velns
Lietojuma biežums :
velns vīriešu dzimtes 1. deklinācijas lietvārds; jomas: mitoloģija, reliģija
Locīšana
1.Ļaunais gars, ļauno garu valdnieks, ko vaino grēku, nelaimju radīšanā; sātans.
Saistītās nozīmesnelabais, belcebuls, jods, jupis, misiņbārdis.
1.1.jomas: folklora, mitoloģija Ļauna, pārdabiska (vīriešu dzimuma) būtne (parasti spalvaina, ragaina, ar asti, pasakās arī muižnieka izskatā), kas apveltīta ar lielu spēku, bet ir vientiesīga, garīgi aprobežota.
Saistītās nozīmes
1.3.sarunvaloda, pārnestā nozīmē Nesaticīgs, ļauns cilvēks; arī ass, nepakļāvīgs, enerģisks cilvēks.
1.4.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Izdarīgs, prasmīgs (par cilvēkiem); arī slikts, nevēlams, nepiemērots.
1.5.īpašības vārda nozīmē; sarunvaloda; formā: ģenitīvs, vienskaitlis Slikts, kaitīgs, nevēlams (par parādībām, priekšmetiem u. tml.).
1.6.izsauksmes vārda nozīmē; sarunvaloda; parasti formā: nominatīvs, vienskaitlis; retāk formā: akuzatīvs, vienskaitlis Lieto, lai paustu neapmierinātību, sašutumu, arī pārsteigumu, sajūsmu.
Stabili vārdu savienojumi(Kāds) velns (arī nelabais) dīdīja (arī kūdīja). (Pa)dzīt (retāk plēst) velnu.
Avoti: LLVV, TlV, Lfv
Korpusa piemēri