Paplašinātā meklēšana
Meklējam mētāt.
Atrasts vārdos (23):
Atrasts vārdu savienojumos (4):
Atrasts skaidrojumos (116):
- zvaikstīties Aiz slinkuma apkārt mētāties.
- izsnāt Aizvilkt, aizmest, izmētāt.
- malstīties Apkārt mētāties, slinkot.
- mētāt Apmētāt (1).
- sapikāt Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- sapikot Apmētāt (kādu) ar vairākām, daudzām sniega pikām.
- nopikot Apmētāt ar sniega pikām.
- pikāties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- pikoties Apmētāt citam citu ar sniega pikām.
- apmētāties Apmētāt citam citu.
- apspārdīt Apmētāt, atkārtoti spārdot.
- aplingot Apmētāt.
- apsvaidīt Apmētāt.
- šķiezt Aptraipīt, apmētāt.
- apsvaidelēt Atkārtoti apmētāt.
- izšķārdīt Atraut vienu no otra, izklīdināt, izmētāt.
- švicināt Ātri mētāt no vienas puses uz otru.
- mehanohorija augu sēklu izplatīšanās paņēmiens, kad augļi ļoti ātri atveras un sēklas tiek izmētātas (dzeltenajai akācijai, zaķskābenei u. c.)
- lūžņāt Bārstīt, piemētāt.
- izavazāties Bez atļaujas tikt paņemtam, aiznestam, izmētātam.
- svaidīt Braucot pa nelīdzenu, līkumainu ceļu, būt par cēloni tam, ka (braucēji) vairākkārt strauji virzās uz augšu un leja, arī sānis (par transportlīdzekļiem); mētāt (2).
- svaidīties Braucot strauji kratīties, šūpoties, zvalstīties (par transportlīdzekļiem); mētāties (3).
- vaļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- vāļāties Būt nevīžīgi, nekaitīgi novietotam, atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā; mētāties (4).
- svaidīties Būt nevīžīgi, nekārtīgi novietotam; atrasties (kur) nesakārtotam, arī lielā daudzumā (parasti par ko nevajadzīgu, nevērtīgu); mētāties (4).
- svaidīt Būt par cēloni tam, ka (kas, parasti neliels, viegls) vairākkārt virzās, parasti pa gaisu (parasti par parādībām dabā); mētāt (4).
- samētāt Būt par cēloni tam, ka, tiekot intensīvi, arī ilgāku laiku mētātam, (braucējs), piemēram, nogurst, iegūst sliktu pašsajūtu (par transportlīdzekļiem).
- izmētāties Ilgāku laiku, daudz mētāties.
- izsvaidīties Ilgāku laiku, daudz svaidīties; izmētāties (1).
- izvantēties Ilgāku laiku, daudz sviest, mest, mētāt, svaidīt.
- saķēst Izbārstīt, izmētāt.
- izšāstīt Izdāļāt (vieglprātīgi), izmētāt.
- izpļurāt Izkaisīt, izmētāt.
- izdraskāt Izmētāt, izkaisīt.
- izstrēlēt Izmētāt, izkaisīt.
- izvanskāt Izmētāt, izpurināt.
- izspēlāt Izmētāt, izsvaidīt.
- painīt Izmētāt.
- lauza Izmētātu, sasvaidītu (parasti lietošanai nederīgu) priekšmetu kopums.
- piestaipīt Izstiepjot (ko) lielākā daudzumā, pilnīgi vai daļēji pārklāt (ar to kādu virsmu); arī piemētāt (ar ko tievu, garu).
- bisīt Izsvaidīt, izmētāt.
- izvantēt Izsviest, izmest; izmētāt, izsvaidīt.
- izstaipīt Izvirzīt, izstiept (piemēram, auklu); arī izmētāt (parasti ko tievu, garu).
- padirbelēt Kādu laiku neizlēmīgi mētāties uz vienu un otru pusi.
- pinčekļi Kaut kas zem kājām izkaisīts, izmētāts.
- svaidīties Klīst, klaiņot (pa kurieni); atrasties (kur, kādā situācijā), parasti nevajadzīgi, nelietderīgi; mētāties (5).
- mētāties Kratīties, šūpoties, zvalstīties (par priekšmetiem); tikt mētātam.
- iznasāt Ļoti strauji aulekšot un izmētāt (vezuma saturu), arī izārdīt (aizjūgu) - par iejūgtu zirgu.
- dancināt Mazliet mētāt bērnu uz ceļgaliem.
- vaņķēt Mest, mētāt.
- mētāt kā skaidu mētāt ļoti stipri, tā, ka zūd līdzsvars, stabilitāte
- ģirnīt Mētāt, mētāties, svaidīties.
- ģirnīties Mētāt, mētāties, svaidīties.
- pamētāt Neilgu laiku, mazliet mētāt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pasvaidīt.
- pamētāties Neilgu laiku, mazliet mētāties (ar ko); pasvaidīties (1).
- pasvaidīt Neilgu laiku, mazliet svaidīt (priekšmetu pa gaisu, kur iekšā u. tml.); pamētāt (1).
- pasvaidīties Neilgu laiku, mazliet svaidīties (ar ko); pamētāties (1).
- šķīdums Nekārtība, kas radusies, izkliedējot, izmētājot dažādus priekšmetus, drazu (kādā telpā, vietā); arī izkliedēti, izmētāti priekšmeti, draza.
- čapāt Nekārtīgi izmētāt.
- aizvandīt Nekārtīgi piemētāt ar dažādiem objektiem.
- piezlanīt Nekārtīgi piemētāt, piekraut.
- pierizgāt Nekārtīgi piemētāt, piemēslot.
- sašāstīt nekārtīgi samētāt
- piegružot Nenovācot gružus, arī atkritumus, padarīt (telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; arī piemētāt (1).
- piedrazāt Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- piedrazot Nenovācot sīkus, parasti nederīgus, priekšmetus, drazas, padarīt (telpu, apkārtni) nekārtīgu, netīru; arī piemētāt.
- izvazāt Nevīžīgi izmētāt, novietot, kur pagadās.
- akmeņot Nomētāt akmeņiem.
- piesvaidīt Nosviežot, izsvaidot (ko) lielākā daudzumā, padarīt (grīdu, telpu, apkārtni) netīru, nekārtīgu; piemētāt (1).
- samidzināt Pavirši samētāt (daudz).
- piegraut Piekraut, piemētāt.
- pietastīt Piemētāt (ar skaidām).
- piečammāt Piemētāt ar atkritumiem.
- sapodāt Piemētāt ar vecām drēbēm.
- piedriskāt Piemētāt, piesārņot.
- pievārīt Piemētāt, piesvaidīt.
- pieskliest Piemētāt.
- lūžņains Piemētāts.
- piešķārdīt Piešķiest, piemētāt.
- appikāt Pikoties, apmētāties sniega bumbām.
- pizna Piznu piznās - maziem gabaliņiem nekārtīgi samētāts.
- čamdēt Plosīties, šurp un turp mētāties.
- šifonēt Saburzīt, izmētāt, radīt nekārtību.
- saspēlāt Samētāt.
- malzīt Sāpēs mētāties, raustīties.
- malzīties Sāpēs, uztraukumā mētāties.
- skaidot Sasmalcināt skaidās, izkaisīt skaidas, izmētāt, izšķērdēt.
- apsarausties Savākt, sakārtot, parasti to, kas ir izmētāts.
- mētāt Savienojumā "mētāt ēnas": vairākkārt radīt (mainīgas) ēnas, būt par cēloni tam, ka vairākkārt rodas (mainīgas) ēnas.
- kulstīt Spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- bumbāt Spēlēt (mētāt, sist, spārdīt) bumbu.
- pasvaidīties Strauji pakustēties (ar visu ķermeni); strauji pakustēties, pašūpoties (par ķermeņa daļām); pamētāties (2).
- lecināt Strauji šūpot (parasti bērnu) uz augšu un leju vai mazliet mētāt uz ceļgaliem.
- kuļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- kūļāties Svaidīties, mētāties šurp turp, no vienas malas uz otru (piemēram, somā, kabatā) - par priekšmetiem.
- izsvaidīt Sviežot izkliedēt; nosviest, arī nolikt vairākās vietās (parasti nekārtīgi); izmētāt.
- uzpērt Šurp un turp mētāties, spārdīties.
- nosvaidīties Šurp un turp svaidīties, mētāties.
- nosasvaidīties Tikt izmētātam (par priekšmetiem).
- izamētāties Tikt izmētātam.
- izasvaidīties Tikt noliktam nekārtīgi, tikt izmētātam.
- staģis Uz griestiem samētāti koki.
- uzsvaidīt Uzmētāt.
- uzmudzināt Uzrakņāt, samētāt, uzirdināt.
- uzmudžināt Uzrakņāt, samētāt, uzirdināt.
- svaidīties Vairākkārt izdarīt straujas kustības (ar visu ķermeni), pārvietojoties (piemēram, no viena sāna uz otru); mētāties (2).
- nomētāt Vairākkārt metot (ar ko), nonāvēt; arī apmētāt (1).
- nomētāt Vairākkārt nometot ko, piegružot (piemēram, grīdu, telpu); piemētāt.
- svaidīt Vairākkārt strauji kustināt (ķermeņa daļas); mētāt (5).
- svaidalēt Vairākkārt svaidīt, mētāt.
- svaidīt Vairākkārt sviest (pa gaisu, kur, kur iekšā); mētāt (1).
- svaidīties Vairākkārt sviest viens otram, cits citam; mētāties (1).
- piesvaidīt Vairākkārt sviežot (parasti ko nederīgu), piepildīt, aizņemt (ar to, piemēram, grāvi); piemētāt (2).
- kult Vairākkārt, arī ilgāku laiku spēcīgi raustīt, šūpot, plivināt (par vēju); spēcīgi svaidīt, mētāt (par vētru, viļņiem u. tml.).
- svaidīt Vairākkārt, arī neapdomīgi teikt, runāt (vārdus, tekstu), parasti nelaipni; vairākkārt radīt (kādas skaņas); mētāt (3).
- paķidināt Viegli pacilāt, pamētāt.
mētāt citās vārdnīcās:
MLVV
LLVV
MEV