Paplašinātā meklēšana

Meklējam leu.

Atrasts vārdos (111):

Vārdu savienojumos nav.

Atrasts skaidrojumos (220):

Luguss "Mirdzošais" jeb "spožais", ķeltu zemēs populāra dievība, radniecīgs īru Lugam un velsiešu Lleu.
Lugs "Mirdzošais", dievišķas izcelsmes īru varonis un karotājs, iespējams, identificējams ar velsiešu karotāju Lleu un seno ķeltu dievību Lugusu.
AML Akūta mieloblastiskā leikoze (angļu "acute myeloblastic leukemia").
AML Akūta mielogēnā leikoze (angļu "acute myelogenous leukemia").
ANLL Akūta nelimfocītiskā leikoze (angļu "acute nonlymphocytic leukemia).
zeltainā aleirija aleiriju ģints sēņu suga ("Aleuria aurantia", syn. "Peziza aurantia"); oranžā spulgaine
Iliamnas ezers Aļaskas lielākais ezers (angļu val. "Iliamna"), platība - \~2100 kvadrātkilometru, garums - 125 km, platums - līdz 30 km, atrodas Aleutu grēdas ziemeļrietumu piekājē.
indiāņu valodas Amerikas aborigēnu valodas (izņemot eskimosu un aleutu val.); iedala daudzās saimēs un savrupās grupās; lielākajai daļai rakstības nav; sens hieroglifu raksts bijis maiju, kečvu un dažās citās valodās.
aleurometrs Aparāts, ar ko pārbauda miltu derīgumu maizes cepšanai pēc aleurona labuma.
Adaka apdzīvota vieta ASV (_Adak_), Aleutu salu Andrejanova salu grupā, tāda paša nosaukuma salā
Atka apdzīvota vietta ASV (_Atka_), Aleutu salu Andrejanova salās
sulfoogle Ar oleumu apstrādāta sasmalcināta akmeņogle; lieto par katjonītu ūdens mīkstināšanas iekārtās.
OAPEC Arābu naftas ekspotētājvalstu organizācija ("Organisation of Arab Petroleum Exporting Countries").
eleiterokoks Arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), augs, kura saknēs ir stimulējošas vielas, ko izmanto medicīnā, 20 sugu, Latvijā introducētas 4 sugas, bet biežāk audzē 2 sugas; akantopanakss.
Aleutu salas arhipelāgs Klusā okeāna ziemeļos (angļu val. "Aleutian Islands"), pieder pie ASV Aļaskas štata, sastāv no 110 salām un daudzām klintīm, 1740 km garā lokā nošķir Beringa jūru no Klusā okeāna
haimatotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā.
hematotoraks Asiņu ieplūdums pleuras dobumā.
aleirija Asku sēņu nodalījuma diskomicēšu klases humāriju dzimtas ģints ("Aleuria").
Aleutu grēda atrodas Kordiljeros ("Aleutian Range"), Aļaskā (ASV), Aleutu salu turpinājums austrumu virzienā, garums — \~850 km, augstākā virsotne — Redauts — 3108 m, 10 darbīgi vulkāni, virsotnēs mūžīgais sniegs, šļūdoņi
baltblusiņa Augutu kārtas apakškārta ("Aleurodea"), sīks, līdz 2 mm garš kukainis, ķermenis balti apsarmots, Latvijā konstatētas 3 ģintis, 4 sugas.
austersēne Austeru sānause ("Pleurotus ostreatus") - lapiņu sēne ar brūngani pelēcīgu cepurīti un īsu, tievu kātiņu.
teiba baltais sapals (_Leuciscus leuciscus_)
tulcis baltais sapals ("Leuciscus leuciscus")
baltiņš Baltais sapals ("Leuciscus leuciscus").
melnbaltā baltzobe baltzobju ģints sēņu suga ("Phellodon connatus",syn. "Phellodon melaleucus")
okerdzeltenā bērzlape bērzlapju suga ("Russula ochroleuca")
baltkrūšu bezdelīgstrazds bezdelīgstrazdu suga ("Artamus leucorhynchus")
brūnsānu briļļputniņš briļļputniņu suga ("Zosterops erythropleura")
zilganā brūnzobe brūnzobju ģints sēņu suga ("Hydnellum caeruleum")
baltvaigu bulbuls bulbulu dzimtas suga ("Pycnonotus leucogenys")
apaļlapu bupleire bupleiru suga ("Bupleurum rotundifolium")
ziemeļu burātājs burātāju dzimtas suga ("Oceanodroma leucorhoa"), Latvijā ļoti rets ieceļotājs, reģistrēts tikai dažas reizes
pleirotīns C~21~H~22~O~5~, antibiotiska viela, iegūta no bazīdijsēnes "Pleurotus griseus".
dzeltenbaltais cīrulītis cīrulīšu suga ("Corydalis ochroleuca")
Cystocoleus niger cistokoleju sugas "Cystocoleus ebeneus" nosaukuma sinonīms
melnbaltā čakste čakstu dzimtas suga ("Corvinella melanoleuca")
latvānis Čemurziežu dzimtas ģints ("Heracleum"), lakstaugs ar lielām lapām un baltiem vai zaļganiem ziediem.
Šišaldins Darbīgs vulkāns lielākajā no Aleutu salām, Unimakas salā, ASV, augstums - 2860 m
Mazais Zirgs debess ziemeļu puslodes zvaigznājs (latīņu "Equuleus", saīsinājums "Equ") stap Delfīnu un Pegazu, galvenā zvaigzne - Kitalfars, Latvijā vislabāk novērojams rudenī
bupleire Divdīgļlapju klases čemurziežu dzimtas ģints ("Bupleurum"), Latvijā konstatēta 1 suga.
krievpoga Dzeltenā krievpoga - dzeltenā skabioza, skabiozu suga ("Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama.
baltmuguras dzenis dzeņu suga ("Picoides leucotos"), Latvijā aizsargājama
Aleutu dziļvaga dziļvaga Klusā okeāna ziemeļos, stiepjas gar Aleutu salu dienvidu malu, lielākais dziļums - 7855 m
akantopanakss Eleiterokoks - arāliju dzimtas ģints ("Eleutherococcus syn. Acanthopanax"), vasarzaļi, retāk mūžzaļi ērkšķaini koki vai krūmi.
dzeloņu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus senticosus syn. Acanthopanax senticosus")
sēdziedu eleiterokoks eleiterokoku suga ("Eleutherococcus sessiliflorus syn. Acanthopanax sessiliflorus")
melioidoze Endēmiska zoonoze Dienvidaustrumāzijā, Austrālijā un Madagaskarā, kuru ierosina "Pseudomonas pseudomalleus".
aleutu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, nav rakstības
eskimosu valoda eskimosu-aleutu valodu saimes valoda, rakstības pamatā latīņu (Grenlandes eskimosiem) un krievu alfabēts (Āzijas eskimosiem)
timotiņš Graudzāļu dzimtas ģints ("Phleum"), lakstaugs, pļavu zāle ar samērā rupju, lapotu stiebru un ziedkopu vārpskarā, \~20 sugu, Latvijā konstatētas 4 sugas.
botrydiopsis Heterokoku klases "Pleurochloridaceae" dzimtas aļģu ģints.
goniochloris Heterokoku klses dzimtas "Pleurochloridaceae" ģints.
sānause Himēnijsēņu klases afilloforu rindas dzimta ("Pleurotaceae"), saprofītiskas un parazītiskas sēnes, kas attīstās uz koksnes, lakstaugiem, retāk augsnē, Latvijā konstatētas 4 ģintis, 9 sugas.
melnbaltene himēnijsēņu klases pūkaiņu dzimtas ģints ("Melanoleuca"), sēņu augļķermeņi parasti ir gaļīgi, balti, okerdzelteni, pelēki vai brūni, sporas baltas un bezkrāsainas, 38 sugas, Latvijā konstatētas 5 sugas
Magnolia obovata iebaltās magnolijas "Magnolia hypoleuca" nosaukuma sinonīms
apšu īsvācelīte īsvācelīšu suga ("Brachythecium populeum")
eskimosu–aleutu valodas izolēta valodu saime, ietilpst aleutu un eskimosu valoda
zeltplekste Jūras zeltplekste - plekstu dzimtas suga ("Pleuronectes platessa syn. Platessa platessa"), zivs ar brūnganu, plakanu ķermeni, kam raksturīgi dzeltenīgi oranži, apaļi plankumi.
baltgalvas jūrasērglis jūrasērgļu suga ("Haliaeetus leucocephalus"), kas bija bieži sastopams Ziemeļamerikā, tā attēls iekļauts ASV ģerbonī
baltspārnu zīriņš kaiju dzimtas zīriņu apakšdzimtas zīriņu ģints putnu suga (“Chlidonias leucopterus”) ar baltiem spārniem visos tērpos
Anvila smaile kalna virsotna ASV (_Anvil Peak_), Aļaskas štata dienvidrietumos, Aleutu salu Retu salu grupas Semisopočnojas salā, augstums - 1221 m
zilā kāpnīte kāpnīšu suga ("Polemonium caeruleum"), Latvijā sastopama savvaļā, bet tiek arī audzēta kā krāšņumaugs un nektāraugs, senāk dēvēta par zilo trepīti
mirdzošā karotene karoteņu ģints sēņu suga ("Pleurocybella porrigens", syn. "Notophanus porrigens")
baltais sapals karpu dzimtas suga ("Leuciscus leuciscus"), slaida, 15-25 cm gara zivs ar relatīvi mazu galvu un nelielu muti, mugura zaļganmelna, sāni un vēders dzeltenīgi vai balti, astes spura šķelta, dzīvo baros noteiktā upes teritorijā, kur ir mērena straume; tulcis; baltiņš
kreoli Krievu un aleutu, indiāņu vai eskimosu jaukto laulību pēcnācēji Aļaskā no 18. gadsimta līdz 19. gadsimta 2. pusei.
suņkumelīte Kurvjziežu dzimtas ģints ("Tripleurospermum"), viengadīgs vai daudzgadīgs augs ar vairākkārt plūksnaini dalītām, pamīšām lapām, baltiem mēlziediem un dzelteniem stobrziediem kurvīšos, \~30 sugu, Latvijā konstatēta 1 suga.
karotene lapiņu sēņu ģints ("Pleurocybella", syn. "Notophanus")
īlenlape Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases divzobju dzimtas ģints ("Pleuridium"), kas Latvijā sastopama samērā reti.
rūsaine Lapu sūnu klases zaļsūnu apakšklases hipnu dzimtas ģints ("Pleurozium"), kas veido skrajas, dzeltenzaļas velēnas, gk. ziemeļu puslodes mērenajā joslā, arī Arktikā, tikai 1 suga.
latvaņi Latvānis ("Heracleum").
bārkšes Latvāņi ("Heracleum").
bārkšķes Latvāņi ("Heracleum").
ķepaiņi Latvāņi ("Heracleum").
lāčnagi Latvāņi ("Heracleum").
Mantegaci latvānis latvāņu suga ("Heracleum mantegazzianum"), Latvijā vairākus gadus (kopš 1948. g. ar nos. Sosnovska latvānis) audzēts lopbarībai, pārgājis savvaļā un kļuvis par agresīvu sugu vietējām fitocenozēm; sastopams ceļmalās, pļavās, mežmalās, stublājs līdz 3 m augsts, ar sarkanīgiem plankumiem, ziedi balti, sakopoti saliktā čemurā (tā diametrs var sasniegt 50 cm); bīstams, jo tā sula uz ādas ultravioleto staru ietekmē rada apdegumiem līdzīgas, grūti ārstējamas čūlas
Sibīrijas latvānis latvāņu suga ("Heracleum sibiricum"), sastopams gaišos lapkoku mežos, pļavās mitrā, barības vielām bagātā augsnē, tas ir 60—150 cm augsts, nedaudz indīgs divgadīgs lakstaugs, stublājs dobs, rievains, lapas plūksnainas, galotnes plūksna ar pagaru kātu, ziedi dzeltenīgi, sakopoti saliktā čemurā, zied jūnijā—augustā, izmanto tautas medicīnā
LIF Leikocītu migrāciju nomācošais faktors (angļu "leukocyte migration inhibitory factor").
LAP Leikocītu sārmainā fosfatāze (angļu "leukocyte alkaline phosphatase").
LAF Leikocītus aktivizējošais faktors (angļu "leukocyte-activating factor").
Unimaka Lielākā no Aleutu salām ("Unimak"), ASV, platība - 5180 kvadrātkilometru, kalnaina (darbīgs Šišaldina vulkāns - 2860 m), piekrastē zemiene, tundra.
Lleu Lleu Llavs Gifss - "mirdzošais ar prasmīgo roku", dievišķas izcelsmes karotājs un burvis velsiešu mitoloģijā, iespējams, saistīts ar seno ķeltu dievu Lugusu un īru varoni Lugu.
skaistnātre Lūpziežu dzimtas ģints ("Coleus"), tropu augs ar sarkani un zaļi raibām lapām, ko mēdz audzēt kā dekoratīvu augu; raibnātre.
tefriti Magmatiski izlijuma ieži tumši pelēkā vai gandrīz melnā krāsā, sastāv no sīkgraudainas, bieži slēptas kristāliskas masas, kurā ieslēgti atsevišķi piroksena (augita, egrina augita) un Ca bagāta plagioklaza, kā arī leucita, retāk nefelina kristāli.
baltdzīslu maranta marantu suga ("Maranta leuconeura"), kuras dažādas šķirnes ir izplatīti telpaugi
īskāta melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca brevipes")
parastā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca melanoleuca")
stīvkātiņa melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca strictipes")
kārpainā melnbaltene melnbalteņu suga ("Melanoleuca verrucipes")
plekstveidīgie Mugurkaulnieku tipa zivju virsklases kaulzivju klases kārta ("Pleuronectiformes"), ķermenis asimetrisks, plakans, abas acis atrodas galvas vienā pusē; \~500 zivju sugu, Latvijā - 4 sugas.
melnais mušķērājs mušķērāju suga ("Ficedula hypoleuca"), kas sastopama arī Latvijā
OPEC Naftas eksportētājvalstu organizācija (angļu "Organisation of the Petroleum Exporting Countries").
baltvalis Narvaļu dzimtas suga ("Delphinapterus leucas"), ziemeļu jūru un okeānu delfīns baltā krāsā.
Amaka neliela sala ASV (_Amak Island_), Beringa jūras dienvidaustrumos, Aleutu salās, Foksu salu ziemeļaustrumos
cistokoleja Nepilnīgi pazīstamo ķērpju grupas ģints ("Cystocoleus"), Latvijā konstatēta 1 suga.
melnā cistokoleja nepilnīgi pazīstamo ķērpju suga ("Cystocoleus ebeneus syn. Cystocoleus niger"), Latvijā aizsargājama
Tripleurospermum inodorum nesmaržīgās suņkumelītes "Tripleurospermum perforatum" nosaukuma sinonīms
kajeputeļļa No Austrumindijas koka "Melaleuca leucadendron" lapām iegūta eļļa, ko senāk lietoja pret dispepsiju, kardialģiju, kolikām, pret zarnu parazītiem.
paleoaziāti Nosacīts apvienojošs termins, parasti savienojumā "paleoaziātu valodas" ar ko no 19. gs. v. apzīmēja vairākas valodu saimes un valodas pie kurām pieskaita čukču-kamčatkiešu valodas, eskimosu-aleutu valodas, Jeņisejas valodas (dzīva tikai ketu valoda), kā arī jukagiru un nivhu valodu; tā kā pieņēmums par šo valodu radniecību nav apstiprinājies, termins tiek lietots aizvien retāk.
sunine Parastā pīpene ("Leucanthemum vulgare", senāk "Chrysanthemum leucanthemum").
subpolārās depresijas pazemināta gaisa spiediena apgabali; ziemeļu puslodē - Islandes un Aleutu depresija, dienvidu puslodē - subantarktiskās depresijas
melnbaltā bekupiepe piepju sēņu bekupiepju ģints suga ("Boletopsis leucomelaena")
Flērusa Pilsēta Beļģijā ("Fleurus"), Valonijas reģiona Eno provincē, 22600 iedzīvotāju (2013. g.).
Flerīlezorbe Pilsēta Francijā ("Fleury-les-Aubrais"), Centra-Valdeluāras reģiona Luarē departamentā, 21200 iedzīvotāju (2010. g.).
Vilērbāna Pilsēta Francijā ("Villeurbanne"), Ronas-Alpu reģiona Ronas departamentā, 145100 iedzīvotāju (2010. g.).
Akloma pilsēta Laosā (_A Kleum_), Sēkonas provinces ziemeļu daļā
Etena-Lēra pilsēta Nīderlandē (_Etten-leur_), Ziemeļbrabantes provincē, 42400 iedzīvotāju (2014. g.)
Nīvleisena Pilsēta Nīderlandē ("Nieuwleusen"), Overeiselas provincē, 5900 iedzīvotāju (2014. g.).
Manļeva Pilsēta Spānijā ("Manlleu"), Katalonijā, Barselonas provincē, 20400 iedzīvotāju (2014. g.).
Zoloturna pilsēta Šveicē (fr. _Soleure_, vācu _Solothum_, it. _Soletta_, retoromāņu _Solotum_), kantona administratīvais centrs, 16600 iedzīvotāju (2013. g.)
Bādgotleiba-Bergīshībele Pilsēta Vācijā ("Bad Gottleuba-Bergießhübel"), Saksijas federālajā zemē, 5700 iedzīvotāju (2013. g.).
Hohenleibene Pilsēta Vācijā ("Hohenleuben"), Tīringenes federālajā zemē, 1600 iedzīvotāju (2013. g.).
Marktleitene Pilsēta Vācijā ("Marktleuthen"), Bavārijas federālajā zemē, 3200 iedzīvotāju (2013. g.).
Šlezingene Pilsēta Vācijā ("Schleusingen"), Tīringenes federālajā zemē, 5400 iedzīvotāju (2013. g.).
parastā pīpene pīpeņu suga ("Leucanthemum vulgare syn. Chrysanthemum leucanthemum"); margrietiņa
platessa Platessa platessa - jūras zeltplekstes "Pleuronectes platessa" nosaukuma sinonīms.
plindere Plekste jeb bute ("Pleuronectes flesus", senāk "Pleuronectes platessa").
zeltplekste Plekstu dzimtas ģints ("Pleuronectes"), Baltijas jūrā konstatēta 1 suga.
plekste Plekstveidīgo zivju kārtas dzimta ("Pleuronectidae"), kuras pārstāvjiem acis parasti ir ķermeņa labajā pusē, >40 ģinšu, \~100 sugu, Baltijas jūrā konstatētas 3 sugas.
simols pļavas timotiņš ("Phleum pratense")
timantiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timotei Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timotējs Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timots Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timuks Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
timutiņš Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
vālītes Pļavas timotiņš ("Phleum pratense").
drils Primātu kārtas pērtiķu apakškārtas mērkaķu dzimtas paviānu ģints suga ("Papio leucophaeus"), satopama Āfrikā.
makronukleuss Protozoju veģetatīvais kodols, kuram atšķirībā no mikronukleusa piemīt vairošanās funkcija.
gaišdzeltenā pūslene pūsleņu suga ("Utricularia ochroleuca")
Beringa jūra pusslēgtā jūra Klusajā okeānā, starp Āziju un Ziemeļameriku, ar Komandoru un Aleutu salām dienvidos, platība – 2,3 mlj kvadrātkilometru, lielākais dziļums – 4190 m
platkājibiss Putnu klases stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga "Platalea leucorodia", bridējputni ar garām kājām, garu kaklu un knābi, ķermeņa garums - \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, melns knābis, kas galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
Katmaja rezervāts rezervāts ASV ("Katmai National Monument"), Aļaskā, Aleutu grēdā, dibināts 1918. g., platība - 10790 kvadrātkilometru, darbīgs vulkāns, augstums - 2047 m
Šrēbera rūsaine rūsaiņu suga ("Pleurozium schreberi"), Latvijā sastopama ļoti bieži skujkoku un jauktos mežos
Unalaška Sala Aleutu salu austrumos (ASV Aļaskas štatā), platība - 2782 kvadrātkilometri, kalnaina, augstums - līdz 2035 m (darbīgs vulkāns), krastos fjordi; Analaska.
Adaka sala ASV (_Adak Island_), Aleutu salu Andrejanova salās
Amļa sala ASV (_Amlia Island_), Aleutu salu Andrejanova salu austrumu daļā, Aļaskas štata teritorija
Amčitka sala Klusā okeāna ziemeļrietumos (_Amchitka Island_), Aleutu salu rietumu daļā, Retu salu grupas dienvidos, ASV teritorija
Agata sala Klusajā okeānā (_Agattu Island_), ASV teritorija, Aleutu salu rietumos esošo Nīru salu dienvidos
Amukta sala Klusajā okeānā (_Amukta Island_), Aleutu salu Foksu salu rietumos
Atka sala Klusajā okeānā (_Atka Island_), ASV teritorija, Aleutu salu grupas Andrejanova salās
Atu sala sala Klusajā okeānā (_Attu Island_), Aleutu salu rietumos, lielākā no Nīru salām, ASV teritorija
Andrejanova salas salu grupa Aleutu salu vidusdaļā (_Andreanof Islands_), ASV teritorija
aizsegtā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus calyptratus")
rievainā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus cornucopiae")
ozolu sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus dryinus")
austeru sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus ostreatus"); austersēne
dzeltējošā sānause sānaušu ģints sēņu suga ("Pleurotus pulmonarius")
riekstu sārtsporene sārtsporeņu ģints sēņu suga ("Leucoagaricus leucothites", syn. "Leucoagaricus naucinus")
Acantophanax sessiliflorus sēdziedu eleiterokoks (sinonīms "Eleutherococcus sessiliflorus"), šīs ģints suga, ko Latvijā audzē kā krāšņumaugu
Prokrusts Sengrieķu mitoloģijā - laupītājs, briesmonis, kas dzīvoja Eleusīnas tuvumā.
eleusinijas Sengrieķu svētki, kurus svinēja Eleusinas pilsētiņā 10 dienas no vietas, rudenī; svētku dalībniekus uzņēma it kā reliģiskā sabiedrībā, kur bija jāiepazīstas ar svētku ceremonijām, Eleusinas mistērijām.
bārkšes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
barkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bārkši Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bārkšķes Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bārkšķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bāršķis Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
bāršļi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
boaršķi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
ķepaiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
lāčnagi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latvaņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latvārņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
latviņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
letiņi Sibīrijas latvānis ("Heracleum sibiricum").
zilganais sīpols sīpolu suga ("Allium caeruleum syn. Allium azureum")
dzeltenā skabioza skabiozu suga (Scabiosa ochroleuca"), Latvijā aizsargājama; dzeltenā krievpoga
baltā skaistgalve skaistgalvju suga ("Calocybe leucocephala"), cepurīte balta vai nedaudz iedzeltena 4-5 cm diametrā ar izcilni centrā, kātiņš ar sakņveida pagarinājumu, izmantojama uzturā
greznā skaistnātre skaistnāru suga ("Coleus blumei"), saukta arī par Blūma koleju
Phleum annuum skarainā timotiņa "Phleum paniculatum" nosaukuma sinonīms
baltmuguras stabulētājputns stabulētājputnu suga ("Gymnorhina hypoleuca")
platknābjibiss Stārķveidīgo kārtas ibisu dzimtas suga ("Platalea leucorodia"), ķermeņa garums, ieskaitot kaklu \~86 cm (be kakla \~38 cm), apspalvojums balts, tikai pie kakla pamata nedaudz dzeltens, arī cekuls dzeltens, knābis garš, melns, galā lāpstveidīgi paplatināts, Latvijā iemaldās ļoti reti.
baltpaura stērste stērstu suga ("Emberiza leucocephala")
akmeņčakstīte Strautu akmeņčakstīte - mežastrazdu apakšdzimtas suga ("Chaimarrornis leucocephalus").
žagatveida strazdulis strazduļu dzimtas suga ("Grallina cyanoleuca")
baltrīkles stumbrložņa stumbrložņu suga ("Climacteris leucophaea")
sulfurēšana Sulfogrupas (-S03H) ievadīšana organiska savienojuma molekulā ar koncentrētu sērskābi, oleumu, hlorsulfoskābi, kompleksi saistītu SO3; lieto medicīnisko preparātu, mazgāšanas līdzekļu u. c. sintēzē.
nesmaržīgā suņkumelīte suņkumelīšu suga ("Tripleurospermum perforatum syn. Tripleurospermum inodorum, Matricaria perforata")
suņa ramoleņš suņkumelīte ("Tripleurospermum")
zilganā šaurspārnkrāšņvabole šaurspārnkrāšņvaboļu suga ("Agrilus coeruleus"), attīstās un barojas uz sausseržiem
lielais panda šīs apakšdzimtas suga ("Ailuropoda melanoleuca"), liels lāčveidīgs dzīvnieks ar raksturīgiem baltiem un melniem plankumiem, aizsargājams, sastopams Ķīnā, Tibetā
baltlāsumainā vēdekļaste šīs apakšdzimtas suga ("Rhipidura leucophrys")
sānause Šīs dzimtas ģints ("Pleurotus), ēdama lapiņu sēne ar īsu kātiņu cepurītes vienā pusē, Latvijā konstatētas 4 sugas.
plekste Šīs dzimtas suga ("Platichthys flesus syn. Pleuronectes flesus"), plakana jūras zivs ar acīm vienā galvas pusē.
ugunsgalvas ziedputniņš šīs ģints suga ("Dicaeum trochileum")
baltcekula krūmājsīlis šīs ģints suga ("Garrulax leucolophus")
gludā limanda šīs ģints suga ("Limanda limanda syn. Pleuronectes limanda"), zivs ar brūngani dzeltenu, plakanu ķermeni un acīm, parasti galvas vienā pusē
zilais svilpējstrazds šīs ģints suga ("Myiophoneus caeruleus")
melnā akmeņčakstīte šīs ģints suga ("Oenanthe leucura")
svītrainais ceplītis šīs ģints suga ("Thryothorus pleurostictus")
baltkāju cekulainais tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus leucopus")
ūsainais rudgalvas tamarīns tamarīnu suga ("Saguinus melanoleucus")
aleuti Tauta, dzīvo Aleutu salās un Aļaskas pussalā (ASV), kā arī Komandora salās (Krievijā); runā aleutu valodā.
upes tilbīte tilbīšu suga ("Actitis hypoleucos syn. Tringa hypoleucos")
skarainais timotiņš timotiņa suga ("Phleum paniculatum")
stepes timotiņš timotiņa suga ("Phleum phleoides")
pļavas timotiņš timotiņa suga ("Phleum pratense")
timantiņš Timotiņš ("Phleum").
smiltāju timotiņš timotiņu ģints suga (“Phleum arenarium”), Latvijā sastopams ļoti reti, gk. Baltijas jūras piekrastē, aizsargājams, viengadīgs lakstaugs, stiebri 10-30 cm gari
Phleum bertolanii timotiņu sugas "Phleum nodosum" nosaukuma sinonīms
Phleum boehmeri timotiņu sugas "Phleum phleioides" nosaukuma sinonīms
Andu ūdenstrazds ūdensstrazdu suga ("Cinclus leucocephalus")
pleurococcus Ulotrihu rindas "Pleurococcaceae" dzimtas ģints.
Apruaga upe Gviānā (_Approuague, Fleuve l’_), ietek Atlantijas okeānā
Tringa hypoleuca upes tilbītes "Actitis hypoleucos" nosaukuma sinonīms
baltgalvas vairoglape vairoglapju suga ("Hydrocotyle leucocephala")
azūra zilkrauklis vārnu dzimtas suga ("Cyanocorax caeruleus")
Zilaha Zaleu - pilsēta Rumānijā.
pleirotēnija Zaļaļģu nodalījuma desmīdiju dzimtas ģints ("Pleurotaenium"), cilindriskas vienšūnas zaļaļģes ar iežmaugu vidū; \~400 sugu, Latvijā 9 sugas.
Peziza aurantia zeltainās aleirijas "Aleuria aurantia" nosaukuma sinonīms
sinkarions Zigotas kodols, kas izveidojies, saplūstot diviem pronukleusiem.
trepīte Zilā trepīte - zilās kāpnītes ("Polemonium caeruleum") senāks nosaukums.
Allium azureum zilganā sīpola ("Allium caeruleum") nosaukuma sinonīms
zilā zīlīte zīlīšu suga ("Parus caeruleus"), Latvijā sastopama samērā bieži
nelma Zivju klases lašveidīgo kārtas sīgu dzimtas suga ("Coregonus leucichthys nelma"), 1957. gadā ielaista Stropu ezerā, bet iedzīvošanās nav zināma.
baltvaigu tumšzoss zosu suga ("Branta leucopsis"), Latvijā ir regulāra caurceļotāja
zilzīlīte Zvirbuļveidīgo kārtas dziedātājputnu apakškārtas zīlīšu ģints suga ("Parus caeruleus"), neliels (mazāks par zīlīti) meža putns ar gaišzilu mugurpusi.
baltsvītru krustknābis žubīšu dzimtas (“Loxia leucoptera”), krustknābju ģints putnu suga, uz spārniem 2 baltas šķērssvītras, Latvijā rets ieceļotājs
parastā žultsbeka žultsbeku suga ("Tylopilus felleus"), neēdama, rūgta sēne ar brūnu cepurīti un bāliem vai sārtiem stobriņiem zem tās, apakšdaļā paresninātu kātiņu, uz kura ir tīklveida zīmējums

Citās vārdnīcās nav šķirkļa leu.