Paplašinātā meklēšana
Meklējam grozīt.
Atrasts vārdos (32):
- grozīt:1
- grozītis:1
- apgrozīt:1
- atgrozīt:1
- iegrozīt:1
- izgrozīt:1
- nogrozīt:1
- pagrozīt:1
- sagrozīt:1
- uzgrozīt:1
- grozītājs:1
- grozīties:1
- aizgrozīt:1
- pārgrozīt:1
- apgrozīties:1
- iegrozīties:1
- izgrozīties:1
- negrozīties:1
- nogrozīties:1
- pagrozīties:1
- piegrozītes:1
- sagrozīties:1
- uzgrozīties:1
- aizgrozīties:1
- izagrozīties:1
- pārgrozīties:1
- apsagrozīties:1
- iesagrozīties:1
- nosagrozīties:1
- pasagrozīties:1
- sasagrozīties:1
- grozītājmuskulis:1
Atrasts vārdu savienojumos (6):
Atrasts skaidrojumos (222):
- trohanterions Antropometrijā augšstilba kaula lielā grozītāja augstākais punkts.
- cirkulēt apgrozīties sabiedrībā; būt apritē; izplatīties.
- uzvāļāt Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- uzvāļot Apvērst, apgrozīt (parasti sienu).
- piņņu piņņiem apzināti runāt lauzītā vai sagrozītā valodā.
- fabricēt apzināti sagrozīt (piem., faktus), sacerēt (ko nepatiesu); izgatavot, radīt kādu viltojumu.
- viltot apzināti sagrozīt, aizstāt (ko, piem., faktu) ar (ko) nepatiesu
- dezinformācija Apzināti sagrozīta, nepareiza informācija.
- safabricējums apzināti sagrozītu, nepatiesu ziņu, faktu kopums; dokuments, sacerējums, publikācija u. tml., kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus.
- spoks Ar mirušu cilvēku, retāk dzīvnieku saistīts redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī rēgs.
- nepatiesība Ar nolūku sagrozīta patiesība; meli.
- zablāt Ar siekalām pa muti grozīt.
- apvirpināt Atkārtoti apgrozīt (starp pirkstiem).
- apvārtināt Atkārtoti apgrozīt.
- atložņāt Atkārtoti izložņāt (vai šurp un turp grozīties).
- logodaidalija Augstu vārdu lietošana, sagrozīti, sarežģīti izteicieni.
- apgriezties Bieži būt, ierasties (kādā vietā, sabiedrībā u. tml.); apgrozīties (3).
- trašāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trošāties Būt nemierīgam, grozīties.
- trīties Būt nemierīgam, nemierīgi kustēties, grozīties (parasti, skarot ko).
- apzināti nepatiesa liecība cietušā vai liecinieka liecība, ja tajā pilnīgi vai būtiski ir sagrozīti ar lietu saistītie fakti, kuriem ir nozīme tās pareizā izmeklēšanā.
- bolacis Cilvēks, kas mēdz bolīt, grozīt acis.
- darījuma priekšmets darbība, kā arī atturēšanās no tās, un darbība, kuras mērķis ir nodibināt, grozīt vai izbeigt kādu tiesību vai pienākumu.
- pretlikumīga konkurence darbības, kuru rezultātā viens uzņēmums gūst komerciālu labumu vai tiek vājināta cita uzņēmuma reputācija tajā pašā vai citā uzņēmējdarbības nozarē, kā arī tiek radīts sagrozīts priekšstats parkonkurenta uzņēmumu, produkciju, ražošanas un tirdzniecisko darbību, nepamatoti diskreditējot konkurentu vai maldinot sabiedrību par konkurenta ražoto preču saimniecisko nozīmi, izgatavošanas veidu, īpašībām, lietošanas vērtību un daudzumu.
- grozītājs Darītājs --> grozīt.
- triņāties Dīdīties, grozīties.
- apgrozāms Divd. --> apgrozīt.
- grozāms Divd. --> grozīt.
- locīkla divu (mehānisma, mašīnas, ierīces) detaļu, elementu tāds kustīgs savienojums, ka tie var grozīties viens ap otru; šarnīrs.
- konstituante Francijā - satversmes sapulce, ko sasauc, lai izstrādātu vai grozītu valsts konstitūciju; pastāvēja no 1789. līdz 1791. g. - līdz Likumdošanas sapulcei, kā arī 1848.-1849. g. un 1945.-1946. g.
- kļaustīties Gorīties, grozīties, locīties.
- gozīt Gozēt - sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- apsukt Griezt, grozīt pa apli.
- kruķīt Griezt, grozīt; darbināt.
- grillēt Griezt, grozīt.
- vērzēt Griezt, grozīt.
- kruķēt Griezt; grozīt.
- dillināties Griezties (dejā), grozīties.
- bolēties Griezties, grozīties.
- sitināties Griezties, grozīties.
- skurbties Griezties, grozīties.
- bolīties Griezties; grozīties.
- grozelīgs Grozāms, viegli grozīties.
- groz. Grozījums; grozīts.
- šaudīt galvu grozīt galvu.
- sadrīvelēt Grūstot, bīdot sajaukt; sagrozīt.
- ieskvirbināt Iegrozīt, iegriezt.
- laidināt Iegrozīt, iekārtot, sarīkot, izrīkot.
- iepravīt Iegrozīt, ievirzīt, ieregulēt (tā, kā vajadzīgs).
- ieprāvēties Iegrozīties.
- ievērtīties Iegrozīties.
- bolēt Ieplest un grozīt (acis).
- boļāt Ieplest un grozīt acis.
- bolēties Ieplesties un grozīties (par acīm); skatīties (intensīvi, uz visām pusēm), bolot acis.
- pārsūdzēt Iesniegt sūdzību vai protestu nolūkā grozīt tiesas vai citas sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- obrogācija ieteikums likumu grozīt vai atcelt; daļēju grozījumu izdarīšana senāk pieņemtā likumā.
- izgrozīt Ilgāku laiku grozīt (piemēram, galvu, locekļus).
- nogrozīties Ilgāku laiku, arī visu laikposmu daudz grozīties.
- izgrozīt Ilgāku laiku, daudz grozīt (rokās, ar rokām).
- izagrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- izgrozīties Ilgāku laiku, daudz grozīties.
- karakalla Īss gallu mētelis ar kapuci, ko pārgrozītā veidā ap 212. g. ieviesa romiešu kareivju ietērpā.
- nogrozīt Īsu brīdi grozīt un pabeigt grozīt.
- nogrozīties Īsu brīdi grozīties un pabeigt grozīties.
- izšāstīt Izcilāt, izgrozīt.
- safabricēt Izgatavot, radīt (piemēram, viltotu dokumentu); sacerēt (piemēram, rakstu, kas satur apzināti sagrozītas, nepatiesas ziņas, faktus).
- izgrozīties Izgrozīt (1).
- kaņģēt Izgrozīt, kārtot.
- izalauzīties Izgrozīties.
- izgumzīties Izgrozīties.
- izkruķīties Izgrozīties.
- profanēt Izkropļot, sagrozīt, necienīgi izturēties (pret ko nozīmīgu, vispāratzītu).
- anamorfisks Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies.
- anamorfs Izkropļots, sagrozīts; pārmainījies.
- izļodzīties Izlocīties, izgrozīties.
- izvērzt Izslaucīt, izmēzt, izgrozīt, uzvandīt, izrakņāt.
- špiga Kāds, kas noklausās, ko citi runā un pēc tam sagrozītu stāsta citiem.
- paolīt Kādu brīdi šurp un turp grozīt (acis).
- noolīt Kādu laiku šurp un turp grozīt.
- ganīties Klīst, klaiņot; apgrozīties; vazāties.
- kanģerēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kaņģierēt Knibināt, ņemties, rīkoties, grozīt, kārtot.
- kronis Koka luktura pamatdaļa, kas piestiprināta kātam un var brīvi grozīties.
- viļāt Košļājot grozīt (pa muti).
- žilbīties Kustēties, šurp un turp grozīties.
- pinglierēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- pliģerēt Kustināt, grozīt, darbināt u. tml. (kādu ierīci, mehānismu).
- lievēt Laivu pēc vēja grozīt.
- mārkstīt Lēnām un rūpīgi šurp un turp grozīt (kustināt).
- svompāties Lēni, tūļīgi kustēties, grozīties.
- apkāļš Līdējs, tāds kas mēdz izgrozīties, atrunāties, izlocīties.
- viņģot Locīties, grozīties, vīties.
- gorīt Ļodzīgi grozīt, arī staipīt (savu ķermeni, tā daļas).
- teurģija Maģijas veids, pārdabiska spēja grozīt notikumu gaitu, ietekmējot dievu un garu gribu.
- locīt Mainīt, grozīt (piemēram, darbību, rīcību).
- neīstā (arī nepareizā) gaismā ne tā, kā ir patiesībā; sagrozīti, nepareizi.
- ar kājām gaisā neatbilstoši īstenībai, patiesībai; sagrozīti.
- pakūjāt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- pakūjināt Nedaudz paārdīt, pagrozīt (siena vālu; ar grābekli vai kādu koku).
- sagorīties negaidīti spēcīgi grozīties, gorīties šurpu turpu, stipri sagrīļoties.
- rēgs Negatīvi sagrozītā īstenības uztverē pārveidots priekšmets, parādība, kas iedveš bailes.
- patrīties Neilgu laiku, mazliet būt kustībā, uzturoties (kur vai kā tuvumā); pagrozīties (2).
- pagrozīt Neilgu laiku, mazliet grozīt.
- pagrozīties Neilgu laiku, mazliet grozīties.
- žārīties Nelādzīgi uzvesties, grozīties, šķobīties.
- uzturēt spēkā nemainīt, negrozīt (piemēram, darījumu, līgumu, likumu).
- palikt spēkā nemainīties; netikt mainītam, grozītam.
- knosīties Nemierīgi grozīties (parasti guļot, retāk sēžot, stāvot); arī būt nemierīgam.
- pasašļāucīties Nemierīgi sēdēt, sēžot mazliet grozīties.
- drigderēt Nemitīgi darbināt, grozīt u. tml. (kādu ierīci).
- dīmelēt Nemitīgi grozīt, bīdīt, grūstīt.
- virpināt Nenoteikti virzīt, grozīt (parasti pirkstos), piemēram, no vienas puses uz otru (parasti apaļas formas priekšmetu); arī ripināt.
- trušīties Nevarot aizmigt, grozīties šurp un turp.
- nograsīties Nogrozīties, novirzīties (gar ko, kam garām u. tml.).
- nosašļaucīties Nogrozīties, piemēram, guļot sēžot.
- negrozāms Nolieguma divdabis --> grozīt.
- ciets Noteikts (parasti ar likumu, pavēli), tāds, ko nevar patvaļīgi grozīt.
- iliofemoroplastika Operācija gūžas locītavas fiksācijai, atšķeļot lielo grozītāju no ciskas kaula un ievietojot spraugā kaula lēveri, kuru noliec no zarnu kaula laterālās virsmas.
- ņukāties Pa miegam grozīties (kustēties, spārdīties).
- sagreizināt padarīt greizu; sagrozīt.
- izkropļot Padarīt par tādu, kas neatbilst īstenībai; sagrozīt.
- apgrozīt Pagrozīt gan uz vienu, gan uz otru pusi, arī apkārt (parasti aplūkojot).
- padrigderēt Pagrozīt, paregulēt, padarbināt u. tml. (kādu ierīci).
- patimerēt Pagrozīt, paregulēt, palabot.
- pavārstīt Pagrozīt, pavalstīt.
- patrīties Pagrozīties (parasti sēžot).
- pasagrozīties Pagrozīties.
- padrīvelēt Pakustināt, pagrozīt.
- maldināt Panākt, būt par cēloni, ka (kādam) rodas sagrozīta, arī nepareiza izpratne (par ko).
- ripināt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, parasti priekšmets) ripo; vairākkārt velt, arī grozīt (kādu, parasti apaļas formas, priekšmetu).
- vilt Panākt, būt par cēloni, ka rodas nepareiza izpratne, sagrozīts priekšstats (par ko); izturēties negodīgi, krāpt.
- pagrozīt Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīt (piemēram, ķermeņa daļu).
- pagrozīties Parasti savienojumā ar "varēt", "spēt": varēt (spēt) grozīties.
- atcelāt Pārcilāt (un apgrozīt) vairākus vai daudzus objektus.
- pārfrāzēt Pārgrozīt (parasti zināma, populāra dzejoļa, sakāmvārda, dziesmas u. tml.) vārdus, lai tie iegūtu citu pamatdomu, jēdzienisku saturu.
- mutātors Pārgrozītājs, mainītājs.
- pārsagruozīties Pārgrozīties.
- pārvennēties Pārgrozīties.
- apgriezt Pārmainīt pretējā virzienā, arī sagrozīt.
- mitēt Pārmainīt, pārgrozīt.
- apgriezt apkārt (arī riņķī), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- apgriezt riņķī (arī apkārt), arī apgriezt riņķī (un) apkārt Pārmainīt, sagrozīt pretēji tam, kā bijis iepriekš.
- pārvētīt pārveidot, pārgrozīt.
- pārtaisīt Pārveidot, sagrozīt (nosaukumu, tekstu).
- salaidīt Pārvērst, pārgrozīt.
- transmutēt Pārvērst, pārgrozīt.
- grozījums Paveikta darbība --> grozīt (1).
- grozījums Paveikta darbība, rezultāts --> grozīt (2); izmaiņa.
- pagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pagrozīt (1).
- pārgrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> pārgrozīt; arī pārmaiņa.
- sagrozījums Paveikta darbība, rezultāts --> sagrozīt(2).
- pamoļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pamuļļāt Paviļāt (pa muti); pagrozīt, pavalstīt.
- pataisīt melnu par baltu (arī baltu par melnu) pilnīgi sagrozīt laktus.
- valbīt Plati izplest un grozīt (acis); bolīt.
- bolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izbolīt Plati izplest un grozīt (acis).
- izlaupt Plati izplest un grozīt (acis).
- valbīties Plati izplesties un grozīties (par acīm); bolīties (1).
- bolīties Plati izplesties un grozīties (par acīm).
- šķitums Priekšstats, uzskats, ko rada sagrozīta (kā) uztvere.
- krancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts metāla riņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- puskrancis Ratu sastāvdaļa - uz ratu priekšējās ass piestiprināts pusriņķis, lai ratu priekšdaļa varētu grozīties.
- rēgs Redzes priekšstats, redzes iztēles tēls, ko parasti izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; arī spoks.
- bagarēties Rīkoties, darboties, grozīties; kravāties.
- ripināt Ritināt, grozīt.
- apmālām Runājot izgrozīties, atrunāties, runāt aplinkiem, izvairīties no kaut kā.
- pārgriezt Sagrozīt (vārdus).
- sagrozalēt Sagrozīt.
- greizā spogulī sagrozītā, izkropļotā veidā.
- greizais spogulis Sagrozītā, izkropļotā veidā.
- interpolators Sagrozītājs, viltotājs.
- patrušāties Sagrozīties, pagrozīties.
- patrīņāties Sagrozīties.
- ačgārns Sagrozīts otrādi; pretējs parastajam, pieņemtajam.
- sagroz. Sagrozīts vārds.
- deformēts sagrozīts, kroplīgs.
- samarūdīt Sajaukt, samulsināt, apmānīt, "sagrozīt galvu".
- ne pielikt, ne atņemt saka, ja kaut ko nevar mainīt, grozīt.
- dziedi vai raudi, arī smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- smejies vai raudi saka, ja ko nevēlamu nav iespējams novērst vai ko notikušu grozīt.
- sagrozīt Sākt, parasti pēkšņi, grozīt (ķermeņa daļu); īsu brīdi grozīt.
- varkstīties Saraukt ģīmi, pārgrozīt balsi.
- vaišķīt Saviebt, sagrozīt.
- alckupes Siksnas, ar kurām sasaista divzirgu ratu dīseles galu ar ratos iejūgtu zirgu sakām, lai pagriezienos dīseli varētu grozīt un, no kalna braucot, ratus aizturēt.
- gozāt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept, cepināt.
- gozēt Sildīt, karsēt; apgrozīt, grozot cept; sautēt.
- apkuļāt Skalojot grozīt šurpu turpu.
- vīstīt Spaidīt, grozīt, tīstīt (parasti ar pirkstiem, saujā).
- gozāties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- gozīties Staipīties, grozīties (saulē, siltumā, labsajūtā).
- pārsūdzība Sūdzība vai protests nolūkā grozīt tiesas vai citas, sabiedriskas instances spriedumu, lēmumu.
- sagrozīties Sūkt, parasti pēkšņi, grozīties (1); īsu brīdi grozīties.
- graizīt Šurp un turp grozīt.
- maldīt Šurp un turp grozīt.
- uzgrozīt Šurp un turp grozot, iegrozīt.
- intertrohantērisks Tāds, kas atrodas starp grozītājiem (augšstilba kaula pauguriem).
- nepatiess Tāds, kas ir pretrunā ar īstenību, patiesību; tāds, kas satur ar nolūku sagrozītu patiesību; melīgs.
- maldīgs Tāds, kas ir saistīts ar sagrozītu, arī nepareizu (kā) izpratni, tāds, kas izriet no šādas izpratnes.
- maldinošs Tāds, kas maldina, rada sagrozītu, nepareizu priekšstatu, izpratni.
- ķēmīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes (piemēram, par priekšstatu, fantāzijas tēlu); spocīgs.
- spocīgs Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; rēgains; spokains.
- spokains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs (1); rēgains.
- rēgains Tāds, ko izraisa negatīvi sagrozīta īstenības uztvere un kas iedveš bailes; dīvains, savāds; spocīgs.
- nepielūdzams Tāds, ko nevar izmainīt, grozīt; stingrs, negrozāms.
- grozāms Tāds, ko var grozīt vai griezt ap tā asi.
- nepatiesa liecība tiesā vai pirmstiesas izmeklēšanas iestādē krimināllietā liecināt aicinātas personas dota liecība, kurā ir pilnīgi vai daļēji sagrozīti fakti, kurā ir noliegti vai noklusēti patiesie apstākļi, sniegtas īstenībai neatbilstošas ziņas, kas tieši attiecas uz lietu un no kurām ir atkarīga lietas pareiza izspriešana.
- duļķot ūdeni tīši sagrozīt faktus, slēpt patiesību, tā radot neizpratni, sajukumu, nesaskaņas.
- šikanēt Uzbāzties, mocīt, patiesību sagrozīt.
- maldi Uzskati, spriedumi, priekšstati u. t ml., ko rada sagrozīta (kā) izpratne.
- grozelēt Vairākkārt grozīt.
- izcilāt Vairākkārt pacelt un pagrozīt.
- valstelēt Vairākkārt, ne visai intensīvi valstīt, grozīt u. tml.
- izvalbīt Valbot izgrozīt, sagriezt (acis).
- grozījumi darba līgumā var tikt izdarīti, pusēm vienojoties; pamats darba līguma uzteikumam, ja darbinieks nepiekrīt darba devēja piedāvātajiem grozījumiem; darba devējam ir pienākums grozīt darba līgumu, lai novērstu jebkādu risku, kas var negatīvi ietekmēt grūtnieces drošību vai veselību.
- olīties Velties, grozīties.
- svalbīt Vicināt, vēcināt, grozīt.
- svalbot Vicināt, vēcināt, grozīt.
- rabulists Viltīgs jurists, tiesību un taisnības sagrozītājs.
- lumdīt Vingrināt, locīt, grozīt (locekli).
- griezt Virzīt, kustināt no vienas puses uz otru; grozīt.
grozīt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV