Paplašinātā meklēšana
Meklējam glītība.
Atrasts vārdos (19):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (233):
- augstskola akadēmiska un profesionāla augstākas izglītības un zinātnes iestāde, kurā ir tiesības studēt pēc vispārējās vidējās izglītības iegūšanas un kurā studējošiem līdz ar mācībām ir nodrošināta iespēja nodarboties ar zinātniskās pētniecības darbu vai māksliniecisko jaunradi
- akadēmiskais grāds akadēmiskās izglītības pakāpe, ko piešķir personai, kas apguvusi noteiktu mācību programmu, izstrādājusi un aizstāvējusi zinātnisku darbu (Latvijā - bakalaurs un maģistrs)
- amatizglītība Amatnieka kvalifikācijas iegūšanai nepieciešamā izglītība.
- UNESCO Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija (angļu "United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization").
- neformālā izglītība ārpus formālās izglītības organizēta interesēm un pieprasījumam atbilstoša izglītojoša darbība
- nostrifikācija Ārzemju izglītības vai zinātniskās kvalifikācijas diploma atzīšana par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- klīniskā apmācība atbilstoši valsts akreditētai izglītības programmai veikta medicīnisko izglītību vai kvalifikāciju iegūstošas personas apmācība ārstniecības iestādē, kurai attiecīgas tiesības piešķirtas saskaņā ar normatīvajiem aktiem
- pakaļnieks Atpalicējs, tāds, kam ir zems sociālais stāvoklis, zems izglītības līmeni.
- sociālā pedagoģija atvērta un dinamiska pedagoģijas zinātnes apakšnozare, kas pēta un analizē izglītības un sabiedrības savstarpējās sakarības
- MOOC atvērtie tiešsaistes izglītības kursi (angļu "Massive Open Online Course") - tāds mācību piedāvājums internetā, kas ir pieejams jebkuram un lielākoties ir bez maksas
- nostrificēt Atzīt ārzemju izglītības, zinātniskās vai profesionālās kvalifikācijas diplomu par līdzvērtīgu atbilstošam iekšzemes diplomam.
- mākslas pedagoģija audzināšanas un izglītības process, kurā māksla tiek izmantota ar mērķi līdzsvarot personības emocionālo un izziņas attīstību, stiprināt ticību saviem spēkiem, veidot pozitīvu pašnovērtējumu un rosināt individualitātes pašizpausmi un spēju darboties komandā
- komercinstitūts Augstākā tirdzniecības izglītības iestāde.
- BCP Baltijas Centrālā Padome - Britu kontrolkomisijas 1946. g. dibināta organizācija, kuras uzdevums bija palīdzēt baltiešu bēgļiem Vācijas britu joslā labklājības izglītības un darba lietās.
- Izglītības un zinātnes ministrija centrālā valsts izpildvaras iestāde, ar kuras palīdzību Ministru Kabinets īsteno Satversmē un likumos noteiktos uzdevumus izglītības un zinātnes jomā
- erudīts Cilvēks, kam ir lielas zināšanas, laba izglītība.
- mācību atvaļinājums darbiniekam, kurš, nepārtraucot darbu, mācās jebkura veida izglītības iestādē, saskaņā ar darba koplīgumu vai darba līgumu piešķir mācību atvaļinājumu ar darba algas saglabāšanu vai bez tās
- enciklopēdisms Daudzpusīgas zināšanas, plaša, vispusīga izglītība, zināšanas daudzās nozarēs.
- sekularizācija Dažādu sabiedriski svarīgu funkciju (piem., izglītības darba, dzimtsarakstu reģistrācijas u. c.) nodošana laicīgo iestāžu pārziņā.
- Tartu universitāte dibināta 1632. g. kā Gustava akadēmija ("Academia Gustaviana"), kas darbojās līdz 1710. g., atsāka darbību 1802. g. ar nosaukumu - Tērbatas universitāte, kas 1918. g. evakuēta uz Krieviju, 1919. g. 1. decembrī tika atklāta ar pašreizējo nosaukumu, kas bija pirmā augstākā izglītības iestāde ar igauņu mācību valodu, mūsu dienās tajā ir 10 fakultātes, tās struktūrvienības ir vairākas koledžas, zinātniskie institūti, Botāniskais dārzs, Mākslas muzejs u. c.
- pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības sertifikāts dokuments, kas apliecina izglītojamā mācību sasniegumus mācību priekšmetos, kuros pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas apguves noslēgumā ir organizēti centralizēti eksāmeni
- liecība Dokuments, kas apliecina pamatizglītības vai vispārējās vidējās izglītības programmas daļas apguvi.
- izglītības dokuments dokuments, kas apliecina personas iegūto izglītību atbilstoši noteiktai izglītības pakāpei, veidam un programmai vai šīs izglītības daļēju apgūšanu
- valsts izglītības standarts dokuments, kas atbilstoši izglītības pakāpei un veidam nosaka izglītības programmu galvenos mērķus un uzdevumus, izglītības obligāto pamatsaturu, iegūtās izglītības vērtēšanas pamatkritērijus un vispārējo kārtību
- grants Dotācija izglītības vai zinātniskajām iestādēm, radošajiem kolektīviem u. tml.
- neražošanas pamatlīdzekļi dzīvojamās mājas, izglītības, veselības aizsardzības, komunālās saimniecības, pārvaldes u. tml. celtnes, ierīces un iestāžu un organizāciju iekārta
- pamatvajadzības ēdiens, apģērbs, mājoklis, veselības aprūpe, obligātā izglītība
- ETF Eiropas Izglītības fonds ("European Training Foundation").
- programma "Socrates" Eiropas Kopienas rīcības programma izglītībā, kas izveidota, lai stiprinātu Eiropas dimensiju visos izglītības līmeņos, uzlabotu valodu zināšanas, veicinātu izglītības iestāžu sadarbību, pieredzes apmaiņu un jauninājumu ieviešanu.
- Cedefop Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centrs (fr. "Centre Europeen pour le developpement de la formation professionnelle").
- vardarbība skolā fiziska, psiholoģiska un seksuāla vardarbība izglītības iestādē starp personām, kuras šajā iestādē mācās vai strādā, piemēram, kautiņi skolā, seksuāla uzmākšanās, apsaukāšanās, mobings un bulings
- sociālā darbinieka profesijas standarts formāls dokuments, kurā aprakstītas sociālā darbinieka praksei nepieciešamās prasības izglītībai un kvalifikācijai, profesijas specializācijas un saistītās specialitātes
- Akadēmiskā Palmas zara ordenis Francijas ordenis kultūras un izglītības darbinieku apbalvošanai.
- mācību grāmata grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācībgrāmata
- mācībgrāmata Grāmata lasītāju sistemātiskai izglītībai; mācību grāmata.
- kriminālaborts Grūtniecības mākslīga pārtraukšana ārpus ārstniecības iestādēm, ko izdarījusi persona, kurai nav atbilstošas medicīniskās izglītības, vai arī pastāv kontrindikācijas aborta izdarīšanai.
- sociālās grupas iedzīvotāju sociālie slāņi ar līdzīgu stāvokli vai prestižu, ko parasti nosaka pēc tādiem kritērijiem, kā izglītība, nodarbošanās un ienākumi
- tālākizglītība Iepriekš iegūtās izglītības turpināšana un profesionālās meistarības pilnveidošana atbilstoši konkrētās profesijas prasībām.
- budžetiestāde Iestāde, kas pilda sociālas, sadzīves, kultūras, izglītības vai citas ar ražošanu nesaistītas funkcijas un kura tiek finansēta no valsts budžeta vai no pašvaldības budžeta līdzekļiem.
- sākumskola Iestāde, kurā tiek īstenotas pirmo četru klašu izglītības programmas, arī pamatskolu un vispāizglītojošo vidusskolu 1.-4. klase, pamatskolas 1. pakāpe.
- vecāku prasmes ietver bērnu fizisko un drošības vajadzību nodrošināšanu, mīlestības un pieķeršanās izrādīšanu, robežu noteikšanu un disciplīnas nodrošināšanu, izglītības iespēju sniegšanu, kā arī citus pienākumus
- iestāde īpaši organizēta cilvēku grupa, kas veic pārvaldes, kultūras un izglītības vai sociālas un sadzīves funkcijas
- valdorfskola Īpašs izglītības iestādes tips, kurā uzmanība tiek pievērsta bērna individualitātes izkopšanai, sekmējot domāšanas (galva), jūtu (sirds) un praktisko iemaņu (rokas) attīstību.
- komercizglītība Izglītība, ko iegūst komercskolā, komercinstitūtā u. tml.
- pamatizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošas skolas pirmajās (parasti trīs vai četrās) klasēs.
- pirmizglītība Izglītība, ko iegūst vispārizglītojošās skolas pirmajās klasēs.
- pašizglītība Izglītība, ko iegūst, mācoties patstāvīgi.
- reālizglītība Izglītība, kurā galv. vērību pievērš praktiskajiem priekšmetiem -mat., dabas zin. un modernajām valodām.
- bilingvālā izglītība izglītība, kuras ieguvē mācību procesā tiek lietotas divas mācībvalodas
- klasiskā izglītība izglītība, kuras pamatā ir sengrieķu un latīņu valodas un antīkās literatūras studijas
- politehniskā izglītība izglītība, kuras saturā iekļauts zināšanu kopums par galvenajiem ražošanas principiem un nozarēm, vispārtehnisko prasmju un iemaņu izveide
- gara gaisma izglītība, zināšanas
- garagaisma Izglītība, zināšanas.
- skola Izglītība.
- škola Izglītība.
- IDA Izglītības darbinieku arodbiedrība.
- superintendents Izglītības departamenta vadītājs (Amerikas Savienotajās Valstīs).
- apliecība par pamatizglītību izglītības dokuments, kas apliecina pamatizglītības programmas apguvi
- atestāts par vispārējo vidējo izglītību izglītības dokuments, kas apliecina vispārējās vidējās izglītības programmas apguvi
- pašizglītošanās Izglītības iegūšana, mācoties patstāvīgi.
- tālmācība Izglītības ieguves neklātienes formas paveids, kuru raksturo īpaši strukturēti mācību materiāli, individuāls mācīšanās temps, īpaši organizēts izglītības sasniegumu novērtējums, kā arī dažādu tehnisko un elektronisko saziņas līdzekļu izmantošana.
- skolojums izglītības iespēju nodrošināšanas rezultāts, [skološanas]{s:523} rezultāts
- seminārs Izglītības iestāde, kas sagatavo skolotājus (dažās valstīs), arī reliģisku organizāciju amatpersonas.
- speciālā skola izglītības iestāde, kurā izglītojamie ar speciālām vajadzībām var apgūt speciālās izglītības programmas
- pepinjēra Izglītības iestāde.
- pagarinātās dienas grupa izglītības iestādes nodrošināta iespēja izglītojamajiem saņemt pedagoģisku palīdzību un organizēti pavadīt brīvo laiku ārpus obligātajām mācību stundām
- IM Izglītības ministrija.
- pirmsskolas izglītība izglītības pakāpe, kurā notiek bērna personības daudzpusīga veidošanās, veselības stiprināšana, sagatavošanās pamatizglītības ieguvei
- pamatizglītība Izglītības pakāpe, kurā notiek sagatavošanās izglītībai vidējā pakāpē vai profesionālajai darbībai, sabiedrības un cilvēka individuālajā dzīvē nepieciešamo pamatzināšanu un pamatprasmju apguve, vērtīborientācijas veidošanās un iesaiste sabiedrības dzīvē.
- augstākā izglītība izglītības pakāpe, kurā pēc vidējās izglītības iegūšanas notiek zinātnē vai mākslā, vai arī zinātnē un mākslā sakņota personības attīstība izraudzītajā akadēmisko vai profesionālo, vai arī akadēmisko un profesionālo studiju virzienā, sagatavošanās zinātniskai vai profesionālai darbībai
- IP Izglītības pārvalde (reģ.).
- mācību stundu (nodarbību) slodze izglītības programmā ietvertais regulāri apmeklējamo mācību priekšmetu stundu skaits mācību nedēļā
- vērtējums Izglītības programmā noteikto zināšanu, prasmju un iemaņu apguves līmeņa apliecinājums.
- sociālā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā ar sociālās uzvedības novirzēm
- pedagoģiskā korekcija izglītības programma, kas metodiski un organizatoriski pielāgota personām obligātās izglītības vecumā, kurām nepieciešams papildināt zināšanas pamatizglītības programmas ietvaros
- mācību priekšmeta vai kursa programma izglītības programmas sastāvdaļa, kas ietver mācību priekšmeta vai kursa mērķus un uzdevumus, saturu, satura apguves plānojumu, iegūtās izglītības vērtēšanas kritērijus un kārtību, kā arī programmas īstenošanai nepieciešamo metožu un līdzekļu uzskaitījumu
- mācību līdzekļi izglītības programmu īstenošanai nepieciešamā literatūra, uzskates un tehniskie līdzekļi, materiāli un iekārtas
- ISEC Izglītības satura un eksaminācijas centrs (Izglītības un zinātnes ministrijā).
- ISAP Izglītības sistēmas attīstības projekts.
- neizglītība Izglītības trūkums.
- timsība Izglītības trūkums.
- veselības izglītība izglītības un informācijas sniegšana cilvēkiem, lai viņi vairāk zinātu par savu veselību un rūpētos par to.
- Pētera akadēmija izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. beigās un 19. gs. sākumā ("Academia Petrina"), ko uzturēja Kurzemes hercogs P. Bīrons par saviem līdzekļiem, atklāta Jelgavā 1775. g. 29. jūnijā, tajā varēja apgūt teoloģiju, jurisprudenci, filozofiju, grieķu un latīņu valodu un literatūru, jaunās valodas, retoriku, vēsturi, matemātiku, dabaszinātnes, jāšanu, paukošanu, dejas; vairāki priekšmeti tika mācīti universitātes kursa apjomā, bet nebija atļauts piešķirt akadēmiskos grādus. 1795. g. pēc Kurzemes pievienošanas Krievijas impērijai pārdēvēta par Akadēmisko ģimnāziju ("Gymnasium academium")
- IZM Izglītības un zinātnes ministrija.
- IVI Izglītības valsts inspekcija.
- izglītošana izglītības, zināšanu došana, intelektuālo spēju, fizisko iemaņu attīstīšana
- izglītošanās izglītības, zināšanu iegūšana
- pamata sociālie pakalpojumi jēdziens, ar kuru apzīmē tādus publiskā sektora nodrošinātos pakalpojumus, kuriem jābūt pieejamiem visiem iedzīvotājiem: tie ir primārā veselības aprūpe, pamatizglītība, pensijas un pabalsti, mājoklis, dzeramais ūdens un sanitārija
- valststiesības Juridiskās izglītības mācību kurss.
- bornāža Kapteiņa tiesības (atkarā no viņa izglītības) vadīt kuģus jūrā ne tālāk par 15 jūras jūdzēm no piederības ostas.
- piāristi Katoļu klēriķu ordenis jaunatnes audzināšanai un izglītībai.
- kultūras pils (arī nams) kluba tipa iestāde, kas veic plašu, vispusīgu masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti kādā rajonā, pilsētā, uzņēmumā, organizācijā)
- tautas nams klubs, kas veica masu politisko un kultūras un izglītības darbu (parasti nelielā apdzīvotā vietā)
- politdarbinieks Komunistiskās partijas pilnvarotais Sarkanajā Armijā (no 1918. gada līdz 1942. gadam), kas veica politiskās izglītības un audzināšanas darbu.; politiskais vadītājs.
- kopienā balstīti pakalpojumi kopienas iedzīvotāju vai profesionāļu sniegti pakalpojumi dzīvesvietā vai tās apkaimē, kuru mērķis ir izglītības, atpūtas, veselības, tiesību aizsardzības, politiskās līdzdalības, arodapmācības un sociālās labklājības vajadzību nodrošināšana vietējā līmenī
- tautskola Kopnosaukums obligātās izglītības mācības iestādēm.
- kultūrizglītojošs Kultūrizglītības.
- Lejas Bulāna latviešu apdzīvots ciems Krievijas Federācijas Krasnojarskas novada Karatuzas rajonā, dibināts 1859. g., kad tur apmetās par dažādiem nodarījumiem uz Sibīriju izsūtītie latvieši, ap 1870. g. sāka ierasties brīvprātīgie pārceļotāji no Latvijas, 1860. g. atvērta latviešu skola, 1897. g. bija 910 iedzīvotāju (no tiem 786 latvieši), 1930. gadu otrajā pusē represēti \~150 cilvēki, skolā ieviesta apmācība krievu valodā; 1989. g. izveidota Latviskas izglītības misija, kas organizē latviešu skolotāju darbu šajā ciematā
- LIB Latvijas Izglītības biedrība.
- LIF Latvijas izglītības fonds.
- LIZDA Latvijas Izglītības un zinātnes darbinieku arodbiedrība.
- LIVA Latvijas Izglītības vadītāju asociācija.
- LLKC Latvijas Lauksaimniecības konsultāciju un izglītības atbalsta centrs (reģ.).
- LPIA Latvijas Pieaugušo izglītības apvienība.
- jauktās laulības laulības, kurās partneri atšķiras pēc tautības, sociālās izcelšanās vai piederības, izglītības līmeņa, pilsonības, dzīvesvietas, rasu vai reliģiskās piederības
- vieslektors Lektors, kas ieradies no citurienes un lasa lekcijas citā vietā (piemēram, citā izglītības iestādē).
- bērnu un jauniešu centrs lietderīgas brīvā laika pavadīšanas un interešu izglītības centrs, kur tiek nodrošināta droša vide bērnu un jauniešu individuālo spēju un vispārīgās kompetences attīstīšanai
- nivo Līmenis; netieši: pakāpe, stāvoklis (piem., izglītības).
- darba vidē balstītas mācības mācību organizēšanas un īstenošanas pieeja, kurā izglītības un tālākizglītības programmas teoriju un praksi izglītojamie apgūst pārmaiņus izglītības iestādē un uzņēmumā, organizācijā vai pie individuāla saimnieciskās darbības veicēja
- skola Mācību un audzināšanas iestāde, parasti zemākās vai vidējās vispārējās, arī speciālās izglītības iegūšanai; celtne, kurā darbojas šāda iestāde.
- pedagoģija mācīšana, audzināšana, izglītība
- e-mācīšanās mācīšanās internetā, izmantojot e-izglītībai paredzētos mācību un testu materiālus
- skološana mācīšanās, izglītības iespēju nodrošināšana (kādam)
- diplomdarbs Mākslas darbs, ko izstrādā, sagatavo mākslas izglītības iestādes beidzējs diploma iegūšanai.
- medicīnas māsa medicīnas darbiniece (arī darbinieks; dat.: māsam), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus
- vidējais medicīnas personāls medicīnas darbinieki, kuriem ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus
- sanitārs Medicīnas darbinieks, kam nav speciālās medicīniskās izglītības un kas strādā veselības aizsardzības iestādē (piemēram, kopj telpas, slimniekus).
- grants Mērķfinansējums no valsts budžeta galvenokārt zinātniskiem pētījumiem, izglītībai.
- zinātniskās izpētes meži Meža valsts reģistrā reģistrēta meža teritorija pētījumu veikšanai, ilglaicīgu zinātniskās izpētes objektu, vides un meža monitoringa objektu, vides un meža monitoringa objektu ierīkošanai un uzturēšanai, kā arī mācību prakses un tālākizglītības atbalstam meža nozares izglītības jomā.
- sirdsizglītība Morālā, tikumiskā izglītība.
- NARIC Nacionālais akadēmiskās izglītības apliecinošo dokumentu atzīšanas informācijas centrs ("National Academic Recognition Information Centre").
- svētdienas skola neformālas izglītības iestāde, kurā nodarbības notiek svētdienās, arī kādas dienas pēcpusdienā, vakarā
- speciālās izglītības vajadzības nepieciešamība pēc atbilstošiem izglītības, sociālā atbalsta un rehabilitācijas pasākumiem, kas izglītojamiem ar iedzimtiem vai iegūtiem funkcionāliem traucējumiem dod iespēju atbilstoši savam veselības stāvoklim, spējām un attīstības līmenim piedalīties izglītības procesā un apgūt valsts izglītības standartos noteiktās prasības
- izglītības pakāpe nobeigts izglītības posms, kas ietver organizētu un secīgi īstenotu izglītības ieguvi
- profesionālā kvalifikācija noteiktai profesijai atbilstošas izglītības un profesionālās meistarības dokumentāri apstiprināts novērtējums
- sociālais institūts noturīga sociālā struktūra noteiktu sabiedrības funkciju veikšanai, piemēram, ģimene, reliģija, ekonomika, izglītības sistēma, veselības aizsardzības sistēma, valsts, armija
- adaptēšana Oriģinālteksta vai tā tulkojuma pielāgošana (atvieglošana) mācību vai citiem mērķiem, ievērojot adresāta izglītības vai informētības līmeni un no tā atkarīgās uztveršanas spējas.
- Marksisma ļeņinisma universitāte padomju izglītības sistēmas mācību iestāde, kurā apguva marksismu ļeņinismu
- sākumizglītība Pamatizglītības 1. pakāpe, ko apgūst pirmajās četrās klasēs pamatskolās un vispārizglītojošās vidusskolās.
- elementārā izglītība pamatskolas izglītība
- konsultācija Papildu nodarbība (izglītības un kvalifikācijas celšanas sistēmā), kurā audzēkņiem tiek sniegta metodiska palīdzība, noskaidroti kādi jautājumi.
- papildskola Papildus izglītības skola.
- māsa Parasti savienojumā "medicīnas māsa": medicīnas darbiniece (arī darbinieks), kam ir vidējā speciālā izglītība un kas strādā ārsta vadībā un izpilda viņa norādījumus.
- profesionālā rehabilitācija pasākumu kopums, kas nodrošina profesionālo zināšanu un prasmju atjaunošanu vai attīstīšanu, arī jaunas profesijas apgūšanu, atbilstoši personas funkcionālo traucējumu veidam, smaguma pakāpei un iepriekš iegūtās izglītības un kvalifikācijas līmenim
- uzskoloties Pateicoties izglītībai tikt uz augšu.
- izglītotība Pazīme, kas raksturo kāda cilvēka izglītības līmeni, to, cik viņš ir [izglītots]{s:545}
- centralizēts eksāmens pēc īpašas metodikas izveidots un pēc vienotas kārtības valsts mērogā organizēts eksāmens izglītojamo mācību sasniegumu novērtēšanai atsevišķos mācību priekšmetos pamatizglītības un vispārējās vidējās izglītības pakāpes noslēgumā
- PIAC Pedagogu izglītības atbalsta centrs.
- mācībspēks Persona, kam tiesība audzināt un mācīt skolās u. c. izglītības iestādēs.
- sociālā darba speciālists persona, kurai ir likumā noteiktā izglītība un kura veic sociālā darbinieka, sociālā aprūpētāja, sociālā rehabilitētajā vai sociālās palīdzības organizatora profesionālos pienākumus
- speciālā izglītība personām ar speciālām vajadzībām un veselības traucējumiem vai arī speciālām vajadzībām vai veselības traucējumiem adaptēta vispārējā un profesionālā izglītība
- interešu izglītība personas individuālo izglītības vajadzību un vēlmju īstenošana neatkarīgi no vecuma un iepriekš iegūtās izglītības
- Academia Petrina Pētera akadēmija, izglītības un zinātnes iestāde Kurzemē 18. gs. b. - 19. gs. sākumā.
- problēmā bāzētā izglītība pieeja izglītības procesam, kura sākas ar reālas dzīves problēmas izvirzīšanu, kas mācību procesa laikā tiek atrisināta, pirms tam noskaidrojot zināšanas un prasmes, kuras nepieciešams apgūt, lai līdz atrisinājumam nonāktu
- nolaisties no saviem augstumiem Pielāgoties (parasti uz neilgu laiku) kādu cilvēku zemākam (sabiedriskajam, izglītības u. tml.) līmenim.
- pieaugt Pilnveidoties, padziļināties (piemēram, par izglītības līmeni, prasmi, meistarību).
- PII Pirmsskolas izglītības iestāde (reģ.).
- pedagoģizēt Plaši ieviest pedagoģijas metodes, atzinumus (audzināšanas, mācību, izglītības procesā).
- PIF Politiskās izglītības fonds.
- PIN Politiskās izglītības nams.
- politdarbs Politiskās izglītības un audzināšanas darbs, gk. Padomju Savienībā u. c. komunistiskā bloka valstīs.
- pūšļošana Primitīva, parasti ar maģiskiem rituāliem saistīta, neatļauta darbība slimību ārstēšanā, ko veic personas bez medicīniskas izglītības.
- Herdera institūts privāta mācību iestāde Rīgā 1921.-1939. g., nodibināja Herdera sabiedrība, 1927. g. piešķirtas augstskolas tiesības, bija pakļauts Izglītības ministrijas Vācu skolu pārvaldei, 1936. g. bija 220. studentu
- reglamentētās profesijas profesijas, kurās nepieciešama noteiktā kārtā iegūta izglītība, profesionālās kvalitātes atzīšana, un darbošanos tajās reglamentē kāds normatīvais akts
- vidējā speciālā izglītība profesionālā izglītība
- PIC Profesionālās izglītības centrs.
- profesionālā pilnveide profesionālās izglītības īpašs veids, kas dod iespēju pilnveidot profesionālo kompetenci kvalifikācijai, kas iekļauta nozares kvalifikāciju struktūrā
- profesionālā tālākizglītība profesionālās izglītības īpašs veids, kas personām ar iepriekšēju profesionālo pieredzi un izglītības programmas prasībām atbilstošu izglītību dod iespēju iegūt noteikta līmeņa profesionālo kvalifikāciju
- Tempus Programma "Tempus" - Eiropas Savienības programma augstākās izglītības iestādēm, kuras ietvaros kopš 1990. g. tika atbalstītas reformas augstākajā izglītībā Austrumeiropas valstīs.
- VITILA Projekts "Vides izglītības tīkla izveidošana Latvijā".
- RSIN Republikas sanitārās izglītības nams (spec.).
- Stabiņa augstskola Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmija.
- garīgā kultūra sabiedrības un cilvēka garīgās darbības un tās rezultātu kopums (izziņa, tikumība, audzināšana un izglītība, tiesības, filozofija, ētika, estētika, zinātne, māksla, mitoloģija, reliģija)
- pamatizglītība Sākotnējā izglītība.
- bērnu saņēmēja sieviete (parasti bez speciālas medicīniskās izglītības), kas palīdz dzemdībās
- formālā izglītība sistēma, kas ietver pamatizglītības, vidējās izglītības un augstākās izglītības pakāpes, kuru programmu apguvi apliecina valsts atzīts izglītības vai profesionālās kvalifikācijas dokuments, kā arī izglītības un profesionālās kvalifikācijas dokuments
- profesionālās ievirzes izglītība sistematizēta zināšanu un prasmju apguve, kā arī vērtīborientācijas veidošana mākslā, kultūrā vai sportā līdztekus pamatizglītības vai vidējās izglītības pakāpei, kas dod iespēju sagatavoties profesionālās izglītības ieguvei izraudzītajā virzienā
- alternatīvā skola skola, kuras mērķi, izglītības saturs un pamatmetodes izvēlētas pēc citiem kritērijiem nekā tradicionālajā skolu sistēmā; parasti ar šo jēdzienu uzsver radikālus un progresīvus uzskatus par izglītību
- gaismas pils skola; kultūras un izglītības iestāde
- izglītojamais skolēns, audzēknis, students vai klausītājs, kas apgūst izglītības programmu izglītības iestādē vai pie privātpraksē strādājoša pedagoga; tas, kuru māca, izglīto
- pasniedzējs Skolotājs vidējā profesionālā izglītības iestādē vai augstskolas mācībspēks (docētājs).
- kluba māja sociālā atbalsta iniciatīva, kas ietver sabiedrībā (kopienā) balstītu pakalpojumu kompleksu, kas palīdz cilvēkiem ar psihiskās vai intelektuālās attīstības traucējumiem saglabāt savu vietu sabiedrībā vai atkal iekļauties tajā (piemēram, pēc insulta, smadzeņu iekaisuma); ietver pakalpojumus, kas sniedz sociālu, finansiālu, izglītības un arodapmācības ilgtermiņa atbalstu
- strādnieku šķira sociālā šķira – tā iedzīvotāju daļa, kas strādā algotu darbu, kura veikšanai nav nepieciešams augsts izglītības līmenis, tās ienākumi ir atkarīgi no darba algas, profesionālās karjeras iespējas ir ierobežotas, un pastāv augstāks bezdarba risks
- sociālā izglītība sociāli integratīvs process, kas vērsts uz attiecību izpēti un apguvi sabiedrībā, papildinot formālas izglītības stratēģijas, didaktiskos uzdevumus un saturu
- arodizglītība Speciālā izglītība, ko parasti iegūst profesionāli tehniskajās skolās.
- Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizācija specializēta ANO iestāde, kuras uzdevums ir attīstīt starptautisko sadarbību izglītības, zinātnes un kultūras jomā (United Nations Educational, Scientific and Cultural Organization, UNESCO)
- akadēmija Specializēta augstākās izglītības mācību iestāde.
- penitenciārā pedagoģija specifiska izglītības darba prakse, kuras mērķis ir atbalstīt un veicināt ieslodzītās personas pašizaugsmes iespējas un sekmēt iekļaušanos sabiedrībā pēc soda izciešanas
- sokratiskais dialogs specifiska sarunas vadīšanas metode izglītības procesā un pedagoģijā, kas balstās noteikta veida jautājumu uzdošanā
- tautas attīstības indekss starptautiski atzīts sabiedrības attīstības un dzīves kvalitātes komplekss rādītājs (angļu val. "Human Development Index"), ko veido, ņemot vērā četrus rādītājus - iedzīvotāju vidējo dzīves ilgumu, lasītprasmi, izglītības iestādes apmeklējošo īpatsvaru un iekšzemes kopproduktu uz vienu iedzīvotāju
- tumsonība Stāvoklis, kad ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu; naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- četrklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās četras klases.
- trīsklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot pamatskolas pirmās trīs klases.
- astoņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās astoņas klases.
- desmitklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās desmit klases.
- deviņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās deviņas klases.
- divklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās divas klases.
- piecklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās piecas klases.
- septiņklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās septiņas klases.
- sešklasīgs Tāda (izglītība), ko iegūst, beidzot skolas pirmās sešas klases.
- ekonomiskā vardarbība tāda apzināta darbība, kas vērsta uz cita indivīda ietekmēšanu un pakļaušanu, izmantojot naudas līdzekļu ierobežošanu (piemēram, ienākumu slēpšana, naudas līdzekļu atņemšana, ienākumu gūšanas avotu ierobežošana, līdzekļu ierobežošana pamatvajadzībām (ēdienam, apģērbam, izglītībai))
- postindustriāla sabiedrība tāda sabiedrība, kurā galvenā nozīme vairs nav rūpnieciskajai ražošanai, bet ir zinātnei, tehnikai un izglītībai
- iekļaujoša izglītība tāds izglītības modelis, kurā tiek nodrošinātas vienādas izglītības iespējas visiem atbilstoši cilvēka individuālajām spējām, vajadzībām, vecumam, psihiskās un fiziskās veselības stāvoklim
- mācīts Tāds, kam ir attiecīgā izglītība (par speciālistu, amatnieku u. tml.).
- skolots Tāds, kam ir izglītība, zināšanas, kuras parasti iegūtas mācību iestādē; arī mācīts (2).
- mācīts Tāds, kam ir izglītība, zināšanas; arī izglītots.
- tumsonīgs Tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu.
- izglītots Tāds, kam ir plaša izglītība, tāds, kam ir vispusīgas zināšanas.
- tumšs Tāds, kam ir zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu (par cilvēku); tāds, kam ir naidīga attieksme pret izglītību, zinātni, progresu; arī tumsonīgs.
- nekulturāls Tāds, kam nav izglītības; tāds, kas neievēro uzvedības normas.
- neizglītots Tāds, kam trūkst zināšanu, izglītības (kādā nozarē); tāds, kas pilnībā nepārzina savu specialitāti.
- tauta Tāds, kas darbojas ārpus skolu sistēmas un kur mācības parasti ir paredzētas pieaugušiem cilvēkiem (par izglītības iestādēm).
- augstākais Tāds, kas seko vidējam (izglītības sistēmā).
- gaisma Tas, kas padara dzīvi labu, skaistu (piemēram, izglītība, zināšanas).
- narkompross Tautas izglītības komisariāts, PSRS izglītības ministrijas nosaukums 1917.-1946. g. (krievu "narodnij komissariat prosveščeņija").
- TIM Tautas izglītības ministrija.
- TIN Tautas izglītības nodaļa.
- likumu bruņinieks tiesību doktora tituls Rietumeiropā 12.-16. gs., jo viduslaikos akadēmiskā izglītība deva personiskas muižnieka tiesības
- izglītības programmas akreditācija tiesību iegūšana izglītības iestādei izsniegt valsts atzītu izglītības dokumentu par konkrētai izglītības programmai atbilstošas izglītības ieguvi; akreditācijas gaitā vērtē attiecīgās izglītības programmas īstenošanas kvalitāti
- izglītības programmas licencēšana tiesību piešķiršana izglītības iestādei īstenot noteiktu izglītības programmu
- tumsonis Tumsonīgs cilvēks - tāds, kam ir ļoti zems kultūras, izglītības līmenis, trūkst morāles ideālu.
- gromadas Ukraiņu inteliģences kultūrizglītības organizācijas 19. gs. 2. pusē un 20. gs. sākumā.
- mazizglītība Vājas zināšanas, izglītības trūkums.
- mācībvaloda Valoda, kurā tiek apgūtas zināšanas izglītības sistēmas ietvaros.
- profesionālās kvalifikācijas dokuments valsts atzīts profesionālās izglītības dokuments, kas apliecina personas profesionālo kvalifikāciju
- VISC Valsts izglītības satura centrs.
- mācību priekšmeta vai kursa standarts valsts izglītības standarta sastāvdaļa, kas nosaka mācību priekšmeta vai kursa galvenos mērķus un uzdevumus, mācību priekšmeta vai kursa obligāto saturu, izglītības sasniegumu novērtēšanas formas un kārtību
- Kultūras ministrija valsts pārvaldes institūcija, kas veido un koordinē valsts kultūrpolitiku un kultūrizglītības politiku
- izglītības pārvaldes iestāde valsts vai pašvaldību iestāde, kas pilda izglītības pārvaldes funkcijas
- izglītības atbalsta iestāde valsts, pašvaldību un citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kas nodrošina metodisko, psiholoģisko, zinātnisko, informatīvo un citu intelektuālo atbalstu pedagogiem, izglītojamajiem, izglītojamo vecākiem un izglītības iestādēm
- izglītības iestāde valsts, pašvaldību vai citu juridisko vai fizisko personu dibināta iestāde, kuras uzdevums ir izglītības programmu īstenošana, vai uzņēmums (uzņēmējsabiedrība), kuram izglītības programmu īstenošana ir viens no nodarbošanās veidiem
- summatīvā vērtēšana vērtēšanas veids, ko organizē temata, kursa, mācību gada, programmas vai izglītības pakāpes nobeigumā un ko izsaka ar atzīmi, līmeni vai procentiem
- arodvidusskola Vidējās izglītības iestāde, kurā iegūst arodizglītību.
- kvadrīvijs Viduslaiku skolā - paplašināts izglītības kurss, kurā ietilpa četri priekšmeti: mūzika, aritmētika, ģeometrija un astronomija.
- VPIC Vidzemes Profesionālās izglītības centrs.
- ielu sociālais darbs viena no sociālā darba jomām – darbs ar grūti sasniedzamiem indivīdiem un grupām: 1) kuras neuztur kontaktus ar formālām atbalsta sistēmām; 2) kurām bieži nav noteiktas dzīvesvietas; 3) kuru vienīgā atbalsta sistēma nereti ir tikai ielas vide; 4) kur pastāv augsti apdraudējuma riski (vardarbība, nosalšana, pārtikas trūkums); 5) kur pastāv augsti sociālās funkcionēšanas traucējumu riski (vājas saites ar izglītības, veselības un nodarbinātības jomām, atkarības, sociālā atstumtība)
- vides taisnīgums vienlīdzīgas pieejas īstenošana vides resursu izmantošanā, vides aizsardzībā, kā arī tādu vides noteikumu izstrādāšanā un īstenošanā, kas nodrošina vienlīdzīgu pieeju neatkarīgi no cilvēku rases, kultūras, ienākumu līmeņa, izglītības un citām sociālajām atšķirībām
- arodpamatskola Vispārējās izglītības divgadīga skola vienkāršāko profesiju apguvei, kurā uzņem jauniešus ar pamatskolas izglītību, arī tadus, kuri nav apguvuši pilnu pamatskolas kursu.
- speciālās izglītības klase vispārējās vai profesionālās izglītības iestādes klase, kurā mācās bērni ar speciālām vajadzībām
- kultūras kapitāls zināšanas un prasmes, ko veido formālā un neformālā izglītība, kā arī kultūras artefakti (piemēram, īpašumā esoši mākslas priekšmeti)
- priekšizglītība Zināšanu kopums, kas veido pamatu pilnīgas vai pilnīgākas izglītības ieguvei.
- vadībzinātne Zinātnes nozare, kas pētī cilvēku grupu darbību, ir 3 apakšnozares: uzņēmējdarbības vadība, sabiedrības vadība un izglītības vadība.
- master Zinātniskais grāds angļu un amerikāņu izglītības sistēmā.
glītība citās vārdnīcās:
MEV