Paplašinātā meklēšana
Meklējam likts.
Atrasts vārdos (21):
Atrasts vārdu savienojumos (147):
- (aiz)likt aiz auss
- (aiz)likt kāju priekšā
- (ie)liet (arī (ie)likt) mutē, arī (ie)liet (kā) ar karoti mutē
- (ie)likt lombardā
- (ie)likts šūpulī
- (ir) kur (savu) galvu (no)likt
- (iz)likt kārtis
- (likt) uz kārā zoba, arī uz kāro zobu
- (no)skaitīt (arī (no)likt) galdā
- (pie)kārt (arī likt) pie (lielā) zvana
- (pie)likt pie sienas
- (sa)likt galvas (arī prātus) kopā
- (sa)likt prātus (arī galvas) kopā
- (uz)likt (visu) uz vienas kārts retāk likt (visu) uz spēļu kārts
- (uz)likt punktu uz i
- (uz)likt ragus
- aizlikt (biežāk likt) aiz auss
- kā likts
- kārt (arī likt) pie (lielā) zvana
- klāt (arī mest, sviest, likt) trumpi galdā
- krāt (arī likt) kapeiku pie kapeikas
- likt (arī celt) galdā
- likt (arī grūst) kaunā
- likt (arī kārt) pie (lielā) zvana
- likt (arī krāt) kapeiku pie kapeikas
- likt (arī mest, sviest, klāt) trumpi galdā
- likt (arī mest) svaru kausos
- likt (arī ņemt) kājas pār pleciem
- likt (arī ņemt) vērā
- likt (arī nostādīt) kaktā
- likt (kādam) trūkties
- likt (ļaužu) apsmieklā
- likt (nost) sienu
- likt (visu) uz spēļu kārts, biežāk (uz)likt (visu) uz vienas kārts
- likt (visu) uz vienas kārts
- likt (visu) uz vienas kārts, retāk likt (visu) uz spēļu kārts
- likt aiz auss
- likt aiz restēm
- likt arklā
- likt artavu pie artavas
- likt atzīmi
- likt ausī
- likt ausi (pie kā)
- likt bankas (kādam)
- likt blakus (kam)
- likt cerības (uz kādu, uz ko)
- likt darbā (arī pie darba)
- likt dzīvību uz spēles
- likt eksāmenu (arī pārbaudījumu)
- likt elpu ciet
- likt galdā
- likt galvas (arī prātus) kopā
- likt galvu ķīlā
- likt galvu uz bluķa
- likt galvu uz ežiņas
- likt gulēt
- likt iekšā
- likt ilksīs
- likt just
- likt kājas (arī kāju) (kā)
- likt kāju priekšā
- likt kaktā
- likt kārtis
- likt ķīlā
- likt ļaužu apsmieklā
- likt lietā
- likt lombardā
- likt mierā (arī mieru)
- likt mīksto, arī uzlikt mīksto
- likt nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla), arī ķerties ar nazi (arī dunci) pie rīkles (arī kakla)
- likt nazi pie rīkles
- likt nosaukumu (arī virsrakstu)
- likt nost amatu (arī pilnvaras)
- likt novārdoties
- likt novārtā
- likt pa presi
- likt padeni
- likt padnošku
- likt pamatā (arī pamatos), arī likt par pamatu
- likt pamatus
- likt parakstu
- likt pārbaudījumu (arī eksāmenu)
- likt pasjansu
- likt pie arkla
- likt pie lūpām (arī mutes)
- likt pie mutes (arī lūpām)
- likt pie sienas
- likt pie sirds
- likt plecu pie pleca
- likt prātu (arī prātus) pie miera (arī mierā)
- likt pretī
- likt pretī (arī pretim)
- likt priekšā
- likt punktu uz "i"
- likt ragus
- likt ribās
- likt roku uz sirds
- likt saprast
- likt savu galvu ķīlā
- likt sevi just
- likt sevi manīt
- likt šķēršļus
- likt soli pie soļa
- likt soļus (arī soli)
- likt spieķi riteņos
- likt spieķi riteņos, arī bāzt spieķi (arī nūju) riteņos
- likt šuves
- likt svaru (uz ko)
- likt svaru kausos
- likt sveicināt
- likt trūkties (kādam)
- likt uz āķa (arī uz makšķeres)
- likt uz ausīm
- likt uz bala
- likt uz balsošanu (retāk nobalsošanu)
- likt uz kādu visas kārtis
- likt uz kādu visas kārtis pareti
- likt uz kārā zoba
- likt uz makšķeres (arī uz āķa)
- likt uz spēles
- likt uz zoba
- likt uzsvaru (arī akcentu)
- likt vārdu, arī likt (ko) vārdā
- likt vārdus (kāda, arī kādam) mutē
- likt vienlīdzības zīmi (starp ko)
- likt virsrakstu (arī nosaukumu)
- likt visu uz vienas kārts
- likt zem naga kādu
- likt zobus
- mest (arī grūst, sviest) sprunguļus riteņos, arī bāzt nūju (arī spieķi) riteņos, arī likt spieķi riteņos
- mest (arī likt) svaru kausos
- mest (arī sviest, klāt, likt) trumpi galdā
- mest (arī sviest, likt) trumpi galdā
- nav kur kāju (arī soli) spert (arī likt)
- nav laiku kur likt
- ņemt (arī likt) kājas pār pleciem
- ņemt (arī likt) vērā
- nevar ne soli (arī kāju) (pa)spert, arī nav kur soli (arī kāju) (pa)spert (arī (no)likt)
- nezināt, kur acis likt
- nostādīt (arī likt) kaktā
- rokas klēpī turēt (arī (sa)likt u. tml.)
- rokas klēpī turēt (arī likt u. tml.)
- skaitīt (arī likt) galdā
- stādīt (arī likt) kaktā
- stādīt (arī likt) par priekšzīmi
- stādīt (arī likt) par priekšzīmi (arī paraugu)
- sviest (arī mest, klāt, likt) trumpi galdā
Atrasts skaidrojumos (426):
- detektīvdrāma [detektīvžanra]{s:1949} darbs, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa
- trilīts Akmens laikmeta vai vēlā bronzas laikmeta piemineklis; divi vertikāli akmeņi, kuriem pārlikts trešais.
- saltraugs Alus raudzējums, kam raugs ir ielikts aukstā, atdzisušā misā.
- kvēpeklis Apgaismošanas ierīce, kas sastāv no trauka ar kurināmo, kurā ielikts deglis.
- sietuve Apģērba gabals; piederums, kas tiek siets, arī likts apkārt (piemēram, ap galvu, pleciem, vidukli).
- ridvens apvainojoša iesauka; slikts vārds.
- raut Ar spēcīgu, asu, īslaicīgu kustību, arī spiedienu, grūdienu panākt, būt par cēloni, ka (kas uzlikts, piestiprināts u. tml.) virzās nost (no kādas virsmas).
- valaks Ar zariem izlikts meža ceļš grūti izbraucamās vietās.
- bīte Atlikts darbs.
- pirdiens Bailīgs, nervozs cilvēks; slikts cilvēks.
- bākšķis Burvju līdzeklis, kas nolikts ļauna darīšanai saviem kaimiņiem.
- ieslāņi Cepumi, kam priekš cepšanas kaut kas ielikts mīklā, piem., ievārījums.
- zemlikas Cienasts mirušo gariem; arī laikposms, kad tiek likts šāds cienasts.
- aizkrustojums Civilprasību iztiesāšanas veids 15.-17. gadsimtā; civiltiesāšanās kārtībā uzlikts aizliegums uz atbildētāja nekustamu īpašumu.
- selerijas čemurziežu dzimtas ģints ("Apium"), viengadīgi vai divgadīgi lakstaugi trīsstarainām vai plūksnainām lapām, ziedkopa - salikts čemurs, auglis ir dvīņkarulis, ģintī 20 sugu, Latvijā kā dārzeni un garšaugu audzē smaržīgo seleriju ("Apium graveolens"), kas ir aromātisks divgadīgs augs ar zarotu vārpstveida sakni.
- darba sludinājums darba devēja paziņojums par brīvajām darba vietām, tas var būt publisks (sludinājums laikrakstā), kā arī iekšējs (izlikts paziņojums uzņēmuma teritorijā).
- maleficium Delikts un it kā delikts; termins norāda uz tiesību aizskārumu, kā saistības pamata, raksturu, paredzot delikventa vainu.
- sliktīns Dem. --> slikts.
- nemielīgs Drūms, slikts, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- sadūmis Dūmakains, miglains, neskaidrs, slikts, drūms kļuvis.
- sukrums ēkas daļa bez jumta; ēka kurai vēl nav uzlikts jumts
- Nernsta–Etinghauzena efekts elektriskā lauka rašanās cietā vadītājā, kurā ir temperatūras gradients un tam perpendikulāri uzlikts magnētiskais lauks; elektriskais lauks var rasties kā paralēli, tā perpendikulāri temperatūras gradientam.
- sproststrāva Elektriskā strāva p-n pārejā, ja tai ir pielikts sprostspriegums; tā palielinās, paaugstinoties p-n pārejas temperatūrai (apmēram divas reizes, temperatūrai pieaugot par 10 °C); no sprieguma tā ir atkarīga ļoti maz, jo, pieaugot spriegumam, sprostslānis paplašinās un tā pretestība palielinās.
- pirmscaursites elektroluminiscence elektroluminiscence, kas vērojama luminoforos, piemēram, cinka sulfīdā (ZnS), kuri ievietoti starp kondensatora klājumiem, kuriem pielikts maiņspriegums.
- divgalvainais ērglis ērglis ar divām galvām; iesākumā likts vācu-romiešu (austriešu) ķeizaru un krievu caru ģerboņos.
- traģiskais Estētikas kategorija, konflikts starp nepieciešamību un neiespējamību to realizēt, tā izraisītie pārdzīvojumi, ciešanas, arī bojāeja.
- Titikakas ezers ezers Centrālajos Andos 3812 m vjl., Peru un Bolīvijā (sp. va. "Lago Titicaca"), platība - 8300 kvadrātkilometru, garums - 150 km, platums - līdz 70 km, dziļums - līdz 304 m, tektoniskas izcelsmes relikts, ietek >40 upes, sezonālas līmeņa svārstības līdz 5 m.
- nebāls Grūts, slikts, nelāgs.
- Hebrona Halīla - pilsēta Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), 100000 iedzīvotāju, visi palestīnieši, (Izraēla okupējusi 1967), tikai \~400 ebreju, Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977.
- skrupels Iekšējs konflikts.
- zamaška Ieradums (parasti slikts).
- knibeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsām ielikts sprunguliņš.
- knībeklis Ierīce vēžu ķeršanai, ieplēsts koks, kurā šķērsšm ielikts sprunguliņš.
- toksīns Indīga viela, ko izdala patogēnās baktērijas, daži augi un dzīvnieki; proteīns vai salikts proteīns, kam ir antigēna īpašības.
- evolūciju infografika infografika parāda kādas parādības attīstīšanās posmus, uzsvars tiek likts uz vēsturiskajām izmaiņām, ietekmi uz mūsdienām, utt.
- Svētā pavediena ceremonija iniciācijas ceremonija, kurā piedalās augstāko kastu hinduistu zēni; ap kaklu viņiem tiek aplikts svētais pavediens, kas norāda uz to, ka zēns ir viens no divreiz dzimušajiem un ir iegājis pirmajā dzīves posmā.
- velns Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
- velna (arī vella) zellis izdarīgs, prasmīgs, arī slikts, nepiemērots puisis.
- Dievs pasargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- Dievs sargi! izsaucas, ja ļoti negrib, lai notiktu (kas slikts, nepatīkams).
- ej no(st) izsauciens ja noticis kaut kas slikts, neticams, apbrīnojams
- pārlēciens Izvairīga rīcība konfliktsituācijās.
- apozitīvs Kā pielikums; pielikts.
- ķebis Kāds, kas nesekmīgi līmē; slikts galdnieks.
- tefilins Kārbiņa, kurā ielikts rullītis ar tekstu no Toras.
- dukņa Karstums, slikts gaiss, dvinga.
- pizģecs Kas īpašs, sevišķs (piem., izcili slikts vai labs).
- pizda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piem., ļoti slikts cilvēks).
- pīzda Kas ļoti negatīvi vērtējams (piemēram, ļoti slikts cilvēks).
- sūds Kas slikts, kaitīgs.
- panckars Kas slikts, neglīts (piem., par apģērbu); kankars.
- mezuza Kastīte, kurā ielikts pargamenta tīstoklis ar lūgšanu no Pentateiha piektās grāmatas; jūdaistu namos šāda kastīte atrodas pie katra dzīvokļa un katras istabas durvju stenderes, izņemot vannas istabu.
- bruzda Kaut kas negaidīts (drīzāk slikts nekā labs).
- šīza kaut kas neikdienišķs, ārkārtīgi labs vai galēji slikts.
- ķencis Kaut kas nolietots; vecs, nederīgs, nolietots koka trauks bez osīm; slikts zirgs u. tml.
- pampars Kaut kas slikts, lamuvārds.
- nejaucēns Kaut kas slikts, nelabs, nekvalitatīvs.
- šmoka Kaut kas slikts.
- šmorka Kaut kas slikts.
- nobāzs Kaut kur nolikts, paslēpts burvju līdzeklis.
- sračs kautiņš, konflikts.
- lesks koks, kas tiek likts pāri vezumam, lai to varētu iekraut lielāku.
- funkcionālisms koncepcija, kurā galvenais uzsvars likts uz (kā) praktisko izlietojumu.
- robežkonflikts Konflikts starp valstīm, kuru izraisījusi valsts robežas režīma pārkāpšana.
- īsais Konflikts.
- kolodka Krāpšanai domāta sagriezta papīra paciņa, kam abās pusēs pielikts pa vienai naudaszīmei.
- Baltijas jautājums Krievijas iekšpolitikas problēma, kuras saturs bija valsts centrālās varas un Baltijas vācu muižniecības konflikts Baltijas provinču autonomijas jautājumā.
- kletka Krusteniski likts malkas grēdas gala krāvums (tā, ka katra nākošā kārta ir perpendikulāra iepriekšējai).
- labais Labs vai slikts (atkarībā no izrunas intonācijas).
- vellāds Lai vai kāds; lai vai cik slikts, grūts.
- ķīļa laiks laiks, kad upe pārplūst; slikts laiks.
- lai mēle pielīp pie zoda lāsts, ko izsaka, lai kāds zaudētu spēju runāt, ja tiek darīts kas slikts.
- bučinka Laupītājs, zaglis, slepkava; slikts cilvēks (zaglis, slepkava).
- sublegāts Legāta 2 veids, kur legatāram uzlikts pienākums dot kaut ko 3. personai (sublegatāram), bet tikai nepārsniedzot paša legatāra saņemtā legāta vērtību.
- spēle Lēmumu pieņemšanas modelis dažādās sacensībās un konfliktsituācijās.
- Greitsoltleiks Lielais Sālsezers - relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē, ASV.
- maitmuguris Lieto lamu vārda nozīmē: slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks.
- eksistenciālisms Literatūras virziens, kurā uzsvars likts uz problēmām, kas saistītas ar cilvēka eksistenci.
- drāma Luga, kurā attēlots sarežģīts, nopietns konflikts, sasprindzināta cīņa.
- grims Ļauns, slikts; īgns.
- bļaurs Ļoti ļauns, briesmīgs, slikts.
- jobnutais ļoti muļķīgs, slikts.
- starpgalaktiku vide ļoti retināta vide - gāze, putekļi, reliktstarojums un neitrīno, kas atrodas telpā starp galaktikām; putekļveida komponents ir nenozīmīgs; šī vide ir gandrīz pilnīgi jonizēta; gāzes temperatūra ir augstāka par 100000 K.
- nolaistība Ļoti slikts (kā) stāvoklis, kas radies kāda bezdarbības, arī nepilnīgas, kļūdainas darbības rezultātā.
- pēdīgs ļoti slikts cilvēks, nekur nederīgs, zaglis.
- žļorka Ļoti slikts ēdiens, samazgas.
- garastāvoklis uz nulles ļoti slikts garastāvoklis.
- garastāvoklis zem nulles (arī uz nulles) ļoti slikts garastāvoklis.
- pretīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams (par laikapstākļiem).
- riebīgs Ļoti slikts, ļoti nevēlams, nepatīkams (par laikapstākļiem).
- nožēlojams Ļoti slikts, nederīgs.
- ārpus (arī zem) katras kritikas nevēl ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
- ārpus (arī zem) katras kritikas ļoti slikts, neiedomājami slikts; nav kritikas vērts.
- draņķīgs Ļoti slikts, nejauks (parasti par priekšmetiem).
- maucīgs Ļoti slikts, nekrietns (parasti par rīcību).
- hrennijs Ļoti slikts; briesmīgs.
- krimināls Ļoti slikts; nepieņemams.
- šaušalīgs Ļoti slikts; šausmīgs (3).
- pizdohens Ļoti slikts.
- šausmīgs Ļoti slikts.
- mežga Maisījums, slikts audums.
- pēcmantinieka iecelšana mantojuma atstājēja uzlikts pienākums testamentā vai mantojuma līgumā ieceltam mantiniekam kā pirmmantiniekam izsniegt mantojumu vai tā daļu kādai citai personai kā pēcmantiniekam.
- fotosalikums Metode, ar kuru iespieddarbs tiek salikts tieši uz filmas vai fotopapīra.
- trīsdesmitgadu karš militārs konflikts Eiropā 1618.-1648. g., kura iemesls bija gan konfesionālas nesaskaņas starp protestantiem un katoļiem Svētās Romas impērijā, gan cīņa par kundzību Eiropā.
- vezuvīns Minerāls, salikts kalcija un alumīnija silikāts dzeltenā, zaļā, tumšbrūna krāsā; dažkārt lieto kā sīkizstrādājumu materiālu.
- aplams Muļķīgs, slikts.
- dalbajobs muļķis, slikts cilvēks.
- dalbis muļķis, slikts cilvēks.
- pampālis Muļķis; slikts cilvēks.
- recenti organismi mūsdienās dzīvojoši organismi, arī tie, kas pieder pie reliktsugām.
- ģelzenis Nazis bez spala, slikts nazis.
- ģelzens Nazis bez spala, slikts nazis.
- ģilzens Nazis bez spala, slikts nazis.
- spendelis nazis bez spala; kabatas naža asmens; slikts nazis.
- neslikts Ne visai slikts, diezgan labs, tīri labs.
- padla Nederīgs, nevajadzīgs, slikts, pēdējais cilvēks.
- čābisks Nederīgs, slikts.
- krāmīgs Nederīgs; slikts.
- purvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks; purvvells.
- purvvells Nekārtīgs, izspūris cilvēks; arī slikts cilvēks.
- leska Nekārtīgs, netīrīgs, nevīžīgs cilvēks; arī slikts cilvēks.
- nebalts Nelaimīgs, neveiksmīgs, slikts.
- draņķis Nelietis (par cilvēku); ļoti slikts, nepatīkams (par dzīvniekiem).
- atmarozaks nepatīkams, slikts cilvēks.
- beite Nepatīkams, slikts stāvoklis, situācija; bezizejas stāvoklis.
- nemodīgs Nepatīkams; slikts.
- smerdūksnis netīrīgs, slikts radījums.
- bļorca Netīrs šķidrums; arī slikts degvīns.
- lopīgs Netīrs, nelabs, slikts.
- klarģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- klorģis Nevīžīgs, paviršs cilvēks; slikts strādātājs.
- diatomisks No 2 atomiem salikts; daudzu gāzu (ūdeņraža, skābekļa u. c.) molekulas.
- liekatnes No lieka uzlikts darbs.
- pincekls Nolikts burvju līdzeklis (nešļava).
- da Norāda uz virzienu, vietu, kur kas tiek novietots, nolikts u. tml.
- paka Noteiktā veidā salikts, pārvietošanai paredzēts (kā) neiesaiņots kopums.
- pakete Noteiktā veidā salikts, sakārtots, sapresēts u. tml. (kādu materiālu, priekšmetu) kopums.
- sarežģījums Notikums, epizode (daiļdarba), ar ko sākas darbība, iezīmējas konflikts.
- kolsters Novājējis dzīvmieks, arī cilvēks; slikts zirgs.
- sprostspriegums P-n pārejai pielikts spriegums, kad avota pozitīvais pols savienots ar pusvadītāja n apgabalu; p-n pārejā veidojas sprostslānis, kas laiž cauri tikai mazākumnesējus, tāpēc strāva ir maza.
- sestais Pakalpīgs, iztapīgs, slikts cilvēks.
- nedārs Palaidnīgs, ļauns, viltīgs; slikts (par laiku).
- likvidēt Panākt, būt par cēloni, ka (kas, piemēram, konflikts, domstarpības) zūd.
- šļaugans Parasti savienojumā "šļaugana dūša"; slikts, saistīts ar nespēku, aktivitātes zudumu (par fizioloģisku vai psihisku stāvokli).
- noguruma pārbaude pārbaude ar dažādiem ciklisko slogojumu veidiem uz speciāliem eksperimentāliem stendiem; visvienkāršāko pārbaudi izdara ar rotējošu stieni, kura viens gals nostiprināts rotējošā konsoles balstā, bet otrā galā pielikts nemainīgas slodzes spēks.
- migrācijas ceļš pārveidošanas soļu secība, kas ļauj organizācijai pakāpeniski un bez konfliktsituācijām pāriet uz jaunākām aparatūras un programmatūras versijām.
- pašķidrs Paslikts.
- pašvaks Pavājš; arī paslikts.
- klātpielikts Pielikts, pievienots (kam) klāt.
- Halīla Pilsēta Palestīnā, Rietumkrastā (angļu val. "Hebron", arābu val. "al-Khalil"), muhāfazas administratīvais centrs, 166000 iedzīvotāju (2006. g.), Ābrama un viņa ģimenes kapavieta - ebreju un musulmaņu svētvieta, kuras dēļ radies konflikts, tās nodošana palestīniešiem sākusies 1977. g.; Hebrona.
- formveidošanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts gramatiskās formas celms, ko izmanto par pamatu citu gramatisko formu veidošanai.
- vārddarināšanas celms pirmatnīgs, atvasināts vai salikts motivētājvārda celms, ko izmanto citu vārdu darināšanai.
- periods Plašs salikts teikums ar divām daļām (diviem locekļiem), no kurām pirmajā (kāpinājumā, kāpinājumdaļā) parasti ir dots parādību uzskaitījums, bet otrajā (nolaidumā) koncentrēti ir izteikts vispārinājums, atziņa.
- piespriešana Prasības apmierināšana ar tiesas nolēmumu, ar kuru atbildētājam (parādniekam) uzlikts pienākums izdarīt noteiktas darbības, piemēram, nodot naudu vai mantu vai atturēties no zināmām darbībām.
- stymbyns priekšā uzlikts aizsprosts, lai neiet vai nebrauc.
- ūdens pelde produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- pelde Produkta karsēšana, vārīšana traukā, kas ielikts katlā ar verdošu ūdeni.
- ontopsiholoģija Psiholoģijas nozare, kas pēta cilvēku veselumā, strādā ar to dabas potenciālu, kas cilvēkam ir ielikts šūpulī.
- laterālā laukuma smaguma centrs punkts, kurā pielikts rezultējošais hidrodinamiskais spēks, kas pretojas peldlīdzekļa dreifam; pieņem, ka tas sakrīt ar smaguma spēku laukumam, ko iegūst projicējot peldlīdzekļa zemūdens daļu uz vidusplakni (diametrālo plakni).
- pseudepigrāfi Raksti, kam virsrakstā likts nevis raksta autora, bet kādas citas personas vārds - vai nu aiz sevišķas godbijības pret šo personu, vai arī lai pastiprinātu raksta satura ticamību.
- reliktīvs Relikts 2.
- Lielais Sālsezers relikts beznotekezers Lielā Baseina kalnienē 1280 m vjl. (angļu val. "Great Salt Lake"), ASV, Jūtas štatā, platība mainās no 2500 līdz 6000 kvadrātkilometriem, lielākais dziļums - 15 m, mainīgs sāļums - 137-300 promiles.
- šķiela Retāka vieta audeklā, kura radusies, ja diegs vai dzija bijusi nepareizi ievērta, arī ja ir bijis slikts šķiets.
- aplikums Rezultāts --> aplikt (1); tas, kas ir aplikts.
- dzenamais ritenis ritenis, kura centram no transportlīdzekļa rāmja pielikts horizontāls spēks; tas rotē transportlīdzekļa virzes kustības rezultātā.
- Bona Dea romiešu mitoloģijā - auglības dieviete, dieviete - māte, kuras vārdam bija uzlikts tabu, viņas dievkalpojumos vīriešiem bija aizliegts piedalīties.
- karš sadursme, konflikts (piemēram, starp pretējiem spēkiem, ar ko nevēlamu)
- paraksts par dzīvesvietas nemainīšanu saistība, ar kuru aizdomās turētajam, apsūdzētajam vai tiesājamam ir par pienākumu uzlikts neatstāt savu dzīvesvietu bez izziņas izdarītāja, prokurora vai tiesas (tiesneša) atļaujas.
- žļoga Sajaukts, slikts ēdiens.
- izkāpis no gultas ar kreiso kāju saka par cilvēku, kam ir slikts garastāvoklis.
- velns (ne)rauj (kādu) saka, ja (kādam) (ne)notiek kas slikts.
- vai (tev) gabals nokritīs? arī Gabals nenokritīs saka, ja domā, ka nekas slikts nenotiks.
- nav vairs labaisgals saka, ja gaidāms kas slikts, nevēlams, nepatīkams.
- garastāvoklis noslīd līdz nullei (arī zem nulles, uz nulli) saka, ja garastāvoklis kļūst ļoti slikts.
- saimnieks savu suni tādā laikā nedzen ārā saka, ja ir ļoti slikts laiks.
- nevar (ne) degunu laukā rādīt saka, ja ir slikts (parasti ļoti auksts) laiks.
- ne mats no galvas nenokrīt saka, ja kādam nenotiek nekas nevēlams, slikts.
- nav divreiz jāsaka saka, ja kāds nekavējoties izpilda to, kas tiek teikts, lūgts, likts.
- elle ir vaļā saka, ja notiek kas ļoti slikts, nepatīkams, ja kāds saceļ traci.
- vakars uz ezera saka, ja tuvojas kas slikts, draud briesmas.
- kas raus (kādu) saka, paredzot, ka (kādam) nekas slikts nenotiks.
- nedod dievs saka, vēloties izvairīties no kaut kā nepatīkama, bīstama, arī paredzot ko nepatīkamu, ļaunu, baiļojoties, ka var notikt kas slikts.
- kvēlvīns Sakarsēts sarkanvīns, kam pielikts, cukurs, kanēlis, neļķu un citronu mizu ekstrakts, dažreiz arī ievārījums, rums un araks.
- pieauss dziedzeris salikts alveolārs lauksaimniecības dzīvnieku siekalu dziedzeris, viens no 3 pāriem lielo siekalu dziedzeru.
- apstākļa vārda saliktenis salikts apstākļa vārds, kas darināts, apvienojot saliktenī apstākļa funkcijā lietotas nominālas (lietvārda) vārdkopas komponentus.
- dz Salikts balsīgs līdzskanis jeb afrikāta, kurā tiešām sastopam rakstā atzīmētos elementus "d" un "z", pirmo tikai afrikātās parastā nepilnīgi artikulētā veidā.
- sincenobijs Salikts cenobijs, kurā aļģes saista gļotas vai mātšūnu apvalku atliekas.
- Riekstukalns Salikts fluvioglaciāls paugurs (uz kura uzbūvēta observatorija) netālu no Baldones mežā, absolūtais augstums - 84 m vjl., relatīvais augstums - 55 m, izstiepts 2,2 km austrumu-rietumu virzienā, 1,3 km plats; Smugaušu kalns.
- lipovitelīns Salikts olas dzeltenuma proteīns, kurā ir ap 18% fosfolipīdu.
- glikoproteīns Salikts proteīns, kas sastāv no proteīna un ogļhidrātu komponenta.
- lipoproteīns Salikts proteīns, proteīna un lipīda komplekss.
- nukleoproteīns Salikts proteīns; sastāv no bāziskiem proteīniem (protamīniem un histoniem) un nukleīnskābes.
- antinomija Salikts slēdziens, kas šķietami pierāda, ka divi savstarpēji pretrunīgi spriedumi izriet viens no otra vai no kāda trešā sprieduma.
- salikts sakārtots teikums salikts teikums, ko veido divas vai vairākas sakārtojumā saistītas daļas.
- salikts bezsaikļa teikums salikts teikums, kurā daļas ir saistītas bez saikļiem vai saikļavārdiem.
- salikts pakārtots teikums salikts teikums, kura daļas ir saistītas pakārtojumā.
- salikts kombinēta saistījuma teikums salikts teikums, kurā daļas saistītas gan saikļa, gan bezsaikļa saistījumā.
- jaukts salikts teikums salikts teikums, kurā dominē sakārtojums un vismaz vienai no sakārtojumā saistītajām daļām ir pakārtots palīgteikums.
- salikts saikļa teikums salikts teikums, kurā visas daļas ir saistītas ar saikļiem vai saikļavārdiem.
- defiskoptermins salikts termins, kas izteikts ar defiskopu.
- kompozīts Salikts, savienots.
- multipls Salikts.
- žūksnis Samērā liels, tuvu kopā salikts (piemēram, papīra naudas, papīra lapu, dokumentu) kopums.
- padraņķīgs Samērā slikts, nepatīkams (par laiku, laika apstākļiem, kad līst lietus kopā ar sniegu).
- paslikts Samērā slikts.
- kopnes arbitrs sistēma, kas izšķir konfliktsituācijas starp kopnes izmantotājiem un dod priekšroku pieprasītājam ar vislielāko prioritāti.
- ētikas dilemma situācija, kad rodas ētikas vērtību vai principu konflikts starp divām vai vairākām šķietami vienlīdzīgi pieņemamām vai nepieņemamām izvēlēm, kad jāizšķiras par labāko iespējamo vai mazāk kaitējošo izvēli.
- nu ir kapi ska tad, ja gaiāms kas slikts, nepatīkams.
- sprostslānis Slānis, kas izveidojas p-n pārejā, ja tai pielikts sprostspriegums; tam netiek cauri vairākumnesēji, tāpēc strāva ir ļoti maza.
- slejots Slejās salikts; vairākslejains salikums.
- cūkceijers Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- cūkcepure Slikts (blēdīgs, arī nepieklājīgs, nevīžīgs u. tml.) cilvēks.
- sūdteteris Slikts (nevīžīgs, nekārtīgs, slinks u. tml.) cilvēks.
- nejaucīgs Slikts (par laiku, laika apstākļiem); ass, nepatīkams (par vēju).
- ukris Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
- ukrītis Slikts (piem., kašķīgs, kaprīzs) cilvēks.
- bibuška Slikts alus, susla.
- džindžulis Slikts alus.
- džāms Slikts attēls, karikatūra.
- ķīļa ceļš slikts ceļš.
- pimpausis slikts cilvēks
- ķaūķis Slikts cilvēks, kas mēdz izstrādināt, izkalpināt (citus); arī neizglītots, aprobežots cilvēks.
- namēsnieks Slikts cilvēks, kas vēlas nodarīt kaut ko sliktu citiem.
- švabraks Slikts cilvēks, plukata.
- švabrons Slikts cilvēks, plukata.
- švonders Slikts cilvēks, plukata.
- haļera Slikts cilvēks; lieto kā lamuvārdu.
- škura Slikts cilvēks; nelietis; pašlabuma meklētājs.
- jēlais Slikts cilvēks; nelietis.
- svoločs Slikts cilvēks; nelietis.
- morda Slikts cilvēks; nesimpātisks cilvēks.
- perdelis Slikts cilvēks; riebeklis.
- hoļera slikts cilvēks.
- arbūzs Slikts cilvēks.
- baigainis Slikts cilvēks.
- čangalis Slikts cilvēks.
- čurbāns Slikts cilvēks.
- frikadele Slikts cilvēks.
- frišais Slikts cilvēks.
- gailis Slikts cilvēks.
- ģiga Slikts cilvēks.
- išaks Slikts cilvēks.
- ķēmgalva Slikts cilvēks.
- ķirbuls Slikts cilvēks.
- klamburis Slikts cilvēks.
- krekls Slikts cilvēks.
- kverplis Slikts cilvēks.
- ļurra Slikts cilvēks.
- mīkstais Slikts cilvēks.
- pampoņa Slikts cilvēks.
- pidars Slikts cilvēks.
- piders Slikts cilvēks.
- pimpis Slikts cilvēks.
- reģiska Slikts cilvēks.
- reņģe Slikts cilvēks.
- šinders Slikts cilvēks.
- sliktmanis Slikts cilvēks.
- slimais Slikts cilvēks.
- slimiķis Slikts cilvēks.
- sūdabrālis Slikts cilvēks.
- sūds Slikts cilvēks.
- zaraza Slikts cilvēks.
- žlobs Slikts cilvēks.
- āliķis Slikts degvīns.
- pļurza Slikts dzēriens vai zupa.
- žolska Slikts dzēriens.
- knarba Slikts ēdājs.
- žlorka Slikts ēdamais, samazgas.
- ķause Slikts ēdiens, maisījums.
- panara Slikts ēdiens.
- panars Slikts ēdiens.
- šlorga Slikts ēdiens.
- besis Slikts garastāvoklis, depresija.
- gruzis slikts garastāvoklis, nogurums, satraukums vai citas negatīvas emocijas.
- garīgais zem nulles slikts garastāvoklis.
- glezniķis Slikts gleznotājs.
- nemode Slikts ģērbšanās stils.
- niķis Slikts ieradums; arī netikums.
- dreņķis Slikts laiks, kad snieg un līst vienlaikus.
- nemode Slikts paradums, ieraža.
- šorks Slikts puisis.
- savervelējums Slikts sacerējums.
- čangaļs slikts saimnieks, dzērājs.
- ķēmēks Slikts strādātājs.
- netēvs Slikts tēvs.
- negabals Slikts uzvedums, priekšnesums vai rakstu darbs.
- žīga Slikts vijolnieks.
- baigais tēviņš slikts vīrietis.
- kankans Slikts zirgs.
- kuika Slikts zirgs.
- zēvele Slikts zirgs.
- vienas dienas saimnieks slikts, bezatbildīgs saimniekotājs.
- ķeburis Slikts, bumbuļains augs.
- ķēburis Slikts, bumbuļains augs.
- bļugains Slikts, dubļains, slapjš, netīrs.
- pliekans Slikts, gurdens (parasti par psihisku stāvokli, fizisko pašsajūtu).
- murņiks Slikts, izlaidīgs cilvēks.
- velns Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
- plumpis Slikts, lietains laiks.
- elements Slikts, ļauns cilvēks.
- vells Slikts, ļauns cilvēks.
- vellsātans Slikts, ļauns cilvēks.
- slims Slikts, ļauns, nelabs.
- dievdots Slikts, nederīgs; tāds, kam ir (nelieli) psihiski traucējumi; psihiski nepilnvērtīgs.
- derdzīgs Slikts, neēdams (par ēdienu).
- pļumma Slikts, negaršīgs dzēriens.
- šļubrikans Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žampa Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žancka Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žompa Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žoncka Slikts, negaršīgs dzēriens.
- žorga Slikts, negaršīgs dzēriens.
- gadnys Slikts, neglīts, tāds, kas riebjas.
- dzyra slikts, neizdevies alus.
- maitgabals Slikts, nekārtīgs, nevīžīgs, nenoteikts cilvēks; maitasgabals.
- švancis Slikts, nekrietns cilvēks; nekrietns puika vai vīrietis.
- sviestains Slikts, nekvalitatīvs; aplams; stulbs.
- sūdīgs Slikts, nekvalitatīvs; nejauks, nelabs.
- sviestīgs Slikts, nekvalitatīvs; nesakārtots.
- gavno slikts, nekvalitatīvs.
- tārpains Slikts, nekvalitatīvs.
- kūds Slikts, nelabs.
- nelabenis Slikts, nelabs.
- nelabens Slikts, nelabs.
- nelabēns Slikts, nelabs.
- plancekls Slikts, nelāgs dzeramais.
- čārbls Slikts, nelāgs, nederīgs.
- čābīgs Slikts, nelāgs.
- ķītrs Slikts, nelāgs.
- švalis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- švulis Slikts, nenopietns, vieglprātīgs cilvēks (parasti par pusaudzi vai jaunu vīrieti); izlaidies puika.
- utkāgars Slikts, nenovīdīgs cilvēks; arī trūcīgs cilvēks.
- šķidrs Slikts, nepamatots, nepilnīgs.
- ķerlis Slikts, nepatīkams cilvēks (vīrietis).
- pipelnieks slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķene Slikts, nepatīkams cilvēks.
- beķens Slikts, nepatīkams cilvēks.
- auzas Slikts, nepatīkams stāvoklis.
- kužs Slikts, nepatīkams.
- klekeris Slikts, neprasmīgs mūrnieks.
- sūdi Slikts, nevērtīgs (piemēram, ēdiens).
- džindžis Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens; džindžiņš.
- džindžins Slikts, novadējies alus vai cits dzēriens.
- pizulis Slikts, novadējies alus; slikts dzēriens; piza.
- piza Slikts, novadējies alus.
- mālderis Slikts, parasti nekvalificēts, krāsotājs; slikts, parasti neprofesionāls, gleznotājs.
- suņa laiks slikts, parasti vētrains, auksts, laiks ar nokrišņiem.
- halturščiks Slikts, paviršs strādnieks; haltūrists.
- zlēme Slikts, paviršs, neveikls strādnieks.
- jobans slikts, pretīgs; neinteresants, muļķīgs.
- besīgs Slikts, riebīgs.
- plikans Slikts, sājš bezgaršīgs; pliekns 2.
- šusla Slikts, skābs dzeramais; ūdeņaina zupa.
- šušla Slikts, skābs dzeramais.
- velnāds Slikts, šausmīgs.
- šļorba Slikts, šķidrs ēdiens (parasti putra, zupa, kam maz aizdara).
- virbuls Slikts, tāds kam nav laba kvalitāte.
- neģērbs Slikts, trūcīgs apģērbs.
- nērba Slikts, uzmācīgs cilvēks, kaut kas līdzīgs garīgai slimībai (mānija?).
- netārpa Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs.
- netārps Slikts, vājš, nederīgs, nespēcīgs.
- čaprs Slikts, vārgs.
- sabrači Slikts, vecs apģērbs.
- sunisks slikts; ļauns
- tizls Slikts; muļķīgs.
- kropls Slikts; nejauks.
- pliekns Slikts; sājš, bezgaršīgs.
- šaldarīgs slikts.
- bļeģisks Slikts.
- borzais Slikts.
- debils Slikts.
- feins Slikts.
- izpumpēts Slikts.
- ķīlis Slikts.
- mīksts Slikts.
- pāķīgs Slikts.
- škverns Slikts.
- smirdīgs Slikts.
- sūdains Slikts.
- sūnains Slikts.
- tāmisks Slikts.
- malka Slinks, slikts darba veicējs (cilvēks vai dzīvnieks).
- bābiņa Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābīna Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- bābiņš Stāvus kājā ielikts aptēsts dēlis, uz kā kulsta linus.
- brāķdaris Strādnieks, kas ražo brāķi; slikts, neapzinīgs strādnieks.
- baironisms Strāvojums Eiropas literatūrā 19. gs. pirmajā pusē, kurā izpaudās Dž. Bairona daiļradei raksturīgas iezīmes - indivīda un sabiedrības konflikts, dumpīgums, brīvības mīlestība, vēlme cīnīties apspiesto cilvēku labā.
- derģis Strīds, konflikts, sadursme.
- vērtībspriedums Subjektīvs apgalvojums, kurā kaut kas novērtēts kā tikumiski, estētiski, ideoloģiski vai teorētiski labs vai slikts.
- zusla Susla, slikts dzēriens, neizdevusies putra.
- ļoļļa Šķidrs cūkēdiens; slikts ēdiens.
- slorķis Šķidrs ēdiens, slikts gatavojums cūkai vai govij.
- par sliktu tā, ka ir, rodas kas slikts, nevēlams.
- dziļš Tā, ka kas ir samērā daudz (uzlikts, uzvirzīts) kam virsū.
- īdzīgs Tāds, kam ir slikts garastāvoklis; nelaipns, sadrūmis.
- raganīgs Tāds, kam ir slikts raksturs; nesaticīgs; ļauns.
- reliktveida Tāds, kas ir saglabājies kā relikts, tāds, kam ir relikta raksturīgās pazīmes.
- konfliktējošs Tāds, kas izraisa konfliktu; tāds, kurā ir konflikts; tāds, starp ko ir konflikts.
- fakins Tāds, kas izraisa neapmierinātību, dusmas; ļoti slikts.
- sliktans tāds, kas nav pavisam slikts.
- neliedeņš Tāds, kas neatbilst noteiktām prasībām, vajadzībām; tāds, kam ir trūkumi; slikts.
- nederīgs Tāds, kas neder (noteiktam nolūkam); nepiemērots (kam); slikts.
- bēdīgs Tāds, kas saistīts ar ko nepatīkamu (piemēram, ar nelaimi, zaudējumu); tāds, kas izraisa bēdas; slikts, neiepriecinošs, nepatīkams.
- paklājs Tas, kas ir paklāts, palikts, novietots tā, ka atrodas (kā) apakšā.
- pielikums Tas, kas ir pielikts, pievienots (piemēram, darba algai, to palielinot); paveikta darbība, rezultāts --> pielikt(4).
- kompozīts Tas, kas ir salikts, savienots.
- draņķība Tas, kas ir slikts, nederīgs (piem., par priekšmetu, parādību, rīcību).
- pārškāde Tas, kas ir slikts, nepieņemams.
- rausa tas, kas rauš visu iekšā, labs vai slikts; arī mēslu rausējs kūtī.
- izmeklēšanas tiesnesis tiesnesis, kuram pastāvīgi vai uz noteiktu laiku uzlikts par pienākumu izdarīt pirmstiesas izmeklēšanu.
- trijkoks Trīsžuburains koka stumbrs, kas nolikts žāvēties.
- šļapa Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- šļapka Uz ēšanai pasniegta biezpiena uzlikts sviesta gabaliņš.
- malenisks Uz malas nolikts.
- disjunktīvs spriedums vairākdaļīgs (salikts) spriedums, kura atsevišķās daļas savstarpēji saista propozicionālā saitiņa, kuras funkcija atbilst šķiramā saikļa "vai" vai "vai nu..., vai" jēgai (piem., "Vai nu drīzumā uzlīs lietus, vai būs neraža").
- nelāgs Vājš, slikts (par veselības stāvokli).
- blāgs Vājš, slikts, sirdīgs, nesaticīgs.
- blags Vājš, vārgs; slimīgs, neveselīgs; slikts.
- blesis Vecs, slikts kabatas pulkstenis.
- zvanārs Vecs, slikts pulkstenis.
- čapris Vecs, slikts zirgs.
- čembris Vecs, slikts zirgs.
- zvanars Vecs, slikts, neglīts pulkstenis.
- patiesumvērtība Vērtība "patiess" (arī T vai 1) vai "aplams" (F vai 0), ko pieņem vienkāršs vai salikts izteikums (Bula funkcija, attieksme).
- pipeļštoks vīriešu dzimtas prostitūta; arī slikts un nepatīkams cilvēks.
- glābējzvans Zvans virs kapa ar auklu, kuras otrs gals iesniedzas zārkā un ielikts apglabātajam rokā gadījumam, ja cilvēks izrādītos priekšlaicīgi apglabāts; šādas konstrukcijas bija izplatītas 16.-19. gs. jo zināšanas par nāves iestāšanos vēl nebija tādā līmenī, lai viennozīmīgi pateiktu, ka cilvēks ir nomiris.
Citās vārdnīcās nav šķirkļa likts.