Paplašinātā meklēšana
Meklējam kubi.
Atrasts vārdos (76):
- kubi:1
- kubis:1
- kubis:2
- kubik-:1
- kubika:1
- kubiks:1
- kubits:1
- bakubi:1
- kubieši:1
- kubināt:1
- kubisks:1
- kubisms:1
- kubists:1
- kubiška:1
- Skubiņi:1
- kubiciņš:1
- kubikass:1
- dēkubits:1
- Jakubina:1
- Jakubini:1
- noskubis:1
- skubināt:1
- kubikmērs:1
- kubikpēda:1
- apkubināt:1
- Bukubirzs:1
- dekubitus:1
- nokubināt:1
- puskubiks:1
- sakubināt:1
- Skubinova:1
- uzkubināt:2
- uzkubināt:1
- kubikcolla:1
- kubikmetrs:1
- kubiksakne:1
- kubistisks:1
- aizkubināt:1
- apskubināt:1
- atskubināt:1
- ieskubināt:1
- izskubināt:1
- pārkubināt:1
- paskubināt:1
- paskubinēt:1
- saskubināt:1
- skubinieši:1
- uzskubināt:1
- kubikaršina:1
- kubiklīnija:1
- kubiksažens:1
- aizskubināt:1
- konkubinārs:1
- konkubināts:1
- pieskubināt:1
- skubinājums:1
- skubinātājs:1
- skubināties:1
- kubikularijs:1
- kubikveršoks:1
- kubikvienība:1
- antekubitāls:1
- sakubināties:1
- uzkubināties:1
- aizkubināties:1
- pārkubināties:1
- paskubinājums:1
- paskubināties:1
- kubikdecimetrs:1
- kubikkilometrs:1
- kubikmilimetrs:1
- kubikcentimetrs:1
- aizaskubināties:1
- pasaskubināties:1
- kubikvienādojums:1
- kubiknolīdzinājums:1
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (348):
- angļu kubikcolla 16,387064 kubikcentimetri.
- Parīzes kubikcolla 19,8356 kubikcentimetri.
- papīrmasas koncentrācija absolūti sausas vielas attiecība gramos uz vienu kubikcentimetru pret suspensijas tilpuma vienību.
- Kapsēdes Rudais akmens aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.) Medzes pagastā, 300 m uz austrumiem no asfaltbetona rūpnīcas, meliorācijas grāvja malā, apkārtmērs - 11,5 m, garums - 3,7 m, platums - 2,5 m, augstums - 1,6 m, virszemes tilpums - 7 kubikmetri, stipri sadēdējis, rūsgans lēzenas un noapaļotas piramīdas formas rapakivi granīts.
- Ķēniņkalna laukakmens akmens Alūksnes novada Mārkalnes pagastā, aizsargājams ģeoloģisks objekts (kopš 1987. g.), forma atgādina gludekli, garums - 5 m, platums - 3,6 m, augstums virs zemes - 1,9 m, apkārtmērs - 16,3 m, virszemes tilpums - \~18 kubikmetru.
- Lielais akmens akmens Gaujas senlejas labajā krastā, Krimuldas pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.), no tā apakšas izplūst spēcīgs avots, augstums avota pusē — 2,5 m, kalna pusē — 1,1 m, garums — 5,3 m, platums — 3,7 m, virszemes tilpums — 25 kubikmetri; Runtiņa avotakmens; Runtiņupītes akmens.
- Kūliņu akmens akmens Jēkabpils novada Salas pagastā, garums — 5 m, platums — 4,5 m, augstums — 1,3 m, virszemes tilpums — \~15 kubikmetri, plakana, tīrīta virsa, dziļi iegrimis zemē.
- Muršu Ķēniņakmens akmens Ķoņu pagastā, 0,5 km no Muršu mājām, mežā, tam ir noapaļota elipsoīda forma, sagāzies, ieslīdot kādreizējā grantsbedrē, augstums bedres pusē — 4 m, kalna pusē — 1,9 m, garums — 5,2 m, platums — 2,9 m, tilpums — 35 kubikmetri.
- Teterakmens Akmens Madonas novada Ļaudonas pagastā pie Mētrienas pagasta robežas, paugura nogāzē, tā kore atgādina lauku pirtiņu, augstums kalna pusē - 2,2 m, lejpusē - 4 m, garums - 5,6 m, lielākais platums - 5,0 m, apkārtmērs - 18 m, virszemes tilpums - 33 kubikmetri.
- Svētmeitas akmens akmens Mērsraga pagastā, mežā, dabas un vēstures piemineklis, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, augstums — 2,3 m, apkārtmērs — 17,3 m, virszemes tilpums — 28 kubikmetri.
- Nīkrāces akmens akmens Nīkrāces pagastā Sudmalnieku strauta (Imalas augšteces) ielejā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1957. g.), garums — 7,5 m, platums — 5,0 m, augstums — līdz 1,7 m, apkārtmērs — 21 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- vietējās nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru tilpums ir 7-10 kubikmetri.
- valsts nozīmes dižakmeņi akmeņi, kuru virszemes tilpums pārsniedz 10 kubikmetrus.
- Gūtmaņa ala ala Gaujas senlejas labajā krastā starp Igauņu gravu un Vikmestes upīti, Siguldā, Gaujas nacionālā parka teritorijā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1974. g.) un arheoloģiskais piemineklis (kopš 1967. g.) - sena kulta vieta, alas tilpums - 500 kubikmetri (lielākā ala Latvijā), grīdas laukums - 170 m^2^, garums - 18,8 m, pie ieejas augstums - 10 m, platums - 10,6 m.
- Blusu ala ala Siguldā, Gaujas senlejas labā pamatkrasta pakājē, 1 km augšpus Turaidas pils, Gaujas nacionālā parka teritorijā, sarežģīts eju un strupceļu tīkls, kopgarums - 55 m, tilpums - \~70 kubikmetri, lielākais augstums - 4 m, atklāta un atrakta no smilšu aizbiruma 1991. g.
- palocīt galvu ar galvas kustību pasveicināt; ar galvas kustību izpaust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), apsolīt (ko); ar galvas mājienu izpaust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- locīt galvu ar galvas kustību paust pozitīvu atbildi, pievienošanos (kam), solīt ko; ar galvas mājienu paust paskubinājumu, uzmundrinājumu (kādam ko darīt).
- priģelēt Ar pērienu skubināt.
- uzstuidīt Ar spēku paskubināt.
- tisu Atkārtojumā izsaka paskubinājumu veiklākai darbībai.
- zizināt Atkārtoti skubināt, pieteikt.
- Kanču akmens atrodas Burtnieku novada Rencēnu pagastā pie Kanču mājām, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,3 m, platums - 3,5 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 11,5 m, virszemes tilpums - \~15 kubikmetri; Rencēnu laukakmens.
- Plēķu akmens atrodas Gulbenes novada Galgauskas pagastā, Tirzas sāngravā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,8 m, garums - 4,7 m, platums - 3,9 m, lielākais augstums strauta pusē - 3,0 m, virszemes tilpums - 30 kubikmetri.
- Robežkalna akmens atrodas Gulbenes novada Lejasciema pagastā, Gaujas labajā palienē, \~2 km augšpus Sinoles, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 3 m, platums - 2,4 m, augstums - 2,9 m, virszemes tilpums - \~12 kubikmetri, akmenim gludekļa forma, daļēji apsūnojis.
- Robeždaugavas dižakmens atrodas Krāslavas novada Kaplavas pagastā, Daugavas gultnē iepretī Robeždaugavu mājām, 700 m lejpus Robežupes ietekas, dabas piemineklis Augšdaugavas aizsargājamo ainavu apvidū, garums - 4,9 m, augstums - 3,3 m, tilpums - \~20 kubikmetri; Rudais akmens.
- Paideru akmens atrodas Lejasciema pagastā, 50 m no Gaujas kreisā krasta, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs - 14,0 m, augstums - 1,8 m, garums - 5,2 m, platums - 3,5 m, trīsstūra forma, virszemes tilpums - 15 kubikmetri.
- Silmaču dižakmens atrodas Mazsalacas pagastā, \~100 m no Salacas labā krasta, mežā, garums — 4,8 m, platums — 3,9 m, lielākais augstums — 2,2 m, apkārtmērs — 14 m, virszemes tilpums — 18 kubikmetri.
- Zīmes akmens atrodas Nīcas pagastā, pie Nīcas un Rucavas pagasta senās robežas, daļēji noapaļots ar jumtveidīgu augšu, apkārtmērs - 15,8 m, augstums - 2,1 m, garums - 5 m, platums - 4,4 m, virszemes tilpums - \~23 kubikmetri.
- Plisūna dižakmens atrodas Plusona ezera dienvidu krastmalā ūdenī, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), garums - 5,4 m, platums - 4,4 m, augstums - līdz 3 m, apkārtmērs - 16,5 m, virszemes tilpums - \~35 kubikmetri.
- Sietiņu dižakmens atrodas Rembates pagastā, garums - 5,8 m, lielākais platums - 5,2 m, augstums - 1,7 m, apkārtmērs - 17,5 m, virszemes tilpums - 25 kubikmetri, virspusē lēzens iedobums 1 x 1,4 m, kurā var sakrāties apmēram pusspainis ūdens.
- Subinaites laukakmens atrodas Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, aizsargājams ģeoloģiskais objekts (kopš 1977. g.), iegūlis Rēzeknes upes stāvajā kreisajā krastā, tā apakšējā daļa atrodas zem ūdens, garums - 5,2 m, platums - 4,2 m, augstums no upes gultnes - 4,4 m (virs ūdens 1,6 m), virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, sarkanbrūns, stipri sadēdējis rapakivi granīts.
- Vizlas Lielais akmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no tās ietekas Gaujā, Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums; Žākļu dižakmens; Vizlas dižakmens.
- neiroepitelioma Audzējs ar kubiskām vai cilindriskām šūnām, kas veido rozetes; izveidojies no primitīvā neiroepitēlija, rodas tīklenē, centrālajā nervu sistēmā, dažreiz arī perifēriskajos nervos.
- autobetonmaisītājs Automašīna, uz kuras šasijas ir uzmontēts cikliskās darbības betonmaisītājs ar tilpumu līdz 10 kubikmetriem.
- Saltavots Avots Siguldas novada Siguldas pagastā, iztek Lorupes ielejas stāvajā labajā krastā, ūdens uzkrājas baseiniņā aiz akmeņu barjeras un lejāk, noplūstot Lorupē izveidotajā ūdenskrātuvē, veido sazarotu krāci, debits 2000 kubikmetru diennaktī, ūdens temperatūra arī vasarā nepārsniedz 5 Celsija grādus.
- kubi Bakubi - tauta Kongo Demokrātiskajā Republikā.
- leucīts Balts vai bezkrāsains minerāls, kristalizējas šķietami kubiskas singonijas kristālos, kas sastāv no atsevišķām tetragonālās singonijas plāksnītēm; leicīts.
- īstā mājassēne bazīdijsēne ("Serpula lacrymans"), kas izraisa koksnes kubisko brūno trupi.
- nātrija hlorīds bezkrāsaini, kubiski kristāli ar raksturīgu sāļu garšu; vārāmais sāls.
- čankāt Biedēt, trenkāt, skubināt.
- tetraedrits Blāvā antimona rūda, minerāls pelēkā krāsā ar metālisku spīdumu, kristalizējas kubiskās singonijas tetraedriskos kristālos, izmanto kā vara, antimona un sudraba rūdu.
- borazons Bora nitrīda mākslīgā kubiskā modifikācija jeb alotrops, kas ir ļoti cieta viela, laboratorijas apstākļos iegūta 1957. g.; elbors; kubonīts.
- šabazits Ceolītu grupas minerāls ar mainīgu ķīmisko sastāvu, kristalizējas romboedriska izskata kristālos, kas pēc ārējā izskata ir trigonāli vai kubiski, bet pēc optiskām īpašībām atgādina triklinos.
- trijdienu ciba ciba 1200 kubikcentimetru tilpumā.
- nedēļas ciba ciba 2100 kubikcentimetru tilpumā.
- gana ciba ciba 250 kubikcentimetru (0,25 l) tilpumā = 1 sauja = 1 glāze = 1/6 stopa.
- divnedēļu ciba ciba 4030 kubikcentimetru apjomā.
- dienas ciba ciba 425 kubikcentimetru tilpumā.
- kongas Cilindriskas bungas, parasti savienotas pa pāriem; uz tām spēlē kubiešu un latīņamerikāņu melodijas; sit ar rokām.
- buģis Cilvēks, kam nepieciešama skubināšana, pamudinājums; kāds, kurš ir saīdzis, sliktā omā.
- linneīts Co3S4, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, veidojot parasti oktaedrus, iesarkanā vai sidrabbaltā krāsā.
- čuldīt Čudīt, skubināt.
- Skujupes upurakmens dabas un vēstures piemineklis šīs upes gravā, garums - 4,65 m, platums - 3,65 m, augstums - 2,8 m, apkārtmērs - 13 m, virszemes tilpums - 20 kubikmetri; Skuju uprakmens.
- aizmudināt Dabūt prom mudinot, skubinot, pasteidzinot.
- raidināt Daudzkārt raidīt, paskubināt.
- kubiciņš Dem. --> kubiks (1); neliels kubveida priekšmets.
- mopēds Divriteņu transportlīdzeklis ar iekšdedzes motoru, kura darba tilpums ir līdz 49,8 kubikcentimetriem.
- Mellaču dižakmens dižakmens Burtnieku pagastā, sastāv no 2 daļām, starp kurām tek Ēķinupes pieteka Maurupīte, augstums - 3,6 m, abu daļu kopējais apkārtmērs - 17,65 m, lielākās daļas tilpums - \~26 kubikmetri, mazākās - 10 kubikmetri.
- Komulteņu akmens dižakmens Rēzeknes novada Sakstagala pagastā, apkārtmērs — 15 m, garums — 5 m, platums — 3 m, augstums — 1,8 m, virszemes tilpums — \~20 kubikmetri.
- Labvāržu akmens dižakmens Rēzeknes novada Vērēmu pagastā (paugura nogāzē mežā), valsts aizsardzībā kopš 1977. g., apkārtmērs — 15 m, garums — 5,9 m, platums — 4,0 m, augstums nogāzes kāpuma pusē — 2,3 m, lejpusē — 3,0 m, virszemes tilpums — 22 kubikmetri.
- Lindes meža dižakmens dižakmens Zantes pagastā, Aizupes mežniecības Lindes apgaitā, garums — 4,9 m, platums — 4,3 m, augstums — 2 m, apkārtmērs — 15,75 m, virszemes tilpums — 21 kubikmetrs, tramplīna forma, viena mala slīpa, pārējās stāvas.
- Sīļu Badakmens dižakmens, kulta akmens Jumurdas pagastā, augstums — vidēji 2,5 m, pie zemes garums — 3,15 m, platums — 2,45 m, apkārtmērs — 9,1 m, virszemes tilpums — 12 kubikmetri, ieaudzis pamestu tīrumu alkšņos.
- Baikāls Dziļākais ezers pasaulē, atrodas Austrumsibīrijas dienvidu daļā, platība - 31500 kvadrātkilometru, garums - 636 km, lielākais platums - 79 km, lielākais dziļums - 1620 m, bagāta flora un fauna, pasaulē otrais lielākais ezers pēc tilpuma - 23600 kubikkilometru.
- splenst dzīt, skubināt (cūkas).
- čūdīt Dzīt, skubināt.
- murt Dzīt, skubināt.
- enerģijas blīvums enerģijas daudzums tilpuma vienībā; mēra džoulos uz kubikmetru (J/m^3^).
- Ņasas ezers ezers Āfrikas dienvidaustrumu daļā, lūzumzonā 472 m vjl., Malāvijā, Tanzānijā un Mozambikā, platība - 29600 kvadrātkilometru, garums - \~600 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 726 m, sezonālas līmeņa svārstības 1-1,5 m, piektais ietilpīgākais ezers pasaulē - 7725 kubikkilometri; Malāvi ezers.
- Mičigans Ezers ASV (angļu val. "Lake Michigan"), Lielo Ezeru sistēmā, 177 m vjl., platība - 58000 kvadrātkilometru, garums - 490 km, platums - līdz 189 km, lielākais dziļums - 280 m, sestais ietilpīgākais ezers pasaulē - 4900 kubikkilometru.
- Viktorijas ezers ezers Austrumāfrikā (angļu val. "Lake Victoria"), Tanzānijā, Ugandā un Kenijā, 1134 m vjl., pēc platības otrais lielākais saldūdens ezers pasaulē (aiz Augšezera) — 68800 kvadrātkilometru, garums — 337 km, lielākais platums — 240 km, lielākais dziļums — 84 m, astotais ietilpīgākais ezers pasaulē — 2700 kubikkilometru; Viktorijas-Njanzas ezers, Ukereves ezers.
- Hūrons Ezers Lielo ezeru sistēmā (angļu val. "Lake Huron"), uz ASV un Kanādas robežas 177 m vjl., platība - 59590 kvadrātkilometri, lielākais dziļums - 229 m, pēc lieluma otrais no Lielajiem ezeriem, septītais ietilpīgākais ezers pasaulē - 3540 kubikkilometru.
- rentgenmikroanalīze Fizikāla lokālas analīzes metode, kas noteic vielas kvalitatīvo un kvantitatīvo ķīmisko sastāvu ļoti mazos tilpumos (0,5-300 kubikmikrometros), analizējot primāros emisijas rentgenspektrus, kurus pētījamajā paraugā ierosina ar elektronu zondi - fokusētu elektronu kūli.
- Tangaņikas ezers garākais saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Tanganyika"), Austrumāfrikā, Kongo Demokrātiskajā Republikā, Burundi, Tanzānijā, Zambijā, atrodas tektoniskā ieplakā Austrumāfrikas lūzumzonā, 774 m vjl., platība - 34000 kvadrātkilometru, garums - \~650 km, platums - līdz 80 km, lielākais dziļums - 1470 m, pasaulē trešais ietilpīgākais ezers - 18900 kubikkilometru.
- sters grēdās sakrautu kokmateriālu (parasti malkas, žagaru) mērvienība - 1 kubikmetrs materiāla (ieskaitot gaisa spraugas); krāvummetrs.
- Kapsēdes dižakmens ģeoloģiskais ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Medzes pagastā, dzelzceļa malā, 300 m uz dienvidiem no dzelzceļa stacijas, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamās teritorijas platība - 0,01 ha, akmens sašķelts 3 daļās, mazākā daļa 20. gs. sākumā izmantota celtniecībā, lielākās daļas apkārtmērs, 16,5 m, augstums - 4,2 m, garums - 5,5 m, platums - 3,5 m; otras daļas tilpums - \~10 kubikmetri.
- Zeltapses laukakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dundagas pagastā, starp Upsīšu un bijušajām Zeltapses mājām, apkārtmērs - 16,4 m, garums - 5,9 m, lielākais platums - 4 m, augstums - 3 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, daži pētnieki uzskata par kultakmeni; Upsīts; Rūnu akmens.
- Šķērveļa akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Dzeldas un Šķērveļa upstarpā netālu no to satekas, dabas lieguma "Ventas un Šķērveļa ieleja" teritorijā, valsts aizsardzībā kopš 1957. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, augstums - 2,9 m, garums - \~6 m, platums - 4,6 m, virszemes tilpums - 18 kubikmetri, neregulāra forma.
- Nīcgales Lielais akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis un arheoloģiskais piemineklis, lielākais Latvijas dižakmens, atrodas Nīcgales pagastā, arheoloģiskais piemineklis, valsts aizsardzībā kopš 1977. g. apkārtmērs - 30,5 m, garums - 9,5 m, augstums - 3,5 m, virszemes tilpums - \~170 kubikmetri; Baltais akmens.
- Ramatas lielakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Valmieras novada Ramatas pagastā, Ramatas kreisajā krastā, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība — 0,01 ha, garums — 5,9 m, platums — 3,8 m, augstums — 3,3 m, apkārtmērs — 17,4 m, virszemes tilpums — \~35 kubikmetri, ir noapaļojies, pelēks gneisveida granodiorīts.
- Vecumu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ventspils novada Ugāles pagastā, augstums — 2,8 m, garums — 6,7 m, platums — 4,2 m, apkārtmērs — 17,8 m, virszemes tilpums — 42 kubikmetri, ir pelēksārts, lielkristālisks biofita granīts.
- Vaiķu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Vīpes pagastā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., apkārtmērs - 19,8 m, garums - 6,7 m, platums - 5,9 m, augstums - 2,3 m, virszemes tilpums - 45 kubikmetri, neregulāra forma, stāvas malas, plakana virsa (tās platība - 23 kvadrātmetri), iesārts lielkristālisks rapakivi granīts, ir nostāsti, ka pie tā pusdienojis gan Pēteris I, gan Napoleons I; Pētera akmens; Napoleona akmens.
- Vizlas lejteces atsegumi un Žākļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis Ziemeļvidzemes (Tālavas) zemienes Trapenes līdzenumā, Virešu pagastā, aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", dabas liegumā "Vireši", valsts aizsardzībā kopš 1962. g., aizsargājamā platība - 13 ha, abos Vizlas krastos ir dolomīta atsegumi, 2 ūdenskritumi, dižakmens atrodas Vizlas labajā krastā, \~70 m no ietekas, augstums - 3,4 m, apkārtmērs - 15 m, tilpums - 35 kubikmetri, tam blakus 6 kubikmetru liels atlūzums.
- Velna skroderis ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, akmens, kas atrodas Madonas novada Praulienas pagastā, Kujas kreisajā krastā, augstums — 4,2 m, garums — 6,4 m, platums — 6 m, apkārtmērs — 20 m, tilpums — 100 kubikmetri, akmenim gandrīz cilindriska forma, malas stāvas, sarkanīgs rapakivi granīts ar ļoti lieliem kristāliem.
- Seimaņu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Līdumnieku pagastā, garums — 9,5 m, platums — 5,6 m, apkārtmērs — 23,6 m, augstums — 1,9 m, virszemes tilpums — \~50 kubikmetri, lielākā daļa atrodas zemē.
- Pūrmaļu akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Rēzeknes novada Vērēmu pagastā, paugura nogāzē, valsts aizsardzībā kopš 1977. g., aizsargājamā platība - 0,01 ha, apkārtmērs - 18,5 m, augstums lejaspusē - 3,2 m, kalna pusē 1 m, garums - 5,6 m, platums - 4,7 m, virszemes tilpums - \~30 kubikmetri, ir neregulāras formas gnesis ar granātu kristāliem un kvarca dzīslām.
- Muižuļu dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Salacgrīvas pagastā, mežā, valsts aizsardzībā kopš 2001. g., viens no 10 lielākajiem laukakmeņiem Latvijā, augstums — 2,3 m, garums — 7 m, platums — 5,7 m, apkārtmērs — 20 m, virszemes tilpums — 46 kubikmetri.
- Vandzenes dižakmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, atrodas Ziemeļkursas augstienes Dundagas pacēlumā, Talsu novada Vandzenes pagastā, ir neregulārs, šķautnains, ar stāvām malām (postīts, atšķeļot gabalus no malām un virsas), ir 3. lielākais Latvijas dižakmens, apkārtmērs — 26 m, garums — 7,35 m, platums — 7 m, lielākais augstums — 3,4 m, virszemes tilpums — 80 kubikmetri; Krauju akmens; Tilgaļu milzakmens; Vandzenes akmens.
- Akmeņkalnu velnapēdas akmens ģeoloģiskais un ģeomorfoloģiskais dabas piemineklis, robežakmens, atrodas Talsu novada Dundagas pagasta un Ventspils novada Ances un Puzes pagasta robežošanās vietā, mežā, sens kultakmens, augstums - 3,3 m, garums - 5,6 m, platums - 4 m, apkārtmērs - 17,3 m, virszemes tilpums - 40 kubikmetri, gaišpelēks ortogneiss ar melnām dzīslām.
- Āķagala Lielais akmens ģeoloģisks un ģeomorfoloģisks dabas piemineklis, atrodas Dienvidkurzemes novada Sakas pagastā, Pāvilostas jūrmalā, lielākais Latvijas jūrakmens, virszemes tilpums - 35 kubikmetri, augstums - 3,2 m, garums - 4,7 m, platums - 4,3 m, apkārtmērs - 15 m; Pāvilostas Lielais akmens.
- sētaspiepe himēnijsēņu klases piepju sēņu ģints ("Gloeophyllum"), kas izraisa koksnes brūno trupi; parasti aug apslēpti, noārda aplievu un kodolkoksni; zem koksnes veselās virsmas redzami tabakbrūni, sīki satrupējušas koksnes kubiņi ar 2-5 mm garu šķautni.
- sacildīt Ieinteresējot pamudināt, saskubināt, uzmundrināt.
- stirpināt Iekairināt, pamudināt, paskubināt, kustināt.
- cilindru tilpums iekšdedzes dzinēja kopīgais cilindru darba apjoms (tilpums), kuru izsaka kubikcentimetros.
- vorticisms Īslaicīgs britu literatūras un mākslas virziens 1912.-1915. gadā; radies kubisma un futūrisma iespaidā, gleznoja griezīgos toņos, asiem leņķiem, pusabstraktā stilā.
- Kromaņonas cilvēks izmirusi cilvēku ģints suga ("Homo sapiens fossilis"); saprātīga cilvēka pirmatnēja forma, dzīvojis vēlajā akmens laikmetā pirms 30-35 tūkstošiem gadu, augums līdz 190 cm, smadzenes līdz 1800 kubikcentimetru, galvenā nodarbošanās - medības, radīja alu zīmējumus.
- skubinieši Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" iedzīvotāji.
- Skubīni Jaunpiebalgas pagasta apdzīvotās vietas "Skubiņi" nosaukuma variants.
- rievelēt Jokot, trakot, skubināt draiskuļot.
- urdītājs Kāds, kas urda; skubinātājs, steidzinātājs.
- pačudīt Kādu brīdi paskubināt.
- brombenzilcianīds Kairinoša indīga kaujasviela, kas izraisa asarošanu, sāpes un dedzināšanu acīs, elpošanas ceļu kairinājumu, letālās devās (uzturoties 10 minūtes vidē ar šīs vielas koncentrāciju gaisā 0,35 grami kubikmetrā) - plaušu tūsku.
- sarcīnas Koku baktēriju grupējums, kurā šūnas sakopotas kubiskā sainītī.
- maskrava Krava, kuras masas vienība aizņem nosacīta lieluma tilpuma vienību (parasti līdz 40 kubikpēdu jeb 1,13 kubikmetru).
- tilpumkrava Krava, kuras masas vienība aizņem par kādu nosacītu vienību lielāku tilpumu, parasti tās tonna aizņem par 40 kubikpēdām (1,13 kubikmetriem) lielāku tilpumu.
- smagkrava Krava, kuras tilpuma vienības masa pārsniedz kādu nosacītu robežu; ja 20 kubikpēdu (0,5660 kubikmetru) kravas tilpuma sver vairāk par tonnu, uzskata, ka tā ir smagkrava, bet, lai nerastos pārpratumi, katrā konkrētā gadījumā jāvienojas, ko sauks par smagkravu.
- diakisdodekaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 trapecām, kristalogrāfijā regulārās (kubiskas) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- tetrakisheksaedrs Kristāla forma, kas ierobežota ar 24 vienādsānu trijstūra plāksnēm, kristalogrāfijā kubiskās (heksaedriskās) singonijas vienkārša forma.
- ikositetraedrs Kristalla forma, ka sierobežota ar 24 vienādām trapecas plāksnēm, kristallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- deltoīddodekaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoedrs.
- deltoedrs Kristalla forma, kas ierobežota 12 vienādiem deltoīdiem (sk.), kristallografijā regulārās (kubiskās) sistēmas pamatforma; deltoīddodekaedrs.
- heksakistetraedrs Kristalla forma, kas ierobežota 24 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- heksakisoktaedrs Kristalla forma, kas ierobežota 48 vienādām trijstūra plāksnēm, kristtallogrāfijā regulārās (kubiskās) singonijas (sistēmas) pamatforma.
- singonija kristalogrāfiska sistēma - radniecīgu simetrijas veidu grupa, kurā ietilpst kristāli ar līdzīgiem simetrijas elementiem; ir 7 singonijas: triklīnā (vismazāk simetriskie kristāli), monoklīnā, rombiskā, trigonālā, tetragonālā, heksagonālā, kubiskā (vissimetriskākie kristāli).
- juka kubiešu tautas deja.
- kubik- Kubveidīgs, kubisks, kāpināts kubā (gk. tilpuma mērvienību nosaukumos).
- piekūdīt Kūdīt, paskubināt, pamudināt.
- reģistra tonna kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
- reģistra tonnāža kuģa tilpums reģistra tonnās (1 reģistra tonna ir 100 kubikpēdu).
- sikot Kustēties, skubināt.
- kutravāt Kutināt; paskubināt vai uzmundrināt.
- vārāms Ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķimikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- vārāmais sāls ķīmisks savienojums - bezkrāsaini, kubiski kristāli (ar raksturīgu garšu), kas labi šķīst ūdenī un ko izmanto, piemēram, par piedevu pārtikas produktiem, konservēšanas līdzekli, izejvielu ķīmikāliju ražošanai; nātrija hlorīds.
- tilpuma lādiņu blīvums lādiņu daudzums tilpuma vienībā; mēra kulonos uz kubikmetru (C/m^3^).
- Skubynova Lazdukalna pagasta apdzīvotās vietas "Skubinova" nosaukums latgaliski.
- Kaspijas jūra lielākā iekškontinentālā beznotekūdenstilpe, atrodas Āzijā, pie Eiropas robežas, apskalo Kazastānas, Turkmenistānas, Irānas, Azerbaidžānas un Krievijas krastus, platība - 376000 kvadrātkilometru, garums - 1200 km, vidējais platums - 325 km, lielākais dziļums - 1025 m, \~50 salu ar kopējo platību 350 kvadrātkilometru, pasaulē lielākais ezers pēc tilpuma - 78200 kubikkilometru.
- Augšezers Lielākais (pēc platības) saldūdens ezers pasaulē (angļu val. "Lake Superior"), augšējais no 5 lielajiem ezeriem, atrodas uz ASV un Kanādas robežas 183 m virs jūras līmeņa, platība - 82380 kvadrātkilometru, ceturtais ietilpīgākais ezers pasaulē - 11600 kubikkilometru, lielākais dziļums 397 m; Sjupīriors.
- Kutkāju dižakmens liels akmens Salacgrīvas pagastā, Vidzemes piekrastē, mežā iepretī Kutkāju ragam, 100 m no akmeņainās jūrmalas (dabas liegums), garums - 6 m, platums - 3 m, augstums - 2 m, virszemes tilpums - \~16 kubikmetri, stipri sadēdējis, saplaisājis, ar vertikālām malām, šķautnains.
- nū Lieto, lai izteiktu skubinājumu (parasti zirgam).
- abstraktā māksla māksla, kas neataino ārējo īstenību, tiek saukta arī par nonfiguratīvo mākslu, piemēram, kubisms (aptubveni kopš 1910. g.), spontānisms (aptuveni kopš 1950. g.).
- avangardisms Mākslas virzienu kopums 20. gs. sākumā, kurus pārstāv dažādas modernismam raksturīgas stilistiskas izpausmes (kubisms, futūrisms, konstruktīvisms u. c.).
- blāķis Malkas, dēļu krāvums pēc noteiktas mērvienības, parasti pēc kubikmetriem.
- Jakubina Maļinovas pagasta apdzīvotās vietas "Jakubini" nosaukuma variants.
- pabudīt Mazliet paskubināt.
- trīdēt Medībās skubināt suni.
- standarts mērs kokmateriālu tirdzniecībā (165 vai 180 kubikpēdas)
- pērdele Mērvienība malkas daudzuma mērīšanai, \~0,8 kubikmetri.
- vieglie metāli metāli (piemēram, alumīnijs, magnijs), kuru blīvums ir mazāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- smagie metāli metāli (piemēram, varš, dzelzs, cinks), kuru blīvums ir lielāks par pieciem gramiem kubikcentimetrā.
- kubikkilometrs Miljards kubikmetru.
- vieglie minerāli minerāli, kuru blīvums ir mazāks par 2750 kilogramiem uz kubikmetru.
- periklazs Minerāls MgO, kristalizējas kubiskā singonijā, kontakta joslas minerāls.
- kubans Minerāls, CuFe2S4, kristalizējas kubiskā singonijā, dabā atrodams Kubā un Zviedrijā, bieži kopā ar halkozīnu un kobalta spīdumu.
- paraklēze Mudinājums, paskubinājums, mierinājums, prasība.
- mūdīt Mudināt (1), skubināt.
- tūdīt Mudināt, skubināt, kūdīt (uz kaut ko).
- bakstēt Mudināt, skubināt.
- bakstīt Mudināt, skubināt.
- budzēt Mudināt, skubināt.
- būdzīt Mudināt, skubināt.
- čudīt Mudināt, skubināt.
- izbūdzīt Mudinot, skubinot panākt rezultātu.
- lasts Neapstrādātu dēļu mērs, vienāds ar 40 kubikpēdām.
- urdīt Neatlaidīgi mudināt, skubināt (kādu ko darīt).
- paukcināt Nedaudz paskubināt, pamudināt.
- pačuknīt Nedaudz paskubināt.
- bungdobums Neliels (aptuveni 1 kubikcentimetrs) neregulāras formas dobums vidusausī, kurā ir trīs dzirdes kauliņi: āmuriņš, laktiņa un kāpslītis, kas ir vismazākie kauli cilvēka organismā.
- buksnīt Nelikt mierā, skubināt, mudināt.
- neliekams Nelūgts, bez uzaicinājuma, bez skubināšanas, labprātīgs.
- celulozes iznākums no viena vārkatla tilpuma kubikmetra iegūtas gaissausas celulozes daudzums kilogramos.
- smagie minerāli nosacīti nodalīta minerālu grupa, kuru blīvums lielāks nekā visvairāk izplatītajiem iežveidotājiem minerāliem - kvarcam un laukšpatiem (~2700 kg uz kubikmetru).
- darba pūriņš noteikta tilpuma cilindrs (piem. 0,001 vai 0,02 kubikmetri) labības graudu īpatnējās masas noteikšanai.
- lasts Novecojis kuģa tilpuma mērs, vienāds ar divām reģistrtonnām jeb 5,66 kubikmetri.
- čaldrens Ogļu tilpuma mērvienība - 1,3 kubikmetri.
- Raudiņu jūrakmens otrais lielākais Latvijas jūrakmens, atrodas Rojas pagastā, Kaltenes jūrmalā, jūrā \~100 m no krasta, augstums — 2,2 m, garums — 5,4 m, platums — 4,5 m, apkārtmērs — 15 m, virszemes tilpums — 30 kubikmetri.
- urdi Pamudinājumi, skubinājumi.
- saradzināt Pamudināt, paskubināt (uz kaut ko).
- dracāt Pamudināt, paskubināt.
- ieradzināt Pamudināt, paskubināt.
- izmudināt Pamudinot, paskubinot dabūt ārā.
- pavirza Paskubinājums, pamudinājums.
- kundināt Paskubināt (uz sliktu), kūdīt.
- atskubināt Paskubināt ierasties.
- izmudīt Paskubināt izdabūt.
- žmudzināt Paskubināt zirgu ar lūpu šmakstināšanu.
- uzskūpstīt Paskubināt zirgu ar skaļu šmaukstienu.
- iemudināt Paskubināt, iedrošināt.
- mustrināt Paskubināt, mudināt.
- pastīdīt Paskubināt, pakūdīt.
- pajumdīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt.
- pastuidīt Paskubināt, pamudināt, uzrīdīt.
- rūķēt paskubināt, pamudināt.
- sabidžīt paskubināt, pamudināt.
- dundurēt Paskubināt, pamudināt.
- paskadināt Paskubināt, pamudināt.
- saskadināt Paskubināt, pamudināt.
- sastuidīt Paskubināt, pamudināt.
- šumdēt Paskubināt, pamudināt.
- žmūdzināt Paskubināt, pamudināt.
- uzderināt Paskubināt, pierunāt (uz kaut ko).
- pievābīt Paskubināt, pierunāt.
- pabudināt Paskubināt, steidzināt, dzīt uz priekšu.
- izurdīt Paskubināt, uzmodināt.
- uzmudrīt Paskubināt, uzmudināt.
- skundīt paskubināt, uzmundrināt.
- sapudžināt Paskubināt, uzmundrināt.
- pieskūtēt Paskubināt, uzmusināt, uzkūdīt.
- sašķirmināt paskubināt.
- iemurt Paskubināt.
- mucināt Paskubināt.
- pabidžīt Paskubināt.
- pabudzīt Paskubināt.
- pakudināt Paskubināt.
- paskubinēt Paskubināt.
- pieskubināt Paskubināt.
- pošīt Paskubināt.
- šudīt Paskubināt.
- aizbudīt Paskubinot dabūt klāt (pie).
- paskubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> paskubināt; arī ierosinājums, norādījums (ko darīt); arī pamudinājums.
- skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(1); arī mudinājums (1).
- skubinājums Paveikta darbība, rezultāts --> skubināt(2); arī mudinājums (2).
- aiztūdīt Pierunāt aiziet (mudinot, skubinot).
- Prādera orhidometrs plastisku testikulāras formas modeļu komplekts sēklinieku tilpuma noteikšanai kubikcentimetros; lieto dzimumorgānu attīstības vērtēšanai.
- Laveru polderis polderis Piejūras zemienē, Carnikavas pagastā, platība — 1180 ha, ierīkots 1972.-1976. g., sūkņu stacijā 5 sūkņi ar kopējo jaudu 3,65 kubikmetri sekundē.
- Aklais purvs purvs Sīļukalna pagastā, platība - 2277 ha, kūdras slāņa vidējais dziļums 4,3 m, lielākais dziļums 7 m, kopējie kūdras krājumi 40900000 kubikmetru.
- puskubiks Puse kubikmetra.
- pusstops Puse stopa (aptuveni 0,6 kubikdecimetri); šāda tilpuma trauks.
- sakaņģerēt Raustot grožus, vicinot pātagu u. tml., saskubināt, panākt, piemēram, ka sāk skriet.
- reģistrtonna Reģistra tonna - kuģa tilpības mērvienība - aptuveni 2,83 kubikmetri jeb 100 angļu kubikpēdas.
- rentgens Rentgenstarojuma un gamma starojuma dozas mērvienība; 1 rentgenu liela doza 1 kubikcentimetrā gaisa normālos apstākļos rada 2080000000 jonu pārus.
- uzripelēt Rīkojot, skubinot u. tml. panākt, ka pieceļas, sāk (ko) darīt.
- epigāmija Romiešu konkubinātam līdzīgs institūts Senajā Grieķijā; deva tiesības precēties ar citas dzimtas, kārtas un pat valsts pārstāvi.
- kub. Saīsinājumos - kubik-.
- kubistisks Saistīts ar kubismu, tam raksturīgs.
- sapujāt Sakūdīt, paskubināt.
- izrēdīt Sasaukt, likt atnākt, izrīkot, skubināt.
- saštuidīt Saskubināt, samācīt.
- sastudzināt saskubināt.
- saskubīt Saskubināt.
- šuki Sauciens, ar kuru skubina suni (ko meklēt).
- senarmonīts Sb2O3, minerāls, kristalizējas kubiskā singonijā, bez krāsas vai iepelēks, raksturojas ar ļoti lielu gaismas laušanas koeficientu (2,087).
- konkubīne Sieviete, kas dzīvo konkubinātā.
- konkubīna Sieviete, kas dzīvoja ar vīrieti konkubinātā; mīļākā; draugaļa.
- kurināmā sadedzes siltums siltuma daudzums, kas izdalās, pilnīgi sadegot vienam kilogramam cietā vai šķidrā kurināmā (kJ/kg) vai vienam kubikmetram gāzveida kurināmā (kJ/m^3^ normālapstākļos), arī (MJ/kg vai MJ/ m^3^).
- hektosters Simts kubikmetri.
- skrīdināt Skriedināt, mudināt, skubināt.
- stumjams un velkams skubināms, mudināms; slinks.
- skubināties Skubināt (1) sevi.
- skubināties Skubināt (2) sevi.
- naikāt Skubināt (liellopu) ar rīksti.
- nūžāt Skubināt (zirgu).
- saratavīt Skubināt pie darba (bieži) ar stingru uzrunu.
- ierotināt Skubināt spēlēties, rotaļāties.
- redzināt Skubināt, drošināt; uztraukt; aicināt; bildināt, uzrunāt.
- kaģināt Skubināt, kūdīt; kadināt.
- kadināt Skubināt, kūdīt.
- timerēt Skubināt, modināt, nelikt miera.
- bukņāt Skubināt, mudināt.
- buknēt Skubināt, mudināt.
- buknīt Skubināt, mudināt.
- kurdīt Skubināt, mudināt.
- pungurēt Skubināt, mudināt.
- studzināt Skubināt, mudināt.
- ukcināt Skubināt, mudināt.
- bidināt Skubināt, pamudināt.
- bidžīt Skubināt, pamudināt.
- vadzināt Skubināt, pamudināt.
- denkt Skubināt, piespiest.
- varīt Skubināt, raidīt, triekt.
- urdzīt Skubināt, spiest.
- skubīt Skubināt, steidzināt.
- umīt Skubināt, steidzināt.
- studīt Skubināt, stumdīt.
- daņģināt Skubināt, triekt.
- radzināt Skubināt; pamudināt, uzmudināt, likt (piemēram, pie darba).
- stuidīt Skubināt; studīt.
- raitīt skubināt.
- bidzināt Skubināt.
- prāvīt Skubināt.
- skadināt Skubināt.
- šulināt Skubināt.
- skubīties Skubināties.
- aizjundīt Skubinot aizdzīt.
- aizurdīt Skubinot dabūt prom.
- izskubināt Skubinot izrīkot, izkārtot.
- saskubināt Skubinot panākt, ka (cilvēks vai dzīvnieks) sāk veikt, darīt (ko).
- ieskubināt Skubinot panākt, ka (kāds) ievirzās (kur iekšā).
- saskraidināt Skubinot skriet nogurdināt.
- uzskubināt Skubinot uzmudināt.
- aizskubināt Skubinot, mudinot panākt, lai kāds steidzīgāk aiziet vai nonāk (kur).
- pastumdelis Slinka (vai stulba) dzīva būtne, kas vienmēr ir jāskubina (parasti par zirgu).
- mambo Spāņu un kubiešu deja četru ceturtdaļu vai divu ceturtdaļu taktsmērā; šīs dejas mūzika.
- load Starptautiskajā kokmateriālu tirdzniecībā dažreiz lietotā angļu kravas vienība, atbilst 50 angļu kubikpēdām jeb 1,416 kubikmetriem.
- loads Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- lods Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- lote Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- louds Starptautiskajā tirdzniecībā lietota kravas mērvienība (gk. kokmateriālu mērvienība = 50 kubikpēdām).
- drīzināt Steidzināt, skubināt, mudināt, paātrināt.
- krāvummetrs Sters, kubikmetrs - meža taksācijas tilpuma mērvienība, ko lieto grēdās krauto materiālu tilpuma izteikšanai.
- stumburēt Stingri un neatlaidīgi skubināt.
- iztrocināt Stipri paskubināt, pamudināt.
- stumdeklis Stumdāms, skubināms cilvēks.
- pudžināt Šmakstinot, un radot citas skaņas ar muti, skubināt zirgu.
- kubisks skaitlis tāds skaitlis, kuru dabū kādu skaitli pašu ar sevi divreiz vairojot, jeb paceļot kubā jeb trešā pakāpē, kamēr pašu vairojamo skaitli sauc par kubiksakni.
- litrs Tāds, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs (par trauku).
- bakubi Tauta, dzīvo Kongo Demokrātiskajā Republikā (Zairā), Kasajas vidusteces apvidū, valoda (kikuba) pieder pie bantu saimes kongo grupas, reliģija - kristiānisms, saglabājies arī dabas spēku kults; kubi.
- kubikass Tilpuma (parasti malkas) mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri.
- kubikpēda Tilpuma (parasti malkas) mērvienība (kubs ar pēdu garām šķautnēm) - aptuveni 0,027 kubikmetri.
- kubikaršina Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 0,359728 kubikmetri.
- kubikcolla Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikcentimetri.
- kubiklīnija Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 16,3871 kubikmilimetri.
- kubikveršoks Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 87,8244 kubikcentimetri.
- kubiksažens Tilpuma mērs 19. gs. Krievijas mēru sistēmā - 9,71268 kubikmetri.
- unce Tilpuma mērvienība - 29,57 kubikcentimetri ASV un 28,41 kubikcentimetri Lielbritānijā.
- garča tilpuma mērvienība - aptuveni 0,003 kubikmetri (3 litri); šāda tilpuma mērtrauks.
- sieciņš Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,13 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- sieks Tilpuma mērvienība - aptuveni 0,26 kubikmetri (vecajā krievu mērvienību sistēmā).
- kubiks Tilpuma mērvienība - aptuveni 9,7 kubikmetri.
- ciešmetrs Tilpuma mērvienība - viens kubikmetrs blīvas koksnes masas, blīvais kubikmetrs.
- litrs Tilpuma mērvienība (parasti šķidruma mērīšanai) - 0,001 kubikmetrs = 1 kubikdecimetrs; 1 l ir vienāds ar 1 kg tīra ūdens tilpumu, ja tā temperatūra ir 4 Celsija grādi un atmosfēras spiediens ir 760 mm Hg.
- litris Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs.
- litrs Trauks, kura tilpums ir 0,001 kubikmetrs.
- tricikls Trīsriteņu mehāniskais transportlīdzeklis, kura izgatavotāja noteiktais maksimālais ātrums pārsniedz 50 km stundā vai kuram ir iekšdedzes motors ar 50 kubikcentimetru vai lielāku darba tilpumu (arī jebkurš cita tipa atbilstīgas jaudas motors) un kura pašmasa nepārsniedz 550 kg.
- absolūtais mitrums tvaiku daudzums gramos, kuru satur viens kubikmetrs gaisa.
- iejodināt Uzmudināt, ieskubināt, satrakot.
- pamudīt Uzmudināt, paskubināt, pamudināt.
- samudīt Uzmudināt, paskubināt.
- samudrināt Uzmudināt, paskubināt.
- sastidzināt Uzmudināt, paskubināt.
- uzjodināt Uzmudināt, paskubināt.
- pieurdīt uzmudināt, saskubināt uz ilgu laiku, pietiekami.
- paradzināt Uzmudināt, skubināt.
- sabūdzīt Uzmudināt, uzskubināt.
- kudīt Uzmundrināt uz darbu, paskubināt.
- kudināt Uzmundrināt, paskubināt.
- sapužīt Uzmundrināt, paskubināt.
- uzmucināt Uzmusināt, paskubināt.
- pamusināt Uzmusināt, saskubināt.
- pakums Uzraugs, paskubinātājs.
- šuš Uzsauciens sivēna paskubināšanai.
- nomudīt Vairākkārt skubināt, mudināt.
- ass Veca tilpuma mērvienība (malkas daudzuma mērīšanai) - aptuveni 2-4 kubikmetri.
- balistits Vecākais nitroglicerīna šaujamais pulveris, parasti kubiņos.
- putubetons Vieglbetons - betons, kura blīvums nepārsniedz 1800 kilogramus uz kubikmetru.
- kaza Viena ceturtdaļa no vienas kubikases (malkas).
- švinka Viena kubikass (malkas).
- piena blīvums viena kubikcentimetra piena masa gramos 20 °C temperatūrā.
- kubikmilimetrs Viena miljarddaļa kubikmetra.
- kubikcentimetrs Viena miljondaļa kubikmetra.
- kubikdecimetrs Viena tūkstošdaļa kubikmetra.
- uzmudināties Vienam otru pamudināt, paskubināt.
- uzvedināties Vienam otru paskubināt, uzkūdīt.
- stumdināt Vienmēr bīdīt, stumdīt (un skubināt).
- apūdeņojuma deva vienreizējais ūdens daudzums kubikmetros viena hektāra apūdeņošanai.
- konkubinārs Vīrietis, kas dzīvo konkubinātā.
- mehāniskais transporta līdzeklis visa veida automobīļi, traktori, tramvaji, trolejbusi, motocikli un citas pašgājējas mašīnas, kas pārvietojas ar savu dzinēju, izņemot transporta līdzekli ar iekšdedzes dzinēju, kura darba tilpums ir mazāks par 50 kubikcentrimetiem.
- supervulkāns Vulkāns, kas viena izvirduma laikā var izsviest vismaz 1000 kubikkilometrus materiāla.
- zāģmateriālu iznākums zāģmateriālu daudzums, ko iegūst no izejmateriāla viena kubikmetra.
- sieceņvieta Zemes platība, kas apsējama ar sieciņu (aptuveni 0,13 kubikmetriem) labības.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa kubi.