Paplašinātā meklēšana

Meklējam kauties.

Atrasts vārdos (19):

Atrasts vārdu savienojumos (8):

Atrasts skaidrojumos (85):

(iz)vicināt dūres (iz)kauties.
apkampties Apkampt vienam otru; apskauties.
apķerties Apskauties, apkampties.
saskauties Apskauties, parasti cieši.
nomušāties Atkauties no mušām.
otmahnutsja Atkauties.
plīskāties Blandīties, kauties, dzert.
ķildoties Būt agresīvam, kauties (par dzīvniekiem).
kauslis Cilvēks, kas mēdz kauties (1); cilvēks, kas kaujas (1); arī dauzoņa.
bretērs Cilvēks, kas meklē iemeslus divkaujai, kas vienmēr gatavs kauties.
staknīties Cīnīties, kauties.
ņagāties Dauzīties, kauties.
palaist nagus fiziski ietekmēt, kauties.
vīstīt kulakus gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
vīkstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
vīstīt dūres (arī kulakus) gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
(sa)vīstīt dūres gatavoties sist, kauties ar dūrēm.
aizglābties Glābties, aizstāvēties, atkauties.
duckāties Grūstīties, kauties.
ieklupt matos (arī cekulā) iesākt raustīt aiz matiem, iesākt kauties; arī iesākt rāt.
izštaukāties Izdunkāties, izkauties.
izkārpīties Izkauties, izlamāties.
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvicoties Izkauties; arī izplosīties.
izvilloties Izkauties; izķildoties.
izmest pūku izkauties.
izvicināt dūres izkauties.
izakauties Izkauties.
izplūkties Izkauties.
izvicēties Izkauties.
izlanckāties Izlamāties; izkauties.
izplēsties Izstrīdēties; arī izkauties.
klupt kādam cekulā kaujoties plūkt aiz matiem, kauties; arī rāt.
izkauties Kauties un pabeigt kauties.
klupt matos kauties, plēsties.
klupt cekulā (kādam) kauties; kritizēt.
vicināt dūres kauties.
izmest villu kauties.
erģēties Ķildoties, strīdēties, kauties.
izkaustelēties Ne sevišķi stipri izkauties.
izloskāties Ne visai stipri izkauties; izpērt vienam otru, citam citu (piemēram, ar kalmēm, meijām).
pakauties Neilgu laiku, mazliet kauties.
drullēties Pa jokam kauties, lauzties.
pasakauties Pakauties.
saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
plēsināt Panākt, ka cilvēki sāk naidoties, kauties.
izšķirt Panākt, ka izbeidz, piemēram, kauties, strīdēties.
paplēsties Pastrīdēties; arī pakauties.
villāties Plēsties, kauties.
naskoties Plūkties, kauties (vairāk pa jokam).
panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
savīstīt dūres sagatavoties sist, kauties ar dūrēm.
virubitsja Sakauties ar kādu.
sakresties sakauties, iesist viens otram.
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
savilloties Sakauties, vienam otru iekaustīt.
sabelzties Sakauties.
sapesties Sakauties.
saplūkties Sakauties.
sapokāties Sakauties.
sasakauties Sakauties.
saiet matos sastrīdēties, sanīsties; sakauties.
saplēsties Sastrīdēties; arī sakauties.
palaist rokas sist (kādam), kauties.
dot vaļu rokām Sist (kādu), kauties.
sisties Sist vienam otru, citam citu; kauties (1).
siksnāties Sist vienam otru, citam citu; kauties.
smērēt nagus sist, kauties, zagt; darīt kaut ko nelikumīgu, apkaunojošu, nepatīkamu; kompromitēt sevi.
pamūksnīt Sist, kauties.
vicēties Sisties, kauties, plēsties.
zvelēties Sisties; kauties.
ķīkstēties Spēkoties, cīkstēties, kauties.
spēties spēkoties, kauties.
cekoties strīdēties, kauties.
plēsties Strīdēties; arī kauties.
sakrist matos strīdoties raustīt vienam otru aiz matiem; sakauties.
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
kauslīgs Tāds, kas mēdz kauties (1) - par cilvēkiem.
kareivīgs Tāds, kas mēdz kauties; tāds, kas ir gatavs kauties; kauslīgs; tāds, kurā izpaužas šādas īpašības.
ķerties matos (arī cekulā) uzbrukt, arī kauties.
mesties (arī krist) ragos Uzbrukt, arī kauties.

kauties citās vārdnīcās:

MLVV

kauties

LLVV

kauties