Paplašinātā meklēšana
Meklējam izlikties.
Atrasts vārdos (2):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (69):
- aizlikt Aizlikties.
- notēlot Atveidot imitējot, atdarinot; arī izlikties (1).
- dākļoties Blēņoties, ākstoties izlikties.
- ielīst kāda ādā censties būt citādam savtīgu mērķu dēļ, izlikties
- šķeīsls Cilvēks, kas mēdz izlikties, apzināti izturēties tā, lai izpaustos kas īstenībā neesošs.
- izlikšanās Darbība, process --> izlikties.
- maskarāde Datoru tīkla lietotāja mēģinājums izlikties par citu (pilnvarotu) lietotāju, lai varētu izmantot datoru tīkla resursus un pakalpojumus.
- tanatoze dažu dzīvnieku spēja briesmu brīdī sastingt un izlikties par mirušu
- Palamēds Grieķu mitoloģijā - Eibojas salas valdnieka Nauplija un viņa sievas Klimēnes dēls, kurš sadzīvē ieviesis dažādus jauninājumus un atmaskojis Odiseju, kad tas mēģināja izlikties par vājprātīgu.
- spēlēt komēdiju izlikties
- spēlēt teātri izlikties
- spēlēt (aklās) vistiņas izlikties
- spēlēt teātri (arī komēdiju) izlikties
- fasonu taisīt izlikties (par kaut ko)
- fasonu rādīt izlikties (par kaut ko), tēlot (ko)
- spēlēt spēlītes izlikties ar mērķi panākt kaut ko.
- piemiegt acis izlikties kaut ko neredzam, nesaprotam, nepamanām
- piemiegt (arī aizvērt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām
- aizmiegt (arī piemiegt, aizvērt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām
- aizvērt (arī piemiegt, aizmiegt) acis (arī aci) izlikties ko nepamanām
- skatīties caur pirkstiem izlikties ko neredzam, apzināti nereaģēt uz ko nevēlamu, neatļautu, nosodāmu
- nelikies dzirdīties izlikties nedzirdam
- nelikties dzirdoties izlikties nedzirdam
- taisīt nevainīgas acis izlikties neko nezinām par notikušo, izdarīto, izlikties, ka nav vainīgs
- tēlot lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā
- spēlēt lomu izlikties veicam (kādu) uzdevumu, esam (kādā) situācijā
- spēlēt augstu spēli izlikties veicam ko svarīgu, esam ievērojamā stāvoklī, situācijā
- nēsāt masku izlikties, izturēties tā, lai neatklātu savu īsto dabu, būtību
- spēlēt kumēdiņus izlikties, muļķoties
- taisīt pakses izlikties; tēlot neprašu, muļķi
- lauzīties Izturēties izvairīgi, vilcināties, arī izlikties, būt mākslotam, pārspīlētam.
- ermoties Izturēties muļķīgi, izlikties dīvainam.
- skaluvācietība Kārkluvācietība - cenšanās izlikties par vācieti.
- skaluvācietis Kārkluvācietis - tāds, kas cenšas izlikties par vācieti.
- skalu vācietis latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti
- kārkluvācietis Latvietis, kas cenšas izlikties par vācieti.
- marstīties Liekuļot, izlikties.
- tupeļvaronis Lielīgs cilvēks, kas mēdz izlikties par drosmīgu, bet īstenībā ir bailīgs, gļēvs.
- spēlēt vistiņas maldināt citam citu, izlikties, niekoties
- valšķēt Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- valšķēties Maldināt, koķeti, arī mazliet viltīgi izturēties, izlikties.
- bokšķoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- bokšoties Mānīties; izlikties, muļķoties; runātko nepatiesu, slēpt (ko).
- pietēlot Mazliet izlikties; mazliet notēlot (kādu psihisku, parasti emocionālu, stāvokli).
- aizmesties Mesties prom; aizlikties.
- nebēdāt Neievērot, izlikties nezinot.
- parādīt sevi bez maskas neizlikties, neslēpt savu būtību
- redzīt Nelikties redzīt - izlikties neredzam; neievērot.
- gudiņš Ņiprs, mazs, miesās pilnīgs cilvēks, kas grib izlikties gudrs.
- mirāt Pa jokam izlikties mirušam.
- kārkluvācietība Parādība, kad latvietis izliekas par vācieti; latvieša cenšanās izlikties par vācieti.
- nomest masku pārstāt izlikties, slēpt (ko)
- noņemt masku Pārstāt izlikties, slēpt (ko).
- raudāt krokodila asaras paust liekulīgu žēlumu, līdzjūtību, izlikties ko nožēlojam
- valkšķot Rīkoties viltīgi, izlikties.
- ēmoties Runāt muļķības, cenšoties izlikties asprātīgs.
- kā liela dāma saka par meiteni, kura cenšas izlikties pieaugusi
- maska nokrīt saka, ja kāds pārstāj izlikties, slēpt savu būtību
- uzlikt masku sākt izlikties, slēpt savu īsto dabu, būtību
- kosiķ Simulēt, izlikties par garīgi slimu.
- marķēt Simulēt, izlikties; arī tēlot.
- mazgāt rokas nevainībā slēpt savu vainu, līdzdalību; izlikties, ka nav vainīgs
- pseidodemence Šķietama plānprātība, tieksme izlikties par plānprātīgu (var būt saistīta ar nomāktību vai histēriju).
- puspolis tāds, kas nav īsts polis, bet cenšas par tādu izlikties
- stroiķ Tēlot, izlikties.
- stroīt Tēlot, izlikties.
- mētāt Tēlot; izlikties (par ko).
- mošķoties Trokšņot, trakot, blēņoties, izlikties.
- vaikstīt Vaibstīt; izlikties.
izlikties citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV