Paplašinātā meklēšana

Meklējam laiva.

Atrasts vārdos (21):

Atrasts vārdu savienojumos (15):

Atrasts skaidrojumos (328):

šarpi (Buru) laivas būves veids ar lauztu brangu formu.
skuteris [skuters]{s:2203} - ātrgaitas motorlaiva
saairēt Airējot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas, kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur).
airene Airu laiva.
airītis Airu laiva.
Āle Āles akmeņi - zvejnieku ciemats Zviedrijā, uz dienvidaustrumiem no Īstades, 67 m garas senas kapenes laivas veidā no dzelzs laikmeta.
rīdiņš Ap 30-40 m gara virve kurā pie laivas pakaļējā vadņa piestiprina reņģu tīklu virkni - jedu.
uzmučis Apgāzta laiva.
izmest Ar īpašu paņēmienu novietot (zvejas rīku) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
lasēt Ar koka liekšķeri smelt ūdeni ārā no laivas.
hidroarheoloģiskie pieminekļi arheoloģiskie pieminekļi, kas dažādu iemeslu dēļ nokļuvuši zem ūdens; Latvijā plašākā kategorija ir ezermītnes, Latvijas piekrastē nogrimuši kuģi un laivas
slīdlaiva Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens); gliseris.
gliseris Ātrgaitas motorlaiva ar plakanu dibenu un mazu iegrimi (braucot laivas priekšgals paceļas virs ūdens).
slida Baļķis ar rievu laivas ielaišanai jūrā.
bīms Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimse Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bimss Bēme - kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
bēms Bēme – kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
margapmale Biezs dēlis vai metāla stienis, kas sedz augšējo apšuvuma joslu (laivai vai koka kuģim).
spārnis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos; pluds.
pluds Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām (bluķenēm) abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
pluģis Biezs dēlis, ko piestiprināja pie mazām vienkoča laiviņām abās pusēs sānos, lai laiva tik viegli neapgāztos.
špante Branga, karkasa šķērskoks (kuģim, laivai).
zēģelnieks Burinieks, buru laiva.
švertlaiva Buru laiva ar paceļamu un nolaižamu ķīli.
kattakelējums Buru laiva ar vienu, stipri uz priekšu izvirzītu mastu un bez priekšburas.
ledus jahta buru laiva uz vairākām slidām burāšanai pa ledu; ledusjahta.
caurgrieziens Buru laivas pagriešana ar priekšgalu pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
overštags Buru laivas priekšgala pagriešana pretī vējam, līdz vējš sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi jahta maina kursu un halzi.
apšuvums Buru laivas vai jahtas ārējais plankojums.
buru trimmēšana buru pielaikošana mastam, laivai un kustīgajai takelāžai.
jachta Buru vai motora laiva; mazāks kuģis izpriecas braucienam, sportam; jahta.
celtava Celtuve; prāmis, liellaiva.
ķīlis Centrālā gareniskā planka vai centrālā gareniskā metāla daļa (kuģa, laivas) korpusa pamatnes apakšpusē.
baidara Čukču, korjaku un eskimosu airu laiva, sastāv no koka karkasa, kas apvilkts ar vaļa ādu.
meizāns Dakšveida dzelzs laivas priekšgalā, pie kura atsien buras.
šķiperis daudzu valstu upju, transporta u. c. flotēs - nepašgājēja kuģa kapteinis; liellaivas vadītājs.
dulbuds Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā; dubults.
dulbuts Dēļi laivas malās ar urbumiem, kuros stiprina duļļus, mastus un izmanto velkot laivu krastā.
laivele Dem. --> laiva.
laiveņa Dem. --> laiva.
laiviņa Dem. --> laiva.
laivīna Dem. --> laiva.
devids Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
dēvīte Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
devitis Devits - ierīce kuģa laivas nolaišanai ūdenī un uzcelšanai uz klāja.
spīriņš Diagonāls spraislis laivas buras nostiprināšanai.
krustainis Divi krustveidā sastiprināti dēļi, kas laivas galā veido grīdu.
kama Divu vai četru airu abrveida laiva no viena koka ar malā piesistiem dēļiem.
trapeces trose drošības trose, kura no masta topa nāk uz katru bortu un kurā, izmantojot īpašu jostu, iekabinās švertlaivas līdzsvarotājs.
propelleris dzenskrūve - kuģa, motorlaivas dzenskrūve.
stūres falle falle, ar kuru nolaiž un izceļ no ūdens stūres lāpstu švertlaivai.
amfībijtanks Francijā un ASV 1920. gados izgatavota kaujas mašīna ar laivas vai pontona tipa virsbūvi.
ķīļplanka Galvenā (vidējā) korpusu saturošā planka jahtas (laivas) garenvirzienā, pie tās stiprina vadņus, pildklučus (t. s. nedzīvo koku), kā arī ķīļa metāla daļu (balastķīli).
boštoks Gara kārts laivas vadīšanai.
nārags Gara laiva ar plakanu dibenu; laiva vispār.
nērags Gara laiva ar plakanu dibenu.
skifs Gara, šaura sporta laiva ar kustīgu sēdekli un gludu apšuvumu.
gondola Gara, šaura vienaira venēciešu laiva ar plakanu dibenu, augstiem galiem.
stringers Garenisks lidaparāta vai kuģa (laivas) korpusa spēku uzņemšanas konstrukcijas elements; kalpo apšuvuma pastiprināšanai, stiepes un spiedes slogojumu uzņemšanai.
viteņi Grīda virs laivas ribām.
vīteņi Grīda virs laivas ribām.
lidlaiva Hidroplāns - jūras lidmašīna, kam fizelāža ir veidota tāpat kā laivas korpuss; paceļas un nosēžas tieši uz ūdens, balstoties uz fizelāžas.
iegrime Iegrimšanas dziļums (parasti ūdenī, piemēram, kuģim, laivai).
bekurs Ieplēstā kokā ielikta lupata, ar ko, darvā mērcējot, zieda laivas.
lote Ierīce ūdenstilpes dziļuma mērīšanai no kuģa, laivas; lieto gan rokas, gan elektronisko loti.
eliņš īpaša celtne, kurā būvē, remontē, glabā kuģus, jahtas, laivas vai dirižabļus.
trapece Īpaša ierīce, kas švertlaivas šotmenim ļauj novietoties tālu pāri bortam, lai kompensētu vēja izraisīto sānsveri.
trapeces josta īpaša, ar masta topu saistīta josta, ko švertlaivas trapecbraucējs apņem ap vidu, lai droši varētu novietoties ārpus borta.
klubuķis Īpašs koks, kas balsta krastā izvilktas laivas, lai tā noturētu līdzsvaru un neaizpeldētu prom.
sairt Irot savirzīt (piemēram, vairākas, daudzas laivas kopā, kādā kopumā, veidojumā, arī kur); saairēt (1).
braģis Izliekts koka zars starp laivas tēviņu un stīpu.
šotmenis Jahtas vai švertlaivas komandas loceklis, kura uzdevums ir vadīt buras, ievelkot vai izlaižot šotis.
ceļamā strope jahtas, laivas un citu priekšmetu celšanai speciāli sašpleisēta apaļstrope vai arī noteikta garuma troses galos iešpleisētas kaušas.
Tori Ivakusubune japāņu mitoloģijā — dievība, ko radīja dievu pāris Idzanagi un Idzanami tad, kad veidoja Japānas salu valsti, tā ir personificēta kamparkoka veļu laiva ar putna attēlu, ar ko mirušo dvēseles devās pāri jūrai.
kāju josta josta burātāja kāju pēdu nostiprināšanai, lai ķermeņa smaguma centru varētu iznest tālāk aiz laivas.
ļenka Josta, ko laivinieki aplika sev ap krūtīm, kad laiva bija jāvelk pašiem.
valgums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; sedums.
sedums Jūras līcis; vieta piekrastē, kur zvejnieki, atgriežoties no zvejas, sabrauc vienkopus laivas un žāvē tīklus; valgums.
done Kāda trauka vai laivas sāni.
kajakers Kajaka 2 tipa laivas braucējs.
atkantēšanas dēlītis kalpo komandas locekļu darbības lauka pārnešanai ārpus švertlaivas, tā panākot dzīvā un pārvietojamā balasta maksimālu izmantošanu.
priekšvadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums (to) priekšgalā.
vadnis Karkasa detaļa (kuģim, laivai) - ķīļa vertikāls turpinājums pakaļgalā vai priekšgalā.
vēlava Karodziņš kuģa vai laivas masta galā; kurseniekiem laivas īpašumzīme karodziņa veidā.
mila Kārts ar plakani notēstu galu laivas (plosta) pārvietošanai (seklā ūdenī).
nāraga Kārts laivas stumšanai uz priekšu.
nārags Kārts laivas stumšanai.
delba Kārts laivas vai plosta stumšanai.
spīrs Kārts laivas virzīšanai uz priekšu tur, kur nevar airēt.
laivu klājs klājs, uz kura novieto glābšanas laivas.
irmkluči Klucīši laivai, kuros turas duļļi.
tuks Kneija, branga (laivas).
ločka Koce - vienkoča laiva no egles vai apses koka.
bloks koka brusu paliktņi, uz kuriem novieto būvējamo kuģi; paliktņi, uz kuriem novieto laivas uz kuģa klāja, kā arī mazos kuģus krastā.
kuma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; igvāts.
kumbis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
kums Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; igvāts.
kummis Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kumma; igvāts.
kumma Koka kaste dzīvu zivju glabāšanai un pārvadāšanai, parasti laivas vai trijstūra veida ar visapkārt izurbtiem caurumiņiem un vāku vienā galā; kuma; kummis; igvāts.
pajols Koka klājs kuģa tilpnē; režģota laivas grīda.
čoks Koka paliktnis laivas novietošanai.
kocene Koka priekšmets (parasti laiva, muca, trauks; bišu strops, arī māja).
stūrkoks Koks (laivas, plosta) stūrēšanai.
kabe Koks ar stipri atliektu sakni vai atzarojumu, seno latviešu celtnēs izmatoja kā spāri; arī ragavu sliece, šūpuļa kārts, laivas branga.
bakborts Kreisais borts (kuģim, laivai), pie kura izliekama sarkana sānuguns.
slūpe Krievijas Eiropas daļas ziemeļos būvēts koka kuģis; liela laiva.
kuģa skrūve kuģa (motorlaivas) dzenskrūve.
laivceltnis kuģa ierīce laivas nolaišanai ūdenī un izcelšanai uz klāja; dēvits.
šalupa Kuģa laiva satiksmei ar krastu un citiem kuģiem.
šlāpe Kuģa laiva.
bēme Kuģa vai laivas (ar klāju) šķērssaists, kas savieno brangu galus; kuģa lūku šķērssija.
batokss Kuģa vai laivas vertikālā garengriezuma līnija.
šote Kuģa, laivas takelāžas elements - trice, līne buru regulēšanai.
slaids Kustīgs sacīkšu laivas sēdeklis, kas (parasti uz ritentiņiem) slīd uz priekšu un atpakaļ airēšanas laikā un dod iespēju labāk izmantot airētāja kāju spēku un palielināt airu vēzienu.
katers Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
kutere Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
kuters Kuteris - neliels kuģis (kara, satiksmes vai zvejas) ar tvaika vai iekšdedzes dzinēju; speciāla motorlaiva (satiksmei, dažādiem dienestiem, sportam).
pakaļtēviņš Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļrags.
pakaļrags Ķīļlaivas ķīļa aizmugurējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; pakaļtēviņš.
priekšrags Ķīļlaivas ķīļa priekšējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekštēviņš.
priekštēviņš Ķīļlaivas ķīļa priekšrējais pagarinājums, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala; priekšrags.
sampans ķīniešu laiva nelieliem pārvadājumiem pa upi, dēļu plakandibene, dažkārt ar nojumi.
stīrborts Labais borts (kuģim, laivai).
laivviesnīca Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; botelis.
botelis Labiekārtota tūristu mītne ūdens ceļu krastos vai uz pārbūvēta kuģa, liellaivas un citiem samērā lieliem ūdens transporta līdzekļiem, kas ietver labiekārtotu ūdens transporta piestātni ar degvielas uzpildes iespējām, un ir radīti apstākļi ūdens transporta līdzekļu neliela remontu veikšanai, kā arī darbojas slīcēju glābšanas stacija; klienti galvenokārt ierodas motorlaivās, jahtās vai arī citos nelielos ūdens transporta līdzekļos; laivviesnīca.
patruļlaiva Laiva (motorlaiva), ar ko brauc patruļa.
kavasaki laiva ar augsti izvirzītu priekšgalu, ko lieto zvejniecībā Krievijas Tālajos Austrumos.
ķīļlaiva Laiva ar horizontāli gulošu ķīli, kura abos galos ir pagarinājumi uz augšu, kas sniedzas nedaudz virs laivas gala.
veļu laiva laiva, ar kuru mirušo cilvēku dvēseles nonāk aizsaulē.
buru laiva laiva, kas aprīkota ar vienu vai vairākiem mastiem, kuros uzvelk buras, taču ir arī airējama.
ostas laiva laiva, kas pieder jahtu ostas inventāram un kalpo īslaicīgi visu jahtu komandu vajadzībām.
pussegta laiva laiva, kuras klājs nosegts tikai līdz vidum.
upju prāmis laiva, plosts vai liellaiva ar kravas platformu piestātņu līmenī.
šķēriņš Laivām ar plakanu dibenu vieglākai burāšanai šķērsvējā pierīkota viena vai vairākas plankas, iesietas laivas sānos.
klinkers laivas apšuvums.
knuģis Laivas galu stiprinājumi, kas savieno laivas sānus.
tilodas Laivas grīdas dēļi visas laivas garumā, ko parsti lieto mazākās laivās; tilaudas.
karneklis laivas ķeksis ar vienu taisnu un vienu līku zaru.
šķēne laivas riba.
tukti Laivas ribas jeb loki, pie kuriem piestiprina laivas dēļus.
tuktis Laivas ribas jeb loki, pie kuriem piestiprina laivas dēļus.
laivas guļa ūdenī laivas stāvoklis attiecībā pret ūdens virsmu, ko nosaka priekšgala un pakaļgala iegrime.
stūrenieks laivas stūrmanis.
laivascirvju Laivascirvju kultūra - vēlā neolīta un agrā bronzas laikm. kult. (3. gt. b. - 2. gt. 1. puse p. m. ē.), viena no auklas keramikas kultūrām; izplatīta Skandināvijā, Igaunijā, Latvijā, laivasveida akmens kaujas cirvji, keramika ar auklas iespiedumu, mirušie apbedīti saliekti.
dēvits Laivceltnis - kuģa ierīce laivas nolaišanai ūdenī un izcelšanai uz klāja.
donas Laivu sānu plankas starp laidiem un laivas dibenu.
ļēvere Lēzena laiva vai tāda karote.
redāns Lidlaivas korpusa vai hidroplāna pludiņa apakšā - pakāpienveida iedobums ūdens plūsmas atraušanai, resp., ūdens pretestības samazināšanai.
hidrolidmašīna Lidmašīna, kas bāzējas, paceļas un nolaižas uz ūdens; var būt pludiņveida, lidlaivas veida vai amfībijveida h-as; izmanto piejūras transportā, glābšanas darbos, cīņai ar zemūdenēm utt.
barkass Liela daudzairu laiva (parasti uz kara kuģiem komandas pārvadāšanai, airu skaits no 14 līdz 22).
kungass Liela japāņu un korejiešu laiva bez klāja un bez motora, izplatīta Tālo Austrumu jūrās.
luģis liela laiva kravu pārvadāšanai; liellaiva.
dižlaiva Liela laiva.
valte Liela laiva.
dižlaivnieks Lielas laivas īpašnieks; vcilvēks, kas strādā uz lielas laivas.
troša Lielas zvejas laivas enkura tauva.
barka Liellaiva ar plakanu dibenu un seklu iegrimi.
malceniece Liellaiva, kas pārvadāja malku.
bladācis Liellaiva.
lihteris Liellaivas tipa peldlīdzeklis kravu pārvadāšanai reidā un ostā.
luģinieks Liellaivas vadītājs.
kultieris Līks koks, ko uzmauc uz laivas stūres, lai saglabātu virzienu.
pēlītis Maza, sekli peldoša laiva; arī vienkocis.
kajaks Maza, slēgta ādas laiva ar divlāpstu airi (ziemeļu tautām).
šļupe Maza, slikta laiva.
individuālās medības medības, kurās katrs mednieks darbojas atsevišķi; izšķir medības uz gaidi, medības pievilinot, piezogoties, medības ar medību suni, ar medību rīkiem, no laivas.
motorene Motorlaiva.
beibote Neliela airu laiva, ar kuru pieved un aizved jahtas komandu.
ķīļlaiva Neliela buru laiva ar pastāvīgu balastķīli, tai nav kajītes, taču klājs ir daļēji slēgts.
bosts Neliela kārts laivas vai plosta stumšaanai.
peilīte Neliela laiva 1 vai 2 personām.
plocis Neliela laiva.
dingija Neliela vaļēja laiva (gk. tropu zemēs).
pērle Neliela, no apses vai liepas stumbra darināta laiva.
jolla Neliela, plata airu laiva, parasti ar 2-8 airiem, kurai var uzstādīt mastu ar buru.
knīveris Neliela, vieglas konstrukcijas buru laiva.
šķuta Nelielas laivas veids.
šķute Nelielas laivas veids.
šķuts Nelielas laivas veids.
kaba Neliels koka gabals, ko izmanto lai nostiprinātu solu pie laivas bortiem.
šalanda Neliels, liellaivai līdzīgs seklas iegrimes kuģis, ko parasti izmanto kuģu piekraušanai un izkraušanai.
nārga Nesegta laiva.
pēlis no koka stumbra izdobta laiva ar plakanu apakšu.
stuga No koka stumbra pagatavots atbalsts krastā izvilktai laivai.
krabiķis No koka taisīts daikts ar 3 kājām, ar ko atbalsta malā izvilktas zvejas laivas.
locka No liepas vai apses stumbra cirsta laiva.
kanoe No viengabala koka izdobta (piemēram, indiāņu, polinēziešu) laiva.
nolievēt Noregulēt buras, lai laiva virzītos norādītajā virzienā.
sabrangot Nostiprināt laivas vai kuģa korpusu ar brangām.
izsviest Novietot (zvejas rīkus) ūdenī zvejošanai, makšķerēšanai (parasti no laivas, kuģa).
šverts Paceļams un nolaižams (laivas) ķīlis.
iet pār štagu pagriezt buru laivas priekšgalu pretī vējam, līdz tas sāk pūst grotburā no otras puses; tādējādi laiva maina kursu un halzi.
pārairu divnieks pārairu laiva diviem airētajiem.
trājekts Pārbraucama vieta, plosts, laiva.
atkantēt Pārvietot balastu vairāk uz virsvēja pusi, pat ārpus peldlīdzekļa, lai panāktu buru laivas vai jahtas līdzsvaru.
ķīļbloks Pēc peldlīdzekļa zemūdens daļas profila izzāģēti divi koka paliktņi, uz kuriem novieto švertlaivas.
kimmjosla Peldlīdzekļa korpusa daļa rajonā, kur laivas dibens pāriet bortos.
kalsiņš Peldlīdzekļa ķīļplanka (laivai - vidējā planka).
boja Peldoša tilpne, pie kuras stāvvietā piesien laivas, kuģus.
pēle pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
pēļlaiva Pēlīte - vienkoča laiva, ko izmantoja zvejai un putnu medībām.
klampa Pie laivas malas piestiprināts koks, kurā ieliek duļļus.
kārēt Pieregulēt laivas brangas.
laidot Pierīkot laivai sāndēļus stabilitātes paaugstināšanai.
saskala Plaisa vai sprauga laivas korpusā.
viķine Plakandibena laiva.
akvaplāns Plostiņš, ko velk motorlaiva; 10-15 m garas virves viens gals piestiprināts pie motorlaivas, otru galu tur sportists, kas stāv uz plostiņa.
šoste Plostnieku kārts; arī kārts laivas stumšanai.
sniķis Plosts, liellaiva.
dahabija Primitīvas, vecmodīgas vietējo iedzīvotāju buru laivas Nilā, ar augstām smailām trijstūru burām; senāk - garš, šaurs Nīlas kuģis ar burām, pārsegu un kajīti.
apgāšanās Process, kura rezultātā laivas bura skar ūdeni un nevar vairs no tā atrauties.
atturlīste Pusapaļa cieta koka vai gumijas līstiņa, kas iet visapkārt bortiem un pasargā laivas sānus no bojājumiem.
pudiķis Riņķveida dzelzs, ar ko piestiprina sānu virves pie laivas malām.
ungurs Rokturis laivas stūres grozīšanai.
akadēmiskā laiva sacīkšu laiva ar kustīgu soliņu un duļļiem, kas izvirzīti ārpus borta.
lašiņa Salaida jahtas (laivas) apšuves dēļu savienojuma vietā; salaida kuģa plātņu vai veidtērauda savienošanai.
mala Sānu daļa, arī sānu daļas augšējā josla (piemēram, traukam, laivai).
borts Sānu siena, sāni (kuģim, laivai).
laiba sekla liellaiva kravu pārvadāšanai (līdz 30 t) pa upēm; upes buru laiva.
kārpe Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai; kārpis.
kārpis Sekla un gandrīz apaļa zvejnieku laiva lašu ķeršanai.
platdubens Seklas iegrimes laiva ar plakanu apakšu; platdibene.
akmeņkrāvums Senlaicīga piemiņas vieta, kas izveidota no rindās vai aplī saliktiem akmeņiem, piem., "velna laivas" Latvijā, labirinti.
šķērssija Sija, kas iet pāri švertlaivas kokpitam no viena borta uz otru.
buline Silei līdzīga laiva, kas izgrebta no kokas stumbra.
Velna laivas skandināvu senkapi ar virszemes akmeņu krāvumiem, kas izveidoti laivas formā.
glābšanas laiva speciāli būvēta daudzvietīga, negrimstoša airu laiva, ko grūti apgāzt un piesmelt.
glābšanas motorlaiva speciāli konstruēta un būvēta, jebkuriem laikapstākļiem piemērota motorlaiva glābšanas darbiem.
astoņnieks Sportā - komanda, kurā ir astoņi locekli; laiva ar astoņiem airētājiem.
ūdens pūķošana sportista ar pūķi vilkšana aiz motorlaivas.
četrinieks Sportistu komanda, kurā ir četri locekļi; laiva ar četriem airētājiem.
divnieks Sportistu komanda, kurā ir divi locekļi; laiva ar diviem airētājiem.
piecnieks Sportistu komanda, kurā ir pieci locekļi; laiva ar pieciem airētājiem.
glābšanas līne stipra līne, ko izsviež vai izšauj no glābšanas kuģa vai laivas uz briesmās esošu peldlīdzekli, lai tās galā iesietu velktrosi.
dene Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
denes Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
dēņi Strūgas griestu dēļi; liellaivas kajīte.
stūmeklis Stumjamais koks (laivas vadīšanai seklā ūdenī).
odere Stūre (laivai, ragavām, u. tml.).
kaļa Svira; ierīce laivas izvilkšanai krastā un ievilkšanai ūdenī.
piroga Šaura, gara, koka karkasa vai no koka stumbra izdedzināta vai izdobta laiva (parasti Dienvidamerikas indiāņiem).
ķīļstīpa Šaura, pusapaļa metāla stīpa, kas no klājmalas priekšvadnim pa vidu iet zem laivas dibena līdz pat ķīlim (švertam).
jole Šaura, viegla, ātra un sekli peldoša laiva.
šlepstēks Šlepmezgls jeb laiva mezgls.
švertjahta Švertlaiva ar klāju un kajītes virsbūvi.
vieninieka laiva švertlaiva, kuras apkalpē paredzēts tikai viens cilvēks.
kājbloks Švertlaivas kokpita grīdā iestiprināts bloks, kuru lieto šotes vadīšanai.
grīdas bloks švertlaivas kokpita grīdā piestiprināts bloks 2(2), kuru lieto šotes vadīšanai.
trapecbraucējs Švertlaivas komandas loceklis (šotmenis), kam ir pietiekama masa un attiecīga fiziskā sagatavotība, lai varētu līdzvarot jahtu, trapecē izkarotiestālu pāri bortam.
spoguļklape Švertlaivas spogulī izveidota atvere (ūdens izvadīšanai) ar atsperīgu vāku.
švertkaste Švertlaivas vidusdaļā iebūvēta, ūdensnecaurlaidīga kaste, kurā ievietots šverts.
sānšverts Šverts, ko lielas buru laivas izliek ārpus bortiem, lai samazinātu dreifu.
bura Tāds (kuģis, laiva), kura dzinējspēks ir vējš (vēja spiediens uz burām).
divsēdekļu Tāds (laiva, rati), kurā ir divi sēdekļi.
divsēžu Tāds (laiva, rati), kurā ir divi sēdekļi.
laiviņveida Tāds, kam ir laivas forma (par maziem priekšmetiem); laivveida.
laivveida Tāds, kam ir laivas forma.
halze Taisns (kuģa, laivas) nobrauktā ceļa gabals.
enga Tapa; aizbāznis; aira stiprinājums pie laivas sāna.
duļļi Tapas (laivas malās), starp kurām airējot liek airus.
bilža Telpa zem laivas vai jahtas grīdas, kur satek ieplūdušais ūdens.
dvīņu tralis tralis, kuru velk divi zvejas kuģi vai laivas
stuģis Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
stugs Trijkājis sausumā izvilktas laivas atbalstīšanai.
buči Trīskājains steķītis zvejas laivas atbalstīšanai, to novietojot krastā.
dene Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšdaļā un pakaļdaļā.
denis Trīsstūrveida sēdeklis laivas priekšgalā un pakaļgalā.
ķibla Tvertne kompasam laivas pakaļgalā.
ķīļūdens Ūdens straume (braucoša kuģa, laivas pakaļgalā), ko rada (kuģa, laivas) ķīlis.
veiks Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis; veikbords.
veikbords Ūdenssporta veids: braukšana uz vējdēļa sāniski aiz motorlaivas; pats veikošanas dēlis.
pārvelce Ūdensšķirtnes apvidus, kur divas kuģojamas upes atrodas vistuvāk un kur pa visīsāko sauszemes ceļu var pārvilkt laivas un kravu no vienas upes otrā.
ambarkadēra Upju transportā īpaši celtas piestātnes vai nostiprinātas liellaivas pasažieru izkāpšanai un iekāpšanai, kā arī kravas operācijām.
briķēt Uz abām pusēm apmēram vienādos attālumos spēcīgi kustināt stūri vai no laivas pakaļgala izlaistu airi, lai panāktu peldlīdzekļa pārvietošanos; burāšanas sacensību noteikumi briķēšanu aizliedz.
ļenkot Uzvilkt virvju cilpas (laivas vilkšanai pret straumi).
sile Veca laiva, vecs kuģis.
peldošs zārks veca, bojāta laiva, kuģis, kas ir tuvu avārijai.
tartana Vidus jūrā vienmasta laiva ar trijstūrainu buru.
šulupe Viegla laiva.
kanoe Viegla sporta laiva, ko airē ar vienu īsu vienlāpstiņas airi.
jahta Viegla vienmasta buru laiva (sportam).
ģička Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
giga Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
gigs Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
gīka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
ģīpka Viegla, šaura laiva airēšanas sacensībām; kuģa laiva ar gariem airiem.
smailīte Viegla, šaura sporta vai tūrisma laiva ar daļēji segtu klāju.
auklas keramikas un kaujas cirvju kultūra viena no plašākajām vēlā neolīta un eneolīta (3. gt. 2. puse - 2. gt. vidus p. m. ē.), arheoloģiskajām kultūrām Eiropā, tās pārstāvji bija indoeiropieši, kas nodarbojās ar lopkopību, medniecību, kā arī ar primitīvo zemkopību, šīs kultūras ietvaros tiek nodalītas vairākas lokālās grupas: laivascirvju, Fatjanovas, Žucevas (Piemares), Vidusdņepras un savrupkapu kultūra.
sirobs Vienkārša laiva, pārceltuve.
bozītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
būzis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
būzītis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām līdzsvara noturēšanai.
bullis Vienkoča laiva ar koka spārniem gar malām; bullītis.
vērtene Vienkoča laiva no apses koka.
koce Vienkoča laiva no egles vai apses koka.
blucene Vienkoča laiva.
bluķene Vienkoča laiva.
boze Vienkoča laiva.
čole Vienkoča laiva.
šķenis Vienkoča laivas ķīlis.
laidas Vienkoča laivas sāndēļi laivas stabilitātes nodrošināšanai.
vienkocene Vienkoka laiva; vienkoce; vienkocis (1).
vienkocis Vienkoka laiva; vienkoce.
vienkoce Vienkoka laiva; vienkocis (1).
vieninieks Viens sportists (airētājs), kas startē individuāli savā laivā; laiva ar vienu airētāju.
skuters Vienvietīga ātrgaitas motorlaiva ar piekarināmu iekšdedzes motoru.
finjola Vienvietīga buru laiva, ko zviedrs R. Sārbijs konstruēja 1952 Helsinku olimpiskajām spēlēm; buras laukums - 10 m2.
tuktapakša Vieta zem laivas brangām.
laivapuža Vieta zem laivas; laivas apakšējā daļa.
sānvilnis Vilnis, kas ceļas un plok virzienā uz (kuģa, laivas u. tml.) sāniem.
enkuris Virvē vai stieplē iekārts smagums (piemēram, akmens) laivas nostiprināšanai ūdenī.
ragavire virve, ar ko piesien mastu pie laivas priekšgala.
bakštova Zāļu troses gals, padots no kuģa pakaļgala, kad kuģis stāv pie enkura; pie tā ir piestiprinātas kuģa laivas vai kuteri (var būt arī kuģis).
pacēlums Zivju (arī citu ūdens dzīvnieku) kopums, ko zvejā izceļ no ūdenstilpes uz kuģa, laivas.
zvejošana Zivju iegūšana no ūdenstilpēm (jūras, okeāna, upēm, ezeriem, dīķiem, ūdenskrātuvēm u. c.), izmantojot zvejas ierīces (tīklus, murdus, stāvvadus, traļus, āķus u. c.) un zvejas kuģus (treilerus, seinerus, laivas u. c.).
kapelēšana Zveja no laivas ar āķi un vizuli (līdzīgi bļitkošanai ziemā zem ledus).
kārbe Zvejas laiva, kuras garums pa ķīli - 8-9 m, platums - 2-3 m, dziļums - ap 1 m; lieto gk. lašu zvejā Daugavas lejas galā un jūrā pie Daugavas.
kārba Zvejas laiva.
dorķis Zvejas laivas pakaļgals, kur stūrmanis sēž.
ungurkoks Zvejas laivas stūres vadāmais koks.
kārbinieks Zvejas laivas vadītājs.
tralis Zvejas rīks - maisveida tīkls, ko trosēs velk viens vai divi kuģi, laivas.
velce Zvejas rīks, kas sastāv no auklas ar vizuli un ko velk pa ūdeni (parasti aiz laivas).
ielaidnis Zvejas tīkls, zvejai no laivas pa straumei.
kallis Zvejniecībā pusapaļš zaļa koka paliktnis ar rokturi, pabāžams zem laivas, uzvelkot to krastā vai nolaižot ūdenī.
kaušelis Zvejnieka lāpsta ar ko ūdeni no laivas izsmelt.
dora Zvejnieku laiva ar airiem un motoru; izmanto okeāna piekrastes zvejā.

laiva citās vārdnīcās:

MLVV

LLVV

MEV

LTG T