Paplašinātā meklēšana
Meklējam ice.
Atrasts vārdos (580):
- ice:1
- ice:2
- bice:1
- cice:1
- fice:1
- lice:1
- mice:1
- nice:1
- pice:1
- pice:2
- rice:1
- šice:1
- uice:1
- vice:1
- ābice:1
- baice:1
- beice:1
- blice:1
- brice:1
- drice:2
- drice:1
- plice:1
- plice:3
- plice:2
- raice:1
- skice:1
- spice:1
- spice:2
- šķice:1
- šlice:1
- šļice:1
- špice:2
- špice:1
- teice:1
- teice:2
- trice:1
- Ūpice:1
- Užice:1
- veice:1
- Zdice:1
- cicer:1
- licen:1
- licet:1
- mices:1
- picea:1
- atvice:1
- Dačice:1
- Dašice:1
- Holice:1
- izlice:1
- Konice:1
- Košice:1
- kupice:1
- Levice:1
- Losice:1
- māsice:1
- mātice:1
- morice:1
- Našice:1
- notice:1
- office:1
- Orlice:1
- palice:1
- pamice:1
- Pešice:1
- Pižice:1
- pleice:1
- Police:1
- Rosice:1
- sprice:1
- Sušice:1
- sveice:1
- šprice:1
- Šveice:1
- Trmice:1
- tveice:1
- varice:1
- Vodice:1
- Votice:1
- biceps:1
- cicero:1
- dicele:1
- drices:1
- ficene:1
- kicene:1
- kuices:1
- licejs:1
- Licene:1
- micela:1
- ofices:1
- picene:1
- picens:1
- atlaice:1
- atteice:1
- atveice:1
- Barvice:1
- Belžice:1
- Blovice:1
- Bojnice:1
- Brežice:1
- Brtnice:1
- Delnice:1
- Dobčice:1
- Glivice:1
- Glušice:1
- Gorlice:1
- Grifice:1
- haubice:1
- Hejnice:1
- Hojņice:1
- Horšice:1
- hospice:1
- Hranice:1
- ieteice:1
- izvaice:1
- Jemnice:1
- Kaplice:1
- Kempice:1
- Kšepice:1
- Ledvice:1
- Libčice:1
- Loštice:1
- Lužnice:1
- matrice:1
- Miarice:1
- patrice:1
- Pelčice:1
- pienice:1
- piķmice:1
- pirtice:1
- Planice:1
- plenice:1
- Prusice:1
- publice:1
- Radnice:1
- Riglice:1
- Ropčice:1
- sēbrice:1
- Sedlice:1
- Sehņice:1
- Slubice:1
- Solnice:1
- statice:1
- Teplice:1
- teslice:1
- timnice:1
- tīprice:1
- uromice:1
- uzskice:1
- Valtice:1
- zālnice:1
- Zembice:1
- zemnice:1
- Ždānice:1
- Žlutice:1
- atlicen:1
- bicepss:1
- boiceņa:1
- dicelēt:1
- diceros:1
- dricele:1
- dricene:1
- filices:1
- fricene:1
- gricele:1
- izticen:1
- kliceņi:1
- koicele:1
- kvicene:1
- laicene:1
- licelēt:1
- licella:1
- licence:1
- licenis:1
- licenza:1
- micella:1
- miceto-:1
- muiceļš:1
- nicekle:1
- nicekls:1
- pliceņš:1
- priceps:1
- Raicene:1
- ricenis:1
- skicele:1
- smicens:1
- smicens:2
- spicens:1
- ābelnice:1
- benefice:1
- bezlaice:1
- Bobolice:1
- Bučovice:1
- Cūgšpice:1
- Čehovice:1
- Dalešice:1
- druvnice:1
- Eurydice:1
- exercice:1
- Glubčice:1
- grebnice:1
- ģīntrice:1
- iešprice:1
- ietvaice:1
- Ivančice:1
- iztvaice:1
- Jesenice:1
- Kamenice:1
- Katovice:1
- Kiselice:1
- Kolačice:1
- Kozeņice:1
- Kraslice:1
- Kunovice:1
- kupenice:1
- leontice:1
- Letovice:1
- Lovosice:1
- makovice:1
- Malomice:1
- miegmice:1
- Milovice:1
- Mirotice:1
- Mirovice:1
- Modržice:1
- Nehanice:1
- Netolice:1
- Olešnice:1
- oternice:1
- piķamice:1
- plītnice:1
- Plitvice:1
- Roudnice:1
- Rševnice:1
- semplice:1
- Sezemice:1
- siernice:1
- skrinice:1
- Smiršice:1
- spūrlice:1
- supplice:1
- sutenice:1
- škaunice:1
- šķaunice:1
- šlāpmice:1
- štagmice:1
- štokmice:1
- tuminice:1
- Vadovice:1
- Včelnice:1
- vējenice:1
- Velenice:1
- Vizovice:1
- zutenice:1
- žebenice:1
- Živinice:1
- žļobmice:1
- atlicens:1
- Avicenna:1
- bricelēt:1
- cicerone:1
- cicerons:1
- dicefāls:1
- dicentra:1
- dicentra:2
- dricelēt:1
- ficedula:1
- gricelēt:1
- izticens:1
- kluicens:1
- kreicene:1
- kricelēt:1
- lenicets:1
- licencēt:1
- licentia:1
- lodoicea:1
- lonicera:1
- micetoma:1
- muzicene:1
- mūzicene:1
- niceklis:1
- plicenis:1
- ploicene:1
- podiceps:1
- policeja:1
- Pulicers:1
- riceklis:1
- scilicet:1
- smicenes:1
- smicenis:2
- smicenis:1
- spicenes:1
- spraices:1
- Staicele:1
- aplamnice:1
- Bartošice:1
- berberice:1
- Bistršice:1
- Bojkovice:1
- Boskovice:1
- Bržeznice:1
- Černošice:1
- Černovice:1
- darbveice:1
- diņķenice:1
- Dobrovice:1
- Domažlice:1
- dudurmice:1
- Horšovice:1
- Hostivice:1
- Hostomice:1
- Hrotovice:1
- Hvaletice:1
- Jilemnice:1
- Kralovice:1
- Kšanovice:1
- Kšešovice:1
- Lubņevice:1
- Meškovice:1
- miegamice:1
- Misleņice:1
- Mislovice:1
- Mnihovice:1
- Mohelnice:1
- naktsmice:1
- Pabjaņice:1
- Pardubice:1
- pārtvaice:1
- piešprice:1
- Piskovice:1
- Podembice:1
- Polkovice:1
- Prahatice:1
- Prohovice:1
- Prošovice:1
- Pršeštice:1
- rodzenice:1
- Slavonice:1
- Slušovice:1
- Strāžnice:1
- Sulkovice:1
- Sulmežice:1
- Šlapanice:1
- timsenice:1
- Vildšpice:1
- vindenice:1
- Vismežice:1
- Vojkovice:1
- Železnice:1
- Žirovnice:1
- žokejmice:1
- apricenis:1
- atlicenis:1
- avicennia:1
- biceptors:1
- cicerisms:1
- claviceps:1
- daiceklis:1
- driceklis:1
- epiceloms:1
- epicentrs:1
- forticers:1
- glicerāti:1
- glicerīdi:1
- glicerīns:1
- gliceroze:1
- heliceras:1
- indricene:1
- izdicelēt:1
- kreiceris:1
- kricelīgs:1
- kripicene:1
- licejists:1
- licencēts:1
- licenciēt:1
- licencija:1
- micenieks:1
- mysticeti:1
- naiceklis:1
- ricercato:1
- skricelēt:1
- bezatteice:1
- Bezdružice:1
- Bohušovice:1
- Cenžkovice:1
- Čelakovice:1
- dundurmice:1
- Dzjalošice:1
- Hanušovice:1
- Hartmanice:1
- Jevišovice:1
- Jistebnice:1
- Kasejovice:1
- Klimkovice:1
- Krapkovice:1
- krodzenice:1
- Krosņevice:1
- Libohovice:1
- Luhačovice:1
- Neratovice:1
- Ņepolomice:1
- Otrokovice:1
- Piechovice:1
- Pobēžovice:1
- Rakoņevice:1
- saltaunice:1
- Skerņevice:1
- steļķenice:1
- Strakonice:1
- Svebodzice:1
- Tršebenice:1
- valšķenice:1
- Verneržice:1
- Vilamovice:1
- Zdzešovice:1
- aizdicelēt:1
- aizdicelēt:2
- baricentrs:1
- beicenieki:1
- cisticerks:1
- cricetidae:1
- dicefālija:1
- dinoficeja:1
- emericella:1
- ficelbante:1
- helicerāti:1
- hemicentrs:1
- indricenes:1
- izbricelēt:1
- izdricelēt:1
- jaicegrada:1
- kolhiceīns:1
- laicenieši:1
- lenticelas:1
- lenticeles:1
- licenciārs:1
- licenciāts:1
- micelioīds:1
- micesķēķis:1
- micetēmija:1
- micetogēns:1
- Neicenieki:1
- nycticebus:1
- nodricelēt:1
- paliceklis:1
- pericentrs:1
- plaiceklis:1
- ponticello:1
- sadricelēt:1
- sakricelēt:1
- skricelene:1
- skricelīgs:1
- darbatteice:1
- frontispice:1
- Habaršovice:1
- Kopršivnice:1
- Litomeržice:1
- Modlibožice:1
- Pohorželice:1
- priekšlaice:1
- Roždalovice:1
- Sosņicovice:1
- Starahovice:1
- šmīkstenice:1
- šņapstenice:1
- Tršemošnice:1
- ugunssprice:1
- Židlohovice:1
- avicennijas:1
- baticentēze:1
- benedicence:1
- Boicenburga:1
- brahicefāļi:1
- chelicerata:1
- dicentrisks:1
- dinoficeaea:1
- dricelēties:1
- gliceridāze:1
- Jaunlaicene:1
- kokcicefāls:1
- lenticellas:1
- licencēšana:1
- nocicepcija:1
- nociceptors:1
- octodiceras:1
- pahicefālis:1
- policejisks:1
- policeptors:1
- staicelieši:1
- brudieršpice:1
- Horaždžovice:1
- krāvējierice:1
- Mikulašovice:1
- cianoficejas:1
- cisticerkoze:1
- dricelēšanās:1
- eiricefālija:1
- epicerebrāls:1
- glicerilpaba:1
- gravicembalo:1
- hemicefālija:1
- hemicelulāze:1
- hemiceluloze:1
- klavicepsīns:1
- kokcicefālis:1
- kriptoficeja:1
- leicestērija:1
- levomicetīns:1
- magnificence:1
- mesocricetus:1
- pahicefālija:1
- pericelulārs:1
- pericentrāls:1
- pišķevicenes:1
- pluriceptors:1
- selenicerejs:1
- selenicereus:1
- spicertipija:1
- aparātatteice:1
- Dobršichovice:1
- Sventohlovice:1
- amficentrisks:1
- brahicefālija:1
- cisticerkoīds:1
- dendriceptors:1
- divkāršcicero:1
- glicerīnskābe:1
- kalicektāzija:1
- kalicektomija:1
- ķeizaršnicele:1
- mazlaicenieši:1
- multicelulārs:1
- oksicelluloza:1
- parvicelulārs:1
- patentlicence:1
- pericerebrāls:1
- platicefālija:1
- policejiskums:1
- policentrisms:1
- Jelč-Laskovice:1
- principatteice:1
- Sedleca-Prčice:1
- alkaliceluloze:1
- astotdaļcicero:1
- gasteromicetes:1
- gliceriloleāts:1
- glicerofosfāti:1
- jaunlaicenieši:1
- multicentrisks:1
- nitroglicerīns:1
- pedicellārijas:1
- pristicephalus:1
- ātršāvējhaubice:1
- Brumova-Bilnice:1
- pašgājējhaubice:1
- antinociceptīvs:1
- ceturtdaļcicero:1
- lielgabalhaubice:1
- glicerilstearāts:1
- glicerīnaldehīds:1
- Novo-Laicenskaja:1
- Čehovice-Dzedzice:1
- pakalpojumatteice:1
- glicerilmiristāts:1
- Morkovice-Slīžani:1
- neirocisticerkoze:1
- dicefalotorakopāgs:1
- fosfogliceromutāze:1
- glicerildistearāts:1
- gliceriltriacetāts:1
- hiperbrahicefālija:1
- kapriltriglicerīdi:1
- kaprīntriglicerīdi:1
- klavicepstoksikoze:1
- laurīntriglicerīdi:1
- pelvicefalogrāfija:1
- pelvicefalometrija:1
- glicerīnfosforskābe:1
- gliceriltioglikolāts:1
- hipertrigliceridēmija:1
Atrasts vārdu savienojumos (1):
Atrasts skaidrojumos (1174):
- pro aris et focis "par altāriem un pavardiem" (tā Cicerons raksturoja karu par dzimteni).
- Lībekas annāles 13.-14. gs. vēstures avots ("Annales Lubicenses"), kurā ir informācija par Livoniju un tirdzniecību ar to, jo Rīga bija nozīmīga Lībekas tirdzniecības partnere.
- Otrā atmoda 1915.-1919. g., latviešu strēlnieku pulku organizēšanās, Šveices emigrācija un Krievijas bēgļu komitejas, Latvijas Republikas proklamēšana un brīvības cīņas.
- Beveridža ziņojums 1942. gadā Lielbritānijas valdības sagatavotais ziņojums par sociālās drošības sistēmu “Par sociālo apdrošināšanu un līdzīgiem pakalpojumiem” (_Social Insurance and Allied Services_), kas ietvēra gan esošās situācijas analīzi, gan nepieciešamo reformu plānu Lielbritānijas tapšanai par labklājības valsti ar visaptverošu sociālās drošības pārklājumu.
- brūnais āboliņš āboliņa suga ("Trifolium spadiceum")
- policejiska valsts absolūtisma laikmeta valstu īpašs apzīmējums; to raksturo plaši attīstīta policejiski administratīva darbība un plaši izveidots administratīvais aparāts uz birokrātiskiem pamatiem
- simts Administratīvi teritoriāla vienība, tirgotāju kopiena ar stārastu priekšgalā Novgorodas un Pleskavas feodālajās republikās; Maskavas valstī amatnieku un tirgotāju organizācija, laukos un pilsētās administratīvi policejiska vienība, kuru vadīja simtnieks.
- Jaunlaicenes pagasta teritorija administratīvi teritoriālo pārkārtojumu laikā daļa pirmskara Jaunlaicenes pagasta teritorijas iekļauta tagadējā Apes un Trapenes pagastā
- megapole Aglomeratīva pilsētu grupa ar policentrisku struktūru, piem., Tokaido (Tokija-Osaka), Reinas-Rūras megapole.
- Veclaicene Aizsargājamo ainavu apvidus, atrodas Smiltenes novada Apes pagastā un Alūksnes novada Jaunlaicenes, Mārkalnes, Veclaicenes un Ziemeru pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 20892 ha, aizņem gandrīz visu Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājuma ziemeļu malu un Ziemeļvidzemes (Tālavas) augstienes Trapenes līdzenuma ziemeļaustrumu daļu, izveidots, lai saglabātu un aizsargātu Ziemeļvidzemes ainavas, kurās pārstāvēti visi galvenie salveida augstieņu glaciālo reljefa tipi un dažādi nogulumi, liela absolūto augstumu amplitūda - no 81 m vjl. (Vaidavas ielejā) līdz 271,5 m vjl. (Dēliņkalns).
- kopīgo ieguldījumu sabiedrība akciju sabiedrība, kura saņēmusi speciālu atļauju (licenci) un savā vārdā rīkojas ar kopīgo ieguldījumu fondā ieguldītajiem sertifikātiem un citu mantu, par šiem sertifikātiem iegādājas privatizējamo valsts un pašvaldību īpašumu un apsaimnieko (pārvalda) to šķirti no sava īpašuma
- Maltenieku akmens akmens Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā pie Maltenieku mājām, paugura virsotnē, aizsargājams ģeoloģiskais objekts kopš 1987. g., garums - 4,3 m, platums - 4,2 m, augstums - 2 m, apkārtmērs - 16,3 m
- beneficiants Aktieris vai cits teātra darbinieks, kura labā vai kuram, par godu notiek benefice.
- vējbakas Akūta infekcijas slimība ("varicella"), ko ierosina herpesvīruss, raksturīga paaugstināta ķermeņa temperatūra un pūslīšveida izsitumi uz ādas, kuri pēc pārplīšanas apkalst un veido kreveles.
- gliftālsveķi Alkīdsveķi, ko iegūst no glicerīna un ftalskābes anhidrīda; modificē ar augu eļļām vai nepiesātinātām taukskābēm; lieto laku un krāsu ražošanai.
- staicelieši Alojas novada pilsētas "Staicele" iedzīvotāji.
- dripatieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Dripata" iedzīvotāji.
- karodzieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Karogi" iedzīvotāji.
- rēciemieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rēciems" iedzīvotāji.
- rozēnieši Alojas novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Rozēni" iedzīvotāji.
- apekalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" iedzīvotāji.
- Apukalns Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apekalns" otrs nosaukums.
- apukalnieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Apukalns" iedzīvotāji.
- Bierziņi Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bērziņi" nosaukums vietējā izloksnē.
- jaunlaicenieši Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Jaunlaicene" iedzīvotāji.
- Opekols Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Opekalns" nosaukums vietējā izloksnē.
- Novo-Laicenskaja Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Neu-Laitzen Alūksnes novada Jaunlaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- zaicevieši Alūksnes novada Padedzes pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" iedzīvotāji.
- Bordaskrūgs Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Bārdaskrogs" nosaukums vietējā izloksnē.
- korvenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Korva" iedzīvotāji.
- mazlaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Mazlaicene" iedzīvotāji.
- veclaicenieši Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Veclaicene" iedzīvotāji.
- Viezes Alūksnes novada Veclaicenes pagasta apdzīvotās vietas "Vēzes" nosaukums vietējā izloksnē.
- Staro-Laicenskaja Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Alt-Laizen Alūksnes novada Veclaicenes pagasta bijušais nosaukums vāciski.
- indults Amatpersonas piešķirta īpaša privilēģija; licence vai atļauja; iecietīga izturēšanās, tolerance; grēku atlaišana, arī maksājuma termiņa atlikšana.
- mākslīgās organiskās krāsvielas anilīnkrāsas, ko iegūst galvenokārt no akmeņogļu pārtvaices produktiem
- antinociceptīvs Antinociceptīvā sistēma - nervu šūnas hipotalāmā un vidussmadzenēs, kas kontrolē sāpju intensitāti organismā.
- Sārdes svīta apakšsilūra Landoveru stāva nogulumu slāņkopa, izplatīta Latvijas ziemeļu daļā, sastāv no Slīteres, Kolkas, Iklas, Lemmes un Staiceles ridas, nodalīta Igaunijā
- Vīķi apdzīvota vieta (aprūpes ciems) Staiceles pagastā
- Rūci apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā
- Bērziņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Stiliņi Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Tortuži Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Kaķīši Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Romeškalns Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vēzes Apdzīvota vieta (mazciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Puršēni Apdzīvota vieta (mazciems) Limbažu novada Staiceles pagastā.
- Karogi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Ķilas apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Līciems apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Limšēni apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Mārciemi apdzīvota vieta (mazciems) Staiceles pagastā
- Auguļi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Opekalns Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Vēciņi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Bārdaskrogs Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Druskas Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Peņķi Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Rules Apdzīvota vieta (skrajciems) Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Korneti Apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novadā 23 km no Alūksnes, izveidojusies bijušās muižas "Alt-Laitzen" teritorijā, Veclaicenes pagasta centrs; Veclaicene.
- Apekalns apdzīvota vieta (vidējciems) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 21 km no Alūksnes, 500 iedzīvotāju (2001. g.); Apukalns
- Rozēni apdzīvota vieta (vidējciems) Staiceles pagastā
- Popji Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Vārņi Apdzīvota vieta (viensēta) Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā.
- Ozoliņi apdzīvota vieta (viensēta) Limbažu novada Staiceles pagastā
- Vīksnas apdzīvota vieta (viensēta) Staiceles pagastā
- Junisa Apdzīvota vieta ASV ("Eunice"), Ņūmeksikas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ārkanzasas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Džordžijas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Floridas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ilinoisas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Indiānas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Jūtas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Kentuki štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Montičelo Apdzīvota vieta ASV ("Monticello"), Ņujorkas štatā, <10000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Lavēna Ponte Treza apdzīvota vieta Itālijā, Lombardijas reģiona Varēzes provincē, pie Šveices robežas
- Albruka apdzīvota vieta Vācijā, Bādenes-Virtembergas federālās zemes Freiburgas reģionā, pie Šveices robežas
- Apukalns Apekalns, kalns Jaunlaicenes pagastā.
- Apencelle-Auserrodene Apencelles-Auserrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Hērizava, platība - 243 kvadrātkilometri, 52800 iedzīvotāju (2009.).
- Apencelle-Innerrodene Apencelles-Innerrodenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Apencelle, platība - 173 kvadrātkilometri, 15600 iedzīvotāju (2009.).
- laicenieši Apes pagasta apdzīvotās vietas "Laicene" iedzīvotāji.
- Dienvidčehija Apgabals Čehijas Republikā, atrodas valsts dienvidos, administratīvais centrs - Česke Budejovice.
- Banska Bistricas apgabals apgabals Slovākijā, administratīvais centrs - Banska Bistrica, robežojas ar Nitras, Trenčinas, Žilinas, Prešovas un Košices apgabalu
- primārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru ne tieši, ne netieši nav izraisījusi cita elementa atteice
- sekundārā atteice aplūkojamā elementa atteice, kuru tieši vai netieši izraisījusi cita elementa atteice
- piedukt Apmākties (par debesīm, parasti tveices laikā).
- shēma Apraksts, izklāstījums, attēlojums vispārīgajās, galvenajās līnijās; arī skice, pirmuzmetums.
- UNHCR Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstā komisāra bēgļu jautājumos birojs ("Office of the United Nations High Commissioner for Refugess").
- preču zīme apzīmējums, kuru lieto, lai kādas personas preces vai pakalpojumus atšķirtu no citu personu precēm vai pakalpojumiem, reģistrēta preču zīme dod tās īpašniekam izņēmuma tiesības lietot šo zīmi, kā arī nodot tās izmantošanas tiesības citām personām uz licences līguma pamata
- solāreļļa Ar sārmu attīrīta naftas pārtvaices frakcija, ko izmanto, piemēram, par dīzeļdegvielu.
- dinamīts Ārdošas darbības sprāgstviela, kuras galvenā sastāvdaļa ir nitroglicerīns.
- hematogēns Ārstniecības preparāts - hemoglobīna šķīdinājums glicerīnā un vīnā.
- dižgabals Artilērijas ierocis (lielgabals, haubice, mortīra, mīnmetējs).
- haubiclielgabals Artilērijas ierocis, kurā apvienotas haubices un lielgabala īpašības.
- lielgabalhaubice Artilērijas ierocis, kurā ir apvienotas lielgabala un haubices īpašības ar lielgabala īpašību pārsvaru.
- sudrabegle asā egle ("Picea pungens") - priežu dzimtas egļu ģints suga, (parasti dekoratīvs) koks ar pelēcīgi zilganām skujām
- melnie graudi asku sēņu nodalījuma pirenomicēšu klases vāleņstromsēņu dzimtas "Claviceps" ģints suga ("Claviceps purpurea")
- Pulicers ASV žurnālists un uzņēmējs Džozefs Pulicers ("Pulitzer", 1847.-1911. g.).
- pontičello Atbalstenis, balstinš stīgu instrumentos; ponticello.
- beizelēt Ātri un gandrīz nesalasāmi (ar zīmuli) rakstīt, kricelēt; svītroties.
- Vārņu ezermītne atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā kādreizējā ezera, tagad Vārņu purva ziemeļu daļā, kur senāk konstatēti 150-200 purvā iedzīti koka pāļi, bet lielākā daļa no tiem laika gaitā aizvākti un izlietoti malkai, tagad purvs pāraudzis ar krūmiem un pāļi vairs nav saskatāmi, datējums nav zināms
- Popju pilskalns atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, \~200 m uz dienvidaustrumiem no Popju mājām, ir \~30 m augsts konusveidīgs paugurs, plakums - diametrā \~50 m, datējums nav zināms
- Māras pēdas akmens atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Dievakalnā, lielākais no 4 tur esošajiem prāviem akmeņiem, tā augstums 0,7 m, garums 2,7 m, platums 2,3 m, tajā ir vairāki iedobumi, divi lielākie iedobumi, garums 16-18 cm, platums 7-8 cm, atgādina cilvēka pēdas nospiedumu
- Drusku pilskalns atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā netālu no Drusku mājām, ezera pusē tas ir ļoti stāvs un paceļas \~90 m virs ezera līmeņa, pretējā nogāze ir lēzenāka, bijis apdzīvots ap 11.-13. gs.; Kornetu pilskalns
- Kangaru ezers atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,6 ha
- Vāveres krogs atrodas Cēsu novada Drabešu pagasta Āraišos, autoceļa Rīga-Veclaicene kreisajā pusē, apbūve sastāv no 3 mūra ēkām, kas izvietotas U veidā - simetriskā kompozīcijā ap galveno korpusu un kalēja mājas
- Alūksnes augstiene atrodas Latvijas ziemeļaustrumu daļā, vienlaidus pacēlums, kura virsas augstums pārsniedz 150 m virs jūras līmeņa, platība - 1540 km^2^, ziemeļos šaura paugurgrēdu josla saista ar Hānjas augstieni Igaunijā; iedala 4 dabas apvidos: Gulbenes paugurvalnis, Malienas pauguraine, Vaidavas pazeminājums Veclaicenes pauguraine
- Ozoliņu akmens atrodas Limbažu novada Staiceles pagastā, mežā starp "Ozoliņiem" un "Baložiem", iegrimis zemē, \~1 m virs zemes paceļas slīpa, četrstūraina virsa, kuras garums ir 5,5 m, platums - 5 m, apkārtmērs - 22,3 m
- Vidrižu muiža atrodas Limbažu novada Vidrižos, senāk apbūves kompleksā ietilpušas >20 ēkas, līdz mūsu dienām saglabājušās kungu māja, t. s. Šveices jeb mednieku māja - divstāvu guļbūve ar bagātīgiem kokgriezuma apdares elementiem, klēts ar arkādes lieveni, zirgu pasta ēka, staļļi, spirta dedzinātava, divstāvu ūdens tornis un ainavu parks (platība 14,5 ha)
- Lībiešu muzejs atrodas Staicelē, Lielajā ielā 14 (Staiceles lībiešu muzejs "Pivälind"), dibināts 1999. g., ekspozīcijā materiāli par Staiceles vēsturi, seni lībiešu sadzīves priekšmeti un darbarīki, novadnieku gleznas, fotogrāfijas, rokdarbi, amatnieku darbi
- Gīsbahas ūdenskritums atrodas Šveices vidienē ("Giessbach"), viens no augstākajiem (300 m) Eiropā, krīt 7 pakāpēs no Bernes Alpu kraujas Gīsbahas upītē pie ietekas Briencas ezerā (Reinas baseins)
- Šveices plakankalne atrodas Šveices vidienē, starp Bodenezeru ziemeļaustrumos, Ženēvas ezeru dienvidrietumos un Juras kalnu loku ziemeļos, garums — \~240 km, platums — līdz 50 km, vidējais augstums — 400-500 m, augstākā virsotne — 1408 m
- heterofermentatīvs Attiecīgs uz dažu baktēriju spējām veidot dažādus fermentācijas produktus, piemēram, no glukozes pienskābi, etilalkoholu, etiķskābi, oglekļa dioksīdu un glicerīnu.
- Cornus stolonifera atvašu grimoņa "Swida sericea" nosaukuma sinonīms
- Ļeņina smaile augstākā virsotne Aizalaja grēdā Pamirā, to šķērso Tadžikisānas un Kirgizstānas robeža, augstums - 7134 m, nogāzēs šļūdoņi, 1871.-1928. g. saucās Kaufmana smaile, 2006. g. pārdēvēta par Abū Alī ibn Sīnas smaili, dažos avotos tiek dēvēta par Avicennas smaili, citur par Neatkarības smaili
- Blinderhorns Augstākā virsotne Leponntijas Alpos uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 3384 m, virs 2900 m - mūžīgais sniegs.
- ģenerālsuperintendents Augstākais luterāņu garīdznieks un konsistorijas viceprezidents, kam jāuzrauga zināma apgabala reliģiskā dzīve.
- Silvreta Augstkalnu masīvs Rētijas Alpos ("Silvretta"), uz Austrijas un Šveices robežas, dienvidos to norobežo Engadīnas ieleja, ziemeļos - Reinas un Innas pietekas, augstākā virsotne - Linarda smaile (3411 m).
- celolignīns Augu celulozes un lignīna dabisks komplekss, kas rodas pēc hemicelulozu, sveķvielu, taukvielu u. c. augu sastāvdaļu izšķīdināšanas vai citādas atdalīšanas.
- amiloīds Augu organismā - ogļhidrāts, kas uzbūvē ir līdzīgs hemicelulozei; tā ir rezerves šķiedrviela dīgļlapās un augošu orgānu šūnu apvalkos.
- plūdināšana Aukstās štancēšanas operācija, kurā sagatavi plastiski deformē, iespiežot to spraugā starp matrici un puasonu vai matrices (puasona) dobumā.
- sarkanspārnu melnvālodze austrumvālodžu dzimtas suga ("Agelaius phoeniceus")
- Avicenna Avicenna Ibn Sīna (980.-1037. g.), filozofs, ārsts, dzejnieks, dzimis netālu no Buhāras, bet darbojies Persijā, darbi stipri ietekmējuši Eiropas filozofijas, medicīnas u. c. zinātņu attīstību.
- avicennia Avicennijas.
- azeotrops Azeotrops maisījums - divu vai vairāku šķidrumu viendabīgs maisījums, kas pārtvaices procesā nesadalās frakcijās.
- ārstnieciskais plāksteris baktericīds plāksteris ar zāļu devu; lipīga plastmasas, papīra vai cita materiāla loksnīte ar ārīgi lietojamiem medikamentiem (piem., nitroglicerīnu, hormoniem, sinepēm, pipariem)
- BNS Baltijas ziņu dienests (angļu "Baltic News Service").
- Raicine Balvu novada Tilžas pagasta apdzīvotās vietas "Raicene" nosaukuma variants.
- Bāzele-lauki Bāzeles lauku kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Līstāle, platība - 518 kvadrātkilometri, 271700 iedzīvotāju (2009.).
- Bāzele-pilsēta Bāzeles pilsētas kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Bāzele, platība - 37 kvadrātkilometri, 189800 iedzīvotāju (2009.).
- Berne Bernes kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs – Bernes pilsēta, platība – 5959 kvadrātkilometri, 969100 iedzīvotāju (2009.).
- kordīti Bezdūmu pulveri; sastāvā ir ar nitroglicerīnu un šķīdinātājiem plastificēta nitroceluloze ar lielu slāpekļa daudzumu, stabilizators un ūdens.
- ballistīts Bezdūmu pulveris, sastāv no nitroglicerīna un nitrocelulozes vienādās daļās.
- butanols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā; butilalkohols.
- butilalkohols Bezkrāsains šķidrums ar nepatīkamu smaržu, ko iegūst glicerīna, glikozes vai citu ogļhidrātu rūgšanas procesos; ir četri izomēri, kas parasti atrodas maisījumā.
- čenkslis Bicepsa cīpsla.
- biceps Bicepss.
- bicītis Bicepss.
- koka darva biezs šķidrums, ko iegūst koka sausās pārtvaices rezultātā; lieto koka impregnēšanai
- Alt-Laitzen Bijušās muižas nosaukums, kuras teritorijā tagadējā Alūksnes novadā izveidojusies apdzīvotā vieta Veclaicene.
- koksnes viela biopolimēru kompozīcija, ko veido celuloze, lignīns un hemicelulozes
- Bohušovice Bohušovice pie Ohržes - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 2620 iedzīvotāju (2012. g.).
- brica Brice.
- bišu ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Māras ābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- dzeltenīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- melnīs ābulinis brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- dzeltenais āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- brūnais bišu āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- dzeltenīs āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Jāņa āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Pētera āboliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Jāņa ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- Pētera ābols brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- santābuliņš brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum")
- āboltiņi Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- bolis Brūnais āboliņš ("Trifolium spadiceum").
- Bržezova Bržezova pie Svitavas - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.).
- miristīns C10H17NS2O9, miristīnskābes triglicerīds, spermaceta, muskateļļas u. c. tauku sastāvdaļa.
- viomicīns C25H43N13O10, antibiotiska viela, ko iegūst no "Streptomyces floridae" un "Streptomyces puniceus"; lieto tuberkulozes terapijā.
- valicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- vallicepobufagīns C26H38O5, sirds inde, ko iegūst no krupja "Bufo valliceps" ādas dziedzeriem.
- palmitīns C3H5(C16H31O2)3, glicerīna tripalmiāts, kas kopā ar stearīnu veido cieto tauku lielāko daļu.
- hidnokarpskābe C5H7(CH2)10-COOH, glicerīda veidā atrodama čolmugras eļļā.
- slīce Cekulainais dūkuris ("Podiceps cristatus", senāk "Lophaethya cristata").
- Cekuļupīte Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
- Mazuļu strauts Cekulupīte Jaunlaicenes un Apes pagastā.
- Zvirgzdupīte Cekulupītes kreisā krasta pieteka Apes pagastā, augštece - Jaunlaicenes pagastā, senāk uzskatīta par Vaidavas pieteku, bet tagadējā Cekulupītes augštece par Zvirgzdupītes pieteku; Cerkaļupīte; Dzerkaļupīte; Klinču upe; Vāciņupīte.
- etilceluloze celulozes etilēteris [C~6~H~7~O~2~(OH)~3-x~(OC~2~H~5~)~x~]~n~, ko iegūst no alkalicelulozes, par alkilējošo reaģentu izmantojot etilhlorīdu
- praiss Cena, atalgojums (angļu "price").
- neirocisticerkoze Centrālās nervu sistēmas infekcija ar cūku lenteņa ("Taenia solium") cisticerkiem.
- peka cepure, mice
- virsāja cetrārija cetrāriju suga ("Cetraria olivetorum syn. Cetraria ericetorum"), tai ir šaurākas lapoņa daivas un pseidocifelas gar daivu malām, sastopama retāk
- alilspirts CH2=CHCH2OH - nepiesātināts spirts; bezkrāsains šķidrums ar asu smaku; izmanto sintētiskā glicerīna ražošanā, polimēru rūpniecībā.
- pelargonskābe CH3(CH2)7COOH, taukskābe, ko iegūst, oksidējot oleīnskābi; dabā atrodas dažu augu eļļu glicerīdos.
- ceturtdaļcicero Cicero bieznes (12 punkti) ceturtdaļas apzīmējums - 3 punkti.
- darva Cieto kurināmo sausās pārtvaices produkts - eļļains, parasti melns, šķidrums ar asu, īpatnēju smaku.
- cisticerkoze Cilvēka un dzīvnieku invāzijas slimība, ko izraisa parazitējošs cisticerks.
- mezocefāļi Cilvēki, kas pēc galvas formas ierindojami starp brahicefāļiem (īsgalvjiem) un dolihocefāļiem (gargalvjiem).
- miegapūznis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
- miegulis Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
- miega mice Cilvēks, kas daudz guļ; miegamice (1).
- Cīrihe Cīrihes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1729 kvadrātkilometri, 1332900 iedzīvotāju (2009.).
- finnoze Cisticerkoze - cilvēka un dzīvnieku slimība, ko izraisa lenteņu kāpuri - finnas jeb cisticerki.
- finoze Cisticerkoze, helmitozes veids, ko izraisa lentes tārpu kāpuri.
- putrāmi Cisticerkozes tievkaklainās finnas.
- Cūga Cūgas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 239 kvadrātkilometri, 110800 iedzīvotāju (2009.).
- gliceroze Cukurs, ko iegūst, oksidējot glicerīnu (glicerīna aldehīds un dioksiacetons).
- Čehijas–Morāvijas augstiene Čehu masīva dienvidu daļa (čehu val. "Českomoravska vrchovina"), Čehijas vidienē, garums - \~150 km, lielākais platums - 100 km, augstākā virsotne - Javoržices kalns - 837 m
- Kamenice Česka Kamenice - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 5560 iedzīvotāju (2012. g.).
- Velenice Česke Velenice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.).
- konkordance Četru cicero, t. i. 48 punktu liela burtu vai saliekamā materiāla tipogrāfiska garuma un platuma vienība.
- Vaidavas pazeminājums dabas apvidus Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, platība — 221 kvadrātkilometrs, lokveidīgi atdala Veclaicenes un Malienas pauguraini, rietumos robežojas ar Trapenes līdzenumu
- Trapenes līdzenums dabas apvidus Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes austrumu daļā, platība — 125100 ha, robežojas ar Otepē augstieni Igaunijā, Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraini, Vaidavas pazeminājumu, Malienas pauguraini, Gulbenes paugurvalni, Augšgaujas pazeminājumu un ar Vidzemes augstienes Aumeisteru paugurvalni
- Korneti-Peļļi Dabas liegums Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā un Apes novada Apes pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g., platība - 797 ha, aizņem 150-500 m platās un 40-60 m dziļās Korneta un Peļļu subglaciālās iegultnes, kā arī to atzarojumus.
- Avotu mežs dabas liegums Alūksnes novada Ziemeru pagastā, Vaidavas ielejā (1,5 km no upes), Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1987. g. (līdz 1999. g. botāniskais liegums), platība - 110 ha, aug Latvijā retas un aizsargājamas sugas
- Dzērves purvs dabas liegums Limbažu novada Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 396 ha, ligzdo vairākas retas putnu sugas
- Pirtsmeža purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Limbažu novada Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., platība - 571 ha, to veido purva daļa ar daudziem maziem ezeriņiem, konstatētas daudzas retas augu sugas, ligzdo retas putnu sugas; Ridas purvs
- Lielpurvs Dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Salacgrīvas pagastā un Staiceles pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1987. g., aizsargājamā platība - 1047 ha, daudz mazu ezeriņu, ligzdo daudzas putnu sugas.
- Limšēnu purvs dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība - 447 ha, dzērvenāji aizņem 43,3 ha, to segums 60%
- Ungurpils meži dabas liegums Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Staiceles pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība — 55 ha, izveidots, lai aizsargātu mitrās platlapju un melnalkšņu audzes, alas, avotus un smilšakmens atsegumus Salacas kreisā krasta nelielo pieteku krastos, ligzdo daudzas retas putnu sugas
- Dēliņkalns Dabas liegums, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes un Ziemera pagastā, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, valsts aizsardzībā kopš 1962. g. (līdz 1999. g. kompleksais dabas liegums), platība - 47 ha, raksturīga krāšņa pauguraines ainava - stāvas, egļu mežiem klātas nogāzes, tālas skatu perspektīvas.
- Salacas ieleja dabas parks Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Burtnieka līdzenumā, Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā un Piejūras zemienes Vidzemes piekrastē, Limbažu novada Salacgrīvas, Ainažu un Staiceles pagastā, kā arī Valmieras novada Ramatas, Skaņkalnes un Mazsalacas pagastā, ietilpst Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, to veido Salacas upe no Mazsalacas līdz ietekai jūrā un tās ieleja (platums — 0,2-0,5 km), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., platība — 6307 ha, izveidots, lai aizsargātu savdabīgos Salacas biotopus
- Leycesteria formosa daiļā leicestērija
- cum tacent, clamant daiļrunīga klusēšana; _burtiski_: "Ar to, ka viņi klusē, viņi kliedz" (Cicerons)
- cicerons Daiļrunīgs cilvēks, talantīgs orators; pēc izcilā Senās Romas oratora Cicerona vārda.
- regulētā komercsabiedrība dalībvalstī licencēta banka, apdrošināšanas sabiedrība vai ieguldījumu brokeru sabiedrība
- destilācija Darbība, process --> destilēt; pārtvaice.
- protokols FSP datņu pakalpojumu protokols (angļu "File Service Protocol")
- atvērtā pirmkoda programmatūra datora programmatūra, kas tiek izlaista saskaņā ar licenci, kurā autortiesību īpašnieks piešķir lietotājiem tiesības izmantot, pētīt, mainīt un izplatīt programmatūru un tās pirmkodu ikvienam un jebkuram mērķim
- sekotājdators Dators, kas izpilda tās pašas operācijas, ko veic vedējdators, un nekavējoši pārņem programmas izpildi vedējdatora atteices vai bojājuma gadījumā.
- DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
- bloks DSU datu pakalpojumu bloks (angļu "Data Service Unit")
- GPRS Datu pārraides tehnoloģija, kas nodrošina pieeju internetam un dažādu tā pakalpojumu izmantošanu - vispārējo datu pakešu pārraides pakalpojums (angļu "General Packet Radio Service").
- šnicelis Dauzītas teļa gaļas cepetis no sāngabala (kotletes); šnicele.
- atgriezeniskā transkripcija dažiem vīrusiem konstatētā DNS biosintēze uz RNS molekulas matrices
- Berenikes Mati debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Coma Berenices", saīsinājums "Com") starp Lauvu un Vēršu Dzinēju; spožu zvaigžņu nav, liela galaktiku kopa, kurā ietilpst vairāki tūkstoši galaktiku simtiem miljonu gaismas gadu attālumā, novērojams pavasarī
- mākslīgās deggāzes deggāzes, ko iegūst sausās pārtvaices ceļā vai pārgāzējot cietos kurināmos (sk. ģeneratorgāze), ogļu koksēšanas un naftas pārstrādes procesos
- melnais degunradzis degunradžu suga ("Diceros bicornis"), izplatīts Āfrikā
- selenicerejs Dekoratīvu augu ģints ("Selenicereus").
- īsspuru delfīns delfīnu suga ("Globicephala macrorhynchus"), garums 3,6-6,5 m, svars - 1000-4000 kg, dzīvo baros pa vairākiem simtiem īpatņu, tropiskajās, subtropiskajās un mērenās joslas jūrās
- micīte Dem. --> mice.
- mička Dem. --> mice.
- destilēts Destilācijas (pārtvaices) produkts, piem., naftas pārtvaicē iegūtie destilāti ir benzīns, petroleja utt.
- violetais deviņvīruspēks deviņvīruspēku suga ("Verbascum phoeniceum"), kas Latvijā ir adventīvs augs
- Skultānu kalns Dievakalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Vosvu Dieva kalns Dievakalns Veclaicenes pagastā.
- ISDN Digitālās telefonijas integrēto pakalpojumu standarts (angļu "Integrated Services Digital Network").
- sozojodolskābe Dijoda parafenolsulfoskābe, baltas adatu prizmas, kas viegli šķīst ūdenī, alkoholā un glicerīnā, lieto kā antiseptisku līdzekli.
- sprāgstželatīns Dinamīta preparāts, 8 daļu kolodija šķīdums 92 daļās glicerīna.
- pantopollīts Dinamīta šķirne, ko gatavo no nitroglicerīna un nitronaftalīna, eksplodējot rada daudz indīgu gāzu.
- dinoficeaea Dinoficeju klase.
- avota dižspārne dižspārņu suga ("Octodiceras fontanum"), Latvijā reta un aizsargājama
- patentlicence Dokuments, kas garantē tā īpašniekam monopoltiesības licenču līguma ietvaros ražot un izmantot līguma objektu.
- ragainais dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps auritus”), drukns ūdensputns ar samērā strupu knābi un paresnu kaklu, Latvijā dzīvo dažādās aizaugušās ūdenstilpēs, gājputns
- pelēkvaigu dūkuris dūkuru dzimtas suga (“Podiceps grisegena”), samērā drukns ūdensputns ar resnu kaklu, vaigi gaišpelēki, mugurpuse tumšbrūna, ķermeņa garums - \~43 cm, masa - 700-900 g
- cekulainais dūkuris dūkuru suga ("Podiceps cristatus"), cekuldūkuris, arī baltkakla dūkuris; meža pīles lieluma ūdensputns ar garu kaklu un taisnu, zobenveidīgu, sarkanu knābi
- melnkakla dūkuris dūkuru suga ("Podiceps nigricollis")
- krotoneļļa Dzeltenbrūna bieza eļļa, ko iegūst no "Croton Tiglium L." sēklām, krāso lakmuspapīru sarkanu un šķīst absolūtā spirtā, pēc sastāva zemāko un augstāko glicerīnu maisījums, tanī ir brīvās taukskābes un 10% sveķu, lieto dziedniecībā.
- kolkotars Dzelzs sulfāta pārtvaices sausais pārpalikums, sarkanais dzelzs oksīds; jebkurš pārtvaices sausais pārpalikums.
- oleogranulema Dzimumlocekļa ādas un zemādas iekaisums, ko izraisījuši ievadītie eļļainie šķidrumi (vazelīns, glicerīns, kampareļļa u. c.).
- bane Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banīca Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banīte Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- banītis Dzīpariem izrakstīta pašaustas drēbes mice.
- idiosoma Dzīvās vielas hipotētiska vissīkākā daļiņa; micella.
- cenuroze Dzīvnieku invāzijas slimība; helmintoze, ko ierosina cestodes "Multiceps multiceps" kāpuru stadija "Coenurus cerebralis", kas lokalizējas aitu un kazu galvas smadzenēs, retāk muguras smadzenēs; biežāk saslimst jaunās aitas, ļoti reti var invadēties zirgi, cūkas un pat cilvēks.
- klavicepstoksikoze Dzīvnieku slimība, kas rodas, ja dzīvnieki uzņem barības līdzekļus, kas inficēti ar "Claviceps paspali" sēni, kas parazitē uz savvaļas graudaugiem.
- vivere est cogitare dzīvot nozīmē domāt (_Cicerons_)
- parastā egle egļu suga ("Picea abies", arī "Picea excelsa" un "Picea vulgaris")
- Brūvera egle egļu suga ("Picea breweriana")
- Engelmaņa egle egļu suga ("Picea engelmanii")
- Kanādas egle egļu suga ("Picea glauca")
- melnā egle egļu suga ("Picea mariana")
- Sibīrijas egle egļu suga ("Picea obovata")
- Serbijas egle egļu suga ("Picea omorika")
- austrumu egle egļu suga ("Picea orientalis")
- asā egle egļu suga ("Picea pungens")
- Sitkas egle egļu suga ("Picea sitchensis")
- kedīvs Ēģiptes vicekaraļa oficiālais tituls 1845.-1914. g.
- khedive Ēģiptes vicekaraļa tituls 1867.-1914. g.; hedivs.
- Sehmeta Ēģiptiešu mitoloģijā - kara un postošās saules tveices dieviete, dieva Ra meita, dieva Ptaha sieva un dieva Nefertuma māte.
- ECDL Eiropas datorlietotāja kvalifikācijas sertifikāts (angļu "European Computer Driving Licence").
- EURES Eiropas nodarbinātības dienesti ("European employment services").
- EPO Eiropas Patentu birojs ("European Patents Office").
- EPSO Eiropas Personāla atlases birojs ("European Personnel Selection Office").
- Svētā Romas impērija Eiropas valstu apvienība 962.-1806. g., ko nodibināja vācu karalis Otons I, kurš iekaroja Ziemeļitāliju un Vidusitāliju, ietilpa arī Čehija, Burgundija, Nīderlande, Šveice u. c. zemes, tika likvidēta Napoleona karu laikā.
- greifers ekskavators, kura kausam ir divas vai vairāk izplēšamas un kopā sakļaujamas daļas, kauss ir iekārts trosēs vai piestiprināts izlicei; lieto aku, šurfu u. tml. padziļinājumu rakšanai, kā arī iekraušanas un izkraušanas darbos
- publiskais tirgotājs elektroenerģijas tirgotājs, kuram Elektroenerģijas tirgus likumā un citos normatīvajos aktos ir noteikti īpaši pienākumi un kura licencē iekļautas speciālas prasības publiskā tirgotāja pienākumu izpildes nodrošināšanai
- ESL elektroniskā programmatūras izplatīšana (angļu "electronic software licensing")
- ementāles Ementāles siers - Šveices cietā siera šķirne, ražots no govs piena, raksturīgi lieli caurumi.
- energoapgāde Enerģētikas jomā veicama komercdarbība, kurai ir nepieciešama licence un kura ietver elektroenerģijas vai siltumenerģijas ražošanu, elektroenerģijas, siltumenerģijas vai gāzes iepirkšanu, pārveidi, uzglabāšanu, pārvadi, sadali vai tirdzniecību.
- fosfogliceromutāze Enzīms, kas katalizē 3-fosfoglicerāta pārvēršanos 2-fosfoglicerātā.
- kviešu eremopīre eremopīru suga ("Erempyrum triticeum")
- acetīns Esteris, kas rodas ja glicerīna molekulai pievienojas viena, divas vai trīs etiķskābes molekulas; atrodams zivju eļļā un sviestā.
- nitroglikols Etilēnglikola un slāpekļskābes esteris, bezkrāsains viskozs šķidrums, jutīgs pret triecienu, berzi, kopā ar nitroglicerīnu un celulozes nitrātiem izmanto dinamītu un pulveru ražošanā.
- vācšveicieši Etniska grupa ("Deutch-Schweizer"), daļa no Šveices pamatiedzīvotājiem.
- italošveicieši Etniska grupa, daļa Šveices pamatiedzīvotāju.
- frankošveicieši Etniska grupa, Šveices rietumu daļas pamatiedzīvotāji, pēc izcelsmes radniecīgi frančiem, runā dienvidfranču (provansiešu) dialektos, literārā valoda - franču, ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- Sokas ezers ezers Alojas novada Staiceles pagastā, Sokas purva teritorijā, 50,4 m vjl., platība — 94 ha, garums — 1,45 km, lielākais platums — 0,95 km, lielākais dziļums — 10 m; Kodaja ezers; Kodoja ezers; Kodu ezers; Soka ezers; Sokka ezers
- Ilgājs Ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8,7 ha; garums - \~500 m, lielākais platums - \~250 m; Ilgais ezers; Vizlas ezers.
- Kalekaura ezers ezers Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, dabas liegumā "Korneti-Peļļi", Apes novada Apes pagastā, platība - 11,4 ha, garums - >700 m, platums - 150-200 m, dziļums - līdz 12 m; Purveitis; Purveits
- Maltenieku ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, garums — \~200 m, platums — \~100 m
- Kurvica ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kurvicu ezers
- Rūcu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,1 ha
- Pienotavas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 4,6 ha
- Luckas ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība - 5,1 ha
- Jaunlaicenes ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,7 ha
- Vēciņu ezers ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība- <1 ha
- Palpieris Ezers Alūksnes novada Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā, platība - 7,9 ha; Palpiera ezers; Palpiers; Palpieru ezers; Rēveļu ezers.
- Bezdibeņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
- Kugras ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kugres ezers
- Kūriņa ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Kūriņu ezers
- Trumulītis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha; Mazais Šķaunacītis; Mazais Šķaunacīts.
- Erņu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1 ha
- Sūneklis Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,7 ha; Sūnekļa ezers.
- Maskaļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,7 ha
- Koruļu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 3,8 ha; Karuļu ezers
- Romeškalna ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars
- Veclaicenes ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 10,3 ha, dziļums — līdz 3,5 m
- Lielais Paiķis ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2,3 ha, dziļums — līdz 6,8 m; Paiķis; Lielais Paiķu ezers
- Kaķīšu ezers ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
- Smilšājs Ezers Alūksnes novada Veclaicenes pagastā; platība - 2,3 ha; Smilšu ezers.
- Raicinis Ezers Balvu novada Tilžas pagastā, platība - 22,8 ha, iztek Raicene; Raicene; Raicenes ezers.
- Luknis ezers Cieceres pagastā, platība - 5,9 ha; Luknas ezers; Luknes ezers; Mices ezers; Miču ezers
- Sļepuru ezers ezers Krāslavas novada Robežnieku pagastā, platība - 16,4 ha; Gusjena ezers; Mazais Gusena ezers; Raiceļu ezers; Ūseņu ezers
- Aglonkas ezers ezers Ludzas novada Istras pagasta austrumu malā, platība - 28 ha; Pricenovas ezers, Pricimovas ezers, Pričimovas ezers
- Neišateles ezers ezers Šveices rietumu daļā (fr. “Lac de Neuchātel”, vācu “Neuenburger See”), Juras austrumu malā 423 m vjl., platība — 216 kvadrātkilometru, garums — 38 km, platums — 8 km, dziļums — līdz 153 m, atrodas subglaciālā vagā
- Tūnas ezers ezers Šveices vidienē (_Thuner See_), Bernes Alpu priekškalnēs 558 m vjl., lielākais dziļums — 218 m, tektoniski glaciāla izcelsme, augsti krasti, zivīm bagāts
- Fīrvaldšteterezers Ezers Šveices vidienē ("Vierwaldstaetter See") 434 m vjl., platība - 114 kvadrātkilometru, dziļums līdz 214 m
- Cīrihes ezers ezers Šveices ziemeļu daļā, plakankalnē 406 m vjl., platība — 8850 ha, garums — 40 km, platums — 1-4 km, dziļums — līdz 143 m
- Vircelis ezers Valkas novada Ērģemes pagastā, Turnas ezeru grupā, platība - 5,3 ha, garums un platums - >250 m; Viceļa ezers; Vircēlis; Virceļa ezers; Virdēlis; Viruļa ezers
- Mazais Paiķis ezers Veclaicenes pagastā, platība - 1,3 ha; Paiķis; Mazais Paiķu ezers
- Mācītājmuižas ezers ezers Veclaicenes pagastā, platība — 1,1 ha
- Korneta ezeri ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, rietumu-austrumu virzienā izstiepto ezeru grupu veido Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, šai ezeru virknei ziemeļos pievienojas Mellītis, Lielais Baltiņš un Mazais Baltiņš
- revertāze Ferments, kas katalizē DNS sintēzi uz RNS matrices; atgriezeniskā transkriptāze.
- gliceridāze Ferments, kas katalizē glicerīdu hidrolīzi.
- hemicelulāze Ferments, kas katalizē hemicelulozes hidrolīzi.
- RNS sintetāze ferments, kas katalizē RNS sintēzi uz RNS matrices
- lipāze Ferments, kas sadala taukus glicerīnā un taukskābēs.
- Juniperus media Ficera kadiķis.
- Freiburga Fribūra - kantons Šveices Konfederācijā.
- momentuzņēmums galvenās atmiņas vai videoatmiņas kopija, ko fiksē noteiktā laika brīdī un pārsūta uz printeri vai cieto disku; to periodiski atjauno, lai atteices gadījumā atjaunotu sistēmu
- Glarusa Glarusas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 685 km^2^, 38400 iedzīvotāju (2009. g.).
- Medajtērce Glāžupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Gaņģupīte Glāžupes labā krasta pieteka Alojas novada Staiceles pagastā, izteka Igaunijā, garums - 7 km
- Maldupīte Glāžupes labā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - 6 km; Maldupe.
- glicerīnskābe Glicerīna oksidācijas produkts; muskuļu kontrakciju fosfātu cikla starpprodukts.
- oleīns Glicerīna oleīnskābes esteris.
- stearīns glicerīna un stearīnskābes esteris, dzīvnieku un augu tauku sastāvdaļa
- glicerīdi glicerīna un taukskābju esteri; augu un dzīvnieku tauku galvenā sastāvdaļa
- glicerofosfāti glicerīnfosforskābes sāļi; lieto medicīnā organisma spēcināšanai un tonizēšanai
- egļu gliemezene gliemezeņu suga ("Hygrophorus piceae")
- Grenlandes valis gludvaļu dzimtas suga ("Balaena mysticetus")
- Lesteršīra Grāfiste Lielbritānijā ("Leicestershire"), Anglijas vidusdaļā, administratīvais centrs - Lestera, platība - 2156 kvadrātkilometri, 1043800 iedzīvotāju (2017. g.).
- skitogens Grāmatu spiestuvēs ar glicerīnu un ciļņošanu veidots ādas surogāts.
- Graubindene Graubindenes kantons Šveices Konfederācijā ("Graubuenden"), administratīvais centrs - Kūra, platība - 7105 kvadrātkilometri, 190600 iedzīvotāju (2009.).
- vilkazobi Graudzāļu slimība, ko izraisa parazītiska sēne ("Claviceps purpurea"), šīs slimības bojāti graudi; melnie graudi.
- atvašu grimonis grimoņu suga ("Swida sericea")
- virsāja grīslis grīšļu suga ("Carex ericetorum")
- sāres grīslis grīšļu suga ("Carex panicea")
- spicenes Grupa "Spice Girls"; šīs grupas locekles.
- kokšķiedra Grūti sagremojamu vielu komplekss, kas veido augu šūnu apvalku; galvenās sastāvdaļas ir celuloze, hemiceluloze, pentozāni un lignīns; atgremotāju priekškuņģos, kā arī zirga un truša aklajā zarnā to daļēji noārda baktērijas un infuzorijas.
- Vīksnu alas ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais piemineklis Salacas labajā krastā, 3,5 km lejpus Staiceles tilta, Staiceles pagastā pie Vīksnu mājām, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., aizsargājamā platība — 0,8 ha, ala izveidojusies dzeltena smilšakmens iezī, ieeja ovāla 2 m augsta un >1 m plata, priekštelpa augstāka, galvenā ala taisna, 24 m gara, pa kreisi no tās — 2 sānzari (garums — 8 m un 4,4 m), nedaudz augstāk ir otra ala ar 3 ejām \~20 m kopgarumā
- Guetzenstein Ģicenšteines muiža, kas atradās Ilūkstes apriņķa Laucesas pagastā.
- ātršāvējhaubice Haubice ar palielinātu šaušanas ātrumu, un parasti var veikt līdz 6 šāvieniem minūtē.
- pašgājējhaubice Haubice, kas uzmontēta uz motorizētas šasijas ar riteņu vai kāpurķēžu piedziņu.
- gaubica Haubice.
- chelicerata Helicerāti.
- zobenastes Helicerātu apakštipa senčauļu klases kārta ("Xiphosura"), ķermenis (garumā līdz 90 cm) sastāv no galvkrūtīm, vēdera (katru klāj atsevišķa bruņa) un zobenveidīga postanālā izauguma, dzīvo jūrās un okeānos uz grunts.
- pedipalpas helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu otrais pāris
- heliceras Helicerātu galvkrūšu ekstremitāšu pirmais pāris.
- senčauļi Helicerātu klase ("Palaeostraca"), jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- pseidoskorpiji Helicerātu klases kārta, neīstie skorpiji, 1100 sugas, no tām Latvijā - 9; kērmenis 1-7 mm garš, saplacināts ar galvkrūšu nodalījumu un vēderu ar 11-12 posmiem, 4 pāri ejkāju, mazas knaibļveida heliceras un ļoti spēcīgas žokļkājas ar lielām spīlēm.
- ksilāns Hemiceluloze, atrodama pārkoksnētos augu šūnapvalkos, kviešu salmos, saulgriežu sēklu mizās u. c.; hidrolizējot ar skābi, rodas ksiloze.
- kompozītmateriāls Heterogēns konstrukciju materiāls kas sastāv no divām vai vairākām atšķirīgām sastāvdaļām ar izteiktu robežvirsmu starp tām; to veido nemetālisks pamatmateriāls (matrice), kurā noteiktā kārtībā izvietoti dažādas izcelsmes pastiprinošie elementi (dispersas daļiņas, monošķiedras, šķiedru kūļi u. c.).
- buferattālums Horizontālas attālums no kodolsprādziena epicentra, kas, ja to pieskaita drošības radiusam, dod vēlamo pārliecību, ka netiks pārsniegta vēlamā riska pakāpe.
- Hradeca pie Moravices Hradeca pie Moravices - pilsēta Čehijā, Morāvijas-Silēzijas apgabalā, 5470 iedzīvotāju (2012. g.).
- iekārtošana Iekārtošana darbā - starpniecības funkcija, pasākumi, kurus veic nodarbinātības Valsts dienests vai citas institūcijas, kuras saņēmušas attiecīgu atļauju, licenci, lai palīdzētu darba spējīgām personām atrast darbu un iekārtoties tajā, ja viņām to neizdodas izdarīt patstāvīgi.
- OHIM Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs (preču zīmes, paraugi un modeļi) - ("Office for Harmonization in the Internal Market (Trade Marks and Design)").
- Levantīnas ieleja ieleja Šveices dienvidu daļā ("Leventina"), ko izveidojusi Tičīno upe 36 km garā posmā no Airolas pie Sengotarda pārejas līdz Brenno upes ietekai
- artilērija Ieroču šķira, kuras daļu un apakšvienību apbruņojumā ir lielgabali, haubices, mortīras, mīnmetēji, šaušanas koriģēšanas līdzekļi, kā arī attiecīgie transportlīdzekļi.
- protokols TOP iestāžu automatizācijas protokols (angļu "Technical and Office Protocol")
- Demperu strauts ietek Raipala ezerā Alūksns novada Veclaicenes pagastā
- Ziemeļu Priekšpalpi ietver Šveices, Bavārijas, Austrijas Alpus
- triglicerīds Ikviens glicerīna esteris, kurā visas trīs hidroksilgrupas esterificētas ar karbonskābi.
- Vizlas ezers Ilgājs Veclaicenes pagastā.
- Ilgais ezers Ilgājs, ezers Veclaicenes pagastā.
- nemateriālie ieguldījumi ilgtermiņa ieguldījumu daļa, kuriem nepiemīt fiziska vai materiāla forma, bet tie uzņēmumiem dod ienākumus vai rada apstākļus normālam darbam un ienākumu saņemšnai (ietilpst pētniecības darba un uzņēmuma attīstības izmaksas, koncesijas, patenti, licences, preču zīmes un līdzīgas tiesības, uzņēmuma nemateriālā vērtība, avansa maksājumi par ieguldījumiem)
- Engadīna Innas augšteces ieleja Rētijas Alpos ("Engadin"), Šveices austrumos, garums - \~90 km, kūrorts, ziemas sporta centrs, dienvidu nogāzē Šveices nacionālais parks, kas izveidots 1914. g., lai aizsargātu floru un faunu.
- INSIS Integrēto pakalpojumu starpiestāžu sistēma ("Interinstitutional system of integrated services").
- norīts Īpaši aktīva ogle, ko lieto, glicerīna, cukuru, tauku, minerāleļļu u. tml. balināšanai.
- SMS īsziņa jeb SMS (angļu _Short Message Service_) ir GSM mobilo sakaru sistēmas pakalpojums, kas, izmantojot, standartizētus saziņas protokolus, ļauj lietotājam ar mobilā tālruņa palīdzību sūtīt un saņemt īsus ziņojumus
- sečentisms Itāliešu literatūras un mākslas stila novirziens, kas visspēcīgāk izpaudās 17. gs. (it. "seicento").
- Askoli Pičēno province Itālijas Markes reģiona province (_Provincia di Áscoli Piceno_), platība - 1228 kvadrātkilometri, 212800 iedzīvotāju (2012. g.), iedalās 49 komūnās.
- licencēt Izsniegt licenci; kaut ko ar licenci atļaut.
- ultrabrahicefālija Izteikta brahicefālija, kuras gadījumā galvaskausa indekss >90.
- SEGA Japānā dibināta starptautiska video spēļu un aparatūras izstrādes firma (angļu val. "SErvice GAmes").
- bāzes dzinējs jauna dzinēju tipa dažādu modifikāciju pirmais paraugs, kas būtiski atšķiras no iepriekšējo dzinēju konstrukcijas un raksturlielumiem; dzinējam varbūt moduļkonstrukcija, kas sastāv no atsevišķām saliekamām vienībām, kuras var nomainīt ekspluatācijā (atteices, bojājumu, resursa izlietošanas, modifikācijas gadījumos)
- naftas pārstrāde jēlnaftas pārstrāde pēc tās izsūknēšanas no zemes - gāzu, ūdens, sāļu un mehānisko piemaisījumu atdalīšana un naftas pārtvaice
- Zonape Joglas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, garums - \~2 km
- Jura Juras republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Delemona, platība - 838 kvadrātkilometri, 70000 iedzīvotāju (2009.).
- licenciāts Juridiska persona, kas ir iegādājusies no izgudrojuma patenta, tehnoloģijas u. c. īpašnieka licenci ar tiesībām šo tehnoloģiju vai pieredzi noteiktās robežās izmantot.
- sistēmas dalībnieks juridiskā persona, kas noteiktā kārtībā saņēmusi Finanšu un kapitāla tirgus komisijas speciālo atļauju (licenci) ieguldījumu pakalpojumu sniegšanai
- punkts juridiski saistoša dokumenta (piem. likuma, licences) fragments
- micenieks Kāds, kam galvā ir mice.
- ķebarkājis Kāds, kas nesaprotami raksta (skricelē) burtus; nesaprotams, ķeburīgs rokraksts.
- cekulzīriņš Kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas suga ("Sterna sandvicensis"), balts putns ar gaišpelēku muguru un spārnu virspusi, melnu galvas virsu un melnu cekulu, \~40 cm garš, Latvijā dažkārt nelielā skaitā sastopams vasarā un caurceļošanas laikā.
- Kaķīšu Kaķīšu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platīiba - 1,7 ha
- mollīns Kālija ziepes no cūku taukiem ar 20% glicerīna saturu, lieto farmācijā ziežu pagatavošanai.
- Kalna Kalna dzirnavezers - Kalndzirnavu dzirnavezers Staiceles pagastā.
- Kalndzirnavu Kalndzirnavu dzirnavezers - uzpludināts uz Līvupes Alojas novada Staiceles pagastā, platība - 3 ha; Kalna dzirnavezers.
- Sniķera kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, paugurs ar divām virsotnēm, absolūtais augstums - 178,2 m vjl., relatīvais augstums - 18 m, garums - 300 m, platums - 200 m
- Sūru kalns kalns Alūksnes augstienē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, absolūtais augstums - 221,7 m vjl., relatīvais augstums rietumu pusē - 36 m
- Sauleskalns Kalns Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir sarežģītas uzbūves lielpaugurs, ar vairākām virsotnēm, garums - 2,5 km, platums - 1,3 km, absolūtais augstums - 266,6 m vjl., relatīvais augstums - 63 m
- Ķauķu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, 2 km uz dienvidiem no Dēliņkalna, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, izolēts, apaļš paugurs, absolūtais augstums - 210,3 m, relatīvais augstums - 30 m
- Dadzu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Apekalna, absolūtais augstums - 225 m vjl., relatīvais augstums - 50 m, kupolveida paugurs, apaudzis ar kokiem un labi izceļas apkārtējā ainavā; Daudzu kalns
- Melnokauļu kalns kalns Alūksnes augstienes ziemeļu daļā, Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1,5 km uz dienvidrietumiem no Dēliņkalna, izolēts paugurs \~300 m diametrā, absolūtais augstums - 210 m vjl., relatīvais augstums - 50 m
- Dēliņkalns Kalns Alūksnes novadā uz Jaunlaicenes un Ziemera pagasta robežas, absolūtais augstums - 271,5 m vjl., relatīvais augstums - \~71 m
- Dievakalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ir \~100 m garš, kukuļveidīgs paugurs ar īpaši stāvu dienvidu nogāzi pret Koruļu ezera ieleju, tas paceļas \~60 m virs ezera līmeņa, kalnā atrodas 4 prāvi akmeņi, no kuriem lielāko dēvē par Māras pēdas akmeni; Vosvu Dieva kalns.
- Pilskalns Kalns Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, Pilskalna ezera ziemeļu krastā, absolūtais augstums - 247 m vjl., relatīvais augstums - 82,5 m, garums - 1,2 km, platums - līdz 0,6 km; Drusku pilskalns.
- Ectāles Alpi kalnu grēda Austrumalpos, Austrijas dienvidrietumos, uz Itālijas robežas, darums - ~75 km, augstākā virsotne - 3774 m (Vildšpice), virs 3200 m - mūžīgais sniegs, šļūdoņi
- Lepontijas Alpi kalnu grēda Rietumalpos ("Alpi Lepontine"), uz Šveices un Itālijas robežas, garums - \~130 km, augstākā virsotne - 3384 m (Blinderhorns), mūžīgais sniegs - virs 2900 m
- Karvendels Kalnu grēda Tiroles Alpos ("Karwendel"), starp Innas ieleju un Izāras augšteci, Austrijā un Vācijā, augstākā virsotne - Birkaršpice (2756 m).
- Penninu Alpi kalnu grēdas Rietumalpos (it. val. "Alpi Pennine", fr. val. "Alpes Pennines"), uz Itālijas un Šveices robežas, starp Simplona un Senbernāra pāreju, garums - \~100 km, augstākā virsotne - 4634 m, \~370 šļūdoņu ar kopējo platību 430 kvadrātkilometru
- Bernīna Kalnu masīvs Rētijas Alpu augstākajā daļā, Šveices dienvidaustrumos, uz Itālijas robežas, starp Innas un Adas augšteci, augstākā virsotne – 4049 m
- Senbernāra pāreja kalnu pāreja Penninu Alpu rietumu daļā (fr. "Grand-Saint-Bernar", it. "Gren San Bernardo"), uz Šveices un Itālijas robežas, uz austrumiem no Monblāna 2469 m vjl., autoceļs pa Dranas ieleju savieno Augšronas ieleju Šveicē ar Aostas ieleju Itālijā
- Materhorns Kalnu virsotne Penninu Alpos (vācu val. "Matterhorn"), uz Šveices un Itālijas robežas, augstums - 4478 m
- Kamenice Kamenice pie Lipas - pilsēta Čehijā, Visočinas apgabalā, 3920 iedzīvotāju (2012. g.).
- Kamizāno Kamizāno Vičentīno - pilsēta Itālijā ("Camisano Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 10800 iedzīvotāju (2014. g.).
- kāmjžurka Kāmjveidīgo dzimtas ģints ("Cricetomys"), 4 sugas.
- Gambijas kāmjžurka kāmjžurku suga ("Cricetomys gambianus"), kurai ir asa oža, tāpēc Āfrikā tām iemācīts meklēt kājnieku mīnas
- kampareļļa Kamparkoka lapu un koksnes pārtvaices rezultātā iegūstams šķīdums, kas izdalās reizē ar kamparu; izgatavojams arī sintētiskā ceļā ievadot sausu hlorūdeņradi terpentineļļā.
- Kampofeliče Kampofeliče di Ročella - pilsēta Itālijā ("Campofelice di Roccella"), Sicīlijas reģiona Palermo provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- sprūss Kanādas egle ("Picea glauca").
- CSU/DSU kanāla pakalpojumu bloks / datu pakalpojumu bloks (angļu "Channel Service Unit/Data Service Unit")
- Valē kantons Šveices Konfederācijā (fr. _Valais_, vācu _Wallis_), administratīvais centrs - Sjona, platība - 5224 kvadrātkilometri, 303200 iedzīvotāju (2009.)
- Vo Kantons Šveices Konfederācijā (fr. "Vaud", vācu "Waadt"), starp Neišateles un Ženēvas ezeru, administratīvais centrs - Lozanna, platība - 3212 kvadrātkilometru, 688500 iedzīvotāju (2009.).
- Fribūra kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1671 kvadrātkilometri, 268100 iedzīvotāju (2009.); Freiburga
- Untervaldene Kantons Šveices vidienē ("Unterwalden"), uz dienvidiem no Fīrvaldšteterezera, sastāv no diviem puskantoniem - Osvaldenes un Nidvaldenes.
- Apencelle kantons Šveices ziemeļaustrumos, sastāv no 2 puskantoniem
- Ārgava kantons Šveices ziemeļos (_Aargau_), pie robežas ar Vāciju, platība - 1403,73 kvadrātkilometri, 612600 iedzīvotāju (2010. g.), administratīvais centrs - Ārava
- dubultuzacu kāpelētājķauķis kāpelētājķauķu suga "Acrocephalus bistrigiceps"
- sausserdis Kaprifoliju dzimtas ģints ("Lonicera"), stāvs vai vijīgs krūms ar veselām lapām un divlūpainiem, retāk gandrīz kārtniem ziediem, 200 sugu, Latvijā konstatētas 2 sugas, introducēts \~40 sugu.
- purpura kardinālstērste kardinālstērstu suga ("Cardinalis phoeniceus")
- spidiļķis Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdens zivs ar plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sudrabotiem sāniem un zaļganzilu svītru astes daļā; pempiņš.
- ilgana Karpu dzimtas suga ("Rhodeus sericeus", senāk "Rhodeus amarus"), neliela saldūdeņu zivs, līdzīga sīkai karpai (līdz 9 cm garumā), bet bez ūsām, augstu plakanu ķermeni, lielām zvīņām, sidrabotiem sāniem; spidiļķis; pempiņš.
- saute Karstums, arī karsēšanās; tveice.
- tvīce Karstums, tveice.
- tvīksme Karstums, tveice.
- Kaulitzen Kaulices muiža, kas atradās Tukuma apriņķa Remtes pagastā.
- sanatogens Kazeīnu (95%) un glicerīnfosforskābo nātriju (5%) saturošs preparāts (balts pulveris bez garšas un smakas), ko lietoja kā viegli sagremojamu vielu dažādu kuņģa un zarnu slimību gadījumos, kā arī nervu stiprināšanai.
- gravicembalo Klavicembale - 18. gs. klavieru paveids.
- noviciāts Klostermāja, kur noviči (novices) pavada pārbaudes laiku.
- Klotiņa Klotiņa ezers - Klotiņu ezers Veclaicenes pagastā.
- Klotiņu Klotiņu ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 8 ha; Klotiņa ezers.
- Kodaja Kodaja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
- Kodaji Kodaju purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Limbažu novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodu-Kapzemes purvs.
- Kodoja Kodoja ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
- Kodu Kodu ezers - Sokas ezers Staiceles pagastā.
- Kodu-Kapzeme Kodu-Kapzemes purvs - Sokas purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (tā ziemeļu daļa ir Igaunijā); Soku purvs; Kodaju purvs.
- koksnes štancēšana koksnes griešana ar matrices un puansona palīdzību
- komercpilnvarotājs Komercpilnvarojuma licences pārdevējs, kurš pret vienreizēju un/vai regulārām iemaksām licences ieguvējam piedāvā savu pieredzi, ražošanas iekārtas, metodes, produkta koncepciju, paturot kontroles tiesības par ražoto produktu kvalitāti, izgatavošanas tehnoloģijas ievērošanu utt.
- franšīze Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam.
- frenčaizings Komercpilnvarojums, līgums, ar ko izstrādājuma ražotājs tā ražošanas licenci un prečzīmi pārdod citam uzņēmumam.
- apsardzes komersants komersants, kas saņēmis speciālo atļauju (licenci) apsardzes darbības veikšanai un sniedz apsardzes pakalpojumus
- piena tauki komplicēts glicerīna un taukskābju esteru maisījums
- stikltekstolīts Kompozītmateriāli, kas sastāv no polimēru saistvielas (matrices) ar stiklauduma pildvielu; lieto izturīgu konstrukciju un detaļu izgatavošanai dažādās mašīnbūves nozarēs, celtniecībā, mājsaimniecības un sporta inventāram u. c.
- SMDS komutējami vairākmegabitu datu pakalpojumi (angļu "Switched Multimegabit Data Services")
- SMDS komutējams multimegabitu datu pārraides pakalpojums (angļu "Switched Multimagabit Data Service")
- CPVO Kopienas Augu šķirņu birojs ("Community Plant Variety Office").
- CORDIS Kopienas Pētniecības un attīstības informācijas dienests ("Community Research and Development Information Service").
- Korģītes strauts Korģes labā krasta pieteka Salacgrīvas pagastā, augštece un izteka Staiceles pagastā.
- Korneta Korneta ezeri - ezeru grupa Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada ziemeļos pie Igaunijas robežas, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidū, Pilskalna, Dzērves, Ievas, Mazais un Raipala ezers, kā arī Mellītis, L. Baltiņš un M. Baltiņš.
- Schreibershof Korneta muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- inkorporācija Korporāciju licencēšanas process, t. i. juridiskas personas statusa piešķiršana personu grupai saskaņā ar likumu.
- inkorporēšana Korporāciju licencēšanas process, t. i. juridiskas personas statusa piešķiršana personu grupai saskaņā ar likumu.
- Karuļu ezers Koruļu ezers Veclaicenes pagastā.
- glicerildistearāts Kosmētikas sastāvdaļa (iegūst no glicerīna un stearīnskābes, var būt dzīvnieku izcelsme), emulgators, mīkstinātājs, lieto ādas atsvaidzinātājos, skropstu tušās, šampūnos, var izraisīt alerģiskas reakcijas, kontakta dermatītu.
- Kirājhelmeca Krāļovski Hlmeca - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.).
- krāskodne Krāsojoša kodne, beice.
- lauztā sirds krāšņā sirdspuķe ("Dicentra spectabilis"), ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu, daudzgadīgs magoņu dzimtas lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros
- alkšņu krāšņvabole krāšņvabolu dzimtas suga ("Dicerca alni"), Latvijā aizsargājama
- skretelēt Krecelēt, kricelēt.
- kreucers Kreiceris.
- cryptophyceae Kriptoficeju klase.
- kaprīnskābe Kristāliska taukskābe, kas glicerīda veidā atrodama sviestā u. c. dzīvnieku taukos.
- Kugres ezers Kugras ezers Veclaicenes pagastā.
- šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
- Karogu Baznīckalniņš kulta vieta Staiceles pagastā, \~2 km uz dienvidiem no Staiceles, 6-7 m augsts uzkalns (garums - \~20 m, platums - 15 m), tā rietumu pakājē atrodas avotains smilšakmens atsegums
- Kūriņu ezers Kūriņa ezers Veclaicenes pagastā.
- UPS Kurjerpasta (eksprespasta) uzņēmums (angļu "United Parcel Service").
- Cermate Kūrorts Šveices dienvidos, Valē kantonā, Materhorna un Monterozas piekājē 1620 m vjl., trosu dzelzceļš uz Gornergrati (3136 m vjl.).
- Lamekins Kuršu valdnieks 13. gs., ir vienīgais no kuršiem kura vārds ("Lammekinus rex de Curonia") ierakstīts līgumā, ko 1230. g. 28. decembrī Romas pāvesta vicelegāts Alnas Balduīns noslēdza ar Bandavas, Piemares un Ventavas zemes kuršiem.
- Kurvicu ezers Kurvica ezers Jaunlaicenes pagastā.
- īsastes krūmķauķis ķauķu apakšdzimtas suga ("Cettia squameiceps")
- helvēti Ķeltu cilts, kas 1. gs. pr. m. ē. dzīvoja tagadējās Šveices teritorijā.
- maizes ķirmis ķirmju dzimtas suga ("Stegobium paniceum syn. Sitodrepa panicea")
- GMP Labas ražošanas prakses standarts (angļu "Good Manufacturing Practice").
- resursa izmēģinājumi laboratorijas aviokonstrukciju izmēģinājumi līdz atteicei (sabrukšanai, plaisām, darbspēju zudumam), izmantojot pēc iespējas pilnīgāku ārējo iedarbību imitēšanu atbilstoši tipiskiem ekspluatācijas apstākļiem, lai konstatētu konstrukcijas trūkumus
- HAND Lai tev jauka diena (angļu "have nice day"; īsziņās).
- Oppekaln Laicienes muiža, kas atradās Valkas apriņķa Veclaicenes pagastā.
- kaliptra Lapu sūnām sporogona daļa, kas līdzīgi uzmauktai micei ietver sporu vāceli.
- dižspārne Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases spārneņu dzimtas ģints ("Octodiceras"), \~15 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
- Helvetia Latīniskais Šveices nosaukums, cēlies no senajiem iedzīvotājiem - helvētiem.
- katrans Latviešu literatūra sastopams nosaukums augam "Statice Gmelini", kas ljas florā nav sastopams.
- zaļais slēpgalvis Latvijā bieži sastopama slēpgalvju ģints suga ("Cryptocephalus sericeus").
- sausseržu raibspārnis Latvijā visbiežāk sastopamā raibspārņu suga ("Zygaena lonicerae"), kāpuri dzīvo uz āboliņiem, vanagnadziņiem.
- izložu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība un atsevišķos gadījumos arī biedrība vai reliģiskā organizācija, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences izložu organizēšanai.
- azartspēļu organizētājs Latvijas Republikā reģistrēta kapitālsabiedrība, kura Azartspēļu un izložu likumā noteiktajā kārtībā ir saņēmusi nepieciešamās licences azartspēļu organizēšanai.
- lauztā Lauztā sirds - magoņu dzimtas sirdspuķu ģints ("Dicentra") suga ("Dicentra spectabilis"), kas savvaļā aug Ķīnas ziemeļu daļā un Japānā, Latvijā audzē kā krāšņumaugu.
- sirsniņa Lauztā sirds - sirdspuķu suga, ilggadīga dārza puķe ("Dicentra spectabilis").
- karalina Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- ķeizarkronis Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- serga Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sergas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztiņa Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirsniņas Lauztā sirds ("Dicentra spectabilis").
- sirdslauztas lauztās sirdis ("Dicentra spectabilis")
- Bohdaneča Lāzne Bohdaneča - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.).
- leycesteria Leicestērijas.
- daiļā leicestērija leicestēriju suga ("Leycesteria formosa")
- ļenga Lempis, miegamice, gļēvulis.
- Libčice Libšice pie Vltavas - pilsēta Čehijā, Vidusčehijas apgabalā, 3350 iedzīvotāju (2012. g.).
- licejists Liceja audzēknis.
- licences darbības zona licencē noteikta teritorija, kurā ir tiesīgs darboties konkrētais energoapgādes komersants un enerģijas lietotājs
- avioceļojumu organizatora licence licence, kas jāiegūst ikvienai personai vai uzņēmumam, kas vēlas piedāvāt kompleksos ceļojumu pakalpojumus vai līgumreisa lidojumus, kas izveidota, lai aizsargātu ceļotājus gadījumos, kad uzņēmums tiek likvidēts
- licentia Licence.
- licenciārs Licences devējs.
- atklātais pensiju fonds licencēta finanšu sabiedrība, kas pieņem privātpersonu pašu un viņu labā iemaksātos līdzekļus un organizē to apsaimniekošanu, lai nodrošinātu šīm personām naudas uzkrājumus vecumdienām
- elektroenerģijas sistēmas operators licencēta kapitālsabiedrība, kura sniedz sistēmas pakalpojumu
- energoapgādes komersants licencēts komersants, kas nodarbojas ar energoapgādi
- līcene Licenis.
- Lizenthof Licentes muiža, kas atradās Ventspils pilsētā.
- brokeru sabiedrība licenzētu brokeru akciju sabiedrība, kas vērtspapīru tirgū veic starpniecības darījumus
- lidojums autorotācijas režīmā lidojums nesošās gaisa skrūves darba režīmā, kad enerģija skrūves griešanai tiek ņemta no plūsmas (normāls darbība režīms autožīriem, bet helikopteriem rodas spēka iekārtas atteices gadījumā)
- borta žurnāls lidojumu uzskaites žurnāls, kas ietver šādu informāciju: gaisakuģa valstisko piederību un reģistrējumu; aviokompānijas pilnu nosaukumu; apkalpes locekļu uzvārdus un amatus; lidojuma plānu; lidojuma tipu (privāts, aviācijas specdarbi, regulārais vai čartera reiss u. tml.); lidojuma laikā novērotās aviotehnikas darba novirzes no normas, bojājumus un atteices; bojājumu novēršanu; uzpildi ar degvielu un tās atlikumu; piederumu komplektu; gaisakuģa tehniskos parametrus
- hedivs Līdz 1914. g. oficiāls, mantojams Ēģiptes vicekaraļa tituls, ko 1867. g. viņam piešķīra Turcijas sultāns, no kura Ēģipte toreiz bija nomināli atkarīga.
- koicka Liela, neglīta, neveikla sieviete; koicele.
- Lielais Baltiņa ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā.
- Lielais Baltiņu ezers Lielais Baltiņš Veclaicenes pagastā.
- Lielbaltiņa ezers Lielais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā.
- Lielais Paiķu ezers Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Paiķis Lielais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Augšsilēzija Lielākā Polijas aglomerācija bez izteikta centra, tajā ietilpst Katovice, Radoma, Sosnoveca, Glivice, Zabže un Bitoma, 2552000 iedzīvotāju (2007. g.).
- Zvejnieku ala lielākās Vīksnu alas senāks nosaukums, Salacas labajā krastā, Staiceles pagastā
- artilērijas ierocis lielgabals, haubice, mortīra vai mīnmetējs
- buls Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; bula.
- bula Liels karstums, tveice (skaidrā, sausā laikā); dūmakains, tveicīgs, spiedīgs gaiss; buls.
- Selenecereus grandiflorus lielziedu selenicerejs
- ULS serveris lietotājnovietojuma serveris (angļu "User Location Service server")
- delignificēšana Lignīna, hemiceluložu un ekstraktvielu izdalīšana no šķeldām, tās ķīmiski apstrādājot paaugstinātā temperatūrā un spiedienā.
- landrāts Likumdevēja iestāde dažos Šveices kantonos.
- puršēnieši Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" iedzīvotāji.
- Puršeni Limbažu novada Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Puršēni" nosaukuma variants.
- Kodjakskaja Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums krieviski.
- Koddiak Limbažu novada Staiceles pagasta bijušais nosaukums.
- Limšānu purvs Limšēnu purvs Staiceles pagastā.
- Pamira-Fergānas rase lokāla rase, pieder pie lielās eiropeīdās rases dienvidu zara, raksturīgās fizikālās pazīmes: relatīvi tumša, matu, ādas un acu pigmentācija, diezgan stipri attīstīts trešējais apmatojums, šaurs un stipri izvirzīts deguns, brahicefālija, izplatīta Afganistānas ziemeļaustrumos, Tadžikistānā un Uzbekistānā
- resnie lori loru ģints ("Nycticebus")
- Lucerna Lucernas kantons Šveices Konfederācijā, platība - 1493 kvadrātkilometri, 368800 iedzīvotāju (2009.).
- VBNS Ļoti ātrdarbīgi mugurkaultīkla pakalpojumi (angļu "Very high-speed Backbone Network Service").
- hiperbrahicefālija Ļoti izteikta brahicefālija, kurā cefāliskais indekss lielāks par 85.
- nitroželatīns Ļoti spēcīga dinamītiem pieskaitāma spridzināmā viela, ko lieto īpaši cietu iežu spridzināšanai, sastāvā 92-94% nitroglicerīna un 6-8% kollodija vilnas.
- atvērtie izglītības resursi mācību un metodiskie materiāli, kas ir pieejami bez maksas un ar brīvpieejas licenci
- Cīņas ezers Mācītājmuižas ezers Veclaicenes pagastā.
- sirdspuķe Magoņu dzimtas ģints ("Dicentra"), daudzgadīgs lakstaugs ar rožsārtiem vai sarkaniem sirdsveida ziediem ķekaros.
- nou-hau Māka, prasme (angļu "know-how") - starptautisku lietišķo darījumu objekts; ietver tehniskas zināšanas, specifiskus ražošanas organizācijas u. c. noslēpumus kāda tehniska vai tehnoloģiska izgudrojuma apgūšanai un ieviešanai; tiek pirkts kopā ar izgudrojuma licenci vai patstāvīgi.
- gliftāli Mākslīgi sveķi, kurus iegūst no glicerīna un ftalskābes; izmanto laku ražošanai.
- lapegļu makstkode makstkožu suga ("Coleophora laricella")
- Maltinieka ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
- Maltinieku ezers Malltenieku ezers Jaunlaicenes pagastā.
- sausā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas ir nostiprinātā stāvoklī
- slapjā matrice matrice (izostatiskajā presēšanā), kas nav nostiprināta, bet brīvi peld presējošajā vidē
- informatīvā ribonukleīnskābe matrices ribonukleīnskābe; iRNS.
- mRNS Matrices ribonukleīnskābe.
- antikodons Matrices ribonukleīnskābes molekulas iecirknis, kas "pazīst" kodonu un ar to saistās.
- Mazais Baltiņa ezers Mazais Baltiņš, ezers Veclaicenes pagastā.
- mazā slīce mazais dūkuris ("Tachybaptus ruficollis", senāk "Podiceps fluvialis")
- Mazais Paiķu ezers Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Paiķis Mazais Paiķis, ezers Veclaicenes pagastā.
- mikroklizma Mazu šķidruma daudzumu, piem., 1-2 tējkarošu glicerīna, augu eļļas, parafīna u. c. ievadīšana taisnajā zarnā.
- algoloģija Medicīnas nozare, kas pētī asas un hroniskas sāpes, to patofizioloģiju, nocicepcijas un antinocicepcijas sistēmas, sāpju mazināšanas metodes, t.i. pretsāpju terapiju, analgētiķus un to darbības mehānismus.
- Zaicova Medņevas pagasta apdzīvotās vietas "Zaiceva" nosaukuma variants.
- Mellīša ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mellīšu ezers Mellītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- mellplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea ").
- melnplauka Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
- pēnezis Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
- rudzuvilks Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
- vilkzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
- zirgzobi Melnie graudi ("Claviceps purpurea").
- melnā slīce melnkakla dūkuris ("Podiceps nigricollis", senāk "Proctopus nigricollis")
- asociācija meža tipoloģijas taksons, ko nodala meža tipa ietvaros pēc mežaudzes 2 vai vairāku stāvu dominantēm un kondominantēm, nosaukumu vienkāršākā gadījumā veido pēc kokaudzē un zemsedzes lakstaugu stāvā biežāk sastopamo 1—3 sugu nosaukumiem, ko savieno ar pluszīmi, bet stāvu no stāva norobežo ar mīnuszīmi, piemēram, egļu + bērzu – zaķskābeņu + žagatiņu vēris (Picea abies + Betula pendula – Oxalis acetosella + Majanthemum bifolium)
- violetais mežvītenis mežvīteņu suga ("Clematis viticella")
- štoga Mice, cepure.
- smičuks Mice, neliela, apaļa cepure.
- mica Mice.
- nice Mice.
- biemis Miegamice (lamuvārda nozīmē).
- pļumete Miegamice, guļava.
- ļempurs Miegamice, lempis.
- šlāpmice Miegamice, miegaina meitene.
- miga Miegamice, sliņķis.
- minguris Miegamice, snaudulis.
- biezausis Miegamice.
- mehāniskais nociceptors mielinizēto nervšķiedru nociceptors, kas tiek aktivēts tikai pēc spēcīga mehāniska kairinātāja iedarbības
- dziļā mikoze mikoze, kas bojā dziļos audus, piem., aktinomikoze, micetoma u. c.
- landvērs Militāri formējumi Vācijas (1813.-1918. g.), Austrijas un Šveices (19. gs. un 20. gs. sāk.) armijās, veidojās no veca gadagājuma rezervistiem; 1935 Vācijā tika atjaunots, likvidēts 1945.
- MMS multivides ziņojumapmaiņas pakalpojums, kas ļauj mobilajā tīklā (uz mobilo tālruni un no tā) nosūtīt ziņas, kas ietver multivides saturu; šis standarts paplašina pamata SMS (_Short Message Service_) iespējas, ļaujot apmainīties ar īsziņām, kuru garums pārsniedz 160 rakstzīmes un var nodrošināt dažādus multivides veidus, tostarp līdz četrdesmit sekundēm video, vienu attēlu, slaidrādi no vairākiem attēliem vai audio
- Teicējnieki Murmastienes pagasta apdzīvotās vietas "Teicejnieki" bijušais nosaukums.
- enolāze Muskuļu ferments, kas katalizē fosfoglicerīnskābes pārvēršanos par fosfopirovīnogskābi.
- Pērļupīte Mustjegi kreisā krasta pieteka Igaunijā, augštece Alūksnes novadā, garums - 39 km (Latvijā 6 km, Latvijas un Igaunijas robežupe 2 km), kritums - 96 m, sākas no Trumulīša ezera pie Veclaicenes; Lakna; Laknas strauts; Sveķa upe; Sveķupe; Sloka.
- mušķērājs Mušķērāju dzimtas apakšdzimta ("Muscicapinae"), 30 ģinšu, 154 sugas, Latvijā konstatētas 2 ģintis ("Ficedula" un "Muscicapa"), 3 sugas, mazs zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputns ar īsu vai vidēji garu, pamatnē paplašinātu knābi, vāji attīstītām kājām un garu asti.
- baltkakla mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula albicollis")
- zilais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula cyanomelana")
- melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā
- Sibīrijas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula mugimaki")
- Japānas mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula narcissina")
- mazais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula parva"), sastopama arī Latvijā
- Kaukāza mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula semitorquata")
- baltuzacu mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula zanthopygia")
- jariga Nabadzīgāko iedzīvotāju pārstāvis Krievijā 16.-18. gs.; arī zemākais kalpotājs prikazos ar policejiskām funkcijām.
- degslānekļa darva naftai līdzīgs šķidrais kurināmais, degslānekļa sausās pārtvaices produkts
- mazuts Naftas pārtvaices atlikums pēc benzīna, petrolejas un dīzeļdegvielas destilēšanas no naftas.
- naftas produkti naftas pārtvaices produkti, piem., benzīns, dīzeļdegviela, ziežeļļas
- gāzeļļa Naftas pārtvaices produkts, ko nodala pēc petrolejas, bet pirms ziežeļļu frakcijām; dīzeļmotoru degviela.
- Neišatele Neišateles kantons Šveices Konfederācijā, platība - 803 kvadrātkilometri, 170300 iedzīvotāju (2009.).
- leprozīns Neitrāla, skābjizturīga, vaskam līdzīga viela, kas iegūta no lepras mikobaktērijām; sastāv no cietiem glicerīdiem un vaskiem.
- Alojas pagasta teritorija neliela pirmskara pagasta teritorijas daļa ir iekļauta tagadējā Staiceles pagastā, savukārt neliela teritorijas daļa no pirmskara Puikules un Skaņkalna pagasta ir iekļauta tagadējā Alojas pagastā
- vabolīte Neliela, noapaļotas formas automašīna, ko ražoja firma "Volkswagen", kā arī daži citi uzņēmumi, pēc šīs firmas licences.
- uzmetums Neliels grafikas, glezniecības vai tēlniecības darbs brīvā, ātrā izpildījuma manierē; arī skice (1).
- programmpirātisms Nelikumīga darbība, kuras rezultātā bez attiecīgās licences kopē un izplata programmatūru.
- polimodālais nociceptors nemielinizēto nervšķiedru nociceptors, ko aktivē dažādi kairinātāji, piem., siltums, mehānisks spiediens, iekaisuma ķīmiskie mediatori
- aparātatteice Nepareiza aparāta darbība kāda tā elementa atteices dēļ.
- linolēnskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe C~2~H~5~(CH=CHCH~2~)~3~–(CH~2~)~6~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas u. c. augu eļļu sastāvā
- linolskābe nepiesātināta alifātiskā taukskābe CH~3~(CH~2~)~3~(CH=CHCH~2~)~2~–(CH~2~)~7~–COOH, šās skābes glicerīnesteris ir lineļļas un kaņepju eļļas sastāvā; izmanto arī kā kosmētikas sastāvdaļu, emulgatoru, antistatiķi
- apdegulis nepilnīgi pārogļojies koksnes gabals sausās pārtvaices vai kokogļu ražošanas procesa cietajā atlikumā - kokoglēs
- glenospora Nepilnīgo sēņu ģints, kuras dažas sugas atrastas micetomas gadījumos.
- gritelēt Neskaidri, arī nemākulīgi rakstīt; gricelēt.
- appeižāt Neveikli apskricelēt; aptraipīt, velkot svītras.
- heterokontas Nevienādskropstainās aļģes, izskatā atgādina hloroficejas jeb zaļaļģes.
- skricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; krecelēt, kricelēt.
- krecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti rakstīt; kricelēt.
- uzkrecelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzkricelēt.
- uzskrīpāt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt; uzskricelēt.
- uzskricelēt Nevīžīgi, nekārtīgi, arī neglīti uzrakstīt: uzkrecelēt, uzkricelēt.
- skricelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); krecelīgs, kricelīgs.
- krecelīgs Nevīžīgs, nekārtīgs, arī neglīts (par rakstītu tekstu, rokrakstu); kricelīgs.
- Nidvaldene Nidvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Štansa, platība - 276 kvadrātkilometri, 40600 iedzīvotāju (2009.).
- nitrostērķeles Nitrēti stērķeļu milti, ko maisījumā ar nitroglicerīnu lieto nesasalstoša dinamīta gatavošanai.
- NTG Nitroglicerīns (angļu "nitroglycerin").
- solventnafta No akmeņogļu darvas iegūta jēlbenzola un vieglo eļļu frakcionētas pārtvaices produkts, ko lieto kā šķīdinātāju.
- augu eļļas no augiem iegūti produkti, iedala augstāko taukskābju glicerīna esteros (lipīdos) un ēteriskajās eļļās
- ādas nociceptors nociceptors, kas uztver siltumu, ķīmiskus un mehāniskus kairinājumus
- solvents Noteikta naftas vai akmeņogļu darvas pārtvaices frakcija; lieto par šķīdinātāju.
- licences kartīte noteiktas formas dokuments, ko izsniedz pārvadātājam attiecībā uz katru autotransporta līdzekli un kas apliecina, ka pārvadātājs kā autotransporta līdzekļa īpašnieks vai turētājs ir noteikumos paredzētajā kārtībā saņēmis speciālo atļauju (licenci) komercpārvadājumu veikšanai
- Včelnice Nova Včelnice - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 2320 iedzīvotāju (2012. g.).
- Limbažu novads novads Vidzemes rietumu daļā, 2009.–2021. g. ietver daļu no bijušā Limbažu rajona teritorijas: Limbažu pilsētu un Katvaru, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, 2021. g. pievienots arī Ainažu, Alojas, Braslavas, Brīvzemnieku, Liepupes, Salacgrīvas un Staiceles pagasts; robežojas ar Valmieras, Cēsu, Siguldas un Saulkrastu novadu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Alūksnes novads novads Vidzemes ziemeļaustrumos, ietver Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Veclaicenes, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojas ar Balvu, Gulbenes un Smiltenes novadu, kā arī ar Igauniju un Krieviju; 2009.-2020. g. ietvēra arī Apes pilsētu un pagastu, kā arī Gaujienas, Trapenes un Virešu pagastu
- Obvaldene Obvaldenes kantons Šveices Konfederācijā, statuss - puskantons, administratīvais centrs - Zarnene, platība - 491 km^2^, 34300 iedzīvotāju (2009.).
- izlocītā opegrafa opegrafu suga ("Opegrapha vermicellifera"), kas ir reta un Latvijā aizsargājama, konstatēta Slīterē
- kriptopīns Opijā un dažās lauztās sirds ("Dicentra") sugās atrasts alkaloīds, kas iedarbības ziņā līdzīgs papaverīnam.
- lakbenzīns Organisks šķīdinātājs, naftas pārtvaices benzīna frakcija ar viršanas temperatūru 150-200 Celsija grādi; lieto metāla virsmu attaukošanai, laku un krāsu materiālu šķīdināšanai.
- partičella Orķestra kompozīcijas skice uz 2-3 vai vairāk nošu sistēmām, gk. iedalot pa sistēmai stīgu, pūšamiem u. c. instrumentiem.
- ftalskābes anhidrīds ortoftalskābes dehidratācijas produkts; lieto fenolftaleīna, plastifikatoru un krāsvielu sintēzei, kā arī alkīdsveķu iegūšanai no glicerīna vai pentaeritrīta un laku un krāsu materiālu ražošanā
- Staiceles Ozoliņu akmens Ozoliņu akmens Limbažu novada Staiceles pagastā.
- tintsābols Ozollapu pangu lapsenēm olas iedējot izveidojies bumbuļveidīgs audu sabiezējums jeb panga uz ozolu lapām un lapu kātiem, kur attīstās kāpuri; miecskābes (tanīna) satura dēļ lietoti medicīnā, arī kā krāskodnes (beices) un melnās tintes pagatavošanai.
- brūnganā pabārbula pabārbulu suga ("Didymodon spadiceus"), Latvijā aizsargājama
- celtņa gāžošais moments paceļamā elementa un takelāžas iekārtas masas reizinājums ar celtņa izlices sniegumu
- Ziemera pagasts pagasts Alūksnes novadā ar administratīvo centru Māriņkalnā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Mārkalnes, Juanalūksnes, Alsviķu, Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastu, kā arī ar Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Semershof, krieviski — Zemerskaja
- Alsviķu pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Alūksnes pilsētu, Jaunlaicenes, Ziemeru, Jaunalūksnes, Kalncempju, Zeltiņu un Ilzenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu
- Jaunlaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Veclaicenes, Ziemeru un Alsviķu pagastu, kā arī ar Smiltenes novadu; bijušie nosaukumi: vāciski — Neu-Laitzen, krieviski — Novo-Laicenskaja
- Veclaicenes pagasts pagasts Alūksnes novadā, robežojas ar Ziemeru un Jaunlaicenes pagastu, kā arī ar Smiltenes novada Apes pagastu un Igauniju; bijušie nosaukumi: vāciski — Alt-Laizen, krieviski — Staro-Laicenskaja
- Staiceles pagasts pagasts Limbažu novada ziemeļu daļā, ar administratīvo centru Staiceles pilsētā, aptver Staiceles pilsētu, robežojas ar Alojas, Salacgrīvas un Ainažu pagastu, kā arī ar Valmieras novadu un Igauniju; bijušie nosaukumi: Staiceles pilsētas lauku teritorija, Rozēnu pagasts, vāciski — Koddiak, krieviski — Kodjakskaja
- Alojas pagasts pagasts Limbažu novadā, aptver Alojas pilsētu, robežojas ar Braslavas, Brīvzemnieku, Pāles, Salacgrīvas un Staiceles pagastu, kā arī ar Valmieras novadu; bijušie nosaukumi: Ungurpils pagasts, vāciski — Schloss-Puerkeln, krieviski — Pjurkeļskaja
- Salacgrīvas pagasts pagasts Limbažu novadā, robežojas ar Salacgrīvas pilsētu, Ainažu, Staiceles, Alojas, Pāles, Viļķenes un Liepupes pagastu, kā arī ar Rīgas jūras līci; bijušie nosaukumi: Salacgrīvas pilsētas lauku teritorija, Salacas pagasts, Vecsalacas pagasts, Lielsalacas pagasts, vāciski — Alt-Sales, krieviski — Starosalackaja
- nicekls Pagrimums, bojājums; nicekle.
- SPID Pakalpojuma veida identifikators (angļu "Service Profile Identifier").
- protokols SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
- SAP pakalpojumu izziņošanas protokols (angļu "Service Advertising Protocol")
- hipertrigliceridēmija Palielināts triglicerīdu daudzums asinīs.
- Lonicera baltica Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
- Lonicera pallasii Pallasa sausserža "Lonicera caerulea var. pallasii" nosaukuma sinonīms.
- Seišeļu palma palmu dzimtas suga ("Lodoicea seychellanum"), kuras augļu masa sasniedz 25 kg.
- Palpiera ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Palpieru ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Rēveļu ezers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- Palpiers Palpieris, ezers Jaunlaicenes un Veclaicenes pagastā.
- avicennijas Panātru rindas koku ģints ("Avicennia"), kas sastopama mangrovju audzēs.
- paparda Papardes ("Filices").
- papārde Papardes ("Filices").
- papardiņas Papardes ("Filices").
- papardis Papardes ("Filices").
- papardite Papardes ("Filices").
- papardites Papardes ("Filices").
- papardītes Papardes ("Filices").
- papards Papardes ("Filices").
- paparīte Papardes ("Filices").
- paparkliņa Papardes ("Filices").
- paparkši Papardes ("Filices").
- papārkšiņa Papardes ("Filices").
- paparkšķi Papardes ("Filices").
- paparkšķīte Papardes ("Filices").
- paparkšķītis Papardes ("Filices").
- paparksne Papardes ("Filices").
- paparkste Papardes ("Filices").
- paparkstes Papardes ("Filices").
- paparkstiņa Papardes ("Filices").
- paparksts Papardes ("Filices").
- paparņi Papardes ("Filices").
- paparnīte Papardes ("Filices").
- paparšiņa Papardes ("Filices").
- paparšķi Papardes ("Filices").
- papāršķi Papardes ("Filices").
- papārzds Papardes ("Filices").
- paparži Papardes ("Filices").
- paparziņa Papardes ("Filices").
- paparzītis Papardes ("Filices").
- paperde Papardes ("Filices").
- papērksne Papardes ("Filices").
- papernis Papardes ("Filices").
- paperži Papardes ("Filices").
- pīzekle Parastā egle ("Picea abies").
- salakšne Parastā egle ("Picea abies").
- sausiņš parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- saussviedis parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum")
- sausēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausējs Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sauskaulis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- saussperdņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- saussverdiņi Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausvēdis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausvids Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- sausviedis Parastais sausserdis ("Lonicera xylosteum").
- kazvija Parastais vīteņsausserdis ("Lonicera caprifolium").
- Picea vulgaris parastās egles "Picea abies" nosaukuma sinonīms
- koka ogles pārogļojusies koksne, iegūst koka sausās pārtvaices procesā krāvumos vai krāsnī; agrāk plaši lietoja dzelzs apstrādē
- E479b Pārtikas piedeva - termiski oksidētas sojas eļļas iedarbības produkts ar taukskābju monoglicerīdiem un diglicerīdiem (gatavo no sojas, var būt ģenētiski modificēts), emulgators, tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt matu bojāšanos, alerģiskas reakcijas un pinnēm līdzīgas pūtītes.
- triacetīns Pārtikas piedeva E1518, šķīdinātājs, uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, bet žurkām lielas dozas injekcijas ir nāvējošas; gliceriltriacetāts.
- E1518 Pārtikas uzlabotājs - gliceriltriacetāts, triacetīns, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E422 Pārtikas uzlabotājs - glicerīns, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E445 Pārtikas uzlabotājs - kolofonija glicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - nav datu par nekaitīgumu.
- E476 Pārtikas uzlabotājs - poliglicerīna poliricinolāts, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E474 Pārtikas uzlabotājs - saharozes glicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E471 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdi un diglicerīdi, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472c Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu citronskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - var izraisīt alerģisku reakciju cilvēkiem, kas reaģē uz mononātrija glutamātu.
- E472a Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu etiķskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var būt ģenētiski modificēts.
- E472f Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu jauktie etiķskābes un vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472e Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu monoacetilvīnskābes un diacetilvīnskābes esteri, emulgators, iespējamā iedarbība - tiek uzskatīts par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472b Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu pienskābes esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- E472d Pārtikas uzlabotājs - taukskābju monoglicerīdu un diglicerīdu vīnskābes esteri, emulgators, stabilizētājs, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā, var izraisīt galvassāpes.
- E475 Pārtikas uzlabotājs - taukskābju poliglicerīna esteri, biezinātājs, stabilizators, iespējamā iedarbība - uzskata par nekaitīgu lietošanai uzturā.
- destilāts Pārtvaices produkts.
- govju parāde pasākums publiskās telpas atdzīvināšanai, idejas un parādes pirmsākums meklējams 1998. gadā Šveices pilsētā Cīrihē, kad šveiciešu mākslinieks Paskāls Knaps izgatavoja triju veidu dabiska lieluma stikla šķiedras govis, kas bija domātas publiskai apgleznošanai
- miegapūznis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miegulis Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- miega mice Pasīvs, neizdarīgs cilvēks; cilvēks, kam nav ierosmes; miegamice (2).
- POP Pasta nodaļas protokols (angļu "Post Office Protokol").
- Valkas apriņķis pastāvēja 1785.-1949. g., ietvēra (1935. g.) Alsviķa, Alūksnes, Annas, Bejas, Bilskas, Blomes, Cirgaļu, Dūres, Ērģemes, Ēveles, Gaujienas, Grundzāles, Ilzenes, Jaunlaicenes, Jaunroxes, Jērcēnu, Kalncempju, Kārķu, Karvas, Lejasciema, Lugažu, Mālupes, Mārkalnes, Mēra, Omuļu, Palsmanes, Pededzes, Plāņu, Rauzas, Sinoles, Smiltenes, Trapenes, Trikātas, Valkas, Veclaicenes, Vijciema, Zeltiņu, Ziemera un Zvārtavas pagastu, robežojās ar Abrenes (Jaunlatgales), Madonas, Cēsu un Valmieras apriņķi, kā arī ar Igauniju
- Alūksnes rajons pastāvēja 1950.-2009. g., ietvēra (1995. g.) Alūksnes pilsētu, Alsviķu, Annas, Apes, Gaujienas, Ilzenes, Jaunalūksnes, Jaunannas, Jaunlaicenes, Kalncempju, Liepnas, Malienas, Mālupes, Mārkalnes, Pededzes, Trapenes, Veclaicenes, Virešu, Zeltiņu un Ziemera pagastu, robežojās ar Balvu, Gulbenes un Valkas rajonu, kā arī ar Igauniju un Krieviju
- Limbažu rajons pastāvēja 1950.–2009. g., ietvēra (1995. g.) Limbažu pilsētu, Ainažu, Alojas, Staiceles un Salacgrīvas pilsētu ar lauku teritoriju, Braslavas, Brīvzemnieku, Katvaru, Lēdurgas, Liepupes, Limbažu, Pāles, Skultes, Umurgas, Vidridžu un Viļķenes pagastu, robežojās ar Valmieras, Cēsu un Rīgas rajonu, kā arī ar Rīgas jūras līci un Igauniju
- Alojas novads pastāvēja 2009.-2021. g., ietvēra Alojas un Staiceles pilsētu, Braslavas, Brīvzemnieku, Staiceles un Alojas pagastu
- Rozēnu pagasts pastāvēja bijušajā Valmieras apriņķī līdz 1949. gadam; teritorija mūsu dienās ietilpst Staiceles pagastā
- kāpurķēžu celtnis pašgājējs izlices celtnis, kura cēlējmehānisms uzmontēts uz ekskavatora vai traktora tipveida šasijas
- cauruļlicējs Pašgājējs traktorceltnis ar izlici sānos; izlices un kravas svaru līdzsvaro pretējā pusē piestiprinātais cēlējmehānisms un pretsvars.
- skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(1); arī skice (1).
- skicējums Paveikta darbība, rezultāts --> skicēt(2); arī skice (2).
- lielā slīce pelēkvaigu dūkuris ("Podiceps grisegena", senāk "Lophaethya griseigena")
- Plukšu strauts Pērļupītes labā krasta pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- trešās valsts pilsonis persona, kura nav Latvijas Republikas, citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsonis
- viegleļļas Pie naftas (jēlpetrolejas) pārtvaices iegūstamās gaišās eļļas frakcijas (apm. 15%), petrolejas ēteris, gazolīns, benzīns, ligroīns.
- adipīnskābe piesātināta dikarbonskābe HOOC-(CH~2~)~4~-COOH, ko iegūst, ar slāpekļskābi iedarbojoties uz naftas pārtvaices produktiem; lieto poliamīdu un neilona ražošanai
- piķmice Piķamice.
- Jaunlaicenes parka dīķis Pils dīķis Jaunlaicenes pagastā.
- Elisa Pilsēta ASV ("Alice"), Teksasas štatā, 19400 iedzīvotāju (2014. g.).
- Biatrisa Pilsēta ASV ("Beatrice"), Nebraskas štatā, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sisero Pilsēta ASV ("Cicero"), Ilinoisas štatā, 84300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Junisa Pilsēta ASV ("Eunice"), Luiziānas štatā, 10300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičelo Pilsēta ASV ("Monticello"), Minesotas štatā, 13100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Venisa Pilsēta ASV ("Venice"), Floridas štatā, 21700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Alisspringsa Pilsēta Austrālijas vidienē ("Alice Springs"), Ziemeļu teritorijā, 25200 iedzīvotāju (2012. g.), līdz 1933. g. saucās Stjuarta.
- Živinice Pilsēta Bosnijā un Hercegovinā ("Živinice"), Bosnijas un Hercegovinas federācijā, Tuzlas kantonā, 61200 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sanvisenti Pilsēta Brazīlijas dienvidaustrumu daļā ("São Vicenti"), Sanpaulu štatā, Sanvisenti salā, Atlantijas okeāna krastā, 331800 iedzīvotāju (2010. g.).
- Česka Tršebova pilsēta Čehijā ("Česká Třebová"), Pardubices apgabalā, 16000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česke Budejovice pilsēta Čehijā ("České Budějovice"), Dienvidčehijas apgabala administratīvais centrs, Vltavas krastos, 96050 iedzīvotāju (2012. g.)
- Česke Velenice pilsēta Čehijā ("České Velenice"), Dienvidčehijas apgabalā, 3400 iedzīvotāju (2012. g.)
- Pardubice Pilsēta Čehijā ("Pardubice"), Labas kreisajā krastā, apgabala administratīvais centrs, 89500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Rokitnice Orlickičhorāha pilsēta Čehijā ("Rokytnice v Orlických horách"), Hradeckrāloves apgabalā, 2190 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hlinsko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lanškrouna Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Litomišla Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 10200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Visoke Mīto pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 12470 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brandīsa pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1380 iedzīvotāju (2012. g.)
- Ūsti pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.)
- Moravska Tršebova pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.)
- Bistre Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1670 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ronova pie Doubravas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1680 iedzīvotāju (2012. g.)
- Seča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Svitavi Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 17000 iedzīvotāju (2012. g.).
- Bržezova pie Svitavas pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1760 iedzīvotāju (2012. g.)
- Hrohūvtīneca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 1900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Horni Jeleni pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2000 iedzīvotāju (2012. g.)
- Proseča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrudima Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 23200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dašice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Luže Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2530 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jevīčko Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 2900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hvaletice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hrasta Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3140 iedzīvotāju (2012. g.).
- Tršemošnice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3180 iedzīvotāju (2012. g.).
- Jablonne pie Orlices pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Lāzne Bohdaneča pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3360 iedzīvotāju (2012. g.)
- Sezemice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 3570 iedzīvotāju (2012. g.).
- Slatiņani Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4120 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krālīki Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4450 iedzīvotāju (2012. g.).
- Heržmanūvmesteca Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 4900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Skuteča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 5230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Žamberka Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Letohrada Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Holice Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 6500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Hoceņa Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Polička Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 8970 iedzīvotāju (2012. g.).
- Pršelouča Pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 9100 iedzīvotāju (2012. g.).
- Lekremlēna Bisertra pilsēta Francijā ("Le Kremlin-Bicetre"), Ildefransas reģiona Valdemarnas departamentā, 26000 iedzīvotāju (2010. g.)
- Nica Pilsēta Francijas dienvidos ("Nice"), Provansas-Alpu-Azūra Krasta reģiona Piejūras Alpu departamentā, osta Vidusjūras krastā, 343300 iedzīvotāju (2010. g.), viens no lielākajiem kūrortiem.
- Biarica Pilsēta Francijas dienvidrietumos ("Biarritz"), Biskajas līča krastā, Akvitānijas reģiona Atlantijas Pireneju departamentā, 25300 iedzīvotāju (2010. g.); Miarice.
- Delnice Pilsēta Horvātijā ("Delnice"), Piejūras-Kalnu županijā, 6000 iedzīvotāju (2011. g.).
- Našice Pilsēta Horvātijā ("Našice"), Osijekas-Baraņas županijā, 16200 iedzīvotāju (2011. g.).
- Varaždinske Toplice pilsēta Horvātijā ("Varaždinske Toplice"), Varaždinas županijā, 6400 iedzīvotāju (2011. g.)
- Vodice Pilsēta Horvātijā ("Vodice"), Šibenikas-Kninas županijā, 8900 iedzīvotāju (2011. g.).
- Apričēna pilsēta Itālijā (_Apricena_), Apūlijas reģiona Fodžas provincē, 13400 iedzīvotāju (2014. g.)
- Altavilla Vičentīna pilsēta Itālijā ("Altavilla Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 11800 iedzīvotāju (2014. g.)
- Amatriče Pilsēta Itālijā ("Amatrice"), Lacio reģiona Rieti provincē, 2700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Konseliče Pilsēta Itālijā ("Conselice"), Emīlijas-Romanjas reģiona Ravennas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.).
- Kornedo Vičentīno pilsēta Itālijā ("Cornedo Vicentino"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 12000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Eriče Pilsēta Itālijā ("Erice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 27700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Izola Vičentīna pilsēta Itālijā ("Isola Vicentina"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Monseliče Pilsēta Itālijā ("Monselice"), Venēcijas reģiona Padujas provincē, 17600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montekoriče Pilsēta Itālijā ("Montecorice"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 2600 iedzīvotāju (2014. g.).
- Montičello Konte Oto pilsēta Itālijā ("Monticello Conte Otto"), Venēcijas reģiona Vičencas provincē, 9200 iedzīvotāju (2014. g.)
- Pičerno Pilsēta Itālijā ("Picerno"), Bazilikatas reģiona Potencas provincē, 7100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Saliče Salentīno pilsēta Itālijā ("Salice Salentino"), Apūlijas reģiona Lečes provincē, 8500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sančipriāno Pičentīno pilsēta Itālijā ("San Cipriano Picentino"), Kampānijas reģiona Salerno provincē, 6600 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sanfeliče Čirčeo pilsēta Itālijā ("San Felice Circeo"), Lacio reģiona Latīnas provincē, 9000 iedzīvotāju (2014. g.)
- Sandžovanni Persiketo pilsēta Itālijā ("San Giovanni in Persiceto"), Emīlijas-Romanjas reģiona Boloņas provincē, 27300 iedzīvotāju (2014. g.)
- Santamargerita di Beliče pilsēta Itālijā ("Santa Margherita di Belice"), Sicīlijas reģiona Agridžento provincē, 6500 iedzīvotāju (2014. g.)
- Torričella Pilsēta Itālijā ("Torricella"), Apūlijas reģiona Taranto provincē, 4200 iedzīvotāju (2014. g.).
- Valderiče Pilsēta Itālijā ("Valderice"), Sicīlijas reģiona Trapāni provincē, 12100 iedzīvotāju (2014. g.).
- Vičenca Pilsēta Itālijā ("Vicenza"), Venēcijas reģionā, provinces administratīvais centrs, 113700 iedzīvotāju (2014. g.).
- Askoli Pičēno pilsēta Itālijas centrālajā daļā (_Áscoli Piceno_), Markes reģiona provinces administratīvais centrs, 49900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Lestera pilsēta Lielbritānijā (_Leicester_), Anglijā, Lesteršīras grāfistes administratīvais centrs, 329800 iedzīvotāju (2011. g.)
- Skerņevice Pilsēta Polijā ("Skierniewice"), Lodzas vojevodistē, 48700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1457. g.
- Kendzežina-Kozle Pilsēta Polijā, Opoles vojevodistē, Glivices kanāla krastā, 63600 iedzīvotāju (2012. g.), dibināta 1975. g. apvienojot Kendzežinu un Kozli.
- Beņdzina Pilsēta Polijas dienvidos, Silēzijas vojevodistē uz ziemeļaustrumiem no Katovices, ietilpst Augšsilēzijas aglomerācijā, 58700 iedzīvotāju (2012. g.), pilsētas tiesības kopš 1358. g., arhitektūras pieminekļi – karaļa pils (1364. g., tagad muzejs), pilsētas mūru un torņu fragmenti.
- Užice Pilsēta Serbijā ("Užice"), Centrālās Serbijas Zlatobiras apgabala administratīvais centrs, 59700 iedzīvotāju (2011. g.).
- Košice Pilsēta Slovākijā ("Košice"), apgabala administratīvais centrs, 239800 iedzīvotāju (2012. g.).
- Moldava pie Bodvas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 11200 iedzīvotāju (2012. g.)
- Rožņava Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 19500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Trebišova Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 24500 iedzīvotāju (2012. g.).
- Spišske Vlahi pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3600 iedzīvotāju (2012. g.)
- Spišska Nova Vesa pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Černa pie Tisas pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 3800 iedzīvotāju (2012. g.)
- Mihalovce Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 39700 iedzīvotāju (2012. g.); Rožņo.
- Medzeva Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4340 iedzīvotāju (2012. g.).
- Strāžske Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 4400 iedzīvotāju (2012. g.).
- Dobšina Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5700 iedzīvotāju (2012. g.).
- Sobrance Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 5950 iedzīvotāju (2012. g.).
- Gelnica Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 6200 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krāļovski Hlmeca pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 7700 iedzīvotāju (2012. g.); Kirājhelmeca
- Sečove Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8300 iedzīvotāju (2012. g.).
- Krompahi Pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 8900 iedzīvotāju (2012. g.).
- Veļke Kapušani pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.)
- Brežice Pilsēta Slovēnijā ("Brežice"), Lejassavas reģionā, 6600 iedzīvotāju (2011. g.).
- Slovenske Koņice pilsēta Slovēnijā ("Slovenske Konjice"), Saviņas reģionā, 4900 iedzīvotāju (2014. g.)
- Jesenice Pilsēta Slovēnijas ziemeļos ("Jesenice"), Goreņskas reģionā, Savas augšteces ielejā, 13300 iedzīvotāju (2014. g.).
- Sanvisente dels Ortsa pilsēta Spānijā ("San Vicente dels Horts"), Katalonijā, Barselonas provincē, 28100 iedzīvotāju (2014. g.)
- Senmorisa pilsēta Šveicē (_Saint-Maurice_), Valē kantonā, 4500 iedzīvotāju (2013. g.)
- Bellincona pilsēta Šveices dienvidos (fr. _Bellinzone_, vācu _Bellenz_, it. _Bellinzona_), Tičīno kantona administratīvais centrs, 18000 iedzīvotāju (2013. g.)
- Siona Pilsēta Šveices dienvidos (fr. "Sion", vācu "Sitten"), Ronas ielejā, Valē kantona administratīvais centrs, 29300 iedzīvotāju (2008. g.).
- Iverdonlebēna Pilsēta Šveices rietumos (fr. "Yverdon-les-Bains"), Vo kantonā, Neišateles ezera dienvidrietumu krastā, 28900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Interlākene pilsēta Šveices vidienē (_Iterlaken_), Bernes kantonā, Āres krastā, starp Briencas un Tūnas ezeru, 5300 iedzīvotāju (2008. g.)
- Ārava pilsēta Šveices ziemeļos (_Aarau_), Āres krastā, Ārgavas kantona administratīvais centrs, 20200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Cīrihe pilsēta Šveices ziemeļu daļā (fr. _Zurich_, vācu _Zürich_, it. _Zurigo_, retoromāņu _Turitg_), Cīrihes ezera un Limmates krastos, kantona administratīvais centrs, 383700 iedzīvotāju (2013. g.)
- Delidže Pilsēta Turcijā ("Delice"), Kirikales ilā, 2300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Čanakales ilā, 7300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenidže Pilsēta Turcijā ("Yenice"), Karabikas ilā, 9300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Jenidžeoba Pilsēta Turcijā ("Yeniceoba"), Konjas ilā, 6900 iedzīvotāju (2013. g.).
- Lidže Pilsēta Turcijā ("Lice"), Dijarbakiras ilā, 11300 iedzīvotāju (2013. g.).
- Sivridže Pilsēta Turcijā ("Sivrice"), Elazīgas ilā, 4000 iedzīvotāju (2013. g.).
- Davosa pilsēta un kūrorts Šveices Alpos (_Davos_), Graubindenes kantonā, Rētijas Alpu ielejā, 1560 m vjl., Eiropas augstākā pilsēta, 11200 iedzīvotāju (2013. g.)
- Klingentāle Pilsēta Vācijā ("Klingenthal"), Saksijas federālajā zemē, Čehijas pierobežā (robežas pretējā pusē atrodas Čehijas pilsēta Kraslice), 9100 iedzīvotāju (2013. g.), slavens mūzikas instrumentu ražošanas un ziemas sporta centrs.
- Frankfurte pie Oderas pilsēta Vācijas austrumos ("Frankfurt an der Oder"), Brandenburgā, pie Oderas upes, \~88000 iedzīvotāju, senās Hanzas pilsētas daļa Oderas rietumu krastā, tās austrumu daļa tagad ir Polijas pilsēta Slubice
- Druskas ezers Pilskalna ezers Veclaicenes pagastā.
- apsarmotā piltuvene piltuveņu suga ("Clitocybe radicellata")
- Ridas purvs Pirtsmeža purvs Staiceles pagastā.
- platikefalija Plakangalvainība, kas rodas, ja galvas smadzeņu daļa vāji attīstās augstumā; platicefālija.
- Plana Plana pie Lužnices - pilsēta Čehijā, Dienvidčehijas apgabalā, 3230 iedzīvotāju (2012. g.).
- Ziemera valnis plašs vaļņveida pacēlums Alūksnes augstienes Veclaicenes pauguraines austrumu malā, garums — 5 km, platums — 1,5 km, absolūtais augstums — 218,5 m vjl., relatīvais augstums — 48 m
- Plitvice Plitvices ezeru nacionālais parks.
- skarveida pogonatēra pogonatēru suga ("Pogonatherum paniceum")
- helicerāti Posmkāju apakštips ("Chelicerata"), kas apvieno sauszemes (gandrīz visi zirnekļveidīgie) vai jūras dzīvniekus (senčauļi, jūraszirnekļi).
- zirneklis Posmkāju tipa helicerātu apakštipa zirnekļveidīgo klases kārta ("Aranea"), bezmugurkaulnieks ar iežmaugu starp galvkrūtīm un vēderu, ar četriem pāriem ejkāju un tīmekļa dziedzeriem, kas izdala tīmekļa pavedienus.
- jūraszirnekļi posmkāju tipa helicerātu klase ("Pantopoda"), zirnekļveidīgi jūras dzīvnieki
- uzgrūdējs Pretatgrūdes ierīču agregāts, kas paredzēts artilērijas ieroča (lielgabala, haubices) atgrūdes daļu atgriešanai sākuma stāvoklī.
- studija Priekšdarbs (gleznai, skulptūrai, skaņdarbam, zinātniskam darbam); mets, uzmetums, skice.
- egle Priežu dzimtas ģints ("Picea"), mūžzaļš skuju koks ar piramidālu vainagu un nokareniem čiekuriem, 45 sugas, Latvijā savvaļā 1 suga, introducētas \~20 sugas.
- automātiskais restarts programmas atkārtota palaišana tās izpildes gaitā bez otrreizējas uzdevuma ievades; programmas automātiska atsākšana tieši no pārtraukšanas vietas var notikt arī pēc sistēmas atteices
- elektroniskā programmatūras licencēšana programmatūra, kas katrai lietojumprogrammai saglabā tās aktīvo lietotāju skaitu, lai varētu šo skaitu salīdzināt ar līgumā paredzēto licencēto lietotāju skaitu
- sc: Proti (latīņu "scillicet").
- Vičenca Province Itālijā ("Provincia di Vicenza"), Venēcijas reģionā, platība - 2722 kvadrātkilometri, 874600 iedzīvotāju (2012. g.).
- blīvgalviņas pumpurzarene pumpurzareņu suga ("Cephalozia pleniceps")
- Sokas purvs purvs Viduslatvijas zemienes Metsepoles līdzenumā, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervātā, Alojas novada Staiceles pagastā (ziemeļu daļa turpinās Igaunijā), platība Latvijas daļā — 2167 ha, 1989. g. iekļauts Starptautiskās putnu aizsardzības padomes Eiropas nozīmīgāko putnu vietu sarakstā; Kodu-Kapzemes purvs; Kodaju purvs
- cekuldūkuris Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
- cekuldūkurs Putnu klases dūkurveidīgo kārtas dūkuru dzimtas suga ("Podiceps cristatus").
- rakas Races - riteņu izbrauktās gropes ceļā; rices.
- dižcekulainā slīce ragainais dūkuris ("Podiceps auritus", senāk "Dytes auritus")
- šeine Rakstveida atļauja; licence.
- mets Rasējums, ko veido pēc skices un kas sniedz pilnīgu, vispusīgu priekšstatu par celtni.
- grenstele Ratu rice, gramba; grencele.
- rencele Ratu rice.
- Augšdemerara/Berbisa reģions Gajānā (_Upper Demerara/Berbice_), administratīvais centrs - Lindena
- Austrumberbisa/Koranteina reģions Gajānas austrumos (_East Berbice/Corentyne_), robežojas ar Augštakutu/Augšesekibo, Augšdemerara un Mahaika/Berbisa reģionu, kā arī ar Surinamu, ziemeļos apskalo Atlantijas okeāns
- patrice Reljefa apgriezta iespiedzīmes forma, kas paredzēta matrices izgatavošanai.
- kurpjknābis Reti sastopams un neparasts putns ("Balaeniceps rex", angliski saukts "Shoebill"), ar savu masīvo knābi tas izskatās līdzīgs mītiskajam putnam dodo, pelikānam vai stārķim, mīt purvainos mežos Āfrikas vidienē, tā pastāvēšana apdraudēta, tiek uzskatīts, ka savvaļā dzīvo tikai 5000-8000 indivīdu; vaļgalvis.
- riece Rice.
- RFL Rīgas Franču licejs.
- race Rise - riteņu izbrauktā grope ceļā; raka; rice.
- Romeškalns Romeškalna ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - 1,8 ha; Mežkalnu ezers; Romeskalna ezers; Romeškolla azars.
- Romeskalna ezers Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā.
- Romeškolla azars Romeškalna ezers Veclaicenes pagastā.
- Roudnice Roudnice pie Labas - pilsēta Čehijā, Ūstu apgabalā, 13260 iedzīvotāju (2012. g.).
- Neicinīki Rožkalnu pagasta apdzīvotās vietas "Neicenieki" nosaukuma variants.
- Rulles Rulles ezers - atrodas Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība - <1 ha
- glonoisms Saindēšanās ar nitroglicerīnu: vemšana, kolikas, kloniski krampji, elpošanas centra paralīze.
- mets Sākotnējais variants (parasti mākslas darbam); uzmetums, skice.
- Puršēnupe Salacas kreisā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, garums - 9 km; Dūņupe; Puršena; Puršenupe.
- Karogupīte Salacas kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā.
- Jogla Salacas kreisā pieteka Staiceles pagastā, augštece Brīvzemnieku un Alojas pagastā, garums - 22 km, sākas ziemeļos no Puikules; Runga, augštecē arī - Porza, Porzasupīte, lejtecē - Jogle.
- Pužupe Salacas labā krasta pieteka Limbažu novada Staiceles pagastā, augštece Igaunijā, garums - 10 km
- Glāžupe Salacas labā krasta pieteka Ramatas un Staiceles pagastā, garums - 18 km; Dzirnupe; Dzirnupīte; augštecē Līvupe, Munca.
- serīnfosfatīdi Salikti lipīdi, kuru molekulas sastāv no glicerīna, taukskābju, fosforskābes un serīna atlikumiem.
- kastaņu samtbeka samtbeku suga ("Xerocomus spadiceus")
- Sanktgallene Sanktgallenes kantons Šveices Konfederācijā, platība - 2026 kvadrātkilometri, 470900 iedzīvotāju (2009.).
- raps Santīma nosaukums vāciski; tā reizēm dēvē Šveices santīmu.
- zīdainā sārtlapīte sārtlapīšu ģints sēņu suga ("Entoloma sericeum")
- Eiropas patenta pieteikums saskaņā ar Eiropas patentu konvenciju Eiropas patentu iestādei ("European Patent Office", EPO) iesniegts pieteikums uz Eiropas patentu, kā arī saskaņā ar Līgumu par patentu kooperāciju iesniegts starptautiskais pieteikums, kurā EPO minēta kā norādītā vai izraudzītā iestāde un kurā ir norādīta Latvijas Republika
- darvas tecināšana sasveķotas priežu celmu koksnes sausa pārtvaice, kurā iegūst priežu darvu, terpentīnu un kokogles
- sausavietis sausserdis ("Lonicera")
- kaprifolija Sausserdis ("Lonicera"), dekoratīvs tīteņkrūms ar smaržīgiem sārtiem vai dzelteniem ziediem.
- kazlapis Sausserdis ("Lonicera").
- laengeri Sausserdis ("Lonicera").
- pliederīts Sausserdis ("Lonicera").
- plieders Sausserdis ("Lonicera").
- sausēdis Sausserdis ("Lonicera").
- sauserdis Sausserdis ("Lonicera").
- sauseši Sausserdis ("Lonicera").
- sausevietis Sausserdis ("Lonicera").
- sausēži Sausserdis ("Lonicera").
- sausieši Sausserdis ("Lonicera").
- sausiņš Sausserdis ("Lonicera").
- sauskauli Sausserdis ("Lonicera").
- sauskaulis Sausserdis ("Lonicera").
- sauskauls Sausserdis ("Lonicera").
- sausperdiņi Sausserdis ("Lonicera").
- sausserde Sausserdis ("Lonicera").
- sausserdes Sausserdis ("Lonicera").
- saussērdiņi Sausserdis ("Lonicera").
- saussērdis Sausserdis ("Lonicera").
- sausverdiņi Sausserdis ("Lonicera").
- sausviedri Sausserdis ("Lonicera").
- sausviedris Sausserdis ("Lonicera").
- sausvieši Sausserdis ("Lonicera").
- sausvieži Sausserdis ("Lonicera").
- sausviezis Sausserdis ("Lonicera").
- seglenajs Sausserdis ("Lonicera").
- gurķu vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera acuminata")
- zilais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. caerulea"), Latvijā introducēta
- Pallasa sausserdis sausseržu suga ("Lonicera caerulea var. pallasii syn. Lonicera pallasii, Lonicera baltica"), Latvijā aizsargājama, retumis audzē arī apstādījumos kā krāšņumkrūmu
- parastais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera caprifolium"), augs, ko izmanto vertikālai apzaļumošanai, līdz 6-10 m augsts krūms, lapas pelēkzaļas, ziedi iedzelteni vai gaiši rožaini, zied jūnijā, jūlijā
- ēdamais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera edulis"), Latvijā introducēta
- smaržīgais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera fragantissima")
- Henrija vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera henryi")
- Japānas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera japonica")
- Kamčatkas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera kamtschatica"), Latvijā introducēta
- Koroļkova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera korolkowii")
- Ledebūra sausserdis sausseržu suga ("Lonicera ledebourii")
- Morova sausserdis sausseržu suga ("Lonicera morrowii")
- spožais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera nitida")
- Vācijas vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera periclymenum"), līdz 4-6 m augsts krūms, lapas violeti zaļganas, ziedi balti, zied jūnijā, jūlijā
- cepurīšu sausserdis sausseržu suga ("Lonicera pileata")
- mūžzaļais vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera sempervirens")
- Tatārijas sausserdis sausseržu suga ("Lonicera tatarica"), Latvijā introducēta
- Tēlmaņa vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera tellmaniana")
- Brauna vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x brownii")
- Hektora vīteņsausserdis sausseržu suga ("Lonicera x heckrottii")
- parastais sausserdis sausseržu suga ("Lonicera xylosteum")
- glicerāti Savienojumi, kas rodas, glicerīna spirta grupās ūdeņradi aizstājot ar metālu.
- seismiskā stacija seismiskā dienesta iestāde, kas novēro Zemes garozas svārstības, fiksē seismiskos signālus un zemestrīces epicentru, apstrādā seismogrāfa pierakstus
- selenicereus Selenicerejs.
- lielziedu selenicerejs selenicereju suga ("Selenicereus grandiflorus")
- pimberis sena sudraba monēta (piecnieks); Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas, 18. gs. arī 7,5 kapeikas
- pimveris Sena sudraba monēta; Šveices 14-16. gs. sudraba 5 helleru monēta, vēlāk 5 kreiceru monēta Austrijā un Vācijā; ap 1800. g. Latvijā tā sauca Zviedrijas 5 ēru sudraba monētas un Prūsijas un Saksijas sudraba 1/12 dāldera monētas; pimberis.
- senvēži Senčauļi - helicerātu klase, jūras dzīvnieki, kas elpo ar žaunām, ķermeni klāj hitīna čaula, galvkrūtis daļēji posmotas, vēders ar plātņveida peldkājām un galapiedevu jeb telsonu, dzīvo siltajās jūrās.
- filipika Sengrieķu oratora Dēmostena apsūdzības runa (4. gs. p. m. ē.) pret Maķedonijas valdnieku Filipu II (katra no daudzām); Cicerona kritiskās runas (44 .- 43. g. p. m. ē.) pret Marku Antoniju.
- aube Sievietes galvassega; precētu sieviešu cepure (mice).
- izcilā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra eximina")
- daiļā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra formosa")
- krāšņā sirdspuķe sirdspuķu suga ("Dicentra spectabilis"), kas tiek dēvēta arī par lauzto sirdi
- korpussistēma Sistēma, kurā korpusa biezne bija cicero līdzīga vienība.
- pašdiagnosticēšana Sistēmas spēja patstāvīgi atklāt, lokalizēt un analizēt kļūdas un atteices.
- sitodrepa Sitodrepa panicea - maizes ķirmja "Stegobium paniceum" nosaukuma sinonīms.
- kļūme situācija, kad ierīce vai sistēma bojājumu dēļ daļēji vai pilnīgi zaudē spēju izpildīt tai paredzētās funkcijas; atteice
- skicējums Skice (3).
- esquisse Skice, uzmetums.
- uzskice Skice.
- sprogainā slaidlape slaidlapju suga ("Homalothecium sericeum")
- sutrājs Sliņķis, miegamice.
- šickas Slūžu aizvars; šice.
- ģīne Smaga un stipra trice sevišķi smagu priekšmetu uzņemšanai un nolaišanai no kuģa.
- libelange Smaržīgais sausserdis ("Lonicera caprifolium").
- egļu lielais smecernieks smecernieku dzimtas suga ("Hylobius picecus")
- smicis Smicens.
- snauška Snaudulīgs cilvēks; miega mice.
- Sokka ezers Sokas ezers Staiceles pagastā.
- Amerikas somzīlīte somzīlīšu suga ("Auriparus flaviceps")
- Mellurga Spaļupes kreisā krasta pieteka Staiceles pagastā, augštece Alojas pagastā; Melurga, Melurgupīte.
- atjaunojamība spēkratu, to sistēmu, agregātu vai detaļu īpašība, ko, ņemot vērā tehniskās apkalpošanas kvalitāti, nosaka iespēja konstatēt un novērst bojājumus un atteices
- kastaņbrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea" syn. "Psilocybe spadicea")
- kakaobrūnā spīgulīte spīgulīšu ģints sēņu suga ("Psathyrella spadicea", syn. "Psathyrella sarcocephala")
- Vesa Spišska Nova Vesa - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 37800 iedzīvotāju (2012. g.).
- paparde Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnaini šķeltām vai dalītām lapām.
- papardes Sporaugs ("Filices") ar lielām plūksnainin šķeltām vai dalītām lapām.
- nitrolīts Sprāgstviela, sastāv no amonija nitrāta, koka miltiem, nitroglicerīna un trotila.
- karbonīti Sprāgstvielas, vāji (jaukti) dinamīti, kas sastāv no 24-30% nitroglicerīna, rudzu miltiem un salpetra.
- eksudācija Sprāgstvielu šķidro komponentu (piem., nitroglicerīna) izdalīšanās, kas notiek, ja sprāgstvielas nepareizi glabā vai izgatavo.
- lignoze Spridzināmā viela, ko gatavoja no nitroglicerīna un nitrētiem koku miltiem.
- donarīts Spridzināma viela, sastāv 70 daļām amonija nitrāta, 25 daļām trinitrotoluola un 5 daļām nitroglicerīna.
- gelignīts Spridzināma viela, sastāv no 54-64% nitroglicerīna, 3-6% spridzināmās kokvilnas, 24-34% kālija nitrāta, 6-10% koka miltu.
- melnmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina tibicen")
- Ķila Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Ķilas" nosaukuma variants.
- limšēnieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" iedzīvotāji.
- Limšeni Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Limšēni" nosaukuma variants.
- Mārciems Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Mārciemi" nosaukuma variants.
- Vīķu muiža Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" bijušais nosaukums.
- vīķieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Vīķi" iedzīvotāji.
- zītarieši Staiceles pagasta apdzīvotās vietas "Zītari" iedzīvotāji.
- Staiceles pilsētas lauku teritorija Staiceles pagasta nosaukums 1992.-2009. g.
- ISCS Starptautiskā zinātniskās sadarbības organizācija (angļu "International Scientific Cooperative Service").
- ISIS Starptautiskais zinātniskās informācijas dienests (angļu "International Scientific Information Service").
- vispārīgais pārvaldības informācijas protokols starptautiskās standartizēšanas organizācijas izstrādāts atvērto sistēmu sadarbības koncepcijai atbilstošu datoru tīklu pārraudzības un vadības protokols, kas nodrošina kļūdu, konfigurācijas un darbveices, kā arī drošības un uzskaites pārvaldību
- brūnkakla stērste stērstu suga ("Emberiza brunniceps")
- sarkanā stiklene stikleņu suga ("Hygrocybe punicea")
- spelte Stiprs karstums, tveice.
- spelts Stiprs karstums, tveice.
- Sūnekļa ezers Sūneklis, ezers Veclaicenes pagastā.
- priežu sviestbeka sviestbeku suga ("Suillus variegatus"), priežu mikorizas sēne, aug priežu mežos, purvu malās; makovice
- Šafhauzene Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijā.
- beomicētes šīs dzimtas ģints ("Bayemices"), no kuras 44 sugām Latvijā atrastas 3 sugas: uz mitras mālainas augsnes un smilšakmens klintīm sastopams ķērpis ("Bayemices rufus"), kam laponis ir zaļgans vai gaišpelēks; ķērpis ("Bayemices carneus") aug virsājos, silos uz smilšainas augsnes, retāk uz akmeņiem; ķērpis ("Bayemices roseus") sastopams retumis uz mālainas augsnes
- melnais dzelkņspalvenis šīs dzimtas suga ("Campephaga phoenicea")
- beomicētes šīs dzimtas suga ("Icmadophila ericetorum") ir ķērpis ar gaišpelēku vai zilganu laponi un dzeltensārtiem apotēcijiem, kas aug augstajos purvos, slapjos mežos uz augu atliekām, kūdras, veciem celmiem un trupošas koksnes
- barbotēšana Šķidruma slāņa caurpūšana ar gāzi vai tvaikiem; izmanto sildīšanā, dzesēšanā, maisīšanā, absorbcijas un pārtvaices procesos.
- CH Šveice, valsts divburtu kods (latīņu "Confoederatio Helvetica").
- CHE Šveice, valsts trīsburtu kods.
- Ementāles siers Šveices cietā siera šķirne, ko ražo no govs piena, tam raksturīgi lieli caurumi; nosaukums cēlies no Emmes upes ielejas nosaukuma, kur šis siers tiek ražots.
- ŠDP Šveices Darba partija.
- EBS Šveices elektroniskā birža ("Swiss Electronic Bourse").
- CHF Šveices franks; Šveices Konfederācijas valūtas kods, sīknauda - santīms; apgrozībā arī Lihtenšteinā.
- ATS Šveices informācijas aģentūra (franču "Agence telegraphique suisse").
- Ženēva Šveices kantons (Ženēvas republika un kantons), platība - 282 kvadrātkilometri, 445800 iedzīvotāju (2009. g.).
- Šveice Šveices Konfederācija - valsts Centrālās Eiropas dienvidu daļā (vācu valodā "Schweiz", franču valodā "Suisse", itāliešu valodā "Svizzera", retoromāņu valodā "Svizra"), platība - 41284 kvadrātkilometri, 7604500 iedzīvotāju (2010. g.), galvaspilsēta - Berne, administratīvais iedalījums 26 kantoni, robežojas ar Vāciju, Austriju, Itāliju un Franciju.
- Šafhauzenes kantons Šveices Konfederācijas administratīvi teritoriāla vienība, platība — 298 kvadrātkilometri, 75300 iedzīvotāju (2009.).
- Berne Šveices Konfederācijas galvaspilsēta (vācu valodā _Bern_) un kantona centrs, atrodas pie Āres upes, 550 m virs jūras līmeņa, 119 tūkstoši iedzīvotāju (2007. g.).
- Zoloturnas kantons Šveices Konfederācijas kantons, platība — 791 kvadrātkilometrs, 251700 iedzīvotāju (2009.).
- Helvēcija Šveices latīniskais nosaukums.
- šveicieši Šveices pamatiedzīvotāji.
- nacionālpadome Šveices parlamenta otrā kamera - blakus pavalstu pārstāvju padomei.
- bijons Šveices sīknauda 20. gs. 1. pusē.
- Švīce Švīces kantons Šveices Konfederācijā, platība - 908 kvadrātkilometri, 143500 iedzīvotāju (2009.).
- licencēts Tāds, kam ir licence.
- tveicīgs Tāds, kam ir raksturīga tveice un (parasti) paaugstināta mitruma pakāpe (par laikposmu, laikapstākļiem).
- epicerebrāls Tāds, kas atrodas virs galvas smadzenēm, piem., epicerebrālā telpa (starp galvas smadzenēm un mīksto smadzeņu apvalku).
- Apes pagasta teritorija tagadējā Apes pagastā iekļauts viss pirmskara Jaunrozes pagasts un bijušā Jaunlaicenes pagasta ziemeļrietumu daļa
- Šengenas zona tajā ietilpst 26 Eiropas valstis (22 no tām ir ES dalībvalstis) - Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Vācija, Igaunija, Grieķija, Spānija, Francija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Ungārija, Malta, Nīderlande, Austrija, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija un Zviedrija, kā arī Islande, Lihtenšteina, Norvēģija un Šveice
- aunazirnis Tauriņziežu dzimtas ģints ("Cicer"), viengadīgi vai daudzgadīgi lakstaugi; pārsvarā audzē zemēs ar sausu klimatu.
- ladīni Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos (Graubindenē) un Itālijas ziemeļos (Tirolē), runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - protestanti (kalvīnisti) un katoļi.
- romanši Tauta retoromāņu grupā, dzīvo Šveices austrumos, Alpu augstkalnu rajonos, runā retoromāņu valodas dialektā (indoeiropiešu saimes romāņu grupa), ticīgie - gk. katoļi.
- vācieši Tauta, Vācijas (arī Austrijas, Šveices daļas) pamatiedzīvotāji.
- landesgemeinde Tautas sapulce atsevišķos Šveices kantonos, kas sanāca reizi gadā zem klajas debess un ievēlēja landammani.
- retoromāņi Tautu grupa, kas dzīvo Itālijas ziemeļu un ziemeļaustrumu daļā un Šveices austrumu daļā; runā retoromāņu valodā; ticīgie - katoļi, daļa - kalvinisti.
- inversā multipleksēšana tehnisks paņēmiens, kā kombinēt individuālu zemas darbveices kanālu ar kādu ātrdarbīgu kanālu. Šāda kombinācija tiek izmantota tādu ātru telefona sakaru lietojumu izveidei kā videokonferences, kas prasa lielu datu apjomu pārsūtīšanu
- iespiedforma Teksta, tipogrāfisku zīmju salikums stereotipu izliešanai iespiešanas procesam; matrice.
- TOPIC Teleteksta cenu informācijas sistēma (angļu "Teletext Output Price Information Computer").
- skarzona Telpa (laukums) apkārt munīcijas sprādziena centram (epicentram), kura robežās ir nodrošināta mērķa iznīcināšana.
- Austrumslovākijas apgabals teritoriāla vienība Čehoslovākijā, kas aptvēra tagadējo Prešovas un Košices apgabalu Slovākijā
- Tičīno Tičīno republika un kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Bellincona, platība - 2812 kvadrātkilometri, 332600 iedzīvotāju (2009.).
- purpursarkanā tīmeklene tīmekleņu ģints sēņu suga ("Cortinarius phoeniceus")
- P-mix Tirgvedības instrumentu komplekss, kas ļauj visoptimālāk apmierināt klientu vajadzības; dažādu tirgvedības instrumentu - prece, vieta, cena un virzīšana tirgū (angļu "Product, Place, Price, Promotion" jeb "4P") - kombinācijas izvēle. Tūrisma tirgvedībā tradicionālie "4P" tiek papildināti arī ar citiem instrumentiem - līdzdalība un līdzcilvēki ("Participation and People"), vide, aprīkojums ("Physical Evidence"), process ("Process"), kompleksais ceļojums ("Packaging"), programmas ("Programming"), pozicionēšana ("Positioning"), uzņēmuma spēcināšana ("Power"), partnerattiecības ("Partnership"), darbs ar sabiedrību ("Public").
- pol. mag. tituls (politices magister) personai, kurai ir maģistra grāds sabiedriskajā zinātnē
- dedestiņu tragantzirnis tragantzirņu suga ("Astragalus cicer"), Latvijā aizsargājama, adventīva
- transkriptāzes Transferāžu klases fermenti, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrfosfātiem uz DNS matrices vai DNS sintēzi no dezoksiribonukleozīdtrifosulfātiem uz RNS matrices.
- RNS polimerāze transferāžu klases ferments, katalizē RNS sintēzi no ribonukleozīdtrifosfātiem atbilstoši DNS matricei
- Trenčanske Trenčanske Teplice - pilsēta Slovākijā, Trenčīnas apgabalā, 4100 iedzīvotāju (2012. g.).
- triceratops Triceratopsi.
- taļļa Trices paveids - kustīgu un nekustīgu bloku savienojums, ko izmanto smagumu celšanai un buru nostiprināšanai.
- propenilgrupa Trīsvērtīgs glicerīna atlikums C~3~H~5~.
- Tršebehovice pie Orebas Tršebehovice pie Orebas - pilsēta Čehijā, Hradeckrāloves apgabalā, 5760 iedzīvotāju (2012. g.).
- Mazais Šķaunacītis Trumulītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Mazais Šķaunacīts Trumulītis, ezers Veclaicenes pagastā.
- Turgava Turgavas kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Frauenfelde, platība - 991 kvadrātkilometrs, 241600 iedzīvotāju (2009.).
- dvīga Tveice, dvinga.
- sutenis Tveice, karsts laiks.
- tvīka Tveice, karstums.
- sveile Tveice, kvēle.
- duga Tveice.
- dušnums Tveice.
- suta Tveice.
- sutonis Tveice.
- tauki Ūdenī nešķīstoši un par ūdeni vieglāki glicerīna un taukskābju esteri, kas ietilpst dzīvo organismu un augu sastāvā.
- Baznīcas grāvis ūdenstece Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, ietek Raipala ezera dienvidaustrumu galā
- Pils dīķis ūdenstilpe Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, platība — 2,3 ha; Jaunlaicenes parka dīķis
- Orlice Upe Čehijā ("Orlice"), Labas (Elbas) kreisā krasta pieteka.
- Reina upe Eiropā (Šveicē, Vācijā, Nīderlandē; Lihtenšteinas, Austrijas un Francijas robežupe; vācu val. _Rhein_, fr. val. _Rhin_, hol. val. _Rijn_), garums - 1320 km, sākas Šveices Alpos, tek cauri Bodenezeram, Nīderlandē sadalās 2 atzaros un veidojot kopēju deltu ar Māsu un Šeldu ietek Ziemeļjūrā
- Toče upe Itālijā, izteka Lepontijas Alpos pie Šveices robežas, ietek Lago Madžores ezerā
- Rona Upe Šveices dienvidu un Francijas dienvidaustrumu daļā (vācu val. "Rotten", fr. val. "Rhone"), garums - 812 km, sākas no šļūdoņa Lepontijas Alpos 2120 m vjl., tek cauri Ženēvas ezeram, ietek Vidusjūras Lionas līcī.
- Korneta Upīte starp Ievas un Dzērves ezeriem Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Ūrī Ūrī kantons Šveices Konfederācijā, administratīvais centrs - Altdorfa, platība - 1077 kvadrātkilometri, 35100 iedzīvotāju (2009.).
- uromyces Uromices.
- Ūsti Ūsti pie Orlices - pilsēta Čehijā, Pardubices apgabalā, 14580 iedzīvotāju (2012. g.).
- saskarne ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface (ESDI)")
- ESDI uzlabotā mazo ierīču saskarne (angļu "Enhanced Small Device Interface")
- abriss Uzmērīšanas procesā pēc acumēra rasēta apvidus skice.
- uzmets Uzmetums, skice.
- kuģu aģents uzņēmums, kam ir speciāla licence kuģu aģentēšanai, t. i. kuģa lietu kārtošanai
- Lejasdzirnavu dzirnavezers uzpludināts uz Līvupes Staiceles pagastā, platība - 4,2 ha; Lejas dzirnavezers
- Titovo Užice Užice, pilsēta Serbijā ("Titovo Užice"), tās nosaukums 1952.-1992. g.
- Apšupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Alsviķu pagastā, augštece Jaunlaicenes pagastā, vidustecē arī šo pagastu robežupe, garums - 11 km; Āpšupīte; Apšupe; Dzilnupe; augštecē - Lugažu strauts.
- Dūņupīte Vaidavas labā krasta pieteka Alūksnes novada Ziemera pagastā, izteka Veclaicenes pagastā; Dūņupe; Tiltakalnu upe; Tilikalnu upe; Tiltakalnu strauts.
- Cekulupīte Vaidavas labā krasta pieteka Apes pagastā, augštecē \~2 km posmā arī Jaunlaicenes pagastā, garums - 13 km; Cekuļupīte; Lācupīte, Mazuļu strauts.
- Silamītes strauts Vaidavas labā krasta pieteka Smiltenes novada Apes pagastā, augštece Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā; Silamitītes strauts.
- publisko tālsakaru operators valdības licencēta organizācija (institūcija), kas plašai sabiedrības daļai nodrošina publiskus tālsakaru pakalpojumus
- šalē Vasarnīca Šveices stilā.
- balistits Vecākais nitroglicerīna šaujamais pulveris, parasti kubiņos.
- Soltupīte Veclaicenes ezera pieteka Alūksnes novada Veclaicenes pagastā.
- Kapušani Veļke Kapušani - pilsēta Slovākijā, Košices apgabalā, 9300 iedzīvotāju (2012. g.).
- PHS Veselības aprūpes dienests (angļu "Public Health Service").
- Viņpusalpu Gallija vēsturiskā novada Gallija daļa tagadējā Beļģijas un Šveices teritorijā (latīņu _Gallia Transalpina_), ko apdzīvoja gallu ciltis
- Franškontē Vēsturiska province Francijas austrumos, pie Šveices robežas, ietver Dū, daļēji Augšsonas un Juras departamentu, platība - \~6000 kvadrātkilometru.
- Savoja Vēsturiska province Francijas dienvidaustrumos, Alpos, pie Šveices un Itālijas robežām, ietver Augšsavojas un Savojas departamentu.
- vicekonsulāts Vicekonsula vadīta vienas valsts pārstāvniecības iestāde citas valsts pilsētā.
- kefalīns Viela fosfatīdu grupā, vispirms izolēta no galvas smadzenēm; taukskābju un kolamīna fosfāta glicerīnesteris; atrodams arī nervu audos un olas dzeltenumā; paātrina asins sarecēšanu.
- Apekalns Viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, 235 m virs jūras līmeņa, atrodas Alūksnes novada Jaunlaicenes pagastā, 1 km uz dienvidiem no Vidzemes šosejas, viena no augstākajām virsotnēm Veclaicenes paugurainē, absolūtais augstums — 235 m vjl. (relatīvais augstums — 35 m), garums — 1,5 km, platums — 1 km, kalna galā Apukalna baznīca (celta 1774.-1779. g., arhitektūras piemineklis).
- SVD Vienlaicīga balss un datu pārraide (angļu "Simultaneous Voice and Data").
- protokols DSVD vienlaicīgas balss un datu ciparpārraides protokols (angļu "Digital Simultanious Voice/Data")
- analītiskā psiholoģija viens no dzīļu psiholoģijas un psihoterapijas virzieniem, kuru 20. gs. sākumā, atdaloties no Zigmunda Freida psihoanalīzes pieejas, izstrādāja un attīstīja Šveices ārsts psihiatrs Karls Gustavs Jungs; to sauc arī par Junga analīzi vai Junga psiholoģiju
- A2 Viens no galvenajiem Latvijas autoceļiem, Rīga - Sigulda - Igaunijas robeža (Veclaicene).
- Ievas ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 164,4 m vjl., platība - 9 ha, vidējais dziļums - 5,2 m, lielākais dziļums - 12,5 m
- Dzērves ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,6 m vjl., platība — 8,9 ha, vidējais dziļums — 5,65 m, lielākais dziļums — 20 m
- Pilskalna ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 166,8 m vjl., platība - 15 ha, vidējais dziļums - 5,4 m, lielākais dziļums - 17 m; Druskas ezers
- Mellītis Viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 167,7 m vjl., platība - 5 ha, vidējais dziļums - 6,1 m, lielākais dziļums - 21 m
- Raipala ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,4 m vjl., platība - 36,1 ha, vidējais dziļums - 11,9 m, lielākais dziļums - 35 m
- Lielais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, 168,8 m vjl., platība 10 ha, vidējais dziļums 9,1 m, lielākais dziļums 30 m; Baltais ezers; Lielais Baltiņa ezers; Lielais Baltiņu ezers; Lielbaltiņa ezers
- Mazais ezers viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība — 2 ha, vidējais dziļums — 2,4 m, lielākais dziļums — 4,5 m
- Mazais Baltiņš viens no Korneta ezeriem Alūksnes augstienes Veclaicenes paugurainē, Alūksnes novada Veclaicenes pagastā, platība 3,2 ha, vidējais dziļums 11,2 m, lielākais dziļums 32 m (viens no dziļākajiem ezeriem Latvijā); Mazais Baltiņa ezers
- cvingliānisms Viens no reformācijas virzieniem, nosaukts tā dibinātāja Cvinglija vārdā; radās 16. gs. Šveices pilsētu buržuāzijas vidū.
- veidošana Viens no tēlnieka darba pamatprocesiem, ar kura palīdzību mīkstā materiālā (mālā, vaskā, plastilīnā u. c.) tiek darinātas iecerētās skulptūras skices un modeļi.
- kaprīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerilkaprātiem, sevišķi trikaprīns.
- kaprilīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokaplirātiem, sevišķi trikaprilīns.
- kaproīns Viens no trim sviestā atrodamiem glicerokapronātiem, sevišķi trikaproīns.
- vikomts Vikonts (franču "vicomte") - dižciltīgo tituls starp grāfu un baronu (pagrāfs, vicegrāfs).
- baltais vīngliemezis vīngliemežu dzimtas suga ("Helicella obvia")
- SMD Virsmas montāžas ierīce (angļu "surface mount device") -- pasaulē plaši izmantota tehnoloģija elektronisku plašu ražošanai.
- Pilāts Virsotne Šveices Priekšalpu ziemeļu grēdā, Šveicē, uz dienvidrietumiem no Fīrvaldštetezera, augstums - 2129 m, līdz \~1800 m vjl biezi skujkoku meži, augstāk - kalnu pļavas un klintis.
- pakalpojums GPRS vispārējais pakešu radiopakalpojums (angļu "General Packet Radio Service")
- CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
- pakalpojumi CMIS vispārīgie pārvaldības informācijas pakalpojumi (angļu "Common Management Information Service")
- policejiskums Vispārināta īpašība --> policejisks, šīs īpašības konkrēta izpausme.
- glicerīnaldehīds Visvienkāršākā optiski aktīvā aldoze, glicerīna oksidācijas produkts.
- Vāte Vo, kantons Šveices dienvidrietumos.
- dinoficeja Zaļaļģu nodalījuma klase ("Dinoficeaea").
- Aličes rags zemesrags Itālijā (_Alice, Punta_), Kalabrijas pussalas austrumos, Jonijas jūras krastā
- Arktiskais rags zemesrags Krievijā (_Arkticeskij, mys_), Krasnojarskas novada ziemeļos, arhipelāga _Severnaja Zemļa_ ziemeļos, Komsomoļeca salas ziemeļos
- kāmis Zīdītāju klases grauzēju kārtas dzimta ("Cricetidae"), neliels, drukns dzīvnieks ar ādainām ausīm, lielām acīm, īsu asti (stepju apgabalos), 127 ģintis, \~625 sugas, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 6 sugas.
- plātņvalis Zīdītāju klases vaļveidīgo kārtas apakškārta ("Mysticeti"), pie kuras pieder vaļu sugas, kuriem mutē zobu vietā ir plātnes, 11 sugu, Latvijas piekrastē konstatētas 2 sugas.
- zilganais vīteņsausserdis zilais sausserdis ("Lonicera caerulea"), līdz 4-5 m augsts krūms, lapas lielas, pelēkzaļas, ziedi dzeltenīgi, zied jūnijā-augustā
- strīpelēt Zīmēt līnijas (ar zīmuli), skricelēt.
- Simmentāle Zimmentāle, ieleja Šveices Priekšalpos.
- agrežē Zinātniskais grāds Francijā, Beļģijā un dažās citās valstīs; dod tiesības strādāt par docētāju licejā vai universitātē.
- Frankenšteina Zombkovice Slonske - pilsēta Polijā, tās vācu nosaukums.
- dziedātājstrazds Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas mušķērāju dzimtas mežastrazdu ģints suga ("Turdus philomelos syn. Turdus ericetorum"), vidēji liels putns ar brūnu muguru un raibu vēderu, Latvijā sastopams ļoti bieži.
- sarkanais svilpis žubīšu dzimtas suga ("Carpodacus puniceus")
ice citās vārdnīcās:
MEV