Paplašinātā meklēšana
Meklējam ieminēt.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (82):
- anaforisks Anaforisks vārds - vārds, kuru var sastapt tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts (piem., vietniekvārdi, vispārīgas nozīmes apstākļa vārdi).
- godināt Ar goddevību pieminēt (kādu notikumu).
- godināt Ar īpašu izturēšanos, rīcību (piemēram, piecelšanos, klusuma brīdi, ziedu nolikšanu) goddevīgi pieminēt (mirušo).
- celt (retāk vandīt) augšā (vecas lietas, arī vecus notikumus) atgādināt, pieminēt ko senu, aizmirstu.
- rakt augšā Atgādināt, pieminēt.
- Uldevena pils atrodas Rembates parkā pie Daugavas, ir Indriķa hronikā pieminētā Lielvārdes novada virsaiša Uldevena pils versija, kas būvēta pēc arheoloģisko izrakumu materiāliem, kompleksā ietilpst dzīvojamās mājas ar nelielām dūmistabām, podnieku un kalēju darbnīcas; telpu iekārtojumā atspoguļota senlatviešu dzīve vēlajā dzelzs laikmetā.
- amorfa Attieksme starp vārdu un citu iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- anafora Attieksme starp vārdu un citu, iepriekš pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- katafora Attieksme starp vārdu un citu, vēlāk pieminētu vārdu, kas nosauc tā referentu.
- erceņģelis augstākās kārtas eņģelis jeb virseņģelis jūdaisma, kristietības un islāma mitoloģijā; saskaņā ar Jauno Derību tādi ir 6 vai 7, īpaši tiek pieminēti Mihaels (vai Mikaēls), Gabriels (Gabriēls), Rafaels (Rafaēls).
- vazāt Bieži pieminēt (kādu) sarunās, avīžu rakstos (parasti nosodot, saistībā ar ko kompromitējošu); pārāk bieži lietojot (ko), padarīt (to) parastu, apnīkstošu.
- turēt mutē vien bieži pieminēt.
- ģedot Daudzkārt pieminēt.
- kadišs Ebreju lūgšana, kurā parasti sava mirušā tēva vai mātes vārdā Dievu lūdz un slavē sērojošie bērni, lai gan ne nāve, ne sēras tajā nav pieminētas.
- Hanuka Ebreju svētki, kas ilgst astoņas dienas novembrī-decembrī (no Kislev mēneša (ebreju kalendāra devītais mēnesis) 25. dienas līdz Tenet mēneša 2. dienai), šajā laikā tiek pieminēta makabiešu uzvara pār Antioha IV vadītajiem sīriešiem; Hanukā laikā katru vakaru tiek aizdegta viena no menoras svecēm (lampiņām); šos svētkus sauc arī par gaismas svētkiem.
- Hrīsotemīda grieķu mitoloģijā - Agamemnona un Klitaimnēstras meita, pieminēta varoņeposā "Iliāda", vēlākajā mitoloģiskajā tradīcijā viņas loma ir nenozīmīga, tiek pretstatīta Elektrai, kas ir nelokāma savā tieksmē pēc atriebības.
- lokapalas Hindu mitoloģijā - debespušu dievības un sargi, sākotnēji mītos pieminēti četri, bet vēlāk to skaits pieaug līdz astoņiem.
- ieminēt Ieteikt, pieminēt.
- pārjautājums Jautājums par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- pārjautāt Jautāt par ko jau pieminētu, pateiktu, bet neskaidru, arī līdz galam neizprastu.
- turenietis Kāds, kas dzīvo citur (zināmā, pieminētā vietā).
- turēnietis Kāds, kas dzīvo citur (zināmā, pieminētā vietā).
- Pagājušo gadu stāsts Krievzemes viduslaiku vēstures avots, ko ap 1113. g. sarakstījis Kijevas Pečoru klostera mūks Nestors, un ir senākais avots, kurā pieminētas Latvijas teritorijā dzīvojošās tautības kurši, zemgaļi, latgaļi un lībieši.
- hetu un lošu Ķīnas mītos pieminētas zīmes - Huanhes upes plāns un Lo upes raksti, kas bija shēmas, ko veidoja atsevišķi vai savstarpēji savienoti punkti melnā un baltā krāsā.
- aisti Latinizēts ģermāņu vārds ar nozīmi "austrumnieki" - sena tauta Baltijas jūras piekrastē, pirmo reizi pieminēta romiešu vēsturnieka Tacita (55.-120. g.) darbā "Germania", domājams senprūši.
- Tūškuma māte latviešu mitoloģijā pieminēta buramvārdos, vārds atvasināts no "tūkt" - pampt.
- viņļaudis Ļaudis, ar kuriem pieminētā persona nedzīvo kopā (piemēram, vienā un tai pašā mājā), arī kaimiņi.
- Bētlemes zvaigzne Mateja evanģēlija 2. nodaļā pieminētā zvaigzne, kas Jēzum piedzimstot, norādīja ceļu trim austrumu gudrajiem.
- Melhizedeks Melhisedeks, Bībelē pieminēts valdnieks, dēvēts par Salemas valdnieku un "Visaugstākā dieva priesteri"; viņa vārdā nosaukta kāda gnostiska sekta, ko 2. gadsimtenī dibināja Teodots.
- Āle Mītisks karalis no Inglingu dzimtas tagadējā Zviedrijā, iespējams, dzīvojis 6. gs., pieminēts "Beovulfā".
- aizminēt Nodomāt, pieminēt, piesaukt.
- viņš Norāda uz dzīvu būtni, priekšmetu, parādību, par ko runā vai kas ir pieminēta iepriekš; tas (1).
- sevis Norāda, ka darbība, stāvoklis attiecas uz runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu.
- atminēties Parādīt uzmanību, gādību; pieminēt; atcerēties; iedomāties.
- pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt(1).
- pieminējums Paveikta darbība, rezultāts --> pieminēt(2).
- figurēt Piedalīties, darboties, atrasties (kur); tikt nosauktam, pieminētam.
- atcerēties Pieminēt (kādu personu, notikumu u. tml.) - parasti gadskārtā vai citā nozīmīgā gadījumā.
- apsaucināt Pieminēt aizlūguma laikā no kanceles to, kas izdarījis kaut ko sliktu.
- ieminēties Pieminēt, atgādināt.
- piemost Pieminēt, atjēgties pēc kāda nelaba darba.
- aizskart Pieminēt, neilgi pakavēties (pie kāda jautājuma vai temata, runājot vai rakstot).
- daudzināt Pieminēt.
- piebildēt Pieminēt.
- piedaudzēt Pieminēt.
- Loco laudato pieminētajā vietā.
- viņa (viņas, viņu) laikā pieminētās personas dzīves laikā, darbības posmā.
- viņējs Pieminētās personas ģimenes loceklis, piederīgais; arī pieminētās personas biedrs (no kādas grupas, kopuma).
- badadzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- badadzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegoze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguse Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzeguze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- baddzegūze Pļāpīga sieviete; tenkotāja (kas savā runā samērā bieži mēdz pieminēt ko nevēlamu).
- sabieši Reliģiska grupa, kas līdzās jūdiem un kristiešiem kā "Grāmatas ļaudis" labvēlīgi pieminēta Korānā; ir uzskatīts, ka sabieši ir tas pats, kas mandaisti.
- begīnes Reliģiskas labdarības savienības locekles; savienība radās 12. gs. beigās Brabantē un 13. gs. izplatījās Nīderlandē, Vācijā, Spānijā, Itālijā, Polijā; Rīgā begīnes pieminētas jau 1295. gadā.
- Bēržgaļs Rēzeknes novada Bērzgales muižas nosaukums, kas pieminēts 1468. g. dokumentos.
- uz mēles būt saka par to, kas tiek nemitīgi pieminēts.
- mēles galā saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- uz mēles saka, ja kas ilgāku laiku tiek pārrunāts, pārspriests, ja kas bez īstas vajadzības, izliekoties, pat liekuļojot nemitīgi pieminēts.
- ēst neprasa (kaut kas kādam) saka, uzsverot, ka pieminētais nav par traucējumu, apgrūtinājumu.
- tēvot Sarunā pārāk bieži tēvu pieminēt, uz tēvu atsaukties.
- at- Savienojumā ar verbu norāda, ka kustība vērsta šurp (uz runātāja vai pieminētā objekta pusi).
- Bandava Senās Kurzemes zeme, kas aptvērusi Ventas vidus daļu sākot no Abavas ietekas, līdz Skrundai; senrakstos pieminēta 1230. g. (kuršu līgumā ar Balduinu), 1252. g. un 1253. g. (Kurzemes bīskapam un Vācu ordenim zemē daloties).
- deva senindiešu mitoloģijā - dievu šķira; parasti runā par 33 dieviem (lai gan tekstos tiek pieminēti 333, 3306 vai 339 dievi), kas sadalīti pa trim kosmiskajām sfērām.
- Soma senindiešu mitoloģijā - trešais visvairāk pieminētais dievs no visiem dieviem (aiz Indras un Agni), viņa mitoloģiskais tēls; arī somas auga un dzēriena kults.
- Autrimps Senprūšu (vai sūdaviešu) jūras, upju un avotu dievs, kuram piederēja visu jūras dzīļu bagātības, pieminēts 1530. g.
- atzīmēt Svinēt (jubilejas, svētkus u. tml.); pieminēt, atcerēties (kādu svarīgu notikumu, datumu).
- savs Tāds, kas ir saistīts ar runātāju, uzrunāto vai pieminēto personu, tāds, kas attiecas uz šo personu; tāds, kas izriet no runātāja, uzrunātās vai pieminētās personas.
- viņējs Tāds, kas pieder, piemīt pieminētajai personai, attiecas uz minēto cilvēku; viņa, viņas.
- savs Tāds, kas pieder, piemīt runātājam, uzrunātajai vai pieminētajai personai, ir daļa no tās.
- ņemt mutē teikt, pieminēt, lietot savā runā.
- būt kāda mutē tikt daudzinātam, bieži ko pieminēt.
- Aģe upe Vidzemes rietumu daļā, iztek no Aģes ezera Siguldas novada Lēdurgas pagastā, šķērso Limbažu novada Vidrižu un Skultes pagastu un ietek Rīgas līcī Saulkrastu novadā netālu no Skultes, garums - 39 km; Indriķa hronikā 13. gs. pieminēta ar nosaukumu "Adya"; Skultes upe.
- piedaudzināt Vairākkārt pieminēt.
- kūkot Vairākkārt vaidēt vai pieminēt.
- anaforisks vārds vārds, kuru var saprast tikai tad, ja tā referents ir iepriekš pieminēts.
- obituāriji Viduslaiku baznīcās un klosteros grāmatas, kurās ierakstīja visus mirušos, lai tos dievkalpošanā pieminētu.
- Sulamīte Zālamana (Solomona) "Augstajā dziesmā" (Bībele, Vecā Derība) pieminētā noslēpumainā mīļotā.
- Ādils Zviedru karalis no Inglingu dzimtas, pieminēts senangļu poēmā "Beovulfs".
ieminēt citās vārdnīcās:
MEV