Paplašinātā meklēšana

Meklējam lēst.

Atrasts vārdos (59):

Atrasts vārdu savienojumos (1):

lēst slitu

Atrasts skaidrojumos (362):

aizdauzīt (Vairākkārt) sitot ieplēst.
plaiksna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
plaisma Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
plaisna Agrāk noplēsta koka miza slotas sasiešanai.
trikņīt Aizplēst (kādu trauku).
ballistokardiogrāfs Aparāts ķermeņa kustību (satricinājumu) reģistrēšanai, kuras atkarīgas no sirds izsvietās asiņu masas kustības; lieto, lai aplēstu sirds minūtes tilpumu.
apsist Apgāzt, arī apgāzt un saplēst.
būvskaliņi Apmetumu skaliņi, plēsti vai zāģēti priedes, egles vai lapegles skaliņi, kas sapīti režģī ar 90-100 mm lielām kvadrātveida acīm; režģus pienaglo pie koka sienām un griestiem kaļķu, ģipša un cementa apmetuma nostiprināšanai.
aptāst Applēst (bērza tāsi).
apreiķināt Aprēķināt, aplēst.
lupata Apzīmē tādu stāvokli, kad (priekšmets) ir saplīsis, saplēsts.
ģerīt Ar grūtībām griezt (piemēram, ar neasu nazi), arī plēst.
izšaut Ar lodi, šāviņu saplēst, izbojāt (ko); ar lodi, šāviņu ievainot (ķermeņa daļu).
plūkāt Ar rāvieniem vairākkārt vilkt, plēst (ko).
pārdīrāt Ar spēku pārplēst, sadalot divās daļās.
satriekt Ar triecienu, triecieniem sašķelt, saplēst; ar triecienu, triecieniem sabojāt, parasti pilnīgi.
ģirnīt Ar varu kaut ko raut, plēst.
grundži Atkritumi, arī salauztas vai saplēstas lietas.
noķibināt Atņemt, nošmaukt, nozagt; nokasīt, noplēst.
atplenst Atplēst.
atplēsīt Atplēst.
plēsīt Atplēst.
stērbele Atplēsta, ieplēsta (kā, piemēram, apģērba, auduma, papīra) daļa.
driskas Atplēstas, ieplēstas (auduma, papīra) daļas; skrandas.
skrandas Atplēstas, parasti vairākās vietās, ieplēstas, saplēstas (piemēram, auduma, papīra) daļas.
skrandains Atplēsts, parasti vairākās vietās, ieplēsts, saplēsts (piemēram, par audumu, papīru).
atdirnīt Atraut, atplēst.
dīrāt Bojāt, plēst; darīt pāri.
atsašiepties Būt atplēstam (par apavu purngalu).
sasist Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek saplēsts, parasti pilnīgi, sabojāts, padarīts nelietojams.
sadauzīt Būt par cēloni tam, ka (kas) tiek, parasti pilnīgi, saplēsts, sabojāts, padarīts nelietojams.
zīmot Censties izzināt, vai ir pazīstams, iepazīt, sazīmet; rēķināt, lēst.
plekša Cilvēks ar netīrām, saplēstām drēbēm.
lampainis Cilvēks nodilušās, saplēstās drēbēs, nepieklājīgs cilvēks.
rīklēties Cīnīties, plēsties.
lobīt Dalīt nost, plēst (koka mizu no stumbra).
ieplēst Daļēji saplēst; vietumis saplēst.
pusplēsts Daļēji saplēsts; daļēji novalkāts.
plēsējs Darītājs --> plēst.
blazdoties Dauzīties, plēsties.
sadauzīt Dauzot sašķelt, saplēst.
ergāties Dusmoties; plēsties.
švirksts Griezīgs, paskarbs troksnis, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
grumīties Grūstīties, dauzīties, plēsties.
drāksnāt Ieplēst.
iedīrāt Ieplēst.
ielampāt Ieplēst.
ieplosīt Ieplēst.
ievirgāt Ieplēst.
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
kankaris Ieplēsta vai atplēsta auduma daļa.
ieplīsums Ieplēsta vai ieplīsusi vieta; plaisa, kas radusies plīstot.
iesaplēsties Ieplēsties.
knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
ieļekāt Iesist, ieplēst.
izkauties Ilgāku laiku plēsties (par dzīvniekiem).
atsaecēties Ilgāku laiku, daudz plēsties, bārties.
spurēt Īsi, ātri un ar troksni vicināt; izplēst spuras.
izvillāties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izvilloties Izkauties, izplēsties (tā, ka atdalās apspalvojums) - parasti par dzīvniekiem.
izplāvāties Izplatīties, izplēsties.
applēst Izplēst (izspīlējot).
paāderēt Izplēst naudu (kāršu spēlē).
izmaknīt Izplēst, izrakt.
izģerīt Izplēst, izraut.
izerbīt Izplēst, savelt.
atvēst Izplēst.
izērcēt Izplēst.
iznieskāt Izplēst.
izplēcināt Izplēst.
izšķirstināt Izplēst.
izknīzāties Izplēsties, izplūkties.
izerģēties Izpriecāties; izplēsties.
izellēties Izrāties, izplēsties.
izrēdēt Izraut, izplēst, iznīcināt.
druoneica jumta skaida, plēsta no koka (apmēram 1,5 m gara).
čūčals Kāds, kam ir netīrs un saplēsts apģērbs.
zamba Kāds, kas ir nekārtīgi ģērbies, saplēstās drēbēs.
vīžinieks Kāds, kurš iet lūkus plēst.
šubraka Kāds, kurš staigā saplēstā apģērbā.
novilnīt Kādu laiku plēst matus.
marmorkaķis kaķu dzimtas suga ("Pardofelis marmorata"), kuras pēdējie pārstāvji mīt Dienvidaustrumāzijas salās, tiek lēsts, ka pasaulē to atlicis mazāk par 10000 pieaugušu dzīvnieku, turklāt katrā atsevišķajā populācijā to nav vairāk par 1000.
kamīlis Kamiens, noplēsta koka miza.
uzkasīties Kasot atsegt, uzplēst.
uzkrecēt Kasot, skrāpējot uzplēst.
ļepsna Kaut kas saplēsts un netīrs.
uzkliest Kaut ko izklāt, izplēst.
klupt matos kauties, plēsties.
ķūlēties Kauties, plēsties.
loskāties Kauties, plēsties.
mizāties Kauties, plēsties.
mizoties Kauties, plēsties.
šļaukāties Kauties, plēsties.
žaustīties Kauties, plēsties.
pļokāties Kauties; plēsties.
štaukāties Kauties; plēsties.
zvektēties Kauties; plēsties.
nokakarēties Kļūt noplīsušam, saplēstām drēbēm.
izknābt Knābjot izplēst, izēst.
uzknabināt Knibinot uzplēst (brūci).
lubas Koka mizas, kas plēstas, piemēram, no augošas liepas, egles; skali, skaidas, kas plēstas no bezzaraina koka.
finieris kokmateriāls - plāna, līdz 8 mm bieza koksnes loksne, kas var būt drāzta, lobīta, plēsta vai zāģēta.
švirks Lieto, lai atdarinātu griezīgu, paskarbu troksni, kas rodas, piemēram, ja kas strauji deg, izplatās no kā degoša, tiek stipri karsēts, arī berzts, plēsts, strauji lido.
rāt Līst (līdumu), uzplēst, sakārtot, tīrīt.
lanckare Lupatas, saplēsta sega (kā nešanai).
barbaliņas Lupatas, saplēsts apģērbs.
driskas Ļoti saplēsts, skrandains apģērba vai veļas gabals, arī cits saplēsts priekšmets.
aizplēst Mazliet atplēst, atraut.
palīst Mazliet uzplēst, pabeigt līdumu.
iepluinīt Mazliet, arī vietumis ieplēst.
ģīzgāt Mīdīt, plēst.
lūks Mizas sloksne, kas plēsta, piemēram, no augoša kārkla, liepas un ko parasti izmanto pinumiem.
pieplēst Nedaudz izplēst, palielināt apjomā.
ieplūkāt Nedaudz plēst, raustīt.
ieplūkt Nedaudz plēst, raustīt.
paplēst Neilgu laiku, mazliet plēst.
aizaplēsties Nejauši tikt ieplēstam, arī ievainotam.
atdirknīt Nekārtīgi atplēst.
vāpsnāt Neko nedarīt; skatīties ar ieplēstām acīm.
cēls Nesabojāts, nesaplēsts, neskarts.
grebelis Neskaists, neaptēsts, salūzis vai saplēsts priekšmets.
padriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt (parasti apģērbu, papīru).
padrellēt Nevērīgi vai ilgi lietojot, mazliet, daļēji saplēst, sabojāt.
driskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, plēst, bojāt (parasti apģērbu, papīru).
sadriskāt Nevērīgi vai ilgi lietojot, saplēst, sabojāt, parasti pilnīgi (parasti apģērbu, papīru).
sadrillēt Nevērīgi valkājot, daudz kustoties, saplēst, sabojāt (parasti apģērbu).
sadrāzt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
sadrelēt Nevērīgi, arī daudz valkājot, saplēst (apavus, apģērbu).
nodraskāt Nobružāt, noplēst; nobrāzt.
nodrazgāt Nobružāt, noplēst.
drišķēt Nodriskāt, saplēst, saraut driskās (par drēbēm).
apdriksēties Nodriskāties, saplēst.
lacāni nokarājušies saplēsti apģērba gabali.
atkrecēt Nokasīt, kasot nolobīt, noplēst.
nostērbelēties Nolietot, noplēst stērbelēs (par apģērbu).
nosmaukt Nomaukt (noplēst) mizu.
nodīrāt Noplēst (piemēram, ko cieši pielipušu, pielipinātu).
noplēst biļeti noplēst biļetei kontroles talonu.
nostērbelēt Noplēst drēbes līdz stērbelēm.
kaskāt Noplēst egles mizu.
apdriksēt Noplēst, atraut, nodriskāt (bet ne pilnīgi).
noģickāt Noplēst, nodīrāt.
drauznāt Noplēst, nodrāzt, nokasīt.
drauzāt Noplēst, nodrāzt.
nodrikšķināt Noplēst, nolauzt, noplūkt.
nomaikt Noplēst, nomaukt.
nozuņģēt Noplēst, noplūkt.
novirgāt Noplēst, noraut.
nodirknīt Noplēst, noskrāpēt.
noģerīt Noplēst; ar grūtībām nogriezt.
abrumpēt Noplēst.
nočinkāt Noplēst.
noņerbot Noplēst.
kamiene Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiens Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamins Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamiņš Noplēsta egles, arī ozola miza, ko lieto jumtiem, bišu stropiem u. tml.; kamene 2.
kamene Noplēsta egļu miza (parasti jumta segumam).
virtedzenis Noplēsta liepas vai kārkla lūka saritinājums.
šķēllaupa Noplēsta šķautne, šķēpele.
driksna Noplēsta vai nomizota koka miza.
ļēpata Noplēsts ādas gabals kopā ar gaļu pie tā.
lupata Noplēsts, noplīsis, arī nogriezts mazvērtīgs drēbes gabals.
abrupts Noplēsts, norauts nesakarīgs.
uz- Norāda, ka darbības rezultātā (kas) tiek sabojāts, saplēsts, arī ievainots.
noģirģāt Noraut, noplēst.
nobargulēt Novalkāt, nodeldēt, saplēstam kļūt.
izdriskāt Novalkāt, saplēst.
lobīt Ņemt nost, plēst (augļa, kodola apvalku).
lobīt Ņemt nost, plēst (kā virskārtu, apvalku).
noplosīt Pa gabalam noplēst, noplūkt.
ieplēsums Pabeigta darbība, rezultāts --> ieplēst.
saplēsināt Panākt, būt par cēloni, ka sāk plēsties, kauties; sanaidot.
ķīpēt Paņemt, plēsties (pēc kaut kā), nozagt.
pavirgāties Paplēsties.
švirkstēt Par priekšmetiem, kas beržas gar ko, tiek berzti, arī plēsti, drupināti.
pušplēsts Parasti savienojumos "ne pušplēsta vārda (vārdiņa)", "ne ar pušplēstu vārdu (vārdiņu)": nevienu vārdu, ne ar vienu vārdu.
pāršķiest Pārplēst, pāršķelt.
padirknīt Pārplēst.
himenorāfija Pārplēstas jaunavības plēves sašūšana.
šķilāt pāršķelt, saplēst.
aplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> aplēst; aprēķins.
atplēsums Paveikta darbība, rezultāts --> atplēst; atplēstā daļa.
pendžābu Pendžābu valoda - viena no indoeiropiešu valodām, kurā runā galvenokārt cilvēki, kas dzīvo vēsturiskajā Pendžābas reģionā, kas mūsdienās ir sadalīts starp Pakistānu un Indiju, tā ir viena no Indijas valsts valodām, kā arī sikhisma oficiālā valoda, tiek lēsts, ka šajā valodā runā aptuveni 110 miljoni cilvēku, un līdz ar to tā ir 11. vietā pasaulē pēc runātāju skaita.
vējdēle Pie jumta latu galiem piesists dēlis, kas neļauj vējam aizķert un noplēst uz latu galiem uzsistās skaidas.
pieskust Pieplēst (mizas pietiekami, daudz).
uzkribināt Pieskaroties, kasot uzplēst.
viknot Pikot, burzīt, plēst, plūkt.
šķerbulēt plēst (skalu).
čimāt Plēst aiz matiem.
drēkšt Plēst apģērbu (strādājot, arī trakojot).
lubiski Plēst koku tā, lai iegūtu lubas jumta klāšanai.
liepot Plēst liepu lūkus.
atplēst Plēst nost.
derglīt Plēst skalus.
drazgāt Plēst skalus.
atplēst Plēst vaļā.
krijāt Plēst, atdalīt liepu lūkus.
lobīt Plēst, dalīt nost (ādas virskārtu).
dirkāties Plēst, dīrāt (drēbes, papīru u. tml.).
oderēt Plēst, kost u. tml. (tā, ka tiek izplūkāts apspalvojums, apmatojums).
maulīt Plēst, lauzt.
mušķīt Plēst, niekodamies pluinīt.
ģērēt Plēst, nolietot.
drašķēt Plēst, nonēsāt (drēbes), staigāt skrandās.
atšķerbulēt Plēst, noplēst (skalu).
virgāt Plēst, plēsties, ecēties.
drikāt Plēst, plosīt, driskāt.
draiskāt Plēst, plosīt.
pluksināt Plēst, plucināt.
villāt Plēst, plūkt.
vilnāt Plēst, plūkt.
dirknīt Plēst, raustīt.
lubīt Plēst, raut nost.
allēt Plēst, raut, plosīt, sagraut; muļķoies aušoties, trakot, plosīties, trokšņot, būt nerātnam.
vuicīt Plēst, raut.
šķēst Plēst, šķelt.
plēzt Plēst.
vilnīt Plēst.
vurņīt Plēst.
žurnīt Plēst.
nagoties Plēsties, bārties.
villāties Plēsties, kauties.
virgāties Plēsties, kost viens otram, ķildoties.
dirknīties Plēsties, kosties, dauzīties.
ģickāties Plēsties, novalkāties.
knīzāties Plēsties, plūkties.
vilnāties Plēsties, plūkties.
ķiskāties Plēsties, strīdēties.
erskāties Plēsties.
ērskāties Plēsties.
mušķīties Plēsties.
uzplēst Plēšot attaisīt, atvērt u. tml. (piemēram, ko salīmētu, sakļautu); atplēst (2).
uzplūkt Plucinot, raujot uzplēst.
izplūkt Plūcot izvilkt, izplēst; plūcot padarīt retāku.
izplūkāt Plūkājot izvilkt, izplēst; plūkājot padarīt retāku.
pušķīt plūkt, plēst (lai veidotu pušķi).
vuļlīt Plūkt, plēst.
panckoties Plūkties, kauties, plēsties.
dirkāties Plūkties, plēsties, kauties.
verņīties Plūkties, plēsties.
pusplēsts pušplēsts.
šņerks Raksturo negaidītu, ātru kustību, kad kaut kas tiek sagrābts vai saplēsts.
atraut Raujot atdalīt, atplēst (pilnīgi vai daļēji).
raustīt Raujot plēst (augus, to daļas).
draskāt Raustīt, plēst; saplosīt (drēbes); braucīt, laitīt.
ramstīties Raustīties, plēsties, pūlēties.
izraustīt Raustot izvilkt, izplēst (daudzus vai visus augus, to daļas).
apraustīt Raustot sabojāt, saplēst (vietumis).
vančāt Raut, plēst, gāzt, grūst, mest.
dirkāt Raut, plēst, plosīt, plūkt.
rēdīt Raut, plēst.
rēceniski Rēceniski smiekli - nejauki, skaļi smiekli ar plaši atplēstu muti.
pārplēsties Refl. --> pārplēst; tikt pārplēstam, parasti neviļus, negribēti.
pārplesties Refl. --> pārplest; tikt pārplēstam.
zīmināt Rēķināt, lēst.
aplēse Rezultāts --> aplēst; aprēķins.
sarīdīt Rīdot padarīt (suni) niknu; rīdot panākt, ka (suņi) sāk plēsties.
plēsināt Rīdot, kaitinot (parasti suņus), panākt, ka (tie) sāk plēsties; rīdīt.
sapamparoties Saģērbties vecā, nekārtīgā un saplēstā apģerbā.
sajāzdīt sajaukt, salauzt, saplēst.
sapauksnīties sakauties, saplēsties (par bērniem).
sašļaukāties Sakauties, saplēsties.
salietāt salauzt, saplēst, stipri sabojāt.
izvāverot Salauzt, saplēst.
irkojums Salmu vai niedru jumta kores nostiprinājumu virkne, leņķveida savienotas plēstas koka šķilas, kas uzsēdinātas uz kores un nostiprinātas ar kārtīm.
sadīrāt Saplēst (3).
šķērdelēt Saplēst (apģērbu).
sašķērdelēt Saplēst (kādu apģērbu) garenās lupatās, sagriezt.
padarināt Saplēst (lūkus).
sapluskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
saplūskāt Saplēst (piemēram, audumu, papīru).
sadrokstēt Saplēst jeb sašķelt šaurākās strēmelēs.
šķendelēt Saplēst šķēpelēs, saskaldīt.
saģīzgāt saplēst vai citādi sabojāt (piemēram, grāmatu).
saderglīt Saplēst, sadalīt.
saskrotēt saplēst, sadauzīt; nopērt; ar rīksti iesist.
drēbt Saplēst, saplosīt.
droksnēt Saplēst, saplosīt.
drokstēt Saplēst, saplosīt.
sadirknīt Saplēst, saplosīt.
sadirnīt Saplēst, saplosīt.
sadraiskāt Saplēst, saplosīt.
sadraišķīt Saplēst, saplosīt.
saģirnīt Saplēst, saplosīt.
sapluksināt Saplēst, saplosīt.
satirzāt Saplēst, saplosīt.
satraišķīt Saplēst, saspiest.
sadroztalāt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
sadroztalēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
sadroztelēt Saplēst, sašķēlēt, sadalīt.
sašķēst Saplēst, sašķelt, sacirst.
saģērēt Saplēst; sadeldēt.
sadranckāt saplēst.
norēdīt Saplēst.
sadraskāt Saplēst.
saģerīt Saplēst.
saķūlēt Saplēst.
savirgāt Saplēst.
savirskāt Saplēst.
pušacs Saplēsta (tīkla) acs.
lancakas saplēstas drēbes; saplīsis apģērba gabals.
lantuhi Saplēstas drēbes.
savirgāties saplēsties.
skarbana saplēsts apģērba gabalss, lupata.
ņērbas Saplēsts apģērbs.
nodrisis Saplēsts, nodriskāts; nodriskis.
nodriskis Saplēsts, nodriskāts.
pušējs Saplēsts, salauzts, pušu.
applosīt Saplosīt, sadīrāt, saplēst.
sadrezgāt Saplosīt, saplēst.
sadrišķēt Saplosīt, saplēst.
salampāt Saskaldīt, saplēst.
sadrašķēt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
sadrašķīt Saskaldīt, sasist, saplēst, nopērt.
saskarbalāt sasmalcināt, saplēst.
savirskāties Sastrīdēties, saplēsties.
saviršķāties Sastrīdēties, saplēsties.
čīkāties Savā starpā plēsties, cīnīties.
plētinies Savienojumā ar "plēsties" formām izsaka šīs darbības pastiprinājumu.
plēstin Savienojumā ar darbības vārdu "plēst" raksturo šīs darbības intensitātes pastiprinājumu.
plēsien Savienojumā ar verba "plēst" formām pastiprina šī verba nozīmi.
plēšus Savienojumā ar verbu "plēst", "plēsties" formām pastiprina šo verbu nozīmi; laužoties; ar varu.
lupat lampās sīkos gabalos, strēmelēs, druskās (saplēst, saplīst u. tml.).
knābt Sist, cirst, arī plēst ar knābi.
vicēties Sisties, kauties, plēsties.
sasist Sitot sašķelt, saplēst.
atskarāties Skaru veidā nokarāties (par ko atplīsušu vai atplēstu).
ļaupata Skranda, no ķermeņa atplēsts gabals.
saspārdīt Spārdot sašķelt, saplēst.
saspert Sperot sašķelt, saplēst.
aizmaulīt Stipri aizplēst (aizlauzt).
sačikāt stipri izplūkāt, plēst matus.
vilināt Stipri plēst aiz matiem.
atraut Strauji atplēst (piemēram, vēstuli, sūtījumu).
krist matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
krist (arī klupt) matos strīdoties sākt raustīt, plēst aiz matiem; sākt kauties.
sapiķelēt Tā saspiest kopā, ka nevar ne atplēst.
pervains Tāds (koks), kuram vietām noplēsta miza.
stērbeļains Tāds, kam ir vairākas, daudzas atplēstas, ieplēstas daļas (piemēram, par apģērbu, audumu, papīru).
draska Tas, kas ir sasists, saplēsts; lauska.
aizslejs Tautas celtniecībā ap dzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
aizsleja Tautas celtniecībā apdzīvojamās ēkas guļbaļķu sienām apliktie plēstie stāvkoki.
iesaplēsties Tikt ieplēstam.
lūku dienas trīs dienas pavasarī, kad liepām miza atlobījās un visam pagastam bija atļauts iet pa muižas mežiem lūkus plēst.
pierāt Uzplēst (jaunu zemi); līst (līdumu).
šķērpēt Uzplēst, uzart velēnu.
izgraut Uzplēst, uzraut.
uzģērēt Uzplēst, uzraut.
uzģirīt Uzplēst, uzraut.
poinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
puinīt Vairākkārt ne visai stipri sist; kaustīt; arī plēst.
noģīzgāt Valkājot (apģērbu) apbružāt, novalkāt, saplēst.
saplošāt valkājot noplēst, savalkāt.
ģickāt Valkāt, plēst (par apaviem).
stulbis Veca pusnoplēsta māja.
paugas Vecas, saplēstas drēbes, lupatas.
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (1).
plēsiens Vienreizēja paveikta darbība --> plēst (5).
mizaklis Virspuse priedes kokam, kam miza noplēsta.
šķilu žogs žogs, kas veidots starp mietu pāriem ieslīpi sakraujot šķilas, kas plēstas no egļu vai priežu baļķiem.

lēst citās vārdnīcās:

MLVV

lēst

LLVV

lēst

MEV

lēst