Paplašinātā meklēšana
Meklējam izķerties.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (32):
- aizmesties Aizķerties (1).
- pacipt Aizķerties (1).
- aizamesties Aizķerties (piemēram, par kāju).
- aizpiņķerēties Aizķerties, aizāķēties.
- uzķerties Aizķerties, arī nejauši saskarties (ar ko).
- aizklemmēties Aizķerties, iesprūst.
- ķībt Aizķerties, pieķerties, pielipt.
- piekabināties Aizķerties, pieķerties.
- savalkstīties aizķerties.
- aizaķerties Aizķerties.
- daķerties Aizķerties.
- kabelēties Aizķerties.
- kabīties Aizķerties.
- klemmēt Aizķerties.
- mikņīties Aizmesties, aizķerties.
- atķerties Atdurties (pret ko) un aizķerties.
- noguldzīties Atgrūst; kādu brīdi aizķerties (rijot).
- piesamaukties Ieķerties, saķerties; aizķerties (aiz kā).
- aizcipt Iesprūst, aizkavēties, aizķerties.
- iesakārties Kāpjot aizķerties aiz kā un palikt karājoties.
- iekārties Krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- aizkārties Nejauši aizkabināties, aizķerties (aiz kā).
- nemesties Nepieskārties, neaizķerties.
- samesties Pēkšņi nespēt bez grūtībām izrunāt (vārdus, teikumus), nodziedāt (piemēram, melodiju); pēkšņi tikt izrunātam ar grūtībām, saraustīti, arī aizķerties (par vārdiem, teikumiem), tikt nodziedātam ar kļūmēm, arī aizķeroties (piemēram, par melodiju).
- drebelēties Raustītie, aizķerties (par valodu).
- pakārties Refl. --> pakārt (1); tikt pakārtam; krītot aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- uzkārties Refl. --> uzkārt; aizķerties (aiz kā) un palikt karājoties.
- iedergties Runājot pēkšņi kaklā skaņai aizķerties, radot asu, augstu toni.
- saķibināties Saķerties, aizķerties vienam aiz otra.
- aizpeņķerētiēs Samudžinoties aizķerties aiz kaut kā.
- aizmeteklis tas, aiz kā var aizķerties, pieturēties.
- aizķere Veidojums, aiz kā var aizķerties, kur var pieturēties (piem., kāpjot klintī).
izķerties citās vārdnīcās:
LLVV