Paplašinātā meklēšana

Meklējam degu.

Atrasts vārdos (134):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

Degu muiža

Atrasts skaidrojumos (772):

ņurķis (Līks) deguns.
aizveramas nāsis abinieku deguna dobuma ārējā atvere, kas dod iespēju regulēt spiedienu mutes dobumā elpošanas procesā.
pensnē Acenes, ko ar atsperes palīdzību piestiprina uz deguna.
vilkēde Ādas ekzēma, kam raksturīgi kniepadatas galviņas vai zirņa lieluma izsitumi un rētas (parasti slimniekam uz sejas, retāk deguna, mutes un rīkles gļotādā).
helioksantoze Ādas iedegums, pigmentācija saules starojuma ietekmē.
Syngnathus typhle adatzivs jeb gardeguna adatzivs.
deksapolkorts Aerosola veida medikaments, pretapdeguma līdzeklis.
uzturzinis Agrāk: galma kalpotājs, kas degustēja, pasniedza un atbildēja par dzērieniem.
faringorinīts Aizdegunes iekaisums.
nazofaringīts Aizdegunes iekaisums.
retronazāls Aizdegunes-.
pančs angļu tautas leļļu teātra personāžs: kupris ar līku degunu, jokdaris, kurš uzvar visus, kas viņam stājas ceļā.
ekstrakapsulārā ankiloze ankiloze, kas radusies pārmaiņu dēļ audos ap locītavu, piem., rētaudu dēļ pēc apdeguma.
rinoanemometrs Aparāts gaisa mērīšanai, kurš izplūst caur degunu elpošanas laikā.
osmoskops Aparāts, ko piestiprina pie deguna ožas pastiprināšanai; tas atvieglo smaržu uztveri, un smaržojošās vielas iespējams noteikt kvantitatīvi.
smūkls apātisks, noraizējies, nokārtu degunu.
čulna Apdeguma tulzna.
žuldze Apdeguma tulzna.
3. pakāpes apdegums apdegums, kura gadījumā ir cietuši visi ādas slāņi; āda ir pelēcīga, plankumaina, vietām ir pūšļi, brūces; bojāti nervu gali, kas mazina sāpes.
4. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīga audu pārogļošanās, dziļāku audu bojājums, var būt cietuši kauli, rodas vispārējas pārmaiņas organismā, tiek traucēta aknu, nieru, sirds un asinsvadu, kā arī gremošanas orgānu darbību.
2. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgas stipras iekaisuma pazīmes, izteikta tūska, zem ādas virsējā slāņa krājas plazma, veidojas pūšļi.
1. pakāpes apdegums apdegums, kuram raksturīgs ādas apsārtums, pietūkums, sāpes.
apdedze Apdegums.
apdedzinājums Apdegums.
apsmurgāt Apsmulēt, padarīt netīru ar deguna gļotām.
nokrēpuļoties Apsmulēties ar deguna dobuma izdalījumiem, gļotām.
empīreumatisks Ar deguma smaku, piem., dedzināts cukurs.
lauce Ar mežu neapklāta zeme (meža zemē), kas neatbilst deguma, iznīkušas audzes, vējgāzes, izcirtuma un rekultivētās zemes pazīmēm.
purslāties Ar muti vai degunu šņaukāties.
strupdegunains Ar strupu degunu (par seju).
pūslis Ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
Torks Angehs armēņu mitoloģijā - dievs, Haika mazmazdēls, neglīts milzis ar rupjiem vaibstiem, saplacinātu degunu, mežonīgu skatienu, neveikls, viņš ir akmeņkalis, kas ar rokām atšķeļ granīta klintis.
adamsīts Arsēnu saturoša, kairinoša indīga kaujas viela, kas iedarbojas uz aizdegunes gļotādu.
laringootorinologs Ārsts kakla, ausu un deguna slimību speciālists.
dakriosolenīts Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
dakriostenoze Asaru kanāliņa vai deguna un asaru vada sašaurinājums.
dakriocistosiringotomija Asaru maisa un deguna un asaru vada pārgriešana.
epistakse Asiņošana no deguna, pa laikam kādas citas slimības simptoms.
nazociliārā neiralģija atipiska neiralģija, parasti etmoidālā dobuma iekaisuma gadījumā: stipras sāpes mediālajā acs kaktiņā, kas izstaro uz deguna virsmu; unilaterāls deguna gļotādas pietūkums, hiperestēzija un hipersekrēcija; sklēru injekcija, iridociklīts, hipopions, keratīts.
atšņūkāt Atkārtoti ievilkt atpakaļ degunā izdalījumus no deguna dobuma gļotādas.
atgrandīties Atkasīties; kasot (piemēram, piedegumu katlā) nejauši sabojāt (piemēram, katla emalju).
Embūtes viduslaiku pils atradās tagadējā Dienvidkurzemes novada Embūtē, \~500 m uz dienvidiem no Embūtes pilskalna, to 1265. g. cēlis Kurzemes bīskaps uz augsta paugura ar terasēm un stāvām nogāzēm, no 3 pusēm norobežo ūdenstilpes, sākotnējais izskats nav zināms, sagrauta Ziemeļu kara laikā 18. gs. sākumā, 19. gs. uz drupām uzbūvēta muižas dzīvojamā ēka, kas nodegusi 1910. g., līdz mūsu dienām saglabājušies atsevišķi sienu fragmenti.
atragene Atragēnes - gundegu dzimtas ģints.
limfoepitelioma Ātri augošs audzējs aizdegunē; sastāv no limfoīdām un lielām mononukleārām šūnām.
Meļķitāru Muldas akmens atrodas Aizkraukles novada Aizkraukles pagastā pie bijušajām Meļķitāru mājām, augstums - \~3 m, apkārtmērs pie zemes - \~15 m, akmens virsā izkalts muldveida iedobums (garums - 1,95 m, platums - 0,5 m, dziļums - 18 cm), kas ir Latvijā lielākais šāda veida iedobums, pie akmens konstatēts ogles un apdeguša māla klājums, kas, domājams, bijusi senā ziedošanas vieta.
Lielbornes muiža atrodas Augšdaugavas novada Vecsalienas pagastā, vairākums ēku mūsdienās ir pussagruvušas, tās vecā pils celta 18. gs. un nodegusi pēc 2. pasaules kara un nav atjaunota, jaunā pils celta 19. gs. vidū neorenesanses stilā, vienstāva mūra pāreja to savienoja ar veco pili, ap pagalmu izvietotas saimniecības ēkas un kalpu mājas.
Lielauces muiža atrodas Dobeles novada Lielauces pagastā, tās pils celta 19. gs. sākumā vēlā klasicisma jeb ampīra stilā, bet nodegusi 1900. g., atjaunošanas darbi sākti 1901. g., tā bijusi divstāvu garenbūve ar centrālo rizalītu un portiku, fasāžu apdare veidota rustojumā, ar manierīgām balustrādēm un meandru frīzēm; pils ir savdabīgs eklektisma piemineklis, kas celts, izmantojot klasicisma elementus.
Gununglesera dabas parks atrodas Indonēzijā ("Gunung Leuser"), Sumatras salas rietumos, platība — 4165 kvadrātkilometri, dibināts 1934. g., lai saglabātu Sumatras degunradžus un orangutanus, mīt arī siamangi, ziloņi, leopardi, tīģeri, brieži, daudz putnu, mitrie tropu meži, parkā iekļauts Lesera kalns (3455 m), tiek aizsargāti iežu atsegumi.
antronazāls Attiecīgs uz augšžokļa dobumu un deguna dobumu.
dentonazāls Attiecīgs uz zobiem un degunu.
sfenoidostomija Atveres izveidošana spārnkaula sinusa priekšējā sienā, lai to savienotu ar deguna dobumu.
krātejas Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
krātēji Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
krātēļi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu; krātaiņi.
krātaiņi Atveres, kas savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
fungoma Audzējam līdzīga masa, kas veidojas, mikroskopiskajām sēnēm kolonizējoties kādā ķermeņa dobumā, parasti bronhos vai plaušās, bet reizēm arī deguna dobumā; ar asins plūsmu mikroorganismi var izplatīties uz smadzenēm, sirdi un nierēm; visbiežāk f. bronhos vai plaušās veido aspergili.
opocefāls Auglis bez mutes un deguna, ar rudimentāru žokli, vienu vai divām kopā saplūdušām orbītām.
rinocefālis Auglis, kam deguns snuķa veidā atrodas virs kopā saplūdušām orbītām.
lieldegunis Augstprātis, vīzdegunis.
dzeltenājs Augu ģints dzelteniem ziediem, deguma zāle.
vilkarīkle Aukslēju šķeltne - iedzimta (embrionālās attīstības trešajā mēnesī radusies) anomālija, kas izveidojas, viduslīnijā nesaaugot simetriskajiem aukslēju aizmetņiem un nenodaloties mutes un deguna dobumiem.
rinoreja Bagātīga deguna gļotādas sekrēcija.
bāldegunis Bāls cilvēks (kam ir bāls deguns).
Ceratotherium simum baltais degunradzis.
bārbeļaugi Bārbeļu dzimta - divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, mūžzaļi vai vasarzaļi krūmi un daudzgadīgi lakstaugi ar sīkiem ziediem, kas sakopoti ķekaros, skarā vai pa vienam, 11 ģintis, \~650 sugu.
gavāža Barošana ar kuņģa zondes palīdzību, kas ievadīta pa degunu.
tulzna Beršanas, apdeguma u. tml. rezultātā radies, ar limfu pildīts zemādas pūslis; arī ādas sacietējums, kas radies no beršanas.
dvaga Bērzu darva, deguts.
fenīlhidrazīns Bezkrāsaini kristāli, kas kūst pie 23 Celsija grādiem un veido iedzeltenu vai brūnganu šķidrumu, uz ādas rada apdegumus, iekšēji darbojas kā stipra inde.
pahidermi Biezādaini kustoņi karstās zemēs, piem., degunradzis.
šņūcīt Bieži šņaukt degunu.
tūskas slimība bīstama sivēnu slimība, kam raksturīga ausu, deguna un pavēderes ādas tūska; saslimst laba barojuma sivēni, visbiežāk pēc atšķiršanas.
degunkniebis Brilles, kuras ar īpašu kniebli nostiprina uz deguna; pensnejs.
pensnejs Brilles, kuras pie virsdegunes piespiež speciāla atspere un kurām nav aizauss kājiņu; degunkniebis.
atsariezties Būt pavirzītam mazliet uz augšu (piemēram, par zodu, degunu).
šķaudīt Būt tādam, kam deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss reflektoriski spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni.
krepečāties Būt tādam, kam no deguna izdalās daudz gļotaina šķidruma.
puņķēties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
puņķoties Būt tādam, kam rodas daudz izdalījumu no deguna dobuma gļotādas.
smalsināt caur degunu dūkt kādu melodiju.
duiņāt Caur degunu dungot.
žmurkstēt Caur degunu vilkt.
rinocerebrālā mukormikoze cerebrālā mukormikoze, kuras sākotnējā infekcijas vieta ir deguna, pieres vai augšžokļa dobumi vai dažos gadījumos rīkles aukslējas.
teflons Ciets polimērs, ko izmanto pārklājumiem (piem., virtuves trauku pretpiedeguma pārklājums), starplikām, izolatoriem u. c.; politetrafluoretilēns.
onkocīts Cilindriska šūna ar eozinofiliem graudiņiem citoplazmā; atrodama siekalu dziedzeros un dažos endokrīnos dziedzeros, deguna gļotādā u. c.; tā ir dediferencēta parenhīmas šūna, savrupa vai sagrupēta onkocitoma.
gardeguns Cilvēks ar garu degunu.
vācdegunis Cilvēks ar nelielu, palīku degunu.
padegulis Cilvēks, kam visa manta sadegusi.
faktotums Cilvēks, kas visur iejaucas, visur bāž savu degunu.
apdegulis Cilvēks, kurš materiāli cietis ugunsgrēkā, kuram sadegusi iedzīve.
eiropeīdi Cilvēku rase, kurai raksturīga relatīvi gaiša āda, mīksti taisni vai viļņaini mati, stipri izvirzīts taisns deguns, plānas lūpas; tos iedala divos zaros: dienvidu zaram raksturīga melnīgsnēja āda un tumši mati un acis, ziemeļu zaram - gaiša āda, blondi vai gaišbrūni mati, zilas vai pelēkas acis.
čūkčemeriņš Cūkas deguns.
apsvilināt Dabūt (ādas) apdegumus.
arinencefālija Daļējas anencefālijas veids ar smadzeņu ožas daļas daļēju vai pilnīgu trūkumu un deguna attīstības traucējumiem.
pagaļgals Daļēji sadegušas pagales gals.
dekts Darva, deguts.
degutnieks Darvas dedzinātājs, deguta pārdevējs.
degls Dažādu krāsu salikums, kuru vidū ir melns, melnraibs (visvairāk par cūkām, sivēniem); sākotnējā nozīme - tāds, kam ir apdegumi, apdedzis; dagls.
Orchis ustulata deguma dzegužpuķe.
svilis deguma, sviluma smaka.
ar mežu neapklātas zemes degumi, iznīkušas audzes, vējgāzes, vējlauzas, izcirtumi un lauces.
elpošanas ceļi deguna dobums, aizdegune, elpvads, bronhi.
mikrorīnija Deguna iedzimta atrofija vai neparasti mazs deguns.
pūrduļs deguna izdalījumi.
rineirinters Deguna paplašinātājs, piepūšams baloniņš deguna asiņošanas apturēšanai.
mikterofonija Deguna pieskaņa balsī, runāšana ar deguna pieskaņu.
rinenhīze Deguna skalošana, deguna duša.
leptorīnija Deguna šaurums; kraniometrijā relatīvi gara un šaura deguna bumbierveida atvere ar nazālo indeksu 46,9 un mazāk.
ukris Degungals, padegune; deguns kopā ar padeguni.
koats degunlācītis, jenotveidīgo dzimtas ģints ("Nasua"), vidēji liels plēsējs ar slaidu purnu, 1-3 sugas, dzīvo Dienvidamerikā un Ziemeļamerikas dienvidu daļā.
Nasalis larvatus degunpērtiķis.
baltais degunradzis degunradžu suga ("Ceratotherium simum"), izplatīts Āfrikā.
melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā.
Javas degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros sondaicus"), kas saglabājusies tikai Javas salā.
matainais degunradzis degunradžu suga ("Rhinoceros tichorinus"), kas dzīvoja vēlajā pleistocēnā, atliekas atrastas arī Latvijā, iznīcināts \~10. gs.
Oryctes nasicornis degunradžvabole.
snībis deguns (bērnu runā).
smecernieks deguns (kā lamuvārds).
snābis deguns (nicīgi).
ērgļa deguns deguns ar kumpumu vidusdaļā.
degontiņš Dem. --> deguns.
deguniņš Dem. --> deguns.
deguntelis Dem. --> deguns.
murogas Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, 7 sugas mērenā joslā, Latvijā 1 suga, sīks līdz 11 cm augsts viengadīgs augs.
čamarags Divdīgļlapju augu ģints gundegu dzimtā, visas sugas narkotiski indīgi augi (sevišķi zemes stumbri un apakšējās lapas).
sniegroze Divdīgļlapju klases gundega rindas gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), krāšņumaugs, saukts arī par ziemziedi.
matuzāle Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases magoņu rindas dzimta ("Fumariaceae"), 16 ģinšu, \~400 sugu, daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi bez piensulas.
ilīcija Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Illiciales"), koki, krūmi, liānas ar spirāliski izvietotām lapām, 2 dzimtas.
lotoss Divdīgļlapju klases gundegu apakšklases rinda ("Nelumbonales"), kurā ir tikai viena dzimta.
ķemurags Divdīgļlapju klases gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgi Vidusjūras apgabala un Viduseiropas mežu un kalnu lakstaugi ar mūžzaļām rokveidīgām pamatlapām, ar vienkāršām stublāja lapām un zaļiem, purpursarkaniem vai baltiem ziediem, \~22 sugu, visas indīgas, dažas lietotas arī medicīnā.
gundegaugi Divdīgļlapju klases gundegu rindas dzimta, lakstaugi, puskrūmi, krūmi, lapas šķeltas vai dalītas, retāk veselas, ziedi pa vienam vai ķekaros, skarās, kārtni vai zigomorfi.
diafanoskopija Dobumu, piem., deguna blakusdobumu, caurgaismošana, lai noteiktu to stāvokli.
krāsmatas Drupas, gruveši (parasti nodegušu, sagrautu celtņu vietā).
počas Drupas, vieta, kur agrāk atradusies māja, krāsmatas; izdegumi, izdegusi zeme.
birīnija Dubults, šķelts deguns, iedzimts ģīmja defekts.
dūzot Dziedāt bez mutes pavēršanas caur degunu; dungot.
Valsalva mēģinājums dzirdes kanāla izpūšana, izdarot forsētu izelpu ar aizvērtiem elpceļiem - slēgtu muti un aizspiežot ar pirkstiem degunu; paaugstinoties spiedienam krūšu dobumā, palēninās sirdsdarbība.
gremži Ēdiena atliekas, kas katla dibenā piedegušas.
negroaustraloīdi Ekvatoriālā rase - Āfrikas, Austrālijas un Okeānijas rase, kurai raksturīga tumšbrūna āda, tumši sprogaini vai viļņoti mati, plats deguns, biezas lūpas.
elektroolfaktogramma Elektriskā potenciāla maiņu raksturojoša līkne, ko iegūst, elektrodam atrodoties uz deguna gļotādas un degunu pakļaujot dažādu smaržu iedarbībai.
elektroapdegums Elektriskās strāvas izraisīts ķermeņa apdegums.
balss aparāts elpošanas ceļa orgāni, kas piedalās skaņu veidošanā (piemēram, balss saites, balsene, rīkles un deguna dobums, mēle).
antiformants Enerģijas samazinājums, kas rodas skaņas spektrā, ja akustiskā enerģija deguna dobumā radītu svārstību dēļ tiek absorbēta.
nazalizēšanās fonētisks process, kurā mīkstās aukslējas ir nolaistas un gaiss plūst caur deguna dobumu vai caur deguna un mutes dobumu; nazalizācija.
gundu Frambēzijas sekundārās stadijas vēlīns simptoms, ko raksturo deguna kaulu bilaterāla hiperostoze, kas redzama kā simetriski apaļi pampumi abpus deguna saknei.
rinomanometrija Gaisa plūsmas un spiediena mērīšana degunā elpošanas laikā; pēc iegūtajiem datiem var noteikt nazālo pretestību vai aizsprostojumu.
rinofaringocēle Gaisu saturoša cista aizdegunē.
galvaskausa pneimatocēle gaisu saturoši pietūkumi zem galvas matainās daļas ādas pēc galvaskausa lūzuma, kas savienots ar deguna blakusdobumiem.
Icamna Galvenais maiju dievs; debesu dievs, kura vārds nozīmē "ķirzaka", viņš tika attēlots kā vecs vīrs ar garu degunu; zināšanu un medicīnas patrons, rakstības izgudrotājs.
aizslāpēt gandrīz nosmacēt (kādam aizspiežot degunu).
kakodilhlorīds Gāze ar briesmīgu caurspiedīgu smaku, lietoja kā ķīmiskā kara līdzekli; lielākos daudzumos iedarbojas uz deguna gļotādu.
konha Gliemežnīca; nosaukums veidojumiem, kuriem līdzība ar gliemežnīcu, piem., auss gliemežnīca, deguna gliemežnīca, spārnkaula gliemežnīca.
hellebrīns Glikozīds gundegu dzimtas ģints "Helleborus" augu saknēs; darbības ziņā atgādina strofantīnu.
krepecis Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
šņergļi Gļotains šķidrums, kas izdalās no deguna.
krēpuļi Gļotas no deguna.
purpuļi Gļotveidīgi izdalījumi no deguna.
silēns grieķu mitoloģijā - viens no dēmoniem, kas ir dabas stihisko spēku iemiesojums, kopā ar satīriem ietilpst Dionīsa svītā, viņi ir neglīti, ar uzrautu degunu, biezām lūpām, zirga asti un nagiem, draiskulīgi, labprāt iedzer, lakstojas ap nimfām.
rinotomija Grieziens degunā.
influenca Gripa; lipīga kakla un deguna slīmība.
ranunculidae Gundegu apakšklase.
Baldellia ranunculoides gundegu baldēlija.
ranunculaceae Gundegu dzimta.
cimicifūga Gundegu dzimtas augu ģints.
kurpīte Gundegu dzimtas ģints ("Aconitum"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar zarainu stumbru, staraini šķeltām lapām, parasti zili violetiem, ziediem ķekaros; ziemeļu puslodē, \~300 sugu, Latvijā 2 sugas.
krauklene Gundegu dzimtas ģints ("Actaea"), daudzgadīgs indīgs lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros; parastie velnakrēsli, \~10 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
adoniss Gundegu dzimtas ģints ("Adonis"), daudzgadīgi un viengadīgi lakstaugi, \~20 sugu.
vizbulis Gundegu dzimtas ģints ("Anemone"), daudzgadīgs lakstaugs ar cilindrisku vai bumbuļveida sakneni, >100 sugu, Latvijā konstatētas 3 sugas; tās sugas, ko audzē kā krāšņumaugus mēdz saukt par anemonēm.
atragēne Gundegu dzimtas ģints ("Atragene"), līdz 3 m gara liānas ar garu kāpelējošu stumbru, kas pie atbalsta nostiprinās ar lapu kātiem, 10 sugu, Latvijā kā krāšņumaugus apstādījumos audzē 2 sugas.
ūdensgundega Gundegu dzimtas ģints ("Batrachium"), ūdensaugs, kam raksturīgi balti ziedi ar dzelteniem plankumiem pie vainaglapas pamatnes, peldošas un zemūdens vai tikai zemūdens lapas, kas dalītas šauros segmentos, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 7 sugas.
purene gundegu dzimtas ģints ("Caltha"), daudzgadīgs mitru vietu augs ar spilgti dzelteniem ziediem un veselām zobainām lapām, >40 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
sudrabsvece Gundegu dzimtas ģints ("Cimicifuga"), dekoratīvas puķes ar garām, košām ziedu vārpām, kas līdzīgas svecēm.
mežvītenis Gundegu dzimtas ģints ("Clematis"), daudzgadīgs vasarzaļš, dekoratīvs vīteņaugs ar violetiem, baltiem, dzelteniem ziediem un lielām apziedņa lapām, \~300 sugas, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga, kā krāšņumaugus audzē >20 sugas, \~60 šķirnes un \~100 hibrīdus.
zilausis Gundegu dzimtas ģints ("Consolida", pēc senākas klasifikācijas "Delphinium"), viengadīgs vai divgadīgs lakstaugs ar pamīšus sakārtotām, plūksnaini dalītām lapām un zili violetiem ziediem skrajos ķekaros, \~60 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
gaiļpieši Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), daudzgadīgi lakstaugi ar aptuveni 360 sugām; daudzgadīgi lakstaugi ar staraini šķeltām vai dalītām lapām, ziedi ķekaros vai skarās, visbiežāk zili, Latvijā konstatēta 1 suga.
delfīnija Gundegu dzimtas ģints ("Delphinium"), krāšņumaugs, izveidotas daudzas šķirnes, Latvijā brīvdabā sastopamās dēvē par gaiļpiešiem.
erante Gundegu dzimtas ģints ("Eranthis"), \~10 cm garš augs, ar bumbuļiem zemē, vienāda platuma lapām un dzeltenu ziedu agri pavasarī.
mazpurenīte Gundegu dzimtas ģints ("Ficaria"), daudzgadīgs lakstaugs ar gumveida saknēm, 8 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
vizbulīte Gundegu dzimtas ģints ("Hepatica"), agri ziedošs daudzgadīgs lakstaugs ar rozetē sakārtotām ādainām lapām un ziliem ziediem, 5-8 sugas., Latvijā konstatēta 1 suga.
peļastīte Gundegu dzimtas ģints ("Myosurus"), lakstaugs ar lineārām lapām rozetē, 6 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
nigella Gundegu dzimtas ģints ("Nigella"), viengadīgi lakstaugi ar divkārt vai trīskārt plūksnaini dalītām lapām, divkāršu apziedni un augli - someņu kopaugli Vidusjūras apkārtnē; \~20 sugu.
peonija Gundegu dzimtas ģints ("Paeonia"), daudzgadīgs augs ar lieliem, parasti sarkaniem, sārtiem vai baltiem, ziediem un plūksnainām lapām, 45 sugas, Latvijā audzē 15 sugu, >100 šķirņu.
silpurene Gundegu dzimtas ģints ("Pulsatilla"), lakstaugs ar violetiem vai sārti violetiem (retāk baltiem, rožainiem) zvanveida ziediem, dziļi izgrieztām lapām un matiņiem klātu stumbru, \~30 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas.
saulkrēsliņš Gundegu dzimtas ģints ("Thalictrum"), lakstaugs ar lielām, plūksnainām lapām un sīkiem ziediem skarās, \~120 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas, visas indīgi augi.
saulpurene Gundegu dzimtas ģints ("Trollius"), daudzgadīgi lakstaugi ar sakneņiem un stāvu, dobu stublāju, \~30 sugas, Latvijā konstatēta 1 suga.
klematiss Gundegu dzimtas vasarzaļš, dekoratīvs, koksnains vīteņaugs, arī ilggadīgs lakstaugs.
anemone Gundegu dzimtas vizbuļu ģints krāšņumaugi.
ranunculales Gundegu rinda.
akebija Gundegu rindas ģints ("Akebia"), dekoratīvi, daļēji mūžzaļi vīteņaugi.
dekeneja Gundegu rindas ģints ("Decaisnea"), dekoratīvi, stāvi krūmi ar lielām, plūksnaini saliktām lapām.
ugunsvātis Gundegu suga - asā gundega, bišu augs, 30-100 cm garumā, aug pļavās, norās, mežos, krūmājos, zied no maija līdz septembrim.
kurpīšlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus aconitifolius").
kodīgā gundega gundegu suga ("Ranunculus acris").
tīruma gundega gundegu suga ("Ranunculus arvensis").
zeltainā gundega gundegu suga ("Ranunculus auricomus").
bumbuļu gundega gundegu suga ("Ranunculus bulbosus").
Kašūbijas gundega gundegu suga ("Ranunculus cassubicus").
Alemana gundega gundegu suga ("Ranunculus fallax syn. Ranunculus allemannii").
rāvas gundega gundegu suga ("Ranunculus flammula").
Illīrijas gundega gundegu suga ("Ranunculus illyricus"), Latvijā adventīva.
villainā gundega gundegu suga ("Ranunculus lanuginosus"), Latvijā aizsargājama.
garlapu gundega gundegu suga ("Ranunculus lingua").
birztalu gundega gundegu suga ("Ranunculus nemorosus"), Latvijā sastopama ļoti reti.
daudzziedu gundega gundegu suga ("Ranunculus polyanthemus").
ložņu gundega gundegu suga ("Ranunculus repens").
plašā gundega gundegu suga ("Ranunculus reptans").
Sardīnijas gundega gundegu suga ("Ranunculus sardous"), Latvijā adventīva.
ļaunā gundega gundegu suga ("Ranunculus sceleratus").
Stevena gundega gundegu suga ("Ranunculus stevenii"), Latvijā sastopama ļoti reti
vardulāji Gundegu suga, ložņu gundega; ugunspuķe.
sfinksa Gvinejas paviāns - pērtiķis ar šauru degunu un kuplu, sarkanbrūnu kažoku, kas tēviņiem veido it kā mantiju ap pleciem.
lipohondrodistrofija Hereditārs lipīdmaiņas traucējums, kam raksturīgs punduraugums ar īsu, kifotisku mugurkaulu un īsiem pirkstiem, locītavu stīvums, radzeņu apduļķojums, deguna muguras ieliekums, hepatosplenomegālija un garīga atpalicība.
adenoīdi Hipertrofēti aizdegunes limfadenoīdie audi.
diastolizācija Hipertrofiskā rinīta ārstēšana, saudzīgi izplešot deguna ejas un masējot tās ar speciālu gumijas buzi.
sarkanās pinnes hroniska ādas slimība, kam raksturīgs sejas apsārtums un asinsvadu paplašināšanās degunā un ap to.
ozena Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
ozēna Hroniska deguna slimība, kam raksturīga gļotādas atrofija, strutaini izdalījumi ar krevelēm un pretīga smaka.
rinosporidioze Hroniska dziļā mikoze, kam raksturīgi polipiem līdzīgi izaugumi uz deguna un balsenes gļotādas.
rinoskleroma Hroniska infekcijas slimība - deguna skleroma.
skleroma Hroniska infekcijas slimība; dažādās vietās elpošanas ceļos (visbiežāk degunā un balsenē) attīstās sacietējumi (granulomas), kas iekaist.
hronisks atrofiskais polihondrīts hroniska recidivējoša slimība ar iekaisigiem un deģeneratīviem bojājumiem locītavu, ausu, deguna, elpvada, bronhu u. c. skrimšos un sekojošu deformāciju, piem., seglveida degunu.
nocepums Iedegums saulē.
sauldedze Iedegums.
sauldega Iedegums.
zagars Iedegums.
kampilorīnija Iedzimta kroplība, ko raksturo deguna deformācija.
etmocefālija Iedzimta patoloģija, kam raksturīgs snuķveida deguns; parasti saistīta ar ciklopiju, arinencefāliju, ciklencefaliju.
ciklopija Iedzimta sejas un acu kroplība, kas izpaužas kā viena orbīta sejas viduslīnijā, virs kuras atrodas snuķveidīgs deguna rudiments.
arīnija Iedzimts deguna trūkums.
cebocefāls Iedzimts kroplis ar pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
oftalmorinostomatohigroze Iedzimtu anomāliju komplekss: asaru, siekalu un deguna gļotu hipersekrēcija; palielināta kuņģa sulas sekrēcija, hlorīdmaiņas traucējumi; atropīns hipersekrēciju nevājina; nereti arī kalcināti kakla skriemeļos.
apsvilt Iegūt (ādas) apdegumu.
iešokolādēties Iegūt šokolādes krāsas (brūnās) iedegumu.
dirbīties Iejaukties, neaicinātam visur izrādīt interesi ("visur bāzt savu degunu").
nolempēt Iekrist nabadzībā, noskrandoties, nokārt ausis, nolaist degunu.
gāzturbīnu motors iekšdedzes motors, kurā sadegušās degvielas gāzes griež turbīnratu.
krācēji Iekšējie deguna caurumi.
krācējumi Iekšējie deguna caurumi.
iešņūkt Ieplūst (degunā).
rinīts Iesnas, deguna gļotādas iekaisums.
iešņaukt Ievilkt degunā.
salīst Ievirzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas - par vairākiem, daudziem sīkiem priekšmetiem, vielas daļiņām u. tml.
nocepināt Ilgāku laiku sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, arī apdegumu (par sauli).
ost Ilgāku laiku, parasti vairākkārt, ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu) ar ožas analizatoru; arī ostīt (1).
nocepināties Ilgāku laiku, sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
sirioni Indiāņu ciltis, dzīvo tropu mežos Bolīvijas austrumos, valoda pieder pie tupogvaranu saimes, piemīt dažas "ekvatoriālas" pazīmes: tumša āda, sprogaini mati, plats deguns, biezas lūpas, saglabājušās matriarhāta paliekas.
ozolīte Indīgs gundegu dzimtas augs ("Aquilegia") ar trīsstaraini dalītām lapām, dažādas krāsas ziediem un vainaglapām, kam ir pieši, \~70 sugu, Latvijā savvaļā konstatēta 1 suga.
cebocefālis Indivīds ar iedzimtu kroplību: pērtiķim līdzīgu galvu, tuvu stāvošām acīm un rudimentāru degunu.
eirihasms Indivīds ar neparasti platu aizdeguni un ar attiecīgi platākiem galvaskausa izmēriem.
rinīts infekcijas slimība, kam raksturīgs deguna gļotādas iekaisums; specifiskas tās formas ir putniem, cūkām, trušiem un zirgiem.
diafanoskops Instruments deguna blakusdobumu izmeklēšanai.
rinometrs Instruments deguna eju platuma mērīšanai.
konhotoms Instruments deguna gliemenes izņemšanai.
septometrs Instruments deguna starpsienas biezuma noteikšanai.
septotoms Instruments deguna starpsienas pārgriešanai.
lakrimotoms Instruments deguna un asaru vada atvēršanai.
orvilki īpaša peļu pasuga (gaiši rudas ar melnu svītriņu pār muguru un spicu deguntiņu, kaķis nokož, bet neēd), kas izēd dārzos gladiolas u. c. puķu saknes.
pareizs pjafs ir tikai tad, ja zirgs katru diagonāli (piem., kreisā priekškāja un labā pakaļkāja) ar noteiktiem starpbrīžiem īsu laiciņu patur gaisā; priekškājas daļai no elkoņa līdz celim jābūt gandrīz horizontālā stāvoklī, bet no ceļa tai jākrīt stateniski uz leju, pakaļkājai jābūt saliektai lecamā locītavā, pie kam naga priekšdaļas apakšai jāatrodas otras pakaļkājas vēzīša augšdaļas augstumā; ja zirgs pakaļkājas cilā augstāk, tad rodas iespaids, it kā viņš kristu uz deguna, kādēļ gaita zaudē savu spožumu.
sviliens īslaicīga degšana, apdegums.
keloīds Izaugums, kas rodas brūču, dziļu apdegumu vietās.
šņurgas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas (slimojot ar iesnām); šņorgas.
puņķi Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
purdulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
smurgulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
snurgalis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
snurgulas Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
torpulis Izdalījumi no deguna dobuma gļotādas.
puņķēt Izdalīt gļotas (puņķus) no deguna un ar tām nosmulēties.
šņergļāties Izdalīties no deguna (par gļotainu šķidrumu lielākā daudzumā); būt tādam, kam izdalās no deguna daudz gļotaina šķidruma.
meždegas Izdegums, izdega.
izdegsnis Izdegums.
izgrudums Izdegums.
nodega Izdegums.
dēglis Izdegusi ar ūdeni pildīta vieta; dīķis.
dedze Izdegusi pļava vai nora.
degums Izdegusi vai izdedzināta vieta (piemēram, mežā).
degsnis Izdegusi vai izdedzināta vieta (purvā, mežā), kas aizaugusi ar zāli vai (skujkoku) jaunaudzi.
dega Izdegusi vieta (piemēram, mežā, tīrelī); izdegums.
izdega Izdegusi vieta mežā; degums, meždega.
padega Izdegusi vieta mežā.
stiegums Izdegusi vieta mežā.
sviltene Izdegusi vieta mežā.
svilts Izdegusi vieta mežā.
dēgšņa Izdegusi vieta purvā vai mežā.
dēgsna Izdegusi vieta purvainā mežā.
izdegums Izdegusi vieta, piemēram, mežā, stepē; izdega (1).
degaine Izdegusi vieta; izdegums.
dedzenis Izdegusi vieta.
zemdegas Izdegusi zeme, apakšzemē gruzdoša zeme; degošs purvs, kad deg kūdra augsnes zemkārtā.
šņurgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt; šņorgāt.
šņorgāt Izelpojot pūst ārā no deguna izdalījumus; šņaukt.
brontotērijs Izmiris nepārnadžu kārtas zīdītājs, līdzīgs degunradzim, gandrīz ziloņa lielumā, dzīvojis paleolītā.
noplaucēt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu); izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā) - par karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu.
nošmucināt Izraisīt apdegumu (ķermeņa daļā), parasti ar karstu šķidrumu, tvaiku.
izplaucēt Izraisīt stipru apdegumu (parasti kāda ķermeņa dobumā, piemēram, ar karstu ūdeni, kodīgu vielu).
nazalizēt Izrunāt (skaņas) tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
nazalēt Izrunāt (skaņu) ar deguna pieskaņu.
iesna Izsitums (virslūpas, padegunes apvidū, parasti tad, kad ir iesnas).
parādīt garu degunu (kādam) izsmejot, kaitinot pielikt pie sava deguna atplestas delnas īkšķi un vērst pārējos pirkstus pret kādu.
snuķis Izstiepts, kustīgs deguna un augšlūpas saaugums (zīdītājiem, piemēram, ziloņiem, mamutiem), piemēram, ožai, taustei, tveršanai.
vīzēties Izturēties, runāt untumaini, arī vīzdegunīgi, zobgalīgi.
Tengu japāņu mitoloģijā - fantastiska būtne ar sarkanu seju, garu degunu un spārniem, tērpusies vientuļnieka mētelī, tai raksturīgs milzīgs, postošs spēks, kas naidīgs auglības spēkam.
atauga Jauns mežs, kas aug izcirtumā vai izdegumā.
Rhinoceros sondaicus Javas degunradzis.
šņupata Kabatlakatiņš, deguna šņaukšanai paredzēta salvete.
tamponācija Kādas vāts vai cauruma (tūpļa zarnas, deguna) aizbāšana ar kādu kušķi apsienama materiāla, lai apturētu asiņošanu.
grezndegunis Kāds (kāda), kam ir skaists deguns.
pūknāsis kāds ar spalvainu knābi vai degunu.
bezdegunis Kāds, kam ir amputēts deguns.
ņurkste Kāds, kas neskaidri runā, caur degunu ņurkst; ņurkšķis (4).
šņaka Kāds, kas runā caur degunu.
višts Kāds, kas visur bāž savu degunu.
ūkšķis Kāds, kurš visur bāž savu degunu, vēlas izokšķerēt.
parādīt garu degunu Kādu ķircinot, tuvināt savam degunam atplestas delnas īkšķi.
kutināt Kairināt gļotādu (piemēram, degunā, rīklē).
kašnē Kaklauts vai šalle, kurā apslēpj sejas apakšdaļu, arī degunu.
kaļķu liniments kaļķūdens un lineļļas maisījums ādas apdegumu ārstēšanai.
grenči Katla dibenā cietā kārtiņa no piedeguša ēdiena.
kūkums Kaula izliekums uz āru (degunam).
gremzda Kaut kas piededzis, piem., piedegušas biezputras kārta katlā.
Kaziranga Kazirangas nacionālais parks Indijā, Asamas štatā, Bramaputras kreisajā krastā, platība - 520 kvadrātkilometru, dibināts 1908. g., lai aizsargātu degunradžus.
rezervāža Keramikas izstrādājumu krāsošana divas krāsās, tos pēc zīmējuma (tas iepriekš izveidots ar taukiem vai eļļu) pārklājot ar krāsainu angobu; pēc tam kad izstrādājumi ir viegli apdedzināti un tauki izdeguši, iegūto divkrāsu zīmējumu noklāj ar caurspīdīgu glazūru un izstrādājumus apdedzina otrreiz.
ņemt lielu galvu kļūt stūrgalvīgam ietiepīgam, arī augstprātīgam, vīzdegunīgam.
šņābis Knābis; deguns.
protargols Koloidāls sudraba preparāts - sudraba un olbaltumvielu (līdz 30%) savienojums; lieto acu, deguna, urīnizvadkanāla iekaisuma gadījumā.
rinodakriolīts Konkrements deguna un asaru vadā.
retinilpalmiāts Kosmētikas sastāvdaļa (A vitamīna esteris, var būt dzīvnieku izcelsmes), struktūras veidotājs, piedeva, izmanto kosmētiskajos krēmos, skūšanās krēmos, dekoratīvajā kosmētikā, iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts, ka piemīt labvēlīga ietekme uz veselību un ir nekaitīgs lietošanai kosmētikā, ja koncentrācija nepārsniedz 1 procentu.
p-krezols Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no akmeņogļu darvas), konservants, aromātviela, izmanto kā mutes skalošanas līdzekli, kosmētikā, arī kā sintētisku riekstu un vaniļas aromātu pārtikas produktos, var radīt ādas apdegumus, dermatītu, elpošanas traucējumus, var būt toksisks asinsrites orgānu un iekšējās sekrēcijas dziedzeru sistēmai, nierēm, aknām un nervu sistēmai.
heksilrezorcinols Kosmētikas sastāvdaļa (naftas atvasinājums), antioksidants, antiseptiķis, izmanto mutes skalošanas līdzekļos, krēmos pret saules apdegumiem, var izraisīt spēcīgu kuņģa un zarnu trakta kairinājumu, zarnu, aknu un sirds bojājumus, alerģiskas reakcijas.
cetearilspirts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dabisks vai sintētisks, var būt dzīvnieku izcelsmes), emulgators, mīkstinātājs, tiek lietots matu tonēšanas līdzekļos, lūpu krāsā, šampūnā, iedeguma līdzekļos, var izraisīt kontakta dermatītu un kontakta jutīgumu.
deciloleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmas), mīkstinātājs, emulgators, izmanto roku krēmos un iedeguma līdzekļos, var veicināt piņņu veidošanos.
sorbitānstearāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, izmanto šampūnos, iedeguma losjonos, dezodorantos zobu pastās, ziepēs, atzīts par nekaitīgu, bet var izraisīt kontakta nātreni.
cetilrīcinoleāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsme), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma līdzekļos, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, var izraisīt acu kairinājumu.
acetiltirozīns Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), bioloģiska piedeva iedeguma krēmiem un šķīdumiem, aizvietojamā aminoskābe, tiek uzskatīta par nekaitīgu.
izopropilmiristāts Kosmētikas sastāvdaļa (var būt dzīvnieku izcelsmes), mīkstinātājs, šķīdinātājs, izmanto iedeguma losjonos, vannas eļļās, šampūnos, losjonos rokām, dezodorantos, arī pesticīdos, var ievērojami palielināt dažu kancerogēnu absorbēšanos, var veicināt piņņu veidošanos, ietverts NIH bīstamo vielu sarakstā.
hidroksietilceluloze Kosmētikas sastāvdaļa (var būt ģenētiski modificēta), saistviela, plēvītes veidotājs, izmanto šampūnos, iedeguma līdzekļos, skropstu tušās, losjoni rokām un ķermenim, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā, nelabvēlīga iedarbība novērojama reti.
metildibromglutaronitrils Kosmētikas sastāvdaļa, konservants, izmanto kā matu kondicionētāju, vannas putas, solārijos izmantojamajos iedeguma preparātos, tiek uzskatīts par kaitīgu lietošanai kosmētikas līdzekļos, var radīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
dihidroksiacetons Kosmētikas sastāvdaļa, krāsviela, mitrumuzturētājs, izmanto mākslīgā iedeguma līdzekļos, var izraisīt alerģisku kontakta dermatītu, žurkām ir letāls injicēšanas gadījumā.
propilēnglikols Kosmētikas sastāvdaļa, mitrumuzturētājs, šķīdinātājs, izmanto kā krēmu bāzi, skropstu tušā, lūpu krāsās, losjonos bērniem, iedeguma losjonos, arī pārtikā, cigaretēs, pesticīdos, antifrīzā, var izraisīt kontakta dermatītu, laktozes acidozi, izsitumus uz ādas, var būt toksisks elpošanas orgānu, nervu sistēmai un imūnsistēmai.
cikloheksilamīns Kosmētikas sastāvdaļa, piedeva, buferviela, matu lakas sastāvdaļa, var būt toksiska asinsrites orgāniem, elpošanas orgāniem, dzimumorgāniem, imūnajai nervu sistēmai, var radīt ādas apdegumus.
metoksisalēns Kosmētikas sastāvdaļa, UV staru absorbētājs, izmanto iedegumu veicinošos līdzekļos un sauļošanās aizsarglīdzekļos, var izraisīt kontakta alerģiju, var būt toksisks aknām un nervu sistēmai.
nazions Kraniometrijā pieres kaula un deguna šuves viduspunkts.
ofrions Kraniometrijā virsdegunes viduspunkts - līnijas vidus, kura novilkta šķērsām pāri pierei acs dobuma augšējās malas līmenī.
akantions Kraniometrisks punkts deguna priekšējās smailes galā.
opistokranions Kraniometrisks punkts pakauša kaula sagitālajā plāksnē, kas atbilst galvaskausa visgarākajam diametram, skatoties no virsdegunes.
rinions Kraniometrisks punkts, šuves lejasgals starp deguna kauliem.
hromorinoreja Krāsaina sekrēta izdalīšanās no deguna.
krākāties Krekšķināt, smagi elpot ar iesnainu degunu, krākt.
krēpulis Krēpas, deguna gļotas.
iniodīms Kroplis ar diviem ģīmjiem, četrām acīm, diviem deguniem un 2-4 ausīm.
Piltiņkalns kulta vieta Valmieras novada Dikļu pagastā, netālu no Limbažu novada robežas, ir 2 savrupi, \~25 m augsti pauguri ar stāvām nogāzēm, tos atdala ieleja ar padziļinājumu abos galos, kurus dēvē par Svētdīķiem, gan abos pauguros, gan ielejā ir palieli, apdeguši granītakmeņi, datējums nav zināms.
atraugas Kuņģa gāzu izdalīšanās caur muti vai degunu; kuņģa gāzes, kas izdalās caur muti vai degunu.
aconitum Kurpītes - gundegu dzimtas ģints.
kvaternijs Kvaternija-18 hektorīts - kosmētikas sastāvdaļa, viskozitātes regulētājs, izmanto ādas kopšanas līdzekļos, iedeguma želejās, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai kosmētikā.
rinomejoze Ķirurģiska deguna sa mazināšana.
ķurka Lamuvārds degunam.
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas.
šņīpstere Lepna sievieta, kas staigā degunu raukdama par visu.
tīrelis līdzens, klajš augstais purvs, kas attīstības gaitā pārdzīvojis atkārtotus ugunsgrēkus un kur kūdrā gandrīz vienmēr ir deguma horizonts un pārogļotas augu atliekas.
nazāls līdzskanis līdzskanis, kuru izrunājot mīkstās aukslējas ir nolaistas, visu skaņas izrunas laiku saglabājas orāls slēgums, gaiss plūst caur deguna dobumu; nāsenis.
titanoterijs Liels fosils terciārā perioda zīdītājdzīvnieks ar masīvu ķermeni, ar diviem ragiem uz deguna un nelielām galvas smadzenēm.
kūfija liels, rūtains kokvilnas lakats, ko arābu un kurdu vīrieši valkā, apsietu ap galvu vai nostiprinātu ikālu; parasti tiek nēsāta sausajos reģionos, jo tā nodrošina aizsardzību pret saules apdegumiem, putekļiem un smiltīm.
asiņainā likumdošana likumi, kas bija vērsti pret klaidoņiem un ubagiem Anglijā 15.-16. gs., tie paredzēja bargus sodus (pēršana, zīmes iededzināšana, ausu un deguna nogriešana, brīvības atņemšana un nāvessods par atkārtotu bēgšanu no saimnieka).
mandele limfātisko audu sakopojums gļotādas saistaudos uz robežas starp rīkli, mutes un deguna dobumu; cilvēkam ir 6 mandeles: mēles mandele, 2 aukslēju mandeles, 2 dzirdes kanāla mandeles, aizdegunes (rīkles) mandele.
Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā.
Atlantijas--Baltijas rase lokālā rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases ziemeļu zara, kam raksturīga ļoti gaiša matu, ādas un acu pigmentācija, samērā garš, taisns deguns, mērena gargalvība, liels augums
angiolupoīds Lokalizēts ādas sarkoīds ģīmja, sevišķi deguna ādā, parasti sievietēm; raksturīgs ar atsevišķu vai vairāku mīkstu, sārti violetu mezgliņu erupciju, kam gluda virsma, klāta teleangiektāzijām.
atraugāties Ļaut izplūst kuņģa gāzēm caur muti vai degunu.
deguns kā ķipis ļoti liels, plats deguns
plēne Ļoti plāns, viegls kādas sadegušas vielas veidojums, kas nav pilnīgi sabirzis.
panhondrīts Ļoti reti sastopama slimība ar hondrolīzi: slimība sākas ar saaukstēšanos, augšējo elpceļu kataru un vispārēju vājumu; pieaugošs elpas trūkums, ko rada balsenes un trahejas hondrolīze; izveidojas seglveida deguns.
iebāzt Ļoti tuvu pielikt, piespiest (pie kā), iespiest (kur, piemēram, galvu, degunu).
Rhinoceros tichorinus matainais degunradzis.
urvīksne Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
urvīts Maza, melna spicdeguna lauku pelīte.
degu Mazs, brūns grauzējs, ap 10 cm garš, sver apmēram 200-300 g, dzīvo Čīles zemienēs, Eiropā ievests un izplatījies kā mājdzīvnieks (rotaļdzīvnieciņš), saukts arī degu pele, Dienvidamerikas žurka, Čīles vāvere, lielā smilšu pele.
laringootorinoloģija Medicīnas nozare par kakla, ausu un deguna slimībām.
kombustioloģija medicīnas nozare, kas pētī apdeguma izraisītas slimības.
ksilokaīns Medikaments, ko lieto neliela virspusēja apdeguma gadījumā.
mirfulāns Medikaments, pretapdeguma līdzeklis, ziede.
Diceros bicornis melnais degunradzis.
aerosēja Meža koku sēklu sēšana ar speciāliem sējaparātiem no lidmašīnām vai helikopteriem; izmanto reti - meža atjaunošanai lielos izdegumos.
meždega Meža vieta, kas ir daļēji vai pilnīgi izdegusi.
nāsālizēt Mīkstināt līdzskani; runāt caur degunu.
darbmaisījums Motora cilindrā izveidojies degmaisījuma un sadegušo gāzu atlieku maisījums.
likvoreja Muguras smadzeņu šķidruma tecēšana no deguna vai auss, ja ir galvaskausa pamata lūzums.
nāss Mugurkaulnieku deguna dobuma ārējā atvere. Sauszemes mugurkaulniekiem caur nāsīm noris gaisa ieplūšana vai izplūšana; zivīm tās ir savienotas ar ožas orgāniem.
Carnikavas muiža muiža, kuras teritorijā izveidojies Carnikavas ciems, tās dzīvojamā ēka nodegusi 1917. g., saglabājusies tikai muižas pārvaldnieka ēka, bijušais nosaukums vāciski — Zarnikau.
leprekonisms Multiplu anomāliju, iekšējās sekrēcijas dziedzeru disfunkcijas un vielmaiņas traucējumu sindroms: "fauna seja" ar hipertelorismu, lielām, tumšām acīm, platu deguna muguru un lielām atļukušām ausīm; lielas rokas un kājas, mazs augums, tumša ādas pigmentācija; ginekomastija; pastiprināta jutība pret insulīnu, palielinātas aknas un liesa; vispārīgās psihiskās un fiziskās attīstības aizkavēšanās; sastop vairākiem vienas ģimenes locekļiem.
rezonanse Mutes un deguna dobumā radušās gaisa pašsvārstības, kas pastiprina to frekvencei tuvos skaņas komponentus.
dermatomukozomiozīts Mutes, deguna un rīkles gļotādu, ādas un muskuļu iekaisums.
Etošas nacionālais parks nacionālais parks Āfrikas dienvidu daļā, Namībijas ziemeļos, platība 67000 kvadrātkilometru, dibināts 1958. g., vidusdaļā solončaks, sālszāļu tuksnesis, dzeloņainu krūmu audzes, akāciju, eiforbiju savannas, antilopes, zebras, žirafes, ziloņi, lauvas, gepardi, leopardi, tumšie degunradži, strausi.
Kotavaringinas nacionālais parks nacionālais parks Indonēzijā, Kalimantānas salas vidienē, platība - 3050 kvadrātkilometru, dibināts - 1936. g., tropu meži, purvi, mīt reti dzīvnieki - orangutani, degunpērtiķi, bantengi.
ņoņņas Nāsis; deguns; purns; ņoņņi.
ņoņņi Nāsis; deguns; purns.
ņuņņi Nāsis; deguns; purns.
baksis Nāšu spindele jeb degunspindele ("Oestridae).
izdegulis Neizdegusi, apdzisuši pagale, neizdedzis, apdzisis koka gabals.
eshara Nekrotisku audu krevele pēc apdegumiem, apsaldējumiem, piededzinājumiem.
kabatlakatiņš Neliels plāna auduma gabals ar apstrādātām malām deguna, sejas slaucīšanai; kabatlakats.
kabatlakats Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatdrāna, kabatas lakats.
kabatdrāna Neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatas lakats.
kabatas lakats (arī drāna) neliels, īpaši veidots auduma gabals, ko izmanto, piemēram, deguna, sejas slaucīšanai, tīrīšanai; kabatlakats, kabatdrāna.
degunradzis Nepārnadžu kārtas dzimta ("Rhinocerotidae"), lieli masīvi neatgremotāji, uz pieres un deguna 1 vai 2 ragi, kas ir ādas epidermas veidojumi, 5 sugas.
kakorīnija Nepatīkama smaka no deguna, tā dobuma vai blakusdobumu strutaina iekaisuma gadījumos.
piededži nepilnīgas sadegšanas produkts stigras vai cietas masas veidā, kas nosēžas uz motora degkameras detaļām, un ko galvenokārt veido nesadegusī eļļa.
ņoņņāt Neskaidri, caur degunu runāt.
ņorkšēt Neskaidri, caur degunu runāt.
ņuņņāt Neskaidri, caur degunu runāt.
naipulis Netīrs deguns.
burzuls Netīrumi (puņķi) pie deguna.
noplaucēties Neviļus, negribēti izraisīt sev apdegumu (ar karstu šķidrumu, tvaiku, kodīgu vielu).
Mahatala Ngadžu (Kalimantāna) mitoloģijā - demiurgs, augšējās pasaules dievs, ko parasti iztēlojas degunragputna veidolā.
metilantranilāts NH~2~C~6~H~4~COOCH~3~, metilgrupa, daudzu ēterisko eļļu smaržīgā sastāvdaļa, izmanto arī kā satāvdaļu smaržās un iedeguma losjonos, var radīt ādas kairinājumus, iekļauts NIH bīstamo vielu sarakstā.
melnīte Nigella - viengadīga puķe gundegu dzimtā, zied bāli ziliem ziediem zaru galos jūlijā un augustā.
ciklopa acs nirēja gumijas sejas maska ar nedalītu stiklu, nosedz arī degunu, parasti lieto kopā ar elpošanas caurulīti.
apogļojums No zibens vai uguns apdegusi melna koksne.
Nodaggen Nodegu muiža, kas atradās Liepājas apriņķa Asītes pagastā.
nodeglis Nodegulis.
nodegule Nodegulis.
padegas Nodeguļi.
sadeguļi Nodeguļi.
skangals nodeguša skala gals; priežu skala gabaliņš.
snīpt nokārt degunu.
nosnīpt Nokārt degunu.
kaļķošana Noklāšana ar kaļķu kārtu - augļu koku stumbru un skeletzaru apstrāde ar kaļķa šķidrumu pret saules apdegumiem, vienlaikus iznīcinot sūnas un ķērpjus.
nobiršķināt Nolauzt skala izdegušo daļu.
nazo- Norāda uz degunu.
rin- Norāda uz degunu.
rino- Norāda uz degunu.
nopurpuļoties Nosmērēties ar deguna izdalījumiem.
iešņaukt Nošņaukt degunu (kabatlakatā).
sašņergļāt Notraipīt (ar deguna izdalījumiem).
nošņorgāt Notraipīt, padarīt netīru ar iekaisuša deguna dobuma gļotādas izdalījumiem.
nopurdelēties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna; nopurduļoties.
nopurduļoties Notraipīties ar izdalījumiem no deguna.
nošņurgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma; nošņorgāties.
nošņorgāties Notraipīties, kļūt netīram ar izdalījumiem no iekaisuša deguna dobuma.
daudznadži Novecojusies sistemātiska vienība, kura aptvēra gk. lielus, neveiklus nagu dzīvniekus ar biezu ādu: cūkas, nīlzirgus, degunradžus, tapirus, ziloņus un klinšāpšus.
noiet Nozust (par veidojumiem uz ādas, iedegumu); izbeigties (par ādas slimībām).
čagi Ogļu izdegumi, sārņi.
rinorāfija Operācija epikanta novēršanai, izgriežot no virsdegunes ovālu ādas gabalu un sašujot brūces malas.
dakriocistorinostomija Operācija, kuras laikā tiek radīts tiešs savienojums starp asaru maisu un deguna dobumu, apejot deguna un asaru vadu.
elpošanas aparāts orgāni, pa kuriem plūst gaiss (deguna dobums, aizdegune, balsene, elpvads, bronhi, alveolas).
hidrohinons Organiska viela - divvērtīgais fenols, ko lieto, piemēram, fotogrāfijā; lieto arī vasarraibumus balinošos krēmos, iedeguma losjonos, matu krāsošanas līdzekļos.
reflektoriska otaļģija otaļģija, kas pievienojas iekaisuma procesiem mutes dobumā vai aizdegunē.
aquilegia Ozolītes - gundegu dzimtas ģints.
sašņurgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem; sašņorgāt; sasmurgāt.
sasmurguļot Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņorgāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
sašņurkāt Padarīt viscaur netīru, savārtīt ar gļotainiem deguna izdalījumiem.
padeģelis Padegulis.
padeģēlis Padegulis.
padeģis Padegulis.
degunapuža Padegune.
padegunis Padegune.
panāse Padegune.
morķīgs Paīss, paresns (par ķermeņa daļu, piemēram, degunu).
hoānas Pakaļējie deguna caurumi, savieno deguna dobumu ar mutes dobumu.
nodedzināt Pakļaujot saules iedarbībai (ķermeni, tā daļas), iegūt stipru iedegumu, apdegumu; būt par cēloni tam, ka (cilvēks, tā ķermeņa daļas) iegūst stipru iedegumu, apdegumu (par sauli).
tārpenis Palama cilvēkam, kas tārpina (urbina ar pirkstu) savā degunā.
iesvilināt Panākt, arī pieļaut, ka (kas) stipri karstot, gruzdot, arī degot no virspuses atstāj deguma pēdas, redzamu zīmi.
nunnācija Pārāk bieža "n" skaņas lietošana runā; runāšana caur degunu.
pārsauļot Pārāk ilgi pakļaujot saules iedarbībai, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu.
pārsauļoties Pārāk ilgi sauļojoties, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) apdegumu, arī pārāk stipru iedegumu.
fida Pārlieku moderna, parasti vīzdegunīga, vieglprātīga meitene.
mannozidoze Pārmantotu anomāliju komplekss (autosomāli recesīva pārmantošana): pastiprināta uzņēmība pret infekciju; robusta ķermeņa uzbūve ar lielu skeletu, garš augums, makroglosija, plakans deguns, lielas, atkārušās ausis, reti zobi, liela galva, lielas plaukstas un pēdas.
polivinilpolipirolidons Pārtikas piedeva E1202 (sintētiska olbaltumviela), dzidrinātājs, lieto dzirkstošo vīnu un etiķa dzidrināšanai, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns.
nātrija o-fenilfenols pārtikas piedeva E232, konservants, fungicīds, var izsaukt vemšanu, krampjus, deguna un acu kairinājumu, pastiprinātu jutīgumu pret gaismu.
kalcija oksīds pārtikas piedeva E529 (nedzēsti kaļķi, stipri kodīgs), emulgators, struktūras veidotājs, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var stipri bojāt ādu un gļotādas, radot termiskus un ķīmiskus apdegumus.
E523 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija amonija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi, vemšana.
E522 Pārtikas uzlabotājs - alumīnija kālija sulfāts, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, lielā daudzumā var būt gļotādas apdegumi.
E230 Pārtikas uzlabotājs - difenils, bifenils, konservants, iespējamā iedarbība - var izraisīt acu un deguna kairinājumu, vemšanu, depresiju, toksiska iedarbība uz nierēm, elpošanas orgāniem, asinsrites orgāniem un nervu sistēmu.
E529 Pārtikas uzlabotājs - kalcija oksīds, skābuma regulētāji, irdinātāji, iespējamā iedarbība - nelielā daudzumā uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, kontakta gadījumā var gūt ķīmiskus apdegumus.
E1201 Pārtikas uzlabotājs - polivinilpirolidons, iespējamā iedarbība - kancerogēns, audzēji, plaušu un nieru bojājumi, gāzes, alerģisks kontakta dermatīts lietojot pretiedeguma līdzekli.
piedegums Paveikta darbība, rezultāts --> piedegt(1); piedegušās vielas kārta.
pariezt Pavirzīt uz augšu (piemēram, degunu, purnu, galvu).
kniebis Pensnejs (degunkniebis).
mukoperihondrijs Perihondrijs ar gļotainu virsmu, piem., deguna starpsiena.
salds persona (parasti vīrietis), kas pievērš pastiprinātu uzmanību savam vizuālajam tēlam, kam ir raksturīgs pārspīlēts iedegums, īpatnējs matu sakārtojums un aksesuāri.
Taotje personāžs ķīniešu vissenākajā mitoloģiskajā tradīcijā, viņa attēls parādās uz māla traukiem jau 18. gs. p. m. ē. un pakāpeniski zūd ap 3. gs. p. m. ē., tas bija ģeometriski uzzīmēta briesmoņa galva ar divām milzīgām, apaļām acīm, diviem spirālveida ragiem, diviem spārniem ausu vietā, ar reljefu degunu, kas precīzi dalīja attēlu, uz pieres atradās rombs vai kvadrāts.
platdeguņi Pērtiķu grupa ar ļoti platu deguna sienu un ļoti tālu stāvošām nāsīm, parasti ļoti garu asti; dzīvo Amerikā.
kašas Pie katla piedegusi biezputras kārta, ko atdala, kasot ar kādu rīku.
brūnumi Pie katla piedegusi biezputras kārta.
gramzda Piedeguma kārta katlā.
grebzda Piedeguma kārta katlā.
grebzde Piedeguma kārta katlā.
gremzde Piedeguma kārta katlā.
gremzdi Piedeguma kārta katlā.
piedagas Piedegumi (katla apakšējā daļā).
krapeči Piedegums katliņa apakšā.
piegrauzdas Piedegums.
piegruzdas Piedegums.
sagruzdas Piedegums.
lēkma Piedegusi, rūgta šķīsta putra.
piedegas Piedegušās vielas kārta, kas atrodas pie trauka dibena, sienām.
piepuņķēt Piešņaukt ar deguna izdalījumiem.
pilka Pile padegunē.
lemesis Plāna kaula plāksne, kas veido deguna starpsienu.
rinoheiloplastika Plastiska deguna un augšlūpas operācija.
septorinoplastika Plastiska operācija, kurā atjauno deguna starpsienu un koriģē deguna deformāciju.
platyrrhini Platdeguna pērtiķi jeb platdeguņu infrakārta.
platdegunains Platdeguna.
Dienvidsumatras dabas parks platība - 3568 kvadrātkilometri, dibināts - 1935. g., Indijas ziloņi, tumšie brieži, Indijas tapiri, Sumatras degunradži, cūkastes makaki, giboni, sastopami tropu parazītaugi - Arnolda raflēzijas.
porocefaloze Plaušu, aknu, trahejas vai deguna dobuma infestācija ar porocefālu.
aizdegune Pļāpa, kas visur bāž savu degunu.
lingvatulas Posmkāju ģints; pieaugusī forma parazitē zīdītāju, dažreiz arī cilvēka pieres un deguna dobumos; kāpuri nonāk plaušās un gremošanas orgānos.
rinoreakcija Pozitīva tuberkulīna reakcija deguna gļotādā (eksudācija), ievadot degunā tuberkulīna šķīdumu.
gibons primātu kārtas pērtiķu apakškārtas dzimta ("Hylobatidae"), šaurdeguna pērtiķis ar ļoti garām priekšējām ekstremitātēm, dzīvo nelielās grupās lietus mežos, ļoti veikli kāpelē pa kokiem, 5 - 7 sugas, Āzijas dienvidaustrumos, arī Sumatrā, Javā, Borneo un Zunda salās.
degunpērtiķis Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas degunpērtiķu vienīgā suga ("Nasalis larvatus"), mīt mangrovju mežos Kalimantānas salā Indinēzijā, tēviņiem garš deguns, kas nokarājas pāri mutei.
kazīls Puķu ozoliņš - ilggadīgs lakstaugs gundegu dzimtā, sastopams reti upju krastos un tuvējās pļavās, audzē arī kā krāšņuma augus dārzos vai parkos.
sapuļi Puņķi, deguna gļotas.
purpuls Puņķis (degungalā).
mūle Purns, deguns.
ņuņņas Purns, purslas; deguns, ģīmis, seja.
šmeceris Purns; deguns; ģīmis.
kašumi Putras podā vai abrā pielipušās atliekas; piedegums pie putras katla dibena.
uzdzilināt Radīt apdeguma, dzēluma vāti.
šmurkšēt Radīt šņācošu troksni (piemēram, ieelpojot gaisu caur degunu, kad ir iesnas); atskanēt šādam troksnim.
Zemdegsupe Raķupes labā krasta pieteka Talsu novada Valdgales pagastā, augštece Dundagas pagastā; Zemdegu valks.
ķinkāt Raudāt, kamēr puņķi no deguna sāk tecēt.
šņaukāties Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāt (3).
šņaukāt Raukt degunu, viebties, arī skaļi elpot (aiz dusmām, nepatikas, satraukuma u. tml.); šņaukāties (3).
telereceptors Receptors, kas uztver kairinājumus no attāliem avotiem; tie atrodas degunā, acīs un ausīs.
šķavas Reflektoriska norise, kurā deguna dobuma gļotādas kairinājuma dēļ gaiss spēcīgā, īsā izelpā plūst caur degunu, parasti ar troksni; troksnis, kas rodas šādā norisē.
sadegums Rezultāts --> sadegt 1(3); sadedzis pārtikas produkts, arī pārtikas produkta sadegusi daļa.
Zemdega Režu strauta kreisā krasta pieteka Jelgavas novada Platones pagastā, izteka Vilces pagastā, šķērso arī Zaļenieku, Lielplatones un Svētes pagastu; Zemdegu strauts.
skremstele Rīkles, deguna, ausu drupana, kaulveidīga viela.
rinolalija Rinolālija - runāšana caur degunu; rodas tad, ja deguna dobums vai aizdegune zaudē balss rezonatora funkciju.
rinokifektomija Rinoplastiska operācija līka deguna iztaisnošanai.
stranvēzijas Rožu dzimtas ģints ("Stranvaesia"), mūžzaļi dekoratīvi krūmi, kas ir gandrīz pazuduši no tirdzniecības, lai novērstu bakteriālo iedegu izplatīšanās risku.
rinisms Runa caur degunu, balss ar deguna pieskaņu.
rinolālija Runāšana caur degunu rinoloģisku slimību rezultātā.
nāsālēt Runāt ar deguna pieskaņu.
šnāķēt Runāt caur degunu.
sačukstināt Sabikstīt (piemēram, apdegušas pagales, ogles).
apdegums Sadegusi, pārogļojusies (priekšmeta virsas) kārta.
degums Sadegušu, arī degošu priekšmetu atliekas.
fagopīrisms Saindēšanās ar griķiem; alerģisks stāvoklis, kas izpaužas kā šķebināšana, vemšana, nātrene un deguna un acu gļotādas kairinājums.
rinoloģisks Saistīts ar deguna un deguna dobuma slimībām.
būt matos saka par cilvēkiem, kas iedegušies strīdā, naidojas.
kā vanaga knābis saka par līku degunu.
melns (arī brūns) kā čigāns (arī čigānēns) saka par melnīgsnēju vai ļoti iedegušu cilvēku.
deguns kā gurķis saka par resnu, apaļu degunu.
deguns tek kā tapa saka, ja kādam ir iesnas un ļoti tek deguns.
rinantralģija Sāpes deguna blakusdobumos.
rinalģija Sāpes degunā.
reflektoriskā angīna sāpes sirds apvidū, ko izraisa trijzaru nerva vai klejotājnerva sensiblo galu kairinājums (infekcijas perēklis mutes, rīkles vai deguna dobumā, aerofāgija, meteorisms, žultsakmeņu kaites u. c).
sveils Sarkanbrūns, deguma krāsā.
laukas Sarkans šķidrums, kas tek no sadauzīta deguna.
nocept Sauļojoties, uzturoties saulē, iegūt stipru (ķermeņa, tā daļas) iedegumu, arī apdegumu.
laponoīds Savienojumā "laponoīdā rase"; eiropeīdās un mongoloīdās lielās rases seno pārejas formu lokāls variants, kura pārstāvjiem (sāmiem) raksturīgs mazs augums, zema seja ar izvirzītiem vaigu kauliem, ieliekts deguns.
negroīds Savienojumā "negroīdā rase": lielās ekvatoriālās rases Āfrikas zars, arī rase, kuras pārstāvjiem raksturīgi sprogaini, melni mati, ļoti tumša āda, maz izvirzīts, plats deguns, biezas lūpas; arī lielā ekvatoriālā rase.
šņukurs Seja, arī deguns.
ļepa Seja, purns, deguns.
purns Seja; deguns.
virslūpa Sejas daļa starp degunu un augšlūpu; šāda sejas daļa kopā ar augšlūpu.
padegune Sejas daļa zem deguna virs augšlūpas.
litams sejas plīvurs, ar ko dažu Rietumāfrikas stepju un tuksnešu tautu vīrieši aizsedz sejas apakšdaļu zem acīm, lai aizsargātu to no saules un neļautu putekļiem iekļūt degunā un mutē.
ortognātisms Sejas profila tips, apakšžoklis attiecībā pret sejas frontālo plakni nav izvirzīts vai ir izvirzīts maz (taisne, kas deguna sakni savieno ar apakšžokļa priekšējo virsmu ir gandrīz vertikāla).
ortognātija Sejas profila tips, kad taisne, kas savieno deguna sakni ar augšžokļa priekšējo virsmu, atrodas vairāk vai mazāk vertikāli.
Ruņģu apmetne sena dzīvesvieta Dobeles novada Penkules pagastā, 150-200 m no Ālaves kreisā krasta, aizņem 35 x 45 m lielu teritoriju, konstatēts 35 cm biezs, melns kultūrslānis, kurā ir apdeguši akmeņi, bijusi apdzīvota dzelzs laikmetā.
Melnzemes kalns sena dzīvesvieta Svitenes pagastā, Virsītes labajā krastā, teritorija \~100 x 30 m, postīta apstrādājot zemi un veicot meliorācijas darbus, konstatēts kultūrslānis, kurā ir deguši akmeņi, atrastas apmestās keramikas lauskas, datējums nav zināms.
aitiops Sengrieķu nosaukums nēģeriem - "saulē iedegušais".
kolbveida ķermenītis sensiblo nervu gala veidojumi mutes, deguna, acu un dzimumorgānu gļotādā.
pūslītis Sīks, ar šķidrumu pildīts plēvains veidojums (uz cilvēka ādas), kas radies ādas iekaisuma, piemēram, apdeguma rezultātā.
salakpuķes Silpurene ("Pulsatilla"); ilggadīgi gundegu dzimtas lakstaugi ar matainām, stipri dalītām lapām un lieliem vientuļiem violetiem ziediem.
adenoīdisms Simptomu komplekss, kas raksturo limfadenoīdo audu hipertrofiju: apgrūtināta elpošana pa degunu, deguna balss, sejas skeleta nepareiza attīstība.
polivinilpirolidons Sintētisks polimērs ar molekulmasu 30000-60000, farmācijā lieto par disperģējošu un suspendējošu reaģentu; pārtikas piedeva E1201, dzidrinātājs, stabilizētājs, lieto alus, vīna un etiķa ražošanā, var radīt plaušu bojājumus, lietojot pretiedeguma līdzekli var radīt alerģisku kontakta dermatītu, kancerogēns; PVP.
orāla skaņa skaņa, kuras artikulācijas laikā mīkstās aukslējas ir paceltas, izslēdzot deguna dobumu.
nazāla skaņa skaņa, kuru izrunājot gaisa plūsma tiek virzīta caur deguna dobumu.
slarkšēt skaņas, kas rodas, šņācot, elpojot caur degunu.
nazalizācija skaņu izruna, gaisam plūstot caur deguna dobumu; nazalizēšanās.
hondrodisplāzija Skrimšļa veidošanās traucējumi ar disproporcionālu punduraugumu: mazs augums; liela galva ar dziļi ievilktu deguna sakni; mazi pirksti, rokas un kājas; liels vēders, dziļa naba; dzimumorgānu attīstība normāla; intelekts labi attīstīts.
torbulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
torpulens Slapjš un netīrs (piemēram, deguns).
piģele Slapjums deguna galā.
nepārtraukts slēdzenis slēdzenis, kura izrunas laikā mīkstās aukslējas ir nolaistas, gaiss izplūst pa degunu un slēgums netiek pārtraukts visu slēdzeņa izrunas laiku.
alkšņu slēptdeguņi slēptdeguņu kaitīgākā suga "Crytorhynchus lapathi L.", kaitējoša melnalkšņiem.
aspergilloze Slimība, ko ierosina aspergilu ģints mikroskopiskās sēnes; aprakstīti plaušu, bronhu, ārējās auss, deguna blakus dobumu, kaulu, smadzeņu un smadzeņu apvalku saslimšanas gadījumi.
snīpdegune smaildegune.
spicdegune Smaildegune.
ziemziede Sniegroze - gundegu dzimtas ģints ("Helleborus"), daudzgadīgs, pavasarī agri ziedošs augs.
helleborus Sniegrozes - gundegu dzimtas ģints.
šņuceris Snuķis (cūkas), deguns.
šņucis Snuķis, deguns.
šņūcis Snuķis, deguns.
snūķis Snuķis, deguns.
snubis Snupis, deguns, snīpis.
degutnieks Spainis deguta ieliešanai.
eksteroreceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (starp tiem arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotāda) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos; eksteroceptori.
eksteroceptori Speciāli nervu (vai epitēlija) veidojumi (receptori), kas uztver kairinājumus, kuri iedarbojas uz organismu no ārējās vides; tie atrodas uz ķermeņa virsmas (tai pieskaita arī deguna, mutes dobuma un mēles virsmas gļotādu) vai nu izkliedēti (difūzi), vai arī ietilpst īpašos jutekļu orgānos, eksteroreceptori.
otorinolaringologs Speciālists ausu, deguna un rīkles (kakla) slimībās.
rinologs Speciālists deguna un deguna dobuma slimībās.
neiroepitēlijs Specializētas epiteliālas struktūras, kas veido jušanas nervu galus, piem., tīklenes nūjiņas un vālītes, deguna ožas šūnas, iekšējās auss matiņšūnas, garšas šūnas garšas pumpuros.
apžilbums Spēcīga gaismas uzliesmojuma izraisīta redzes pasliktināšanās, kas izpaužas kā īslaicīgs vai neatgriezenisks redzes funkciju zudums un kurā var rasties arī tīklenes apdegums.
šņaukt Spēcīgā ieelpā virzīt degunā (parasti pulverveida vielu).
šņaukt Spēcīgā izelpā virzīt ārā no deguna (piemēram, izdalījumus, netīrumus).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par karstu vai kodīgu šķidrumu).
apdedzināt Spēcīgi sakairināt (ko), arī izraisīt apdegumu (par sauli, vēju, aukstumu).
šnīpdegune Spicdegune.
šņīpdegune Spicdegune.
konhoskops Spogulis deguna dobuma apskatei.
rinoskops Spogulis deguna dobuma medicīniskai izmeklēšanai.
pakāpe Stadija (apdegumam, apsaldējumam).
knīslis Stieple, ko iever cūkas degunā, lai tai neļautu rakt.
noplaukot Stipra iedeguma rezultātā kārtot un nolobīties (par ādu); kļūt tādam, kam (āda) kārto un nolobās.
apgunīt Stipri apdedzinot rasties (brūcei, jēlumam, apdegumam).
nodegums Stiprs iedegums.
smurguļoties Strauji izelpojot, pūst ārā no deguna izdalījumus (degunu tīrot); šņaukāties.
strupdegunīgs Strupdegunains.
rinoblenoreja Strutojošs deguna gļotādas katars.
hiēnsuns Suņu dzimtas suga ar īsu degunu, lielām ausīm un īsu, plankumainu apmatojumu, visām kājām 4 pirksti, ļoti ātrs, dzīvo Āfrikas savannās.
šnīpis Suņu, kaķu deguna slimība; šnēbe.
šņēpis Suņu, kaķu deguna slimība; šnīpis 2; arī šnēbe.
šnēpis Suņu, kaķu deguna slimība; šnīpis.
catarrhini Šaurdeguna pērtiķi jeb šaurdeguņu infrakārta.
cilvēkpērtiķveidīgie Šaurdeguna pērtiķu virsdzimta, kurā ietilpst cilvēku, cilvēkpērtiķu un gibonu dzimta.
šaurdegunains Šaurdeguna.
šaurdeguņi Šaurdegunu pērtiķi, pie kuriem pieder gorilla, orangutans, šimpanze, gibons un mērkaķi.
sikspārnis Šīs kārtas sīksikspārņu apakškārtas dzimta ("Vespertilionidae"), \~40 ģinšu, \~320 sugu, Latvijā konstatētas 7 ģintis, 15 sugas, visas aizsargājamas; gluddeguņu dzimta; parasto sikspārņu dzimta.
izšķaudīt Šķaudot izdalīt (no deguna, mutes).
šnabdegunis Šņabdegunis.
šņāķēt Šņācoši caur degunu runāt.
piešņaukt Šņaucot (degunu), padarīt viscaur slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu).
sašņaukt Šņaucot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukt.
izšņaukāt Šņaucot iztīrīt (degunu).
izšņaukt Šņaucot iztīrīt (degunu).
piesmurguļot Šņaucot padarīt netīru (ar deguna izdalījumiem); piešņaukt (parasti kabatlakatu).
uzšņaukt Šņaucot uzvirzīt deguna izdalījumus.
sašņaukāt Šņaukājot (degunu), padarīt, parasti ļoti, viscaur, slapju, arī netīru (parasti kabatlakatu); piešņaukāt.
šņorkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); bieži šņaukt.
šņurkāties Šņaukāties (atbrīvojot degunu no izdalījumiem); šņorkāties.
šņorkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
šņurkāt Šņaukāties, ar troksni ievilkt gaisu caur degunu.
nošņaukt Šņaukt un pabeigt šņaukt (degunu).
nošņaukties Šņaukt un pabeigt šņaukt degunu.
šneperis Šņukurs, cūkas purns, deguns.
hipovolēmisks šoks šoks, kas rodas, dzīvam organismam zaudējot asinis, plazmu, ūdeni (piemēram, pēc operācijas, asiņošanām, apdegumiem).
pārdegains Tāds (linu lauks), kuram šur un tur ir izdegumi.
gardeguna Tāds, kam ir garš deguns.
šņurgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas; šņorgains.
šņorgains Tāds, kam ir iesnas; arī tāds, kas ir notraipījies vai notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
īsdegunis Tāds, kam ir īss deguns.
platdeguna Tāds, kam ir plats deguns, kura nāsis novietotas samērā tālu viena no otras.
nazāls Tāds, kam ir raksturīga gaisa plūsma caur deguna dobumu (piemēram, par balsi, tās skanējumu).
smaildegunīgs Tāds, kam ir smails deguns.
strupdegunains Tāds, kam ir strups deguns.
šaurdeguna Tāds, kam ir šaurs deguns, kura nāsis novietotas samērā tuvu viena pie otras.
monorīns Tāds, kam ir tikai viens kopējs deguna dobums.
vīzīgs Tāds, kam raksturīgs manierīgums, pārspīlēti smalka izturēšanās; arī vīzdegunīgs.
paranazāls Tāds, kas atrodas blakus deguna dobumam.
intranazāls Tāds, kas atrodas degunā, deguna dobumā.
parantrāls Tāds, kas atrodas gaisu saturoša dobuma tuvumā, piem., deguna blakusdobuma vai aizauss paugura papildšūna.
okulonazāls Tāds, kas attiecas uz acīm un degunu.
nazociliārs Tāds, kas attiecas uz acīm, uzacīm un deguna sakni vai deguna un starenes nervu.
nazobronhiāls Tāds, kas attiecas uz deguna dobumu un bronhiem.
nazomaksilārs Tāds, kas attiecas uz deguna un žokļa kauliem.
mezonazāls Tāds, kas attiecas uz deguna vidusdaļu.
nazolakrimāls Tāds, kas attiecas uz degunu un asaru aparātu.
nazopalatīns Tāds, kas attiecas uz degunu un aukslējām.
nazolabiāls Tāds, kas attiecas uz degunu un lūpām.
nazoorāls Tāds, kas attiecas uz degunu un muti.
nazofrontāls Tāds, kas attiecas uz degunu un pieri.
nazofaringeāls Tāds, kas attiecas uz degunu un rīkli.
nazomalārs Tāds, kas attiecas uz degunu un vaiga kaulu.
nazobukāls Tāds, kas attiecas uz degunu un vaigu.
nazoantrāls Tāds, kas attiecas uz degunu un žokļa dobumu.
vomeronazāls Tāds, kas attiecas uz lemesi un deguna kaulu.
oronazāls Tāds, kas attiecas uz muti un degunu.
inioglabelārs Tāds, kas attiecas uz pakauša pauguru un virsdeguni.
šņūcis Tāds, kas bieži šņauc degunu.
šņāka Tāds, kas caur degunu runā, kas šņākdams runā.
šņākulis Tāds, kas caur degunu runā, kas šņākdams runā.
pernazāls Tāds, kas ievadāms pa degunu.
uzliekt Tāds, kas ir izveidojies ar lokveida uzvirzījumu uz augšu (piemēram, par degunu, uzacīm).
uzmest Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (par ķermeņa daļu, parasti degunu).
uzraukt Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
uzraut Tāds, kas ir izveidojies ar uzvirzījumu uz augšu (parasti par degunu, pleciem, uzacīm).
puņķains Tāds, kas ir notraipījies, notraipīts ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
smurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
smurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums; arī netīrs.
puņķaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
šmurgulains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
šmurgulaiņš Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar gļotainu šķidrumu, kurš izdalās no deguna; tāds, kam no deguna izdalās šāds šķidrums.
smurguļains Tāds, kas ir notriepts vai notraipījies ar izdalījumiem no deguna dobuma gļotādas.
šņaucams Tāds, kas ir paredzēts ievadīšanai caur deguna gļotādu, parasti ieelpā (par pulverveida vielu, parasti tabaku).
kodīgs Tāds, kas izraisa sūrstošas, dedzinošas sajūtas, arī apdegumu (par vielām); stipri kairinošs (par smaržu, dūmiem).
ļepete Tāds, kas mīl staigāt ar neslaucītu degunu.
dundulis Tāds, kas neskaidri runā caur degunu.
pretapdeguma Tāds, kas novērš, ārstē ādas apdegumu.
žņieblis Tāds, kas rāda grimases, rauc degunu.
rinogēns Tāds, kas sākas vai rodas degunā.
nazalizēts Tāds, ko izrunā tā, ka gaiss plūst caur deguna dobumu.
nazāls Tāds, ko izrunā, gaisam plūstot caur deguna dobumu (par skaņām).
ogļains Tāds, kura ārējā kārta ir apdegusi, pārogļojusies.
šnauka Tāds, kurš visur bāž savu degunu, grib visu zināt.
gardegunis Tas (tāds), kam ir garš deguns (par cilvēku).
līkdegunis Tas (tāds), kam ir līks deguns.
smaildegunis Tas (tāds), kam ir smails deguns.
strupdegunis Tas (tāds), kam ir strups deguns.
disebācija Tauku dziedzeru aizsprostošanās ar sausu dzeltenu masu, sevišķi ap degunu, muti un uz pieres; novēro pelagras vai citu B grupas vitamīnu deficīta gadījumos.
patārpināt Tīrīt (piemēram, pīpi, degunu (ar pirkstu) u. tml.).
disrefleksija Traucēta atbildes reakcija uz adekvātu stimulu; autonomā d., veidojas slimniekiem ar muguras smadzeņu bojājumu virs vidukļa un krūšu apvidus. Raksturīgās pazīmes: paroksimālā hipertensija, bradikardija, stipra svīšana, sejas rauste, deguna aizsprostojums, galvassāpes; izteikta autonoma atbilde uz urīnpūšļa un taisnās zarnas iestiepumu.
Galma aptieka trešā vecākā aptieka Latvijā, dibināta 1578. g. Jelgavas pilī Kurzemes hercoga un galminieku vajadzībām, darbojusies līdz 1993. g., no jauna atvērta 1651. g., līdz 1705. g. atradusies pilī, vēlāk Pasta ielā 16, ēka nodegusi 1944. g.
balaklava trikotāžas vai adīta galvassega, kas paredzēta, lai atklātu tikai daļu sejas; atkarībā no stila un valkāšanas veida neaizsegtas ir acis, mute un deguns vai sejas priekšpuse.
glabella Trīsstūrains gluds laukums pieres kaulā virs deguna saknes un starp abiem uzacu lokiem.
spetecis Tulzna, apdegums.
ārējie sekrētaudi ūdens atvārsnītes (hidatodes), sagremotājdziedzeri (raksturīgi kukaiņēdājiem augiem), nektārdziedzeri (daudziem gundegu un krustziežu dzimtas augiem), arī dziedzeršūnas (bērzu, alkšņu, apšu pumpuriem) un dziedzermatiņi (pelargoniju, tabakas lapām), kas izdala gļotvielas, ēteriskās eļļas, sveķus u. c.
batrachium Ūdensgundegas - gundegu dzimtas ģints.
parastā ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium aquatile").
jūras ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium baudotii"), Latvijā aizsargājama.
apaļlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium circinatum").
mazsakņu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium eradicatum").
Kaufmaņa ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium kaufmannii").
trejlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium peltatum").
spilvlapu ūdensgundega ūdensgundegu suga ("Batrachium trichophyllum").
Batrachium tripartitum ūdensgundegu suga.
Ranunculus tripartitus ūdensgundegu sugas "Batrachium tripartitum" nosaukuma sinonīms.
Alva upe Portugālē (_Alva_), Mondegu kreisā krasta pieteka, izteka Eštrelas kalnos.
tārpināt Urbināt ar pirkstu degunā.
kalapīt Urbināt degunu.
nāsāls Uz degunu attiecīgs.
spitāgs Uzmācīgs cilvēks, kurš visur bāž savu degunu.
eļļasvabole Vaboļu kārtas dzimta ("Meloidae"), >4000 sugu, Eiropā konstatēts \~140 sugu, Latvijā - 6 sugas, ķermenis iegarens, bieži drukns, segspārni mīksti, maz hitinizēti, parasti spilgtā krāsā, bieži ar metālisku spīdumu; iztraucētas izdala dzeltenu aizsargšķidrumu, kas cilvēkam var radīt ādas apdegumu.
ostīt Vairākkārt ieelpojot caur degunu, uztvert (ko, piemēram, vielu, arī smaku, smaržu) ar ožas analizatoru (par cilvēkiem); arī ost (1), parasti ilgāku laiku.
šņaukāt Vairākkārt skali ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāties (2).
šņaukāties Vairākkārt skaļi ieelpot, izelpot caur degunu (parasti, ja ir iesnas); šņaukāt (2).
puņķāties Vairākkārt šņaukt degunu, no kura izdalās gļotains šķidrums; šņaukāties.
šņaucīt Vairākkārt šņaukt degunu.
rinovakcinācija Vakcīnas ievadīšana degunā.
VAC Valsts apdegumu centrs.
velnakrēsls Vārpainā krauklene ("Actaea spicata"), daudzgadīgs indīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar plūksnaini saliktām lapām un sīkiem, baltiem ziediem ķekaros.
vaigs Viena no divām sejas daļām, kas atrodas katrā pusē degunam starp aci un apakšžokli.
melnsēklīte Viengadīgs gundegu dzimtas lakstaugs ar dalītām lapām un gaišziliem ziediem; audzē kā krāšņumaugu.
ugunspārbaudījums Viens no t. s. Dieva tiesas veidiem Viduslaiku Eiropā, ja tiesājot nav citu pierādījumu, tad apsūdzētajam jātur roka ugunī, jāiet kreklā caur ugunskuru vai jātur rokā nokaitēta dzelzs; ja apsūdzētais nedabū deguma brūces, tad pats Dievs pierādījis tā nevainību.
zemdegune Vieta, kas atrodas zem deguna, virs augšlūpas.
cefalomēnija Vikarējoša vai komplementāra menstruālā asiņošana no deguna.
šmurkstēt Vilkt caur degunu.
mezofrions Virsdegunes viduspunkts.
līst Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (acis, degunu) - piemēram, par gaismu, smaržu.
spiesties Virzīties (piemēram, mutē, degunā, aiz apģērba), izraisot nepatīkamas sajūtas (piemēram, par putekļiem); nepatīkami kairināt (degunu, acis) - piemēram, par smaržu, gaismu.
vīzdegunība Vispārināta īpašība --> vīzdegunīgs, šīs īpašības konkrēta izpausme.
pansinusīts Visu vienas puses deguna blakusdobumu iekaisums.
švirka Vīzdegune; aušīga sieviete.
vīzdegnote Vīzdegune.
vīzdegunīgums Vīzdegunība.
šņaiba Vīzdegunīga meitene.
šnīpa Vīzdegunīga sieviete.
maderēt Vīzdegunīgi iet uz darbu darīt kaut ko, kas nav pa spēkam.
vīzdegunis Vīzdegunīgs cilvēks.
knapāts Vīzdegunīgs puisis, mazāks bērns.
knapats Vīzdegunīgs puisis.
vēss Vīzdegunīgs, bezkaunīgs.
ķircīgs Vīzdegunīgs, nicīgs.
paskabrīgs Vīzdegunīgs, nicīgs.
gudrdegunis Vīzdegunīgs, pārgudrs cilvēks.
visdegunīgs Vīzdegunīgs.
būkšķis Vīzdegunis, okšķeris, nederīgs subjekts.
šņipstelis Vīzdegunis.
virsdeguns Vīzdegunis.
visdegunis Vīzdegunis.
vizdegunis Vīzdegunis.
vīzdeguns Vīzdegunis.
nepārnadži zīdītāju kārta ("Perissodactyla"), raksturīgākie pārstāvji ir zirgi, tapiri, degunradži; ekstremitātēm visspēcīgāk ir attīstīts trešais pirksts, pārējie attīstīti vāji; attiecīgā dzīvnieku kārta.
snuķainis Zīdītāju klases kārta ("Proboscidea"), kurā ietilpst lieli dzīvnieki (piemēram, ziloņi, mamuti) ar garu snuķi, kas izveidojies, saaugot degunam un augšlūpai; šīs kārtas dzīvnieki.
zilonis Zīdītāju klases snuķaiņu kārtas dzimta ("Elephantiidae"), liels, masīvs dzīvnieks (tropiskajā Āfrikā un Āzijā) ar tumšpelēku, kailu ādu, garām, masīvam kājām un degunu, kas, saaugot ar augšlūpu, veido garu, kustīgu snuķi.
cemeriņš Ziemziede jeb sniegroze ("Helleborus"), gundegu dzimtas augs.
rinoloģija Zinātne par deguna un deguna blakusdobumu slimībām, to attīstību, ārstēšanu un profilaksi.
plati lauks zirga pazīme – tāds, kam deguna priekšdaļas apmatojumā ir balta svītra pār pieri un degunu līdz virslūpai.
šauri lauks zirga pazīme – tāds, kam pār pieri un degunu līdz virslūpai ir balta svītra, kas šaurāka par pusi no deguna platuma.
dakriocistorinotomija Zondes ievadīšana deguna dobumā caur asaru maisu.

Citās vārdnīcās nav šķirkļa degu.