Paplašinātā meklēšana
Meklējam lietuv..
Atrasts vārdos (1):
Vārdu savienojumos nav.
Atrasts skaidrojumos (93):
- leiši [lietuvieši]{s:2150}
- leiši [lietuvietis]{s:2151}
- baltiešu izdošana 1946. g. 25. janvārī Zviedrija pēc PSRS valdības pieprasījuma izdeva PSRS 2518 internētos vācu armijas karavīrus, kuru vidū bija 148 Baltijas valstu pilsoņi (132 latvieši, 9 lietuvieši, 7 igauņi).
- leitisms Aizguvums no lietuviešu valodas; lietuvisms.
- lietuvisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- lituānisms Aizguvums no lietuviešu valodas.
- Pasaules baltiešu apvienība ārzemēs dzīvojošo igauņu, latviešu un lietuviešu nacionālo apvienību centrālā organizācija, dibināta 1972. g., 1992. g. darbību izbeidza.
- Baltijas jūra Atlantijas okeāna iekškontinentālā jūra (somu "Itämeri", krievu "Балтийское море", igauņu "Läänemeri", lietuviešu "Baltijos jūra", poļu "morze Baltyckie", vācu "Ostsee", dāņu "Østersø", zviedru "Östersjön"), kas dziļi iesniedzas Eiropas ziemeļu daļā, platība - 386000 km^2^, lielākais dziļums - 459 m, bet pārsvarā - 40-100 m dziļa.
- Mucenieku dobumakmens atradās Bauskas novada Ceraukstes pagastā, Mucenieku māju pagalmā, tā plakanajā virsā (garums - 1,1 m, platums - 0,9 m) iekalts konusveidīgs dobums (augšējais diametrs - 25 cm, dziļums - 15 cm), līdzīgi akmeņi plaši izplatīti Ziemeļlietuvā un Zemgalē, un domājams, ka tie ir saistīti ar mājas garu pielūgšanu viduslaikos.
- Dinaburgas viduslaiku pils atradās tagadējā Daugavpils novada Naujenes pagasta Vecpils ciemā, Daugavas labajā krastā, uzskatāma par Daugavpils priekšteci, pirms mūra pils uzcelšanas šajā vietā bijis vietējo iedzīvotāju nocietinājums, kas identficējams ar 13. gs. dokumentos minēto Naujenes pili (Nowenene), jo vēl 15.-16. gs. lietuviešu un krievu dokumentos Dinaburga dēvēta par Novinu vai Ņevginu; citi nosaukumi - Vecdaugavpils, Vecpils, Starij Zamok.
- Trikātas viduslaiku pils atradās Trikātā, starp Gaujas pieteku Abulu un Trikātas ezeru, bija Livonijas ordeņa Cēsu komturijas pils, 1561. g. to ieņēma poļu un lietuviešu karaspēks, 1577. g. - krievu karaspēks, bet pēc Livonijas kara kļuva par Cēsu bīskapijas t. s. galda muižas centru, 17. gs. tā zaudēja savu militāro nozīmi un tika pamesta.
- baltieši Baltijas valstu iedzīvotāji, t. i., igauņi, latvieši un lietuvieši.
- jātvingi Baltu cilšu grupa, etniski tuva lietuviešiem; dzīvoja Nemunas vidusteces, Šešupes un Narevas augšteces apkārtnē; vēl 1857 Grodņas guberņā 30,9 tk iedzīvotāju uzskatīja sevi par jātvingiem; sudāvi; sudīni.
- lietuviešu filoloģija baltu filoloģijas sastāvdaļa - zinātne par lietuviešu valodu, literatūru un folkloru to savstarpējā sakarā un saistībā ar lietuviešu tautas dzīvi, kultūru un vēsturi.
- Marxne Bijušās pils nosaukums, kas vēstures avotos minēta 1213. g. kā "castrum Marxne" un kuras apkārtnē izveidojusies muiža "Martzen" un tagadējā apdzīvotā vieta Mārciena; pili 1302. g. nodedzinājuši lietuviešu sirotāji.
- pierīkojums Burtu lietuvēs lejamās ierīces noregulēšana burtu liešanai.
- matrica burtu lietuvēs vara vai niķeļa plāksne ar iegravētu vai galvanoplastiski ieveidotu burta attēlu liešanai lejamā mašīnā.
- oriģinālpierīkošana Burtu paraugu piegāde lietuvei jauna burtu kolekcijas papildinājuma izgatavošanai.
- leitēns Cilvēks, kas izturas vai ģērbjas kā lietuvietis.
- Taurkalnes līdzenums dabas apvidus Viduslatvijas zemienes dienvidaustrumu daļā, platība — 1389 kvadrātkilometri, robežojas ar Upmales paugurlīdzenumu, Lejasdaugavas senleju, Augšzemes augstienes Sēlijas paugurvalni un Viduslietuvas zemieni (Lietuvā).
- Lagažu-Šņitku purvs dabas liegums Austrumlatvijas zemienes Lubānas līdzenumā, Balvu novada Lazdukalna un Rugāju pagastā, valsts aizsardzībā kopš 1999. g., platība 3386 ha, ligzdo daudzas putnu sugas (arī aizsargājamas sugas - dzērve, kuitala, lietuvainis, pļavas lija, dzeltenais tārtiņš).
- Palangas novads daļa viduslaikos kuršu apdzīvotās Megavas zemes, ko 1253. g. pakļāva Livonijas ordenis, bet 14. gs. pievienoja Lietuvas dižkunigaitijai, 1819. g. pievienoja Kurzemes guberņai, bet 1921. g. nosakot Latvijas un Lietuvas robežu kopā ar Rucavas pagasta dienvidu daļu (Būtiņģes un Sventājas ciemu) atdeva Lietuvai, lai nodrošinātu tai izeju pie jūras, 1920. g. novadā dzīvoja 1840 lietuviešu un 773 latvieši.
- Drūdes ģermānu mitoloģijā - sieviešu kārtas nakts gari - lietuvēni, kuri biedē guļošos, kaitē bērniem un mājdzīvniekiem, kā arī nodarbojas ar ļaunprātībām.
- balti Indoeiropiešu tautu grupa, pie kuras pieder latvieši un lietuvieši, senatnē arī senprūši, jātvingi, žemaiši, kurši, zemgaļi, sēļi, latgaļi, galindi u. c.
- latviešu valoda indoeiropiešu valodu saimes baltu valodu grupas valoda, viena no divām dzīvajām baltu valodām blakus lietuviešu valodai; valsts valoda Latvijas Republikā, rakstības pamatā latīņu alfabēts.
- baltu valodas indoeiropiešu valodu saimes valodu grupa, izšķir austrumbaltu (latviešu, leišu jeb lietuviešu) un rietumbaltu (prūšu, jātvingu, galindu) valodas; dzīvās baltu valodas ir latviešu un lietuviešu valoda.
- veidņu smiltis irdena, ugunsizturīga kvarca s., ko izmanto vienreizējas lietošanas metāllietuvju veidņu un serdeņu izgatavošanai.
- Morigana Īrijas ķeltu mitoloģijā - cīņas dieviete, lietuvēns, fantomu karaliene, parasti redzama trijotnē kopā ar Bādbu (Vārnu) un Namainu (Neprātu).
- kankle Koklei līdzīgs lietuviešu daudzstīgu strinkšķināmais mūzikas instruments.
- krīža Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžis Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- krīžus Krucifikss vai Jaunavas Marijas statuja ceļmalā (pie katoļu lietuviešiem).
- pīlādzis latviešu mitoloģijā - koks ar sevišķu spēku, ar kuru var nosist ļauno garu, aizdzīt raganas, sevišķi, ja tam virsū uzvelk vēl lietuvēna krustu, augošs aizsargā māju no pērkona.
- žņaudzējs Latviešu mitoloģijā - lietuvēna vai cita kaitētāja gara pavārds; nosaukums no tā, ka šis gars aizmigušos smacē un cenšas nožņaugt.
- ļeitis Leitis, lietuvietis.
- Ako Lībiešu vecākais Salaspilī, 1206. g. izveidoja pret Rīgas bīskapu Albertu vērstu Daugavas un Turaidas lībiešu, lietuviešu un Polockas kņaza savienību un vadīja sacelšanos pret Rīgas bīskapu, krita kaujā 1206. g. 4, jūnijā Salaspilī.
- augštaiši Lielākā etnogrāfiskā grupa Lietuvas austrumu daļā (Augštaitijā); lietuviešu cilšu grupa, kas 13. gs. iekļāvās Lietuvas valstī; no 15. gs. tā sauc arī citus lietuviešus, kas dzīvo Augštaitijā; saglabājuši dažas īpatnības valodā un kultūrā.
- VP Lielveikalu mazumtirdzniecības tīkls (lietuviešu "Vilniaus Prekyba").
- Numenius phaeopus lietuvainis.
- Lietuva Lietuvas Republika - valsts Eiropas ziemeļaustrumos, Baltijas jūras dienvidaustrumu piekrastē (lietuviešu valodā "Lietuva"), galvaspilsēta - Viļņa, administratīvais iedalījums - 10 apriņķu, robežojas ar Latviju, Baltkrieviju, Poliju un Krieviju (Kaļingradas apgabalu), kā arī ar Baltijas jūru.
- deive lietuviešu mitoloģijā - augstākā ranga sieviešu kārtas dieviete; sieviešu kārtas dievietes, vēlāk - gari (dievaiši).
- Priparšs lietuviešu mitoloģijā - dievība, kas saistīta ar cūkām.
- Teļavelis lietuviešu mitoloģijā - dievs, kurš tiek traktēts gan kā ceļa dievs, gan ganāmpulka dievs, gan Perkūna palīgs, tomēr ne tā nozīme ne vieta lietuviešu mitoloģijā galīgi vēl nav noskaidrota.
- Tratits kirbikstu lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas apdzēš dzirksteles, lai neizceltos ugunsgrēks.
- Pagirnis lietuviešu mitoloģijā - mājas dievs, kas saistīts ar malšanu, dzirnakmeņiem, akmeņu kultu, vīrieši viņam ziedoja cūku, reizēm arī vērsi, sievietes trīsreiz gadā gaiļus.
- Sovijs lietuviešu mitoloģijā - mirušo sadedzināšanas tradīcijas iedibinātājs un dvēseļu pavadonis.
- Perkūns lietuviešu mitoloģijā - pērkona, zibens un lietus dievs.
- skalsa lietuviešu mitoloģijā - pilnības rags, laimes un uzplaukuma iemiesojums.
- Lizdeika lietuviešu mitoloģijā - priesteris, kas izskaidrojis dižkunigaitim Ģediminam sapni par dzelzs vilku, pareģojis Viļņas dibināšanu.
- laumes lietuviešu mitoloģijā - sievietēm līdzīgas ūdens dievietes, undīnes, dzimstības , zemes dievietes, parasti viņas ir skaistas (retāk nejaukas) sievietes gariem matiem, lielām krūtīm.
- sarkanzobis lietuviešu mitoloģijā - velns.
- šķeltnadži lietuviešu mitoloģijā - velns.
- bubulis lietuviešu mitoloģijā - viens no velna pavārdiem.
- Šventarģis lietuviešu mitoloģijā un leģendārajā vēsturē - kultūrvaronis, valdnieks, apbedīšanas tradīciju dibinātājs.
- ļitovka lietuviešu projekta daudzstāvu māja.
- liet. pr. lietuviešu projekts (būvniecībā)
- Saules kauja lietuviešu un Zobenbrāļu ordeņa kauja 1236. g. 22. septembrī, kurā katrā pusē bija līdz 5000 vīru, norisa purvainā vietā, kas ierobežoja bruņinieku kavalērijas iespējas un lietuvieši uzvarēja; vairākums vēsturnieku uzskata, ka tā notikusi netālu no Šauļiem, Lietuvā, bet pēc dažu vēsturnieku domām pie Vecsaules Čāpānu mājām Bauskas novadā.
- Ikītis lietuviešu veikalu tīkla _Iki_ veikals.
- lietvēnu Lietvēnu dzīt - lietuvēnu dzīt, spēle ar trokšņošanu un ūdens laistīšanu.
- Šventojas kauja Livonijas ordeņa, lietuviešu un poļu karaspēka kauja pie Šventojas upes 1435. g. 1. septembrī, kurā Livonijas ordenis cieta sakāvi, līdz ar to beidzās tā mēģinājumi iekarot Žemaitiju, kā arī livoniešu un lietuviešu savstarpējie cīniņi.
- leitēns Mazs vai jauns lietuvietis.
- Egle Meitene lietuviešu mitoloģijā, kuru izprecināja svēto dzīvnieku zalkšu karalim.
- metāllietuve Metāla lietuve.
- vāžas Nicinošs lietuviešu baznīcas dziesmu apzīmējums.
- Kaļiņingrada Pilsēta Krievijā, apgabala administratīvais centrs, neaizsalstoša jūras un upes osta pie Prēgeles (Pregoļas) ietekas Baltijas jūrā, 448500 iedzīvotāju (2014. g.), līdz 1946. g. saucās Kēnigsberga; lietuviešu un latviešu valodā agrākais nosaukums Karalauči.
- Dzintares pilskalns pilskalns Dienvidkurzemes novada Lažas pagastā, Tebras un Grāpstes satekā, \~200 m uz rietumiem no Saulaiņu mājām, tas ir \~8 m augsts zemesrags ar dabiski stāvām ziemeļu, rietumu un dienvidu nogāzēm, bet austrumu pusē 15 m plats grāvis, plakums - 25 x 60 m; domājams, ka šeit atradusies Vecākajā atskaņu hronikā minētā kuršu pils "Sinteles" jeb "Sintelin", ko 1261. g. kurši kopā ar lietuviešiem aizstāvējuši pret vācu krustnešu uzbrukumu, bet zaudējuši šo kauju un pils nodedzināta.
- oneirodīnija Sapņi ar sāpju, satraukuma sajūtu; lietuvēns.
- normālbiezums Senākajās grāmatspiestuvēs strādājot ar t. s. mājas biezni, nestandartizēts lielums, kuru katrā individuālā gadījumā nepieciešams saglabāt pasūtot lietuvei jaunus burtus, tādēļ bija jāsūta līdzi attiecīgo burtu paraugi.
- krīvs Seno prūšu, lietuviešu, latviešu priesteris, zintnieks.
- ožragis Sens lietuviešu pūšamais instruments; āžrags.
- justētājs Speciālists, kas burtu lietuvēs sagatavo matricas nolējumam novietojot klišejas pareizā augstumā un taisnstūrī, kā arī salikumā vienmērīgi izlīdzinot tekstu.
- pretforma Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā; patrica.
- patrica Spiedogs, kopā ar matricu nepieciešams izcilspiedumiem; burtu lietuvēs to lieto arī burtu lējumu vara matricu izgatavošanā.
- āmeglis Spoks, lietuvēns.
- normālsistēma Standartizēta burtu izmēru sistēma, kas tika ieviesta visās lietuvēs un spiestuvēs.
- kvazilietuvisms Šķietams lietuvisms; it kā lietuvisms.
- lietuvisks Tāds, kas ir rakstīts, runāts lietuviešu valodā; raksturīgs lietuviešu valodai, saistīts ar to; raksturīgs lietuviešiem.
- lietuvieši Tauta, Lietuvas pamatiedzīvotāji, runā lietuviešu valodā, ticīgie - gk. katoļi.
- tēraudlietuve Tērauda lietuve.
- dzelzslietuve Tēraudlietuve.
- Zedelgemas karagūstekņu nometne vācu karagūstekņu nometne Beļģijā 1945.-1946. g., kurā tika ievietoti arī internētie latviešu, lietuviešu un igauņu karavīri, kas 2. pasaules kara laikā bija dienējuši nacionālsociālistiskās Vācijas militārajās vienībās; kopumā nometnē atradās \~11500 bijušo latviešu karavīru.
- Aukštaitija Vēsturiski ģeogrāfisks un etnogrāfisks novads Lietuvas austrumu daļā, kas līdz 13. gs. bija augštaišu apdzīvota teritorija, no 15. gs. tajā ietilpa lietuviešu apdzīvota teritorija uz austrumiem no Nevēžas un Nemunas vidusteces.
- Mazā Lietuva vēsturisks etnogrāfiskais Prūsijas, vēlāk Austrumprūsijas, reģions, kuru apdzīvoja Prūsijas lietuvieši, šīs provinces ziemeļu daļa un savu nosaukumu ieguva no pamatiedzīvotāju valodas, tās teritorija mūsdienās veido atsevišķu etnogrāfisko novadu, kas ļoti atšķiras no pārējās Lietuvas, citāda ir ne tikai šī novada vēsture, bet arī arhitektūras, saimnieciskās un garīgās kultūras attīstība.
- kurši Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Kurzemi un daļu Lietuvas un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- zemgaļi Viena no baltu ciltīm, vēlāk tautībām, kas mūsu ēras sākumā apdzīvoja Lielupes baseinu un 16. un 17. gadsimtā asimilējās ar latviešiem un lietuviešiem.
- Grunvaldes kauja viena no lielākajām kaujām Baltijas reģionā viduslaikos, notika 1410. g. 15. jūlijā pie Grunvaldes (Žalgires) un Tannenbergas ciema Prūsijā (tagadējā Polijas teritorijā), apvienotais poļu un lietuviešu karaspēks sagrāva Vācu ordeņa karaspēku, kas iezīmēja beigas krustnešu ekspansijai Lietuvā un mazināja Vācu ordeņa ietekmi Austrumeiropā.
- normāllīmenis Vienota burtu sistēma, kas tika ieviesta visās spiestuvēs un lietuvēs, lai standartizētu liet burtu augstumu.
- Suvalkija Viens no 5 Lietuvas etnogrāfiskajiem novadiem Nemunas kreisajā krastā, kura centrs ir Marijampole, daļa vēsturiskā novada ar centru Suvalkos atrodas Polijā, kur Suvalku un Sejnu apriņķos vēl arvien dzīvo daudz lietuviešu; Sūduva.
- pentagramma Zīme (parasti maģijā) - piecstūru zvaigzne, kuras pamatā ir regulārs piecstūris; lietuvēna krusts.
- lietulēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna.
- lietuvēnkrusts Zīme, ko veido divi trīsstūri, kuri savstarpēji krustojas un kas (māņticīgo uztverē) spēj pasargāt no lietuvēna.
- lituānistika Zinātņu komplekss, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, literatūras zinātne, folkloristika, mitoloģija, arheoloģija, etnogrāfija un vēsture; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija (valodniecība, literatūras zinātne un folkloristika).
- lietuvistika Zinātņu kopums - baltistikas sastāvdaļa, kurā ietilpst lietuviešu valodniecība, lietuviešu tautas literatūras, folkloras, mitoloģijas, arheoloģijas, etnogrāfijas un vēstures izpēte; šaurākā nozīmē - lietuviešu filoloģija.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa lietuv..