ar laku, tie izskatījās kā darināti no metāla.
- Atēna karotāja Feidija darināta bronzas skulptūra, kas atradās Atēnu Akropoles centrālā laukuma vidū.
- Atēna jaunava Feidija darināta skulptūra (Athena Parthenos), kas atradās Atēnu Partenonā, darināta no zelta un ziloņkaula.
- gervais Franču mīkstais siers, darināts ar siera raugu; nogatavojas 24 stundās.
- šūpuļtīkls Galos pakarams, parasti no virvēm darināts, tīkls, kas ir paredzēts atpūtai brīvā dabā; arī guļamtīkls.
- cept Gatavot, darināt, taisīt.
- Pieta Gleznotas vai no koka vai cita materiāla darināts Dievmātes tēls ar mirušo Jēzu Kristu uz ceļiem.
- zīmulis Grafikas tehnika, kurā izmanto zīmuli; šādā tehnikā darināts darbs.
- grāmatzīme Grāmatas īpašuma zīme - neliels grafikas mākslas darbs, kas darināts kādā no estampa tehnikām un ko ielīmē grāmatas priekšējā vāka iekšpusē; ekslibris.
- krokbiksītes Greznas sieviešu apakšveļas vaļīgas, piejostā savilktas bezstaru biksītes, kas darinātas no zīdaina izskata drānas, parasti ar krokojošos lejasmalu gar cirkšņa līniju.
- Harmonija Grieķu mitoloģijā - dievu Areja un Afrodītes meita, Kadma sieva, kurai kāzu dienā dievi dāvāja Hēfaista darinātu kaklarotu, kas vēlāk kļuva par nelaimes cēloni tiem, kam tā tika dāvināta.
- Deukalions Grieķu mitoloģija Prometeja dēls, kas kopā ar sievu Pirru pēc tēva padoma darinātā šķirstā izglābās no lielajiem plūdiem, kuros Zevs iznīcināja cilvēci.
- hinkali Gruzīnu ēdiens - ar rokām darināti mīklas sainīši, pildīti ar gaļu un zaļumiem, daļēji līdzīgi lieliem pelmeņiem.
- šķelt Iedarboties (uz ko) tā, ka (tas) dalās, parasti divās, daļās; šādā veidā iedarbojoties (uz kādu materiālu), veidot, darināt (ko no tā).
- iemekšēt Ieēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku, skalu - mekšu.
- ietaisīt Iesākt darināt, gatavot, bet nepabeigt.
- iedarināt Iesākt darināt.
- iesalniece Iesala darinātāja; speciāliste iesala gatavošanā.
- iesalnieks Iesala darinātājs; speciālists iesala gatavošanā.
- vīt Īpašā veidā, griežot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus) pretējos virzienos, darināt (auklu, virvi u. tml.).
- fakturēt Īpaši apdarināt (materiāla, priekšmeta virsmu).
- buks Īpaši apdarināti (dekoratīvi) krustiski salikti koki salmu jumtu kores nostiprināšanai.
- strops Īpaši darināts bišu miteklis.
- zābaku beņķītis īpaši darināts koka rīks zābaku novilkšanai
- īpašības vārda saliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; adjektīvsaliktenis
- adjektīvsaliktenis īpašības vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas īpašības vārda vārdkopas vai īpašības vārdu vārdrindas komponentus; īpašības vārda saliktenis
- vienotājpatskanis Īpašs afiksāls elements (parasti patskanis -o-, retāk -i- vai -e-), ko, ievērojot tā vēsturisko cilmi un mūsdienu funkciju, mēdz dēvēt par vienotājmorfēmu jeb interfiksu un kas salikteņos, kuri darināti no internacionālajiem prefiksoīdiem un internacionālajiem postfiksoīdiem, ir raksturīga prefiksoīdu sastāvdaļa.
- Irama islāma mitoloģijā - ādu (āditu) cilts pilsēta, ko uzcēla ķēniņš Šadāds, lai atdarinātu paradīzi; pilsētu iznīcināja Allāhs, bet brīnumainā kārtā to dažreiz tuksnesī redz ceļinieki; Korānā minēta kā celtne no dārgmetāliem un dārgakmeņiem
- petrarkisti Itāliešu dzejnieka Petrarkas (1304-74) dzejas paņēmienu atdarinātāji.
- izdarināt Izdarināt (alu).
- izmekšēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- izmekšķēt Izēst, par karoti izmantojot īpaši apdarinātu koku - mekšu; izēst, izņemot (no kurienes).
- aust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- izaust Izgatavot audumu, lai darinātu (ko).
- izflīzēt Izklāt, apdarināt ar flīzēm.
- iemēdīt Izķēmoti atdarināt (kāda) izrunu.
- plaskata Izmanto, lai atdarinātu klabošu skaņu.
- kau Izsauksmes vārds, ko izmanto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu suņa reju.
- hujakš izsauksmes vārds, ko izmanto, lai atdarinātu īsu troksni
- cigu-cigu Izsauksmes vārds, ko lieto lai atdarinātu gurkstošu, čerkstošu skaņu.
- bakš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju pasmaga kritiena troksni.
- būks Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātu padobju sitiena, kritiena troksni.
- bākš Izsauksmes vārds, ko lieto, lai atdarinātupadobju pasmaga kritiena troksni.
- virsāda Izstrādāta āda, no kuras darināta (kā) virsējā, ārējā kārta.
- mašīnizšuvums Izšuvums, kas darināts ar mašīnu.
- potenciālisms Jaunas parādības, jauna jēdziena vai jaunu attieksmju izteikšanai atbilstoši vārddarināšanas likumiem darināts jauns vārds vai vārdu savienojums.
- darināšana Jaunu vārdu veidošana, izmantojot valodā esošos vārdus vai morfēmas; darbība --> darināt (2).
- jauntermins Jaunvārds (arī jauna vārdkopa), kas darināts noteikta jēdziena izteikšanai.
- šmugumi Kāda koka nelieli zari, kas nokrituši vai nodarināti.
- krelles Kaklarota, kas darināta no virtenē savērtām nelielām, parasti apaļīgām, detaļām (piemēram, pērlēm, dzintara gabaliņiem, stikla lodītēm).
- kārbinieks Kārbu darinātājs.
- karbinieks Kārbu darinātājs.
- biezputrmekšis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- biezputrmekšķis Karotes aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatinātu galu (biezputras ēšanai).
- mekšis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- mešķis Karotes vai naža aizstājējs - apdarināts neliels koks ar lāpstiņai līdzīgu paplatu galu.
- korsvārki Katoļu garīdzniekiem no linu vai kokvilnas drānas darināts liturģisks tērps, kas sniedzas līdz ceļiem; lietoja arī kora dievkalpojumos.
- komža Katoļu priestera tērps līdz ceļiem - balts ar platām piedurknēm, apdarināts ar tamborējumu vai mežģīnēm.
- burka kaukāziešu apmetnis melnā vai baltā krāsā, darināts no voiloka
- vaķis Koka klucī iestiprināts apdarināts dēlis, uz kura kulstot novieto linu sauju; kulstīkla.
- kapbaļķis Koka stumbru resgaļa nogrieznis (baļķis), gludi nodarināts, mizots, eksporta sortiments.
- mēdīt Komiski vai nievīgi atkārtot (kāda) vārdus, atdarināt runu, balss skaņas; komiski vai nievīgi atdarināt (kāda) mīmiku, kustības.
- pīt Krusteniski, pamīšus liekot (kāda materiāla šķiedras, sloksnes, pavedienus, arī tievus zarus, saknes u. tml.) pāri citu citam vai pamīšus virzot (tos) cauri kādam karkasam, veidot (to) savienojumu; šādā veidā darināt (priekšmetu).
- jumiķa lāpsta lāpstai līdzīgs, no koka darināts jumiķa darbarīks ar ko pielīdzina jumta skaliņus
- puskoka lēcējs latvietis, kas cenšas atdarināt vāciešus, atsakās no savas tautības un valodas
- pakaļskrējējs Līdzskrējējs, atdarinātājs.
- vučko Lielas laivveida kamanas, kas darinātas no porolona un apvilktas ar īpašu sintētisku materiālu; domātas grupu nobraucieniem asu izjūtu mīļotājiem.
- žvīgs Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- kluk Lieto (arī atkārtojumā), lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
- au Lieto (bērnu valodā), lai atdarinātu suņa riešanu.
- plik Lieto (parasti atkārtojumā vai savienojumā ar "plak"), lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
- rok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu cūkas balss skaņas.
- pļok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
- pļop Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram.
- klok Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- kluk Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- klukš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu perētājas vistas, arī cāļu mātes balss skaņas.
- brac Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu smagu, ātru soļu, skrējiena troksni.
- cup Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- cupiņ Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- cupst Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu taustīšanu, parasti ko meklējot.
- klopš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
- plokš Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas ātri ēdot (parasti mājdzīvniekiem) šķidru ēdienu.
- klibic Lieto (parasti atkārtojumā), lai atdarinātu troksni, kas rodas, virzoties uz priekšu klibojot (atspiežoties uz nūjas).
- klop Lieto (parasti atkārtojumā), laiatdarinātu troksni, kas rodas (dzīvniekam, parasti cūkai) strauji rijot ēdienu.
- budī Lieto (parasti bērnu valodā), lai atdarinātu kritiena troksni.
- klipš Lieto (parasti savienojumā ar "klapš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
- klīr Lieto (parasti savienojumā ar "klār"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- klapš Lieto (parasti savienojumā ar "klipš"), lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli.
- klār Lieto (parasti savienojumā ar "klīr"), lai atdarinātu dzērves balss skaņas.
- cup Lieto (savienojumā "cup lup"), lai atdarinātu strauju (bieži vien paviršu) darbību vai kustību.
- graba Lieto atkārtojumā "grabu, grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
- čirka Lieto atkārtojumā (arī "čirks, čirku"), lai atdarinātu govs slaukšanas skaņas.
- čiņ Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu augstāku toņu zvana skaņas.
- pļep Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu bieza ēdiena, parasti biezputras, vārīšanās troksni.
- čura Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu cepšanas vai vārīšanās skaņas.
- čuru Lieto atkārtojumā, lai atdarinātu, piemēram, govs slaukšanas skaņas.
- klauks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- kliuks Lieto lai atdarināt īsa klaudzienu troksni.
- klaukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudziena troksni.
- kliukt Lieto lai atdarinātu īsa klaudzienu troksni.
- bļekšķēt Lieto lai atdarinātu nenoteiktas skaņas, kādas rodas, piemēram, mīcoties pa māliem.
- pludunč Lieto lai atdarinātu troksni, kāds rodas smagam priekšmetam iekrītot ūdenī.
- kar Lieto lai atdarinātu vārnas balss skaņas.
- bacu Lieto savienojumā "bicu bacu", lai atdarinātu padobju ritmisku troksni.
- čipa Lieto savienojumā "čipa, čapa", lai atdarinātu dobju, ritmisku, apspiestu troksni.
- čira Lieto savienojumā "čira čiri", lai atdarinātu atsevišķu putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas.
- čira Lieto savienojumā "čira čura", lai atdarinātu slīpēšanas, pulēšanas, strīķēšanas skaņas.
- griba Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
- gribu Lieto savienojumā "gribu grabu" lai atdarinātu grabošu troksni.
- pti Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- ptu Lieto, la atdarinātu spļāvienu un izteiktu nepatiku, riebumu.
- šviks Lieto, lai atdarināta samērā klusu, asu, augstu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas virzās strauji, cieši pa kā virsmu, arī pa gaisu vai ja ko cieši skar kustīgs priekšmets, gaisa plūsma u. tml.
- ī lieto, lai atdarinātu (bērna) raudas
- kikē Lieto, lai atdarinātu (jauna gaiļa) neskanīgu dziesmu.
- plīks Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- paf Lieto, lai atdarinātu (piemēram, šautenes, pistoles) šāvienu troksni.
- boū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
- bū Lieto, lai atdarinātu (saniknota) dzīvnieka maurošanu.
- brakt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
- brākt Lieto, lai atdarinātu asu brakšķošu troksni, kas rodas, kam lūstot, plīstot, krītot, arī atsitoties pret ko cietu, arī atkārtojumā vai savienojumā ar "brikt".
- brāks Lieto, lai atdarinātu asu, padobju troksni, kas rodas, kam lūstot, plaisājot, krītot.
- zliuks Lieto, lai atdarinātu ātra, pēkšņa sitiena troksni.
- žvīks lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni
- žvāks Lieto, lai atdarinātu ātru kustību, skrējienu, arī kritiena, sitiena troksni.
- žvaukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- žviukt Lieto, lai atdarinātu ātru, īslaicīgu kustību, arī īsu sitiena, kritiena troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- pīk Lieto, lai atdarinātu augstas, samērā īsas skaņas.
- ņiukt Lieto, lai atdarinātu augstas, spiedzīgas suņa balss skaņas, kad tas dzen medījumu.
- tinkš Lieto, lai atdarinātu augstu, dzidru skaņu, kas rodas, piemēram, vibrējot metāla, stikla priekšmetiem.
- buku bē lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas
- buku Lieto, lai atdarinātu āža balss skaņas.
- cī Lieto, lai atdarinātu cāļu čiepstēšanu.
- klaukš Lieto, lai atdarinātu cieta priekšmeta plīšanas troksni.
- čak Lieto, lai atdarinātu cirvja cirtiena troksni.
- čok Lieto, lai atdarinātu dažiem dzīvniekiem (parasti vāverei) raksturīgas aprautas balss skaņas.
- bē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti aitas) balss skaņas.
- mū Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti govs) balss skaņas.
- mē Lieto, lai atdarinātu dažu dzīvnieku (parasti kazas, aitas) balss skaņas.
- čik Lieto, lai atdarinātu dažu putnu balss skaņas.
- bonc Lieto, lai atdarinātu dobja sitiena, kritiena, smagu soļu u. tml. troksni, kas rada atbalsi.
- banks Lieto, lai atdarinātu dobju sitiena vai kritiena troksni.
- blākš Lieto, lai atdarinātu dobju troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko cietu.
- būkš Lieto, lai atdarinātu dobju, apslāpētu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko vai arī kam sprāgstot.
- čapa Lieto, lai atdarinātu dobju, apspiestu troksni.
- kukū Lieto, lai atdarinātu dzeguzes balss skaņas.
- džinks Lieto, lai atdarinātu džinkstošu, šķindošu skaņu.
- ņam Lieto, lai atdarinātu ēšanas procesu (parasti atkārtojumā, sarunā ar bērniem).
- ņamm Lieto, lai atdarinātu ēšanas troksni, arī lai uzaicinātu ēst (parasti bērnu valodā, arī sarunā ar maziem bērniem).
- kikerigā Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikerikī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikirigī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziedāšanu.
- kikergī Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- kikerikū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- kikirigū Lieto, lai atdarinātu gaiļa dziesmu.
- grabu Lieto, lai atdarinātu grabēšanu.
- čirk Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
- dir Lieto, lai atdarinātu griezes balss skaņas.
- plinkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piem., metāla priekšmetam beržoties gar ko, plīstot audumam.
- plirkš Lieto, lai atdarinātu griezīgu, parasti augstu, skaņu, kas rodas, piemēram, metāla priekšmetam beržaties gar ko, plīstot audumam.
- švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
- čir Lieto, lai atdarinātu griezīgu, ritmisku troksni.
- vit Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas putnu, parasti bezdelīgu, balss skaņas.
- čiv Lieto, lai atdarinātu īsas, pasīkas, parasti ritmiskas, putnu balss skaņas.
- plikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīga, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- zlaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu dobju troksni, kas rodas, kam palielam, pasmagam krītot, atsitoties pret ko.
- zlaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu padobju troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- puk Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties motoram, mehānismam.
- blaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- zlaukt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- spraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu sprakšķošu troksni, kas rodas, piemēram, kam sausam degot.
- blāgs Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu troksni, kas rodas, kam krītot vai sitot pret ko cietu.
- kriukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets, sakaltis tiek kosts, spiests.
- šnakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, cērt.
- šņikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- šņiku Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež.
- brakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- brīks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot zariem, koka priekšmetiem, plaisājot ledum.
- pliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- pliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni, kas rodas, piemēram, pātagai, siksnai atsitoties pret ko; lieto, lai atdarinātu (parasti pistoles, šautenes) šāviena troksni.
- brik Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu troksni.
- kraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, ja lūst vai tiek spiests, piemēram, kas plāns, ciets, trausls.
- krikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- skraukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, ja lūst vai tiek spiests kas plāns, ciets, trausls; krauks.
- skrap Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā skalu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts, arī ja dzīvnieku nagi saskaras ar ko cietu.
- skrakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts; krāks.
- krakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, asu, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas ciets strauji saskaras ar ko vai tiek spiests, liekts, lauzts.
- baukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju atsitiena vai sprādziena troksni.
- blauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju sitiena, kritiena, arī šāviena troksni.
- blakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju troksni, kas rodas, piemēram, nelielam priekšmetam atsitoties pret ko cietu.
- plakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, samērā spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- plaukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, dobju, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam plakanam, arī šķidram atsitoties, sitoties pret ko.
- kripš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, klusu troksni, kas rodas, piemēram, cietiem, sīkiem priekšmetiem saskaroties citam ar citu.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem priekšmetiem lūstot vai atsitoties pret ko cietu, arī plaisājot, piemēram, kokam, ledum.
- bliukšķ Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukš.
- bliukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliuks; bliukšķ.
- bliuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem, bet pasmagiem priekšmetiem atsitoties pret ko cietu; bliukš; bliukšķ.
- skrip Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- skript Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paasu troksni, kas rodas, piemēram, pabīdot koka priekšmetu detaļas, veidojoties mazām plaisām tajos, arī kam sīkam beržoties gar ko.
- pauks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- paukš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, padobju, piemēram, viegla sitiena, neliela priekšmeta kritiena, neliela (parasti ar gāzveida vielu pildīta) priekšmeta sprādziena, arī šāviena troksni.
- knakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- knikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- kniuks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, lūstot, plaisājot tieviem koka priekšmetiem, strauji saskaroties nelieliem metāla priekšmetiem.
- klakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakš.
- klakš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem; klakt.
- klikt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikš.
- klikš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; kliks; klikt.
- kliks lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paklusu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka, arī metāla priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu; klikš; klikt
- plink Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, parasti augstu, skaņu, ko rada, piemēram, stīgu instruments.
- šņakt Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko griež, plēš, arī (strauji) sacērt zobus.
- šņaks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja ko plēš, griež, kož.
- krapš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, samērā skaļu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blūks Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- blūkš Lieto, lai atdarinātu īslaicīgu, spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kādam priekšmetam atsitoties pret ūdeni.
- klabu Lieto, lai atdarinātu īslaicīgus, citu citam sekojošus trokšņus, kas rodas, piemēram, cietam priekšmetam piesitoties pie kā cieta, atsitoties pret ko cietu.
- čik Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- čiks Lieto, lai atdarinātu īsu, asu troksni.
- ļoku Lieto, lai atdarinātu jāšanas kustības.
- miau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- mjau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņau Lieto, lai atdarinātu kaķa ņaudēšanu.
- ņur Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- ņurr Lieto, lai atdarinātu kaķa ņurrāšanu.
- braiks Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
- braikt Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni vai troksni, kas rodas kaut ko laužot.
- blast Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni.
- brūkš Lieto, lai atdarinātu kritiena troksni.
- pļaukš Lieto, lai atdarinātu kritiena, trieciena troksni.
- buh Lieto, lai atdarinātu kuļmašīnas lokomotīves radītu troksni.
- guldz Lieto, lai atdarinātu lielu šķidruma malku rīšanas troksni.
- tipu-tapu Lieto, lai atdarinātu mazu bērnu soļu troksni.
- čoukst Lieto, lai atdarinātu momentānu darbību.
- čabu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- čibu Lieto, lai atdarinātu neskaidru soļu troksni.
- čabum Lieto, lai atdarinātu neskaidru, peles radītu troksni.
- bāc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
- būc Lieto, lai atdarinātu neskanīga kritiena troksni.
- kling Lieto, lai atdarinātu paaugstu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- buh Lieto, lai atdarinātu padobja kritiena, atsitiena troksni.
- buk Lieto, lai atdarinātu padobja, neskanīga sitiena, grūdiena troksni.
- bacs Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bact Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badāc Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- bah Lieto, lai atdarinātu padobju kritiena vai sitiena troksni.
- badāc Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
- badaukš Lieto, lai atdarinātu padobju šāviena vai sprādziena troksni.
- čirks Lieto, lai atdarinātu paīsu griezīgu troksni.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- plīks Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plīkš Lieto, lai atdarinātu paklusu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- plokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, dobju troksni, kas raksturīgs, piemēram, kam pasmagam, mīkstam krītot, saskaroties ar ko u. tml.
- klak lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu (bieži savienojumā “klik, klak”)
- pakš Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pak.
- paks Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; paks.
- pak Lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm, arī nelieliem krītošiem priekšmetiem atsitoties pret ko; pakš.
- klik lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, tiekot iedarbinātiem nelieliem mehānismiem vai nelieliem koka priekšmetiem strauji saskaroties vai atsitoties pret ko cietu
- čap Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čapu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- čipu Lieto, lai atdarinātu paklusu, neskaidru soļu troksni.
- pokš Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam, mīkstam atsitoties pret ko, kam biezam vāroties.
- bukt Lieto, lai atdarinātu paklusu, padobju, piemēram, sirdspukstu troksni.
- čer Lieto, lai atdarinātu paskarbas, pazemas putnu balss skaņas.
- čir Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas ritmiskas skaņas.
- ko Lieto, lai atdarinātu pazemas, ritmiskas putnu balss skaņas.
- klang Lieto, lai atdarinātu pazemu skaņu, kas rodas, sitot ar ko cietu pa metāla priekšmetu, arī lai atdarinātu zvana skaņas.
- špudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, ko strauji kur ieliekot, iegrūžot u. tml.
- spudūkt Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot; spudūcs.
- šmudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- spudūcs Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji aiztraucoties, pazūdot.
- šmudauks Lieto, lai atdarinātu pēkšņu troksni, kas rodas, piemēram, kam strauji krītot.
- čipu Lieto, lai atdarinātu pēršanās troksni.
- pēk Lieto, lai atdarinātu pīles balss skaņas.
- stirkš Lieto, lai atdarinātu plīstoša auduma troksni.
- dirkš Lieto, lai atdarinātu plīstošu drēbju troksni.
- kūvist Lieto, lai atdarinātu pūces balss skaņas.
- virkš Lieto, lai atdarinātu putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu raksturīgas paskarbas, parasti putnu, balss skaņas.
- plunks Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkš Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- plunkšķ Lieto, lai atdarinātu raksturīgu troksni, kas rodas, ja kas iekrīt, tiek strauji ievirzīts šķidrumā.
- čavu Lieto, lai atdarinātu riešanu.
- klap Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klip Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, ejot pa ko cietu, sitot ar āmuru.
- klapu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- klipu Lieto, lai atdarinātu ritmisku troksni, kas rodas, piemēram, kuļot ar spriguli.
- pi Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu (parasti kādas ierīces, iekārtas signāla) skaņu.
- pi-pī Lieto, lai atdarinātu samērā augstu, pīkstošu skaņu.
- ļukš Lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni.
- pik Lieto, lai atdarinātu sīku soļu troksni.
- žvoukst Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni, kas rodas, ko šķeļot.
- džindž Lieto, lai atdarinātu skaļu troksni.
- bur Lieto, lai atdarinātu skaņu kopu, kas rodas, padobjiem trokšņiem atkārtojoties ar nelieliem starplaikiem.
- čark Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čerk Lieto, lai atdarinātu skaņu, kas rodas, piemēram, zābakiem čīkstot.
- čirk Lieto, lai atdarinātu slaukšanas troksni, kas rodas, pienam tekot slaucenē, parasti īsām, spēcīgām strūklām.
- ha Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- hi Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- ho Lieto, lai atdarinātu smieklus.
- dip Lieto, lai atdarinātu soļu troksni (kas rodas, kādam ātri ejot, skrienot); arī lai atdarinātu kādu pulsējošu procesu.
- trinks Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
- trinkš Lieto, lai atdarinātu spalgu troksni.
- breikš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties; brīkš.
- brīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam pasmagam lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- brākš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu troksni, kas rodas, piemēram, lielākiem (koka) priekšmetiem lūstot, plaisājot vai gāžoties.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu spēcīgu un spalgu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, smagam priekšmetam strauji atsitoties pret ko cietu, strauji aizverot durvis.
- blīkt Lieto, lai atdarinātu spēcīgu, arī spalgu troksni, kas rodas, kam krītot vai atsitoties pret ko cietu.
- tfi Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tfu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tfū Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpu Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- tpū Lieto, lai atdarinātu spļāviena troksni.
- veu Lieto, lai atdarinātu stirnu buka balss skaņas.
- šast Lieto, lai atdarinātu strauja kritiena troksni.
- krapt Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību (parasti tvērienu, ķērienu).
- šmak Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
- žipst Lieto, lai atdarinātu strauju kustību, darbību.
- žakst Lieto, lai atdarinātu strauju, spēju dūrienu.
- ļer Lieto, lai atdarinātu suņa balss skaņas, tam nikni rejot, uzbrūkot.
- vau-ū Lieto, lai atdarinātu suņa gaudošanu.
- vau Lieto, lai atdarinātu suņa riešanu.
- bliukt Lieto, lai atdarinātu šāviena troksni.
- blīkš Lieto, lai atdarinātu šāviena, sprādziena troksni.
- klapst Lieto, lai atdarinātu šķidruma rīšanas troksni.
- bļur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- bur Lieto, lai atdarinātu tītara balss skaņas.
- brāk Lieto, lai atdarinātu troksni, kāds rodas, piemēram, krītot, gāžoties kādam priekšmetam.
- bac lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
- bic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas divatā kuļot ar spriguli, divatā velējoties u. tml.
- buk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas motoram lēni darbojoties.
- bum-bum Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas piesitot tukšam tilpumam.
- dipada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas skrienot (parasti dzīvniekiem).
- braku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brakšķot vai brikšķot.
- briku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (kam) brikšķot vai brakšķot.
- krabic Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
- krapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, (parasti sunim, kaķim) ko strauji saķerot, sagrābjot.
- pļorkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, brienot (arī ko velkot) pa ūdeni.
- ļurkā Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ejot ar lieliem vai izmirkušiem apaviem.
- tuk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kādam klauvējot, klaudzinot.
- čaku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- čiku Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam čakstot (1).
- caps Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- capst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam klusu, viegli nokrītot, nolecot u. tml.
- bums Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam atsitoties pret ko.
- bradāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam pasmagam gāžoties, krītot, brūkot.
- bukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kam smagam un mīkstam atsitoties pret ko.
- bac Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- baca Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- bacada Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, kuļot ar spriguli, sitot ar vāli u. tml.
- būkt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, ledum plaisājot.
- knakšt Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, lūstot nelieliem, trausliem priekšmetiem.
- tak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- krapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- kripu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, dzīvnieku nagiem saskaroties ar ko cietu, lūstot sīkiem priekšmetiem.
- blāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladāc Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladāks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladaudz Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- bladaukš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, kam lielam, smagam atsitoties pret ko.
- knapu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- knipu Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, klauvējot.
- skrapst Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, ko cietu graužot, ātriem soļiem virzoties pa cietu pamatu.
- plākš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidruma lāsēm atsitoties pret ko vai kādam priekšmetam atsitoties (parasti) pret ko šķidru, mīkstu vai arī saskaroties ar to.
- čurks Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, šķidrumam līstot, tekot tievā strūklā un (at)sitoties pret ko, arī gaļai cepoties.
- trak Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, plīstot cietiem priekšmetiem.
- bom Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, sitot ar vāli, rībinot bungas u. tml.
- puh Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, spēcīgiem grūdieniem izpūšot elpu.
- klamp Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, strauji rijot ēdienu.
- pik Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- pīk Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidruma pilienam atsitoties pret ko.
- klunkš Lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, šķidrumam strauji izplūstot no trauka, spēcīgi šļakstotie traukā u. tml.
- cip Lieto, lai atdarinātu vai raksturotu bērna iešanu.
- čau Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
- fui-iū Lieto, lai atdarinātu vālodzes balss skaņas.
- kva Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- kvā Lieto, lai atdarinātu vardes balss skaņas.
- čak Lieto, lai atdarinātu vieglu, neskaidru soļu troksni.
- ki Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, kad tā tikko izdējusi olu.
- kudī-ka-ka Lieto, lai atdarinātu vistas balss skaņas, tai bailēs kladzinot.
- eu Lieto, lai atdarinātu zaķa balss skaņas.
- bu Lieto, lai atdarinātu zirga bubināšanu.
- ihihī Lieto, lai atdarinātu zirga zviedzienu.
- ga Lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņas.
- gā lieto, lai atdarinātu zoss balss skaņu
- bim Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas, pulksteņa sitienus.
- din Lieto, lai atdarinātu zvana skaņas.
- bamm Lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bam.
- bam Lieto, lai atdarinātu zvana skaņu; bamm.
- murr Lieto, lai atdarinātu, parasti kaķa, murrāšanu.
- tapu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tipu Lieto, lai atdarinātu, parasti maza bērna, soļu troksni.
- tū Lieto, lai atdarinātu, parasti metāla pūšamā mūzikas instrumenta, sirēnas, radītu skaņu.
- vidžu Lieto, lai atdarinātu, parasti ritmiskas, putnu (parasti bezdelīgu) balss skaņas.
- lik Lieto, lai atdarinātu, parasti suņa, kaķa, lakšanas troksni.
- šņak Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņik Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- šņiks Lieto, lai atdarinātu, parasti šķēru, grieziena troksni.
- krā Lieto, lai atdarinātu, parasti vārnu, kovārņu, kraukļu, balss skaņas.
- pif Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šautenes, pistoles šāvienu troksni.
- plak Lieto, lai atdarinātu, piemēram, šāviena, kritiena troksni.
- čiep Lieto, lai attdarinātu cāļa balss skaņas.
- krū Lieto, parasti atkārtojumā "krū, krū", lai atdarinātu dzērvju balss skaņas.
- čiri lieto, parasti savienojumā "čira, čiri", lai atdarinātu, ritmiskas putnu balss skaņas vai dažu kukaiņu radītas skaņas
- substantīvsaliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; lietvārda saliktenis
- lietvārda saliktenis lietvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī nominālas (lietvārda) vārdkopas vai lietvārda vārdrindas komponentus; substantīvsaliktenis; par lietvārda salikteņiem dēvē arī denominālos un deverbālos atvasinājumsalikteņus
- blokot Likt, spīlēt (zābaku stulmos) blokus; taisnot, gludināt (zābaku stulmus), iespīlējot tajos apdarinātus koka gabalus.
- šķelbete Linu kulstāmās ierīces sastāvdaļa - kustīgā ritenī iestiprināts apdarināts dēlis.
- diegains Linu, nātns, no diegiem darināts.
- locelainis Loka veidā darināts priekšmets.
- nodara Lūka sloksne, kam ir nodarināta miza.
- pūkaiņš Ļoti mīksts, smalks, pūkveidīgs (parasti par dziju, šķiedru); tāds, kas darināts no šādas dzijas, šķiedras.
- ažūrs Ļoti smalks, mākslinieciski darināts.
- pastičo Mākslas darbs, kurā apzināti atdarināts cita laikmeta vai mākslinieka stils.
- adrese Mākslinieciski apdarināts apsveikuma raksts, ko pasniedz svinīgā ceremonijā.
- menuki Mākslinieciski darināti metāla izrotājumi japāņu zobenu rokturiem, kas tiem piestiprināti ar zīda auklu.
- megzt Mest, darināt (tīklu).
- umbons Metāla apkalums vairoga vidusdaļā, kas aizsargāja karavīra roku no vairogu caururbjošiem triecieniem; Latvijā arheoloģiskos izrakumos atrasti arī no bērza māzerpuna darināti.
- atcilošana Metāla naudas neatļauta atdarināšana, ja atdarinātājam ir naudas kalšanas atļauja, bet viņš atdarina citu naudu.
- mariavīti Misticiska poļu katoļu sekta, kas centās apcerēt un atdarināt dievmātes Marijas dzīvi un ar pastiprinātu svētceri veicināt klēra un tautas reliģisku, tikumisku un sociālu pacelšanu.
- bomkante Neapdarināta dēļa slīpā mala, kam saglabāts koka (tievgaļa) apaļums.
- skriet (kam) pakaļ Neatlaidīgi ievērot, atdarināt.
- paskulbīt Nedaudz, mazliet nodarināt (kokus).
- anavakcīna Nedzīva vakcīna, kas darināta, kombinējot formalīna un temperatūras iedarbību.
- epigonis Neievērojams, netalantīgs zinātnes, politikas, mākslas virziena, slavenas personas vai stila sekotājs, atdarinātājs.
- pakaļtaisīts Neīsts, atdarināts.
- čabatas Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabati Neizskatīgi, lieli, parasti neprasmīgi darināti, apavi.
- čabats Neizskatīgs, liels, parasti neprasmīgi darināts apavs (piemēram, zābaks); nonēsāts apavs.
- pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
- gāķens Neliels, īpaši apdarināts (apšūts, nostiprināts ar metāla gredzenu u. tml.) apaļš caurums buras, pārvalka vai cita auduma gabala malā, kas atkārtojas vienādos attālumos un kalpo nostiprināšanai.
- malbeks No "Malbec" šķirnes vīnogām, kuru dzimtene ir Kahoras reģions Dienvidfrancijā, darināts vīns, mūsdienās visbiežāk ražots Argentīnā.
- drēģi No 4 krustiski noliktām kārtīm darināts atbalsts, ko liek virs ragavām vai ratiem siena, salmu u. tml. vezumu uzkraušanai.
- kājkažoks No ādām darināta kamanu sega, ko sedz uz kājām braucot.
- ādaine No ādas darināta vīriešu ziemas cepure.
- pērkona lode no akmens darināts cirvis, ko lietoja akmens un bronzas laikmetā un kam piedēvētas dziednieciskas īpašības
- bišu koks no apaļkoka bluķa darināts bišu strops
- šmukstuls No auga stublāja darināta rokas šļirce.
- mēršavs No augstvērtīga koka darināta pīpe.
- sulalus No bērza sulām darināts alus; sulu alus.
- suseklis No cūku sariem darināta matu suka.
- bābels No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā); bābele.
- bābele No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- bāka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- braka No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- braks No četriem stabiem un bīdāma jumta darināta celtne siena novietošanai (pļavā).
- diagonālribas No dabiska akmens vai ķieģeļa darinātas krusteniskas spriešļu joslas, raksturīgas gotikai.
- melanždzija No dažādas krāsas šķiedrām darināta dzija.
- sturmstute No dēļiem darinātu durvju balstkoks (iestiprināts slīpi pret šķērskokiem).
- jerzika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- ježika No dēļiem, kārtīm darināta (noceļama un uzliekama) ratu vai ragavu rāmjveida virsdaļa (šo transportlīdzekļu virsmas paplašināšanai).
- švurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidruma šļākšanai.
- šmurkstens No doba stublāja darināta bērnu rotaļlieta šķidrumu šļākšanai.
- šļircka No doba stublāja darināts bērnu rotaļu rīks šķidruma šļākšanai.
- apelativējums No īpašvārda darināts sugas vārds.
- juktzābaki No juhtādas darināti zābaki.
- kažaukveste No kažokādas darināta veste; veste ar kažokādas oderi.
- Alpu rags no koka darināts kalniešu mūzikas instruments bez mēlītes, ko iekļauj metāla pūšamo mūzikas instrumentu grupā
- bulens No koka darināts putna (parasti pīles) atveidojums šo putnu pievilināšanai (medībās).
- klāvs No koka darināts spīļveida priekšmets ūdu glabāšanai; uz šāda priekšmeta uztīta ūda.
- cūbele No koka mizas darināts trauks ogošanai.
- vācele No koka mizas, saknēm vai zariem darināts trauks ar vāku.
- torza No koku mizas darināta kārba.
- dižcauņu No kvalitatīvas caunas ādas (darināts).
- groze No liepas mizas darināta kārba ar vāku.
- lupatlellis No lupatām darināta lelle.
- keramika no māla vai mālu saturošām masām darināti un apdedzināti izstrādājumi
- melanžēts No melanždzijas darināts.
- būrīšslazdi No metāla režģū būrīša vai koka kastes darināts slazds.
- berete No mīksta auduma darināta apaļa, plakana cepure bez apmales un naga.
- šmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- žmurkšs No neliela cūkas priekškājas kaula darināta rotaļlieta, ko griež ar tam cauri izvērtu auklu.
- jēlmene No nemītas (nemiecētas) ādas darināta pastala.
- roža No papīra darināts zieds.
- paratuberkulīns No paratuberkulozes mikobaktēriju kultūras darināta vakcīna.
- plundurs No priežu mizas, korķa vai zosu spalvas darināts makšķeres pludiņš.
- centunculus No raibām lupatām darināts seno romiešu jokdaru tērps.
- pēkša No rudzu stiebriem darināta pūšama ierīce, rotaļlieta.
- zopara kule no rupja taras auduma darināts maiss (paredzēts superfosfāta fasēšanai)
- salmdeķis No salmiem darināta sega.
- tīkls No samērā tieva materiāla (piemēram, tekstilšķiedras, stieples) darināts pinums, kam raksturīgi, parasti četrstūraini, elementi ar tukšu vidusdaļu; šāda pinuma gabals.
- širas No siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- bočka No skaliem darināta mucas veida ierīce vēžu ķeršanai, kur abos galos uz iekšu vērsta konusveida ieeja.
- būkšķis No skriemeļa darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- smurkšis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- švurkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- žvūkstenis No skriemeļa kaula darināta bērnu rotaļlieta, ko darbina, griež ar auklu.
- antemijs No stāvus nostādītiem ziediem, lapām vai stilizētiem palmu zariņiem darināts izgreznojums antīkā arhitektūrā.
- triko No šāda auduma darināts ķermenim cieši pieguļošs tērps (sportistiem, baletdejotājiem).
- porcelāns No šāda materiāla darināts izstrādājums.
- pončo No taisnstūrveida auduma darināts apmetnis ar izgriezumu galvai.
- kārba No tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā va cilindriskā formā.
- tārba No tāss, krijas vai lubas darināts liekts trauks ovālā vai cilindriskā formā.
- tekstilgalantērija No tekstilšķiedrām darināta galantērija.
- tekstilpreces No tekstilšķiedrām darinātas preces.
- tekstilizstrādājumi No tekstilšķiedrām darināti izstrādājumi (piemēram, diegi, dzija, audumi).
- tekstilijas No tekstilšķiedrām darināti priekšmeti.
- tīkliņš No tievas stieples darināts elektrods.
- tīkliņš No tīkla (1) darināts nelielam maisam, somai līdzīgs izstrādājums (parasti pirkumu ievietošanai).
- tīkliņš No viegla, smalka tīkla (1) darināts izstrādājums (piemēram, kā rotāšanai, aizsargāšanai).
- brička No vienkārša materiāla ne visai rūpīgi darināta gulta.
- zaķkāja No zaķa kājas darināta ota ziešanai.
- egļi No zarainas egles galotnēm darinātas ecēšas.
- zīdaubīte No zīda darināta aube.
- nodzenēt Nocirst kokam (zarus); nodarināt (skujas, zarus).
- dadarināt Nodarināt (ko) papildus.
- nodzenāt Nodarināt (koku, zarus).
- šķenēt Nodarināt kokam zarus.
- noskabīt Nodarināt, nokapāt, nocirst zarus.
- skulbt Nodarināt.
- dzenolis Nodzenāts, apdarināts koks.
- dzenols Nodzenāts, apdarināts koks.
- neatdarināms Nolieguma divdabis --> atdarināt.
- pakaļ- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir atdarināts, viltots; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saistīts ar kā atdarināšanu, viltošanu.
- retro- Norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila raksturīgām iezīmēm; norāda, ka salikteņa otrajā daļā nosauktais ir saglabājies no pagājušā laikposma ar tā modes, stila raksturīgām iezīmēm un atkal kļuvis populārs, moderns.
- mešķēt Ņemt ar kādu rīku, piemēram, apdarinātu kociņu (karotes, naža aizstājēju).
- pakaļtaisīt Pakaļdarināt (1).
- pakaļtaisīt Pakaļdarināt (2).
- nomēdīt Pakaļķēmoties, atdarināt.
- supletīvisms Parādība, kad viena vārda dažādas gramatiskās formas tiek darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- tik Parasti atkārtojumā "tik, tik": lieto, lai atdarinātu paklusu, īslaicīgu troksni, kas rodas, piemēram, kam sīkam atsitoties pret ko.
- tik Parasti savienojumā "tik, tak": lieto, lai atdarinātu troksni, kas rodas, piemēram, darbojoties pulksteņa mehānismam.
- bomis Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts (piemēram, smaguma celšanai, balstam).
- boms Paresns, pagarš, parasti nodarināts, koks; resna koka kārts.
- finierēt Pārklāt ar finieri vai saplāksni; apdarināt ar finieri vai saplāksni.
- aizgūt Pārņemt (no kā, no kurienes), pielāgojot savām vajadzībām; atdarināt (ko apgūtu, iemācītu).
- atkārtot Pārņemt, aizgūt (ko), neradot nekā jauna; atdarināt (kādu) - parasti radošā darbā.
- programmpārtraukums Pārtraukums, ko rada kāda instrukcija programmā, kura aptur notiekošo informācijas apstrādes procesu, lai pieprasītu pārtraukuma apdarinātāja pakalpojumus, piem., organizētu datu ievadi vai izvadi.
- diegu poga pašdarināta krekla poga
- šmakauka pašdarinātas stiprs dzēriens
- pašdarīts Pašdarināts (1).
- Aglyunas breinums pašdarināts degvīns
- Aglonas brīnums pašdarināts degvīns 20. gs. 40.-60. gados
- krūmine Pašdarināts degvīns.
- samagonka Pašdarināts degvīns.
- šļerga Pašdarināts degvīns.
- šļorga Pašdarināts degvīns.
- šmerga Pašdarināts degvīns.
- šmola Pašdarināts degvīns.
- šperga Pašdarināts degvīns.
- ļurļuks Pašdarināts, ļoti stiprs alkoholisks dzēriens.
- adījums Paveikta darbība, rezultāts --> adīt; ar adatām no nepārtraukta dzijas pavediena darināts valdziņu sasaistījums; tekstiliju veids - no nepārtraukta pavediena darināts cilpu sakārtojums trikotāžas drānas un trikotāžas izstrādājumu ražošanai.
- darinājums Paveikta darbība, rezultāts --> darināt (1).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (1).
- pakaļdarinājums Paveikta darbība, rezultāts --> pakaļdarināt (2).
- pinums paveikta darbība, rezultāts --> pīt (1); pinot darināts izstrādājums, priekšmets
- apdrāzt Pavirši, nelīdzeni apdarināt.
- atsišķis Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- atsišņa Pēc izskata un rakstura kādā priekštecī (tēvā, mātē) atsities cilvēks; arī tāds, kas mēģina citu atdarināt rīcībā u. tml.
- žako Pelēkais papagailis ("Psittacus erithacus"), neliels papagaiļu kārtas putns, kas mīt Ekvatoriālās Āfrikas mežos, spēj atdarināt skaņas - vārdus un frāzes, bieži tiek turēts nebrīvē.
- matronīms Personvārds (parasti iesauka vai uzvārds), kas darināts no mātes vārda, iesaukas vai cita veida apzīmējuma.
- piedarīt Piedarināt (1).
- piematīt Piedarināt, piepildīt; piemašot.
- piemašot Piedarināt, piepildīt.
- piederināt Piedarināt.
- mīmikrēt Pielāgoties, atdarināt.
- skrote Piešūta svārku vai bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- kverle Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- kverlis Piešūta svārku, bikšu josta, kas darināta no tā paša auduma.
- Getlinga ložmetējs pirmais zināmais pusautomātiskais ierocis, kas patentēts ASV 1862. g., vēlāk pārdots un atdarināts visā pasaulē
- baļķus laist Pludināt nocirstus un apdarinātus kokus.
- gambezons Polsterēts un miecēts vamzis, kam jāpasargā karavīrs kaujā, darināts no vairākām kārtām, polsterējumam izmantoja auduma strēmeles, pakulas, zirga astrus.
- putnu biedēklis priekšmets (visbiežāk no veca apģērba, lupatām un kārtīm darināts cilvēka atveidojums), ar ko cenšas atbaidīt putnus
- sociālā mācīšanās process, kurā mācīšanās notiek, balstoties uz indivīda spēju novērot noteiktu uzvedības modeli un atdarināt to savā darbībā
- zobgaļstrazds Putnu klases zvirbuļveidīgo kārtas zvirbuļputnu (dziedātājputnu) apakškārtas dzimta ("Mimidae"), 13 ģintis, 31 suga, samērā labi prot atdarināt citu putnu balsis, dzīvo gk. atklātā apvidū (stepēs, pustuksnešos, lauksaimniecības platībās) Amerikā.
- šļakšināt Radīt dažādas skaņas ar muti (par cūkām) vai tās atdarināt.
- korpača Ragavas ar atsevišķi darinātu (noceļamu un uzliekamu) virsdaļu un atzveltni.
- atdarinājums Rezultāts --> atdarināt (1).
- darinājums Rezultāts --> darināt (2).
- robotzivs Robots, kas ārēji izskatās tāpat kā kādas konkrētas sugas zivi un spēj atdarināt tās uzvedību.
- urkas Rupjas, mājās darinātas mežģīnes.
- rusts Rupji aptēsts akmens, ko lieto rustikā; detalizēti neapdarināts kāda materiāla veidojums (sienu apdarē).
- parodēt Saasināti, parasti komiski, atdarināt, izcelt (kāda cilvēka, sabiedriskas parādības) īpatnības (parasti mākslas darbā).
- vīt Saistīt, nostiprināt, parasti, griežot vienu ap otru, citu ap citu (piemēram, par ziediem ar kātu); šādā veidā darināt (parasti vainagus, vītnes).
- plik plak saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
- pliku plaku saka, lai atdarinātu plikšķināšanas, kritiena, šāviena troksni
- dungriņi sākotnēji – no ilgizturīgā dungrauduma piegrieztās melnstrādnieku ārdrēbju bikses ar augšmalai piešūtu krūšautu un aizmugurē krusteniskām maiņgaruma plecu lencēm; kopš 20. gs. vidus – no dažādiem, īpaši no balējoši zilo šķēru denima u. tml. audumiem darinātas līdzīga piegriezuma arī modes tērpu virsdrēbju krūšautlenču bikses, parasti ar džinsiem raksturīgām fasona īpatnībām
- tautoloģisks saliktenis saliktenis, kas darināts no diviem nozīmes ziņā identiskiem atšķirīgas cilmes vārdiem vai vārdu saknēm
- atvasinājumsaliktenis Saliktenis, kas darināts, vienlaikus izmantojot sintaktisko un morfoloģisko vārddarināšanas paņēmienu.
- apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus
- stigmatipija Salikuma metode ar dažāda lieluma punktiem un svītrām grafiski atdarināt portretus, ainavas, puķes, rakstus u. c.
- rodiņš Samērā tieva apdarināta kārts, ar ko piestiprina, piespiež salmus jumtam.
- gudžarati Sanskrita valodas nozare ar plašu literatūru un laikrakstiem; raksta ar kursīvburtiem, kas atdarināti no devanāgari.
- či Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čī Savienojumā "či, čī" lieto lai atdarinātu zīlītes balss skaņas.
- čiga Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
- čigu Savienojumā "čiga, čigu!" lieto lai atdarinātu čerkstošu troksni.
- knapa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
- knipa Savienojumos "knipa knapa" un "knipu knapu" lieto, lai atdarinātu biežu soļu skaņas.
- vārddarināšanas ķēde secīgi darinātu un savstarpēji motivētu vienas saknes darinājumu (resp. atvasinājumu) kopums
- pektorāle Senajā Ēģiptē un dzelzs laikmeta Eiropā - no metāla darināta rota, kas sedza krūtis un plecus.
- anakreontieši Sengrieķu dzejnieka Anakreonta atdarinātāji, kas apdzied mīlu un vīnu.
- hrizoelefantīns sengrieķu skulptūra, kurai mati un apģērbs bija darināti no zelta, ķermenis - no ziloņkaula, visu saturēja koka karkass
- Ogema raksts senīru teikās - ķeltu rakstu un daiļrunības dieva Ogmas darināts raksts, lietots 5. gs. kapakmeņu uzrakstos Īrijā, Skotijā, Velsā un Anglijā (atrasti \~360 šādi uzraksti)
- piešuva Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt; piešava (2).
- piešava Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- piešave Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- piešavs Sieviešu krekla apakšdaļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma un piešūta klāt.
- pierietenis Sieviešu krekla apakšējā daļa, kas darināta no rupjāka (parasti pakulu) auduma.
- andronīms Sievietes personvārds, kas darināts no vīra personvārda.
- skaitļa vārda saliktenis skaitļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī skaitļa vārdu vārdkopas komponentus
- apskaldīt Skaldot apdarināt.
- kariljons Skaņdarbs, kurā atdarinātas zvanu skaņas.
- svaukšēt skaņu verbs (ko mēdz izmantot, lai atdarinātu lidojošu bumbu)
- verzele Slejas (parasti darinātas no auklām, valgiem).
- atspoguļošanās soda forma, ko izmantoja babiloniešu un Mozus tiesībās, izvēloties sodu, centās atdarināt tiesībpārkāpumu - piemēram, dedzinātājam piesprieda sadedzināšanu; to, kurš nozaga ražu, pakāra laukā kā upuri auglības dievietei Hērai
- amnestiskā apraksija spēja atdarināt kustības, bet nespēja izpildīt tās pēc rīkojuma
- dzirde Spēja pareizi uztvert un atdarināt muzikālas skaņas.
- kneģis Spieķis; apdarināts koks atbalstam ejot.
- spirālgredzens Spirālveidīgi darināts gredzens; gredzens ar spirālveida reljefu.
- spēga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- spidzene Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- spīga Stabule, kas darināta no putna spalvas stobra vai rudzu stiebra.
- savārsnis Steigšus un neveikli darināts rokdarbs.
- džiņdža Stiprs pašdarināts alus vai degvīns.
- diberēt Strādāt galdnieka darbu, darināt.
- timerēt Strādāt galdnieka darbu, darināt.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- makramē Šādā tehnikā darināts izstrādājums.
- akvarelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- akvatinta Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- pastelis Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- tempera Šādā tehnikā darināts mākslas darbs.
- sangīna Šādā tehnikā darināts zīmējums.
- autolitogrāfija Šādā veidā darināts mākslas darbs.
- spiest Šādā veidā iedarbojoties ar spēku, darināt, gatavot (ko), arī veidot (kā) virsmā, uz (kā) virsmas (zīmi, attēlu u. tml.).
- rokdarbi Šādi darināts izstrādājums.
- batika Šādi krāsots audums; šādā tehnikā darināts mākslas priekšmets.
- lipināt Šādi saistot priekšmetus, darināt (ko).
- baltenis Šaurs, garens tīkls (darināts no baltiem kokvilnas vai linu diegiem), ko pa nakti iegremdē upē vai ezerā; tina.
- šoras Širas - no siksnām darināts zirga aizjūga piederums (bezloka aizjūgos), ko lieto saku vietā.
- skabīt Šķibīt, kasīt; nodarināt zarus.
- skabināt Šķibīt, nodarināt zarus.
- šļaupēt Šļaupt, nodarināt slīpu.
- šļaubt Šļaupt, slīpi nodarināt.
- atšūt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu, piemēram, tērpa apakšējo malu, piedurknes galu).
- atkantēt Šujot apdarināt (griezuma vietā atlocītu drānu).
- ratains Tāds (auduma raksts), kurā ir apļveida elementi; tāds (audums), kas darināts šādā rakstā.
- rataiņš Tāds (auduma raksts), kurā ir apļveida elementi; tāds (audums), kas darināts šādā rakstā.
- rupucains Tāds (audums, adījums), kas darināts reljefā rakstā.
- rupucaiņš Tāds (audums, adījums), kas darināts reljefā rakstā.
- rozains Tāds (audums, adījums), kura rakstā vai rotājumā izmantoti stilizētu ziedu (parasti rožu) motīvi; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- pusvillas Tāds (audums), kam ir nātni velki, bet vilnas audi; tāds (apģērbs, tā daļa), kas darināts no šāda auduma.
- austs Tāds (audums), kas darināts mājās.
- rupš Tāds (audums), kas darināts no šādas dzijas; tāds (apģērbs), kas darināts no šāda auduma.
- dzeguļots tāds, kas apdarināts ar [dzeguļiem]{e:56831}
- gaumīgs Tāds, kas atbilst labas gaumes prasībām; ar gaumi veidots, darināts.
- piecgabalu Tāds, kas darināts no pieciem atsevišķi piegrieztiem gabaliem (piemēram, par svārkiem).
- vienkoča Tāds, kas darināts no viena koka (par laivu, trauku, šķirstu u. tml.): vienkoka.
- madarains Tāds, kas ir darināts madarojuma tehnikā.
- pašdarināts Tāds, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- brizantinis Tāds, kas ir darināts no brezenta.
- bomelinis Tāds, kas ir darināts no kokvilnas diedziņiem (par audumu, adījumu).
- sprasts Tāds, kas ir darināts no lēta vai zemākas kvalitātes materiāla, izejvielām; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts.
- nātininis Tāds, kas ir darināts no linu šķiedrām.
- nātīns Tāds, kas ir darināts no linu šķiedrām.
- lininis Tāds, kas ir darināts no linu šķiedras, auduma.
- pašausts Tāds, kas ir darināts no mājas apstākļos, mājsaimniecībā austa auduma.
- rupjš Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā liels šķērsgriezums.
- smalks Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir samērā mazs šķērsgriezums.
- rups Tāds, kas ir darināts no pavediena, dzijas u. tml., kurai ir smērā liels šķērsgriezums.
- smalkvadmalas Tāds, kas ir darināts no smalkas vadmalas.
- kaņepājs Tāds, kas ir darināts no šādas šķiedras.
- pustērūdinis Tāds, kas ir darināts no tērauda un citu vielu piemaisījumma.
- vilnāns Tāds, kas ir darināts no vilnas, vilnas dzijas vai vilnas auduma.
- štapelinis Tāds, kas ir darināts no vistras.
- zeltinis Tāds, kas ir darināts no zelta.
- šolks Tāds, kas ir darināts no zīda.
- zīdinis Tāds, kas ir darināts no zīda.
- drēbinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no audekla.
- cisinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no salmiem.
- viengabalainis Tāds, kas ir darināts, gatavots no viena gabala.
- zutinis Tāds, kas ir darināts, gatavots no zuša ādas.
- vatēts Tāds, kas ir darināts, iešujot siltinājuma kārtu (piemēram, vati, vatelīnu).
- vienkocinis Tāds, kas ir darināts, izdobjot vienu koka gabalu.
- trūcīgs Tāds, kas ir darināts, izvēlēts tā, lai samērā liela ķermeņa daļa nebūtu segta (par apģērbu).
- pelēkzīda Tāds, kas ir darināts, veidots no pelēka zīda.
- kārklinis Tāds, kas ir gatavots, darināts no kārkla.
- šolcinis Tāds, kas ir gatavots, darināts no zīda.
- kocinis Tāds, kas ir gatavs, darināts no koksnes.
- bērzinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no bērza koksnes.
- liepinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no liepas koksnes.
- osinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no oša koksnes.
- ozolinis Tāds, kas ir iegūts, darināts no ozola koksnes.
- apsine Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
- apsinis Tāds, kas ir iegūts, darināts, gatavots no apses.
- mākslīgs Tāds, kas ir īpaši radīts cilvēka praktiskajā darbībā pēc kā dabā eksistējoša parauga (piemēram, par vielām, priekšmetiem, norisēm); tāds, kas ir darināts no kā šādā veidā radīta.
- mežģīņains Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- mežģīņots Tāds, kas ir rotāts ar mežģīnēm; tāds, kas ir darināts no mežģīnēm.
- mozaīka Tāds, kas ir rotāts ar šādā tehnikā darinātiem attēliem, ornamentiem.
- spalvots tāds, kas ir rotāts vai apdarināts ar spalvām
- vecs Tāds, kas ir sen darināts, tāds, kas pastāv samērā ilgi; tāds, kas ir sen nodibināts, izveidots.
- neatdarināms Tāds, kas ir tik oriģināls, vienreizīgs, ka to grūti vai neiespējami atdarināt.
- neatkārtojams Tāds, kas ir vienīgais, kam nav līdzīgu (attiecīgo priekšmetu, parādību grupā); tāds, ko grūti vai neiespējami atdarināt, atkārtot.
- paprosts Tāds, kas ir vienkāršs, pazemas kvalitātes, ne visai rūpīgi apdarināts.
- prosts Tāds, kas ir zemas kvalitātes; tāds, kas nav rūpīgi apdarināts, izstrādāts.
- vairāktāžu Tāds, kas sastāv no vairākām kārtām, joslām u. tml.; tāds, kas darināts no vairākām kārtām, joslām u. tml.
- supletīvs Tāds, kura gramatiskās formas ir darinātas no dažādām saknēm vai dažādiem celmiem.
- dēt Taisīt, darināt.
- pašdarinājums Tas, kas ir darināts mājas apstākļos, mājsaimniecībā.
- retro Tas, kas ir darināts, veidots pēc pagājušā laikposma (kā) modes, stila, ar šādām (kā) modes, stila iezīmēm.
- emulators tas, kas spēj pielāgoties citam, atdarināt, aizstāt citu
- salikts termins termins, kas darināts no diviem vai vairākiem celmiem (diviem vai vairākiem vārdiem)
- matrjoška Tradicionāla krievu rotaļlieta: no izdobta koka darinātas lellītes, kas ieliekamas cita citā.
- kilti Tradicionāli Skotijas Hailendsas jeb Kalnienes vīriešu svārki, kas darināti no katram klanam raksturīgā tartāna - austa rūtaina vilnas auduma.
- vācelīte trauciņš, kas darināts no koka mizas, saknēm vai zariem; dem. --> [vācele]{s:2222}.
- ziņģe Tulkota, lokalizēta vai pēc svešiem paraugiem darināta (parasti viegla, sentimentāla) dziesma, kas tautā nereti ir folklorizējusies.
- purpurs Tumšsarkans audums ar viegli violetu nokrāsu; apģērbs, kas darināts no šāda auduma.
- motivācija Vārddarināšanas pazīme, kas norāda uz semantisku saikni starp darinājumu un vārdu vai vārdu savienojumu, no kura tas darināts.
- atvasināts vārds vārds, kam ir atvasināts celms un kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā
- atvasinājums vārds, kas ar vienu vai vairākiem afiksiem darināts no motivētājvārda, ar kuru tas saistīts nozīmes ziņā; derivāts
- puskalks Vārds, kas darināts gan no tulkotiem, gan aizgūtiem vārddarināšanas elementiem.
- internacionalismoīds Vārds, kas darināts kādā mūsdienu valodā no internacionāliem, galvenokārt klasisko valodu, elementiem (saknēm, celmiem, afiksiem) un kas nav (var nebūt) izplatīts citās valodās, un tātad - kas ir nevis īsts, bet tikai šķietams internacionālisms.
- saliktenis Vārds, kas ir darināts, savienojot divu vai vairāku vārdu saknes, celmus vai arī divus vai vairākus vārdus.
- deonīms Vārds, kas radies, īpašvārdam apelativējoties, vai kas darināts no īpašvārda.
- pamatvārds Vārds, no kura (piemēram, ar priedēkļiem, piedēkļiem) ir darināts cits vārds vai vārdi.
- sintaktiskais vārddarināšanas paņēmiens vārdu darināšanas paņēmiens, kurā tiek darināts saliktenis, apvienojot vārdu savienojuma divus vai vairākus vārdus resp. celmus
- pralka Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- sprēslīce Vārpsta - vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- koika Veca, no dēļiem primitīvi darināta gulta; guļamā lāviņa.
- ašera Vecajā Derībā - zaraini vai nodarināti kulta stabi tempļos.
- siet Veidojot noteiktu mezglu, cilpu sistēmu, darināt, gatavot (ko).
- midzenis Veidojums, kas darināts, piemēram, no zariem, sūnām (piemēram, alā) un kur uzturas dzīvnieks kopā ar mazuļiem.
- tapināt veidot, darināt; izteikt
- darīt Veidot, taisīt; darināt.
- vārpsta Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli; vārpstiņa (3).
- vārpstiņa Vērpšanas rīks (līdz 19. gadsimta beigām Latvijā) - slaids, labi apdarināts koka irbulis ar lejasgalā uzmauktu gredzenu - skriemeli.
- pēcdeja Viegli lēkājama trīsdaļīgā taktsmērā deja, kas parasti sekoja aiz smagi soļojamas divdaļīga taktsmēra dejas, bieži otrā darināta pēc pirmās melodijas; šie deju pāri pēc tam pārgāja svītē.
- varka Vienā gatavošanas reizē iztecināts pašdarināts degvīns, alus.
- korpača Vienkārša (ne visai rūpīgi darināta) ratu virsdaļa; (noceļama un uzliekama) ragavu rāmjveida virsdaļa ar atzveltni.
- nāras Vienkārša, no dēļiem darināta guļasvieta.
- silesiemaukti Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī; silesapauši.
- silesapauši Vienkārši, no valgiem darināti apauši, ko lieto, lai piesietu zirgu stallī.
- stabule Vienkāršs (parasti no kārkla mizas darināts) pūšamais mūzikas instruments, kurā skaņu rada, tieši ievadot gaisa strāvu; šāda veida metāla pūšamais mūzikas instruments.
- pīvuliņš Vienkāršs, pašdarināts mūzikas instruments.
- ķēdīte Vienkārtas pamatņu adījuma pinums, kas darināts ar vienu pavedienu un veido vienu cilpu stabiņu.
- veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
- vietniekvārda saliktenis vietniekvārds, kas darināts, apvienojot saliktenī vietniekvārdu savienojuma komponentus
- epotoponīms Vietvārds, kurš ir apelativējies vai no kura ar vārddarināšanas līdzekļiem darināts sugasvārds.
- vijums Vijot (kāda materiāla šķiedras, pavedienus), darināts izstrādājums.
- grīste Virvei līdzīgi (parasti cieši) savīts, sagriezts saišķis; no vairākiem pavedieniem darināts vijums.
- tīt Virzot (priekšmeta, materiāla daļas, joslas), parasti cilindrveidīgi, veidot (to vēlamajā formā); šādā veidā darināt (ko).
- karolīns Zelta nauda, ko 10 guldeņu vērtībā kala Bavārijas kūrfirsts Kārlis Alberts 1726, vairākkārt atdarināta arī citās D Vācijas valstīs.
- nozīmēt Zīmējot atdarināt, atveidot līdzīgu oriģinālam (piemēram, attēlu, shēmu, karti).
- nīšu žogs žogs, ko gatavoja iepinot nodarinātus, bet nemizotus paegļu vai egļu (retāk cita koka) zarus starp trīs horizontāli novietotām kārtīm, kuras abos galos piestiprinātas stabiem
darināt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV