Paplašinātā meklēšana
Meklējam kulša.
Atrasts vārdos (3):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (120):
- aizkult Aizdodot (kaimiņam) strādniekus pie kulšanas, iegūt tiesības rēķināties ar tikpat lielu (kaimiņa) strādnieku skaitu paša kulšanā.
- apkūlas Apkūlības, kulšanas beigas.
- juceknis Ar pelavām kulšanas procesā sajaukušies graudi; ar piemaisījumiem apstrādāšanas procesā sajaukušās tehnisko kultūru izmantojamās daļas.
- griežamais Ar roku griežama rotējoša ierīce sviesta kulšanai.
- apbyuks ar spriguļiem nokultās labības (pēc salmu novākšanas) nolauzto vārpu, pelavu un graudu vēlreizēja pārkulšana ar spriguļiem.
- šūplis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- šūpulis Ar šūpošanu darbināma rāmī iestiprināta kaste vai cilindrs sviesta kulšanai.
- maši Atlīdzība par graudu malšanu dzirnavās vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- mats atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- maša Atlīdzība par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- stikājs Atliekas pēc linsēklu nokulšanas.
- atkult Atstrādāt pie kulšanas darbiem.
- atdampēt Atstrādāt pie labības kulšanas (ar kuļmašīnu).
- devējs Cilvēks, kas kulšanā padod tālāk kūļus.
- atrausējs Cilvēks, kas kulšanas laikā atvirza nost (piemēram, pelavas).
- nesējs Cilvēks, kas kulšanas laikā nes salmus un krauj tos kaudzē.
- ķešķis Četrzaru grābeklis vai dakšas, ko kulšanas rijā izmanto graudu atdalīšanai no pelavām.
- sprigulis Darbarīks labības kulšanai, kurš sastāv no kāta un pie tā piesietas vāles.
- rabāt Dauzīt rudzu kūli pret kādu priekšmetu (dēli, koku u. tml.), lai pirms kulšanas ar spriguli izbirdinātu lielākos, gatavākos graudus; arī šādā veidā kult.
- kulasāta ēka labības žāvēšanai un kulšanai, kuls un rija.
- kopiekūlums Graudaugu, pākšaugu raža, kas iegūta pēc izkulšanas (parasti saimniecībā, rajonā).
- pelavas Graudaugu, tauriņziežu, graudzāļu kulšanas, graudu tīrīšanas atkritumproduktu kopums (saberztas lapas, smalkas salmu daļas, akoti, graudu apvalki, nezāļu sēklas u. tml.).
- juceņi Graudi, kas pēc kulšanas sajaukušies ar pelavām.
- kulšana Graudu atdalīšana no vārpām, skarām, pākstīm, labību sitot vai izberžot; 19. gs. beigās Latvijā kulšanai sāka lietot kuļmašīnas, bet no 20. gs. 50. gadiem visu labību kuļ ar kombainiem.
- uzdarams Iedaris - sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu.
- iematot Iemašot - ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- gunkurs Iemūrēta uguns vieta vismaz rijas stūros, no kurienes nāk gaisma kulšanai.
- birzums Ienesīgums, kulšanas iznākums, rezultāts; birums (1).
- sviestmašiņš Ierīce sviesta kulšanai - koka kaste, kurā kustīgai asij piestiprinātas koka līstītes griežoties sakuļ krējumu sviestā.
- sviestmuciņa Ierīce sviesta kulšanai - statīvā kustīgi iestiprināta neliela muca.
- iemašot Ievākt atlīdzību par malšanu vai kulšanu natūrā (graudu veidā).
- nokult Ilgāku laiku izmantojot (ko) kulšanai, sišanai u. tml., nolietot, sabojāt (to).
- Kūrma Indiešu mitoloģijā - bruņurupucis, dieva Višnu otrā avatāra (inkarnācija), kas balstīja uz savas muguras Mandaras kalnu okeāna sakulšanas laikā, ko sarīkoja devas un asuras.
- pārkūlējs Kāds, kurš veic atkārtotu kulšanu.
- smitāji Knitāji, linsēklu kulšanas atkritumi, linu gali.
- tilāji Knitāji, smiltāji, atkritumi pēc linsēklu izkulšanas.
- dakainis Koka rullis labības kulšanai.
- spriguļtalka Kuļamtalka - labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- traktoram uzkarināma linu kuļmašīna kuļmašīna lentē uz lauka noklātu, apžuvušu linu savākšanai, izkulšanai, linsēklu pildīšanai maisos un linu stiebriņu izklāšanai uz lauka vai sasiešanai kūļos; sastāv no savācējtransportiera un iespīlētājtransportiera, kuļaparāta, kratītāja, sietiem ar notekgaldiem, elevatora un maināma kūlīšu sienamā aparāta (vai maināmas izklājējierīces); izmanto arī tilināšanai izklāto linu apvēršanai un savākšanai kūļos.
- stacionāra linu kuļmašīna kuļmašīna linu jucekņa kulšanai un linsēklu tīrīšanai.
- kuļammuca Kuļmuca, muca sviesta kulšanai, parasti statīvā, ar rokturi mucas griešanai.
- sviesta ķērne ķērne sviesta kulšanai.
- ķemurs Ķērne, koka trauks sviesta kulšanai.
- kuļamais Labība kulšanai.
- kuļams Labība kulšanai.
- kūls Labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- kūleņi Labības klājiens, metiens kulšanai rijā.
- sers Labības kopums, kas rijā ir sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- sēriens Labības kopums, kas rijā tiek sagatavots kaltēšanai un kulšanai.
- apkoris Labības krāvuma veids kulšanai, kā jumta korī uz abām pusēm.
- kuļamtalka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- kulšanas talka Labības kulšana kopējiem spēkiem, iesaistoties tajā tuvākajiem kaimiņiem un kuļot pie katra pēc kārtas.
- kūliņš Labības kulšana rijā.
- mīdenis Labības kulšana, to mīdot.
- bluķis Labības kulšanai paredzēts paresns koka stumbra vai baļķa gabals, kam bija tapas un ko vilka zirgs.
- pārkūlas Labības kulšanas pārpalikumi.
- rijkuris Labības kulšanas pārraugs.
- kūris Labības un pelavu guba, sadzīta pēc kulšanas.
- Rijas māte latviešu mitoloģijā sieviešu gars, kas atbildīgs par veiksmi labības kulšanā.
- šļurba Liels pasākums ar daudz dalībniekiem (piemēram, kāzas, kulšana).
- knitāji Linu stiebru gali, kas atliek pēc pogaļu izkulšanas.
- knatāji Linu stiebru gali, kas paliek pēc pogaļu izkulšanas.
- smena Maiņa (piemēram, kulšanas talkā).
- kulsms Metiens jeb klājiens, sagatavots kulšanai; kārta, daudzums.
- mīdenis Mīdīšanas (kulšanas) laukums.
- sviestmuca Mucveida ierīce sviesta kulšanai.
- rijkulis Muižas rijas darbu uzraugs; labības kulšanas pārraugs.
- kūla Neattīrītas labības kaudze pēc kulšanas, kopā ar pelavām.
- noblēķēt Noblietēt (rijas kulu pirms kulšanas).
- mašot Ņemt (noteiktu daudzumu labības) atlīdzībai par malšanu vai kulšanu.
- apkulties Pabeigt kulšanu; apkult visu (savu labību).
- izkulties Pabeigt kulšanu.
- knytuoji paliekas pēc linsēklu izkulšanas un pelavu izkratīšanas.
- nomašot Paņemt (noteiktu daudzumu labības) samaksai par malšanu dzirnavās vai kulšanu.
- noskraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas.
- skraustīt Pārkult pēc kulšanas atlikušās vārpas.
- kuļmašīna Pārvietojama vai stacionāra lauksaimniecības mašīna augu sēklu un graudu izkulšanai un atdalīšanai no salmiem un pelavām.
- robiņas Pēc kulšanas atlikušās vārpas.
- kūlis Pēc kulšanas kopā savākta labības un pelavu kaudze.
- bokas Pēc kulšanas un salmu noņemšanas pāri palikušas vārpas, sēnalas, graudu apvalki un akoti miežiem.
- garaimi Pie kulšanas pirmie salmi, kurus noņem no klājiena bez smalkumiem - tīrus.
- vārsms Piedarbā kulšanai izklāta labība.
- vērstava Platas dakšas, ko izmanto kulšanas laikā labības padošanai kuļmašīnā.
- lukta plaukts, arī skapis kulšanā, kur atrodas lukturis (svečturis).
- bika, baks rijas kulšanas skaņu atdarinājums.
- bika, bak rijas kulšanas skaņu atdarinājums.
- trumulis rotējoša, cilindriska mašīnas sastāvdaļa (piemēram, lauksaimniecībā kulšanai, zāles smalcināšanai).
- bluokšona rudzu kulšana, sitot vārpas pret kādu priekšmetu, iepriekšēja apkulšana.
- rija Saimniecības celtne (ar apsildīšanas ierīci, māla klona grīdu) labības žāvēšanai, labības kulšanai; šādas celtnes telpa labības žāvēšanai.
- iekuļamais Salda, nesālīta sviesta gabaliņš, ko saglabāja nākamajai sviesta kulšanas reizei, lai būtu ko ielikt krējumā, lai to ātrāk varētu sakult sviestā.
- apkulas Salmu atliekas, kas radušās kulšanas laikā; linu spaļi.
- salmi Sausi labības augu stiebri; sausi labības, pākšaugu, zāļu, eļļas augu stiebri, lapas, ziedkopas, kas paliek pēc graudu, sēklu izkulšanas.
- čērne Senākos laikos krējuma glabāšanai, raudzēšanai un sviesta kulšanai paredzēts konusveida koka vai māla trauks ar paplatinātu lejas daļu un ar vāku augšdaļā; ķērne.
- daitjas Senindiešu mitoloģijā - dēmonu - asuru grupa, milži kas cīnās pret dieviem, vairākums tika nogalināti okeāna sakulšanas laikā.
- serums Sers - neizkultā, kulšanai paredzētā labība.
- kulšus Sitot; veļot, lai pastiprinātu kulšanu.
- čiekurkalte Speciāli iekārtotas celtnes sēklu izkulšanai no čiekuriem - sausā, siltā gaisa plūsmā (18-36 stundu laikā čiekuri atveras, un no tiem izkrata sēklas).
- sprigols Sprigulis - sens labības kulšanas rīks.
- priekštīrītājs Stacionāra vai pašgājēja lauksaimniecības mašīna graudu tīrīšanai tūlīt pēc izkulšanas.
- izdampēt Strādāt pie labības kulšanas (vairākās vai visās vietās).
- jēmējs Strādnieks kulšanas darbos, kas uz kuļmašīnas saņem labības kūļus.
- atkūlības Svētki pēc kulšanas beigām.
- ienijs Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesākums Sviesta gabaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesāķis Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- iesitams Sviesta gbaliņš, biezpiena piciņa, maizes garoza vai cita reālija, kas tika ielikta krējumā, lai veicinātu tā sakulšanu sviestā.
- krists Sviesta kulšanas rīks - apdarināts koks ar sakrustotiem stieņiem, kuru galos izurbti caurumi.
- boiceņa Sviesta kulšanas trauks.
- boika Sviesta kulšanas trauks.
- muca Sviesta kulšanas trauks.
- dampašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
- dampjašķūnis Šķūnis, kas paredzēts labības kulšanai ar kuļmašīnu (ko darbina lokomobile).
- mašīntalka Talkas veids, kad uz ražas kulšanu pēc kārtas pie katra saimnieka atbrauc kuļmašīna ar aprīkojumu un sanāk visi apkārtnes ļaudis palīgos.
- pabiras Tas (piemēram, siens, graudi), kas kādā procesā (piemēram, kulšanā, tīrīšanā) ir nobiris, nokritis.
- piedarbs Telpa, arī celtne labības kulšanai, vētīšanai un citiem labības apstrādes darbiem.
- kulsams Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
- kulsums Uz kuļamklona kulšanai izklāta labība.
- kājainis Veltnis graudaugu kulšanai.
- vulins Veltnis uzarta lauka apstrādei un kulšanai rijā.
- dukulis Žuburains kociņš miltu iekulšanai.
kulša citās vārdnīcās:
MEV